Tituls trešo gadu pēc kārtas. Kāda ir Latvijas čempionu formula?

Pacietīgais čempions ar četriem tituliem

Trešo titulu trīs gados izcīnījuši vārtsargs Henrijs Ančs, aizsargi Krišjānis Rēdlihs un Renarts Bērziņš un uzbrucēji Deivids Sarkanis, Gints Meija, Kristers Ansons, Reinis Lejnieks, Rolans Vasiļjevs un Elviss Želubovskis. Savukārt Kaspars Ziemiņš par čempionu kļuvis ceturto sezonu pēc kārtas. Viņš uzvarēja arī 2023. gadā kopā ar "Zemgali".

"Kā tikt pie čempionu titula – tā tomēr nav matemātiska izteiksme," čempionu formulu sarunā ar portālu Sportacentrs.com meklēja Kaspars Ziemiņš. "Ar katru gadu rūdījums kļūst lielāks."

"Šogad bija pats sīvākais un grūtākais fināls no visiem. Manuprāt, galvenā atslēga ir miers un pacietība. Cepuri nost "Zemgalei" – spēja mūs spiest, brīžiem bija tāds pārsvars. Taču mēs saglabājām pacietību, un beigās tas nostrādāja."

Miers un pacietība nāk kopā ar pieredzi vai ne obligāti?
"Domāju, ka tas ir saistīts. Atceros sevi pirms gadiem – vairākas reizes piezagās nervozitāte. Tagad nestresoju. Protams, kad spēles ir sīvas, tad visiem piezogas, bet – ar pieredzi nāk briedums."

24 gadus vecajam Ziemiņam ir četri Latvijas čempiona tituli. Viņš ir pusceļā pie rekordistiem Vladimira Mamonova un Alekseja Hromčenkova, kuri zeltu ieguva astoņas reizes.

Ankipāns pret Ābolu

Kad Artis Ābols 2020. gada augustā kļuva par "Zemgales" galveno treneri un piecus mēnešus vēlāk Ģirts Ankipāns stājās pie "Mogo" stūres, Latvijas čempionāts ieguva citādus standartus. Starp ieguvumiem bija arī skanīgs duelis.

Ankipāns pret Ābolu cīkstējušies 63 reizes. Ankipānam ir 34 uzvaras (15 uzvaras izslēgšanas spēlēs un 19 uzvaras regulārajā sezonā), Ābolam ir 29 uzvaras (11 uzvaras izslēgšanas spēlēs un 18 uzvaras regulārajā sezonā).

"Smaga sērija," pēc kausa pacelšanas sarunā ar portālu Sportacentrs.com atzina Ģirts Ankipāns. "Mūsu spēles pret "Zemgali" nekad nav vieglas – mēs cits citu ļoti labi zinām. Tāds arī bija mūsu plāns – pretinieku turēt pēc iespējas augstākā spriedzē. Mēs izturējām nervu spēli."

Nika Feņenko uzvaras vārti trīs sekundes līdz pamatlaika beigām labi simbolizēja, cik saspringta bija visa sērija. Ja noņemam divus pēdējo minūšu metienus tukšos vārtos, tad pa piecām spēlēm bija tikai 2:18 minūtes, kad komandas šķīra divi precīzi metieni. Un tas bija "Zemgales" vienīgajā uzvarā.

"Mogo" vienīgo divu vārtu pārsvaru ieguva sērijas pirmajā spēlē, kad Elviss Želubovskis 16 sekundes līdz beigām ripu iemeta tukšā cietoksnī.

"Mēs ieguvām 2-0 pārsvaru. Tas ir smags pārsvars, tas ir smags moments. Lai ko runātu pretinieki, bet tieši viņiem vajadzēja lauzt sēriju," teica Ankipāns, atzīmējot, cik svarīgi bijuši panākumi savā laukumā.

"Mēs darbojāmies pacietīgi. Katrs kvadrātmetrs, katrs kvadrātcentimetrs, katra divcīņa bija no svara, tāpat kā katra no zonas izraidītā ripa. Varbūt hokejs galīgi nebija skatāms, bet tā bija aprēķina spēle."

