Zeltiņš: "Rīkot PČ hokejā - tā ir nevis naudas tērēšana, bet gan investīcija"

Raidījuma ″(Bez)maksas sports″ janvāra tēma ir "Trešais hokeja čempionāts Rīgā deviņu gadu laikā. Kam tas izdevīgi?″. Kopā ar Sportacentrs.com žurnālistiem Jāni Celmiņu un Rolandu Eliņu atbildes uz šo jautājumu meklēs LHF ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs, kā arī sporta žurnālists ar milzu pieredzi Māris Zembergs.

Janvāra sērija pie TV4 skatītājiem nonāks 20. janvāra vakarā, bet pēcāk to būs iespējams vērot gan TV4 ″YouTube″ kanālā, gan portālā Sportacentrs.com. Raidījuma audio versija būs pieejama visās populārākajās audio straumēšanas platformās.

Šajā publikācijā piedāvājam ″Zemgale″/LBTU direktora un LHF valdes locekļa Aivara Zeltiņa pārdomas par pasaules čempionāta nepieciešamību.

Kā vērtē Latvijas pieteikumu pasaules čempionāta rīkošanai?
Loģisks un pārdomāts lēmums. Mums ir laba pieredze, organizