Ķēniņš atgriežas: pateicība Daugaviņam un vēlme pierādīt pašam sev

"Tas bija patīkams izaicinājums. Bija tāds mazs satraukums – kā aizbraucot uz olimpiskajām spēlēm. Man sen tā nebija bijis. Esi pieradis pie hokeja, spēlē automātiski. Tagad bija taureņi. Sapratu, ka esmu pareizajā vietā," pēc atgriešanās spēles sarunā ar portālu Sportacentrs.com teica Ronalds Ķēniņš.

Kā tu nonāci līdz pareizajai vietai?
"Bija liela palīdzība no Kaspara Daugaviņa. Mēs izrunājāmies. Viņš man palīdzēja savākt galvu un ievirzīja uz pareizā ceļa. Esmu ļoti viņam pateicīgs."

Ķēniņa debijas spēlē "Mogo"/RSU savā laukumā ar 4:1 pārspēja "Liepāju", revanšējoties par sezonas vienīgo zaudējumu. 35 gadus vecais uzbrucējs spēlēja ceturtajā maiņā kopā ar 16 gadus vecajiem Markusu Megri un Pēteri Pogiņu.

"Jaunie viņam palīdzēja. Nedaudz piedeva ātrumu, bet viņš jaunajiem piedeva prātu," pēc uzvaras portālam Sportacentrs.com teica komandas galvenais treneris Ģirts Ankipāns.

"Viņi kopā spēlēja smuki. Tas trijnieks bija mūsu labākais vienādos sastāvos."

"Pieredzi nevar pazaudēt," dzirdot trenera secinājumus, pasmaidīja Ķēniņš. "Jaunie man daudz palīdzēja, cepuri nost. Viņiem noteikti bija uztraukums, jo jāspēlē kopā ar mani, bet man bija uztraukums, jo gribēju palīdzēt viņiem."

"Cepuri nost čaļiem. Negaidīju, ka ar viņiem būs tik viegli un forši saspēlēties. Viņi spēlē pieaugušo hokeju. Viņi zināja, ko viņi dara. Es pielāgojos. Un viss sagāja kopā."

"Pieredze tur ir milzīga, un mini situācijās viņš ļoti labi darbojās," par Ķēniņa sniegumu teica Ankipāns. "Skaidrs, ka viņš ir ļoti tālu no optimālās sportiskās formas, bet līdz sezonas beigām tas viennozīmīgi ir izdarāms. Viss viņam priekšā."

"Viņš par saviem dzīves iepriekšējiem gadiem varētu pastāstīt vairāk, bet – ja čalis grib atgriezties hokejā, grib atgriezties augstā līmenī, tad ļoti labprāt viņam palīdzēsim. Viss ir atkarīgs no viņa paša."

Ķēniņš, kurš pārstāvējis Latvijas izlasi 11 pasaules čempionātos un divās olimpiskajās spēlēs, 2021. gadā uz pieciem gadiem pagarināja līgumu ar Šveices klubu "Lausanne".

Taču līguma otrajā gadā viņš uz brīdi tika izīrēts Šveices otrās līgas komandai, un tāds pats liktenis sekoja arī līguma trešajā sezonā, kamēr ceturtajā Ķēniņš Lozannā neaizvadīja nevienu maču. Septiņas spēles otrajā līgā, divas spēles Somijā, līdz notika šķiršanās.

Tādējādi iepriekšējo divu sezonu laikā Ķēniņš kopā aizvadījis deviņas spēles, jo pagājušo gadu izlaida pavisam.

Reizē ļoti vienkāršs un ļoti sarežģīts jautājums: kāpēc tu to gribi, kāpēc tu esi atpakaļ laukumā?
"Tu esi redzējis, kā es spēlēju…" atbildi sāka Ķēniņš.

"Man ir 35 gadi, un viss vēl priekšā. Salīdzinot ar daudziem citiem, ķermenis ir vesels. Esmu sapratis, ka varu spēlēt."

"Bija par ātru atvadīties. Bet bija apnicis. Biju dzīvē iegājis nepareizās sliedēs. Bijuši pārdzīvojumi… Kā mēs tikko runājām, dzīve nebūtu interesanta, ja ar to nekas nenotiktu. Dzīvē ir jābūt izaicinājumiem, un man patīk sevi izaicināt."

"Tagad man ir liels izaicinājums – pierādīt sev, pierādīt ģimenei. Galvenokārt jau sev. Man gribas atkal būt kalna galā. Par mērķiem neko skaļi neteikšu. Soli pa solim. Es strādāšu smagi, lai es atkal būtu kalna virsotnē."