Nolans: "Joprojām runājam ar vairākiem spēlētājiem, tostarp aizsargiem"

"Vēl palikušas trīs dienas, kuru laikā nepieciešams uzlabot vairākus aspektus. Pārbaudes spēlēs uzvaras dalījām uz pusēm, taču tās ir tikai pārbaudes spēles - tās paredzētas, lai noskaidrotu, kurš var spēlēt, kurš der konkrētai sistēmai, kurš reaģē uz apstākļu maiņu. Tā izvēlējāmies komandu. Maču sērija bija laba, bet nedaudz par garu," pēc Latvijas izlases treniņa sarunā ar portālu Sportacentrs.com sacīja galvenais treneris Teds Nolans. "Spēle savā zonā būs ļoti svarīga. Jāuzlabo sniegums aizsardzībā, jo citādi nevarēsim cīnīties ar ASV vai Kanādu. Lai pieveiktu tādas komandas, ir jāspēlē no aizsardzības, labākais sniegums jādemonstrē vārtsargiem."

"Vārtsargu sakarā lēmums vēl nav pieņemts. Runāsim ar vārtsargu treneri, meklēsim labāko plānu un labāko rotāciju. Vēl izdomāsim, kurš sāks pirmo maču," neskaidrību vēl nedzēsa kanādiešu speciālists. "Mūsu rīcībā ir divi ļoti labi vārtsargi, un Edgars [Masaļskis] to pierādīja olimpiskajās spēlēs pret Šveici, savukārt Kristers [Gudļevskis] - pret Kanādu. Jūtos komfortabli."

"Salīdzinot ar komandu, kura piedalījās pagājušā gada pasaules čempionātā, domāju, ka šoreiz esam labāki. Arī sagatavošanās ziņā, jo spēlētāji ir pazīstami. Turklāt svarīgs papildinājums ir Herberts Vasiļjevs un Aleksandrs Ņiživijs, kuri nodemonstrējuši līderu dotības un aizvadīja lielisku pēdējo pārbaudes spēli," pauda Nolans, atklājot, ka cer vēl uz citiem papildinājumiem. "Visi mūsu rīcībā esošie spēlētāji uz Minsku nebrauks - pirms tam no pāris hokejistiem šķirsimies. Taču daži, cerams, arī pievienosies, izmaiņas skars ne tikai uzbrucēju rindas. Kontaktējos ar visiem, nekas nav beidzies, mēģinām izveidot labāko komandu, kura pārstāvēs mūsu valsti."

"Protams, nevaru koncentrēties tikai spēlētājiem, kurus gribam redzēt pievienojamies komandai, jo laukumā jau ir virkne hokejistu, ar kuriem jāstrādā," atgādināja Nolans, atceroties notikumus, kas risinājās pagājušā gada ievadā. "Lielākais pārsteigums bija četras dienas pirms olimpiskā kvalifikācijas turnīra, kad Rīgā ieradās Sandis Ozoliņš. Nekad neko nevar zināt. Sastāvs jānosauc pēc trim četrām dienām, kuru laikā mēģināsim to uzlabot."

Pirmdienas nodarbībā uzbrucēji darbojās sekojošos virknējumos: Ronalds Ķēniņš - Kaspars Daugaviņš - Miķelis Rēdlihs, Mārtiņš Cipulis - Herberts Vasiļjevs - Aleksandrs Ņiživijs, Gints Meija - Zemgus Girgensons - Roberts Lipsbergs, Armands Bērziņš - Andris Džeriņš - Juris Štāls, Miks Indrašis - Māris Bičevskis - Koba Jass. Tomēr Nolans norādīja, ka maiņām nav vērts pievērst pastiprinātu uzmanību: "Vēlējos redzēt, kā spēlētāji reaģē, ja tiek iekļauti ceturtajā vai piektajā virknējumā, un starp kuriem veidojas saikne. Piemēram, Girgensonu noteikti izmantosim vienā no pirmajām divām maiņām. Un man patika tas, ko redzēju - visi strādāja, valdīja laba enerģija."

"Pasaules čempionātā gribētu tikt pēc iespējas tālāk. Kādreiz pietika, ja spēlējām labi, bet vairs ar to nebūs gana. Ir jākļūst spēcīgākiem un labākiem. Pagājušajā gadā ar vājāku sastāvu nebijām tālu no ceturtdaļfināla. Daudz izšķirs arī vārtsargu parādītais sniegums," cerības izteica Nolans.

"Pēc čempionāta kopā ar komandu uz vairākām dienām devāmies atpūsties, laikam tur arī sapūta. Atbraucu mājās un saķēru vīrusu, klepu, iesnas un visu pārējo. Nācās piecas dienas dzert antibiotikas, kuras pārstāju lietot tikai vakar. It kā vēl nedrīkstēju kāpt uz ledus, taču divas nedēļas neko nebiju darījis, nevarēju nociesties," pēc pirmā treniņa Latvijas valstsvienības rindās sacīja uzbrucējs Ronalds Ķēniņš. "Biju pārsteigts par to, cik labi jutos laukumā. Domāju, ka vairs nevarēšu pakustēties."

"Dažreiz ir tā, ka ķermenis saka nē. Pēc uzvarētā čempionāta bija dažas traumas, laikam saslimšana bija zīme, jo paspēju izārstēties, atkal justies labi," pauda par divkārtēju Šveices čempionu kļuvušais Ķēniņš. "Otrais tituls ir patīkamāks, jo pirmajā reizē nesanāca izbaudīt - uzreiz skrēju uz izlasi. Tagad sapratu, ka ir cilvēki, kuri tā arī nekur neuzvar, varēju norauties no ķēdes, atpūsties, izbaudīt. Tāpat zināju, ka vairs neatgriezīšos Cīrihē, pārdzīvoju. Domāju, ka biju pelnījis atpūtu. Redzēsim, vai tā bija liela kļūda. Jāatgūst forma, darīšu visu, kas manos spēkos, lai palīdzētu Latvijas izlasei."