Agrākais, kad "Mogo" iemeta savus četrus uzvaras vārtus, bija 56. minūtē.

22 gados veterāns starp priekšgājējiem

Vārtsargi mainās, čempioni nemainās. 2024. gadā "Mogo" titulu izcīnīja ar Linardu Feldbergu vārtos. Viņam fināla noslēdzošajā spēlē bija tikai 18 gadi, septiņi mēneši un 19 dienas. 2025. gadā zelts tika iegūts ar Nilu Mauriņu vārtos. Viņš kausu virs galvas cēla 18 gados, septiņos mēnešos un piecās dienās.

2026. gada čempionu vārtsargam Kārlim Mežsargam titulu izdevies izcīnīt 22 gados, četros mēnešos un četrās dienās.

Protams, uz Feldberga un Mauriņa fona viņš izskatās pēc veterāna, bet patiesībā Latvijas čempionāta vēsturē bijuši tikai pieci vārtsargi, kuri zeltu izcīnījuši ātrāk par 22 gadiem.

Mežsargs sezonu sāka kā trešais numurs, bet pabeidza kā pirmais. Viņš finālsērijā atvairīja 94,4% metienu.

"Zināju, ka treniņos ieliktais grūtais darbs atmaksāsies. Tas arī bija stūrakmens. Zināju, ka ar smagu darbu var panākt lielas lietas," sarunā ar portālu Sportacentrs.com teica Kārlis Mežsargs.

Viņš ar uzslavām apbēra "Mogo" vārtsargu treneri Kārli Zakrevski: "Cik daudz darba kopā esam ielikuši… Šajā brīdī esmu viņam karjeru parādā."

Mežsargs ir par 13 gadiem jaunāks nekā Henrijs Ančs, kurš pārstāvējis visas piecas "Mogo" čempionu komandas (2015., 2019., 2024., 2025. un 2026. gadā). Ančs finālā neaizvadīja nevienu minūti, bet nodrošināja bullīšu uzvaru otrajā spēlē.

"Henrijs ir ļoti labs veterāns. Kā viņš palīdzēja, kad man negāja tik labi. Kad pusfinālā biju apslimis, viņš zvanīja katru dienu, apjautājās, kā man ir. Par to esmu viņam ļoti pateicīgs," teica Mežsargs.

Raksturs parādās grūtībās

Lai gan sērija noslēdzās ar 4-1, arī Mežsargs uzsvēra, ka patiesībā klājies smagāk nekā rāda pārliecinošais iznākums.

"Jāuzsaka viņu pirmais trijnieks. Zabusovs ir ļoti jaudīgs spēlētājs," pauda "Mogo" vārtsargs. "Visi zinājām, ka nebūs viegli. Varbūt arī veiksme kaut kur nostājās mūsu pusē."

Viņa viedoklim pievienojās arī izslēgšanas spēļu vērtīgākais hokejists un zelta vārtu autors Niks Feņenko.

"Dažās spēlēs mums palīdzēja hokeja dievi," teica Niks Feņenko. "Atradām vārtus pareizajos momentos. Šeit parādās komandas raksturs – ka mēs mākam spēlēt arī tad, kad esam iedzinējos, nevis tikai tad, kad viss sanāk."

"Viegli nebija, bet – ja mēs kopā darām pareizās lietas, tad problēmu nav. Kaut ko viņiem iedevām, kaut ko viņi uztaisīja paši," par sāncenšu līderu apturēšanu teica aizsargs Renarts Bērziņš.

"Patiesībā katru gadu emocijas ir lielas," norādīja četrkārtējais čempions Kaspars Ziemiņš. "Svarīgākais ir tas, ka atmaksājās ieguldītais darbs. Dodies uz treniņiem, tērē enerģiju, cīnies pats ar sevi. Bija regulārā sezona, bija plejofs, bija Kontinentālais kauss. Sezona ap 60 spēlēm. Sanāk kā profesionāla sezona."

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas bijusi tikai vēl viena komanda, kas čempionu kausu izcīnījusi trīs reizes pēc kārtas – "Rīga 2000". Viņiem izdevās uzvarēt arī ceturtajā piegājienā. Vai arī 2027. gadā Latvijas tronī kāps "Mogo"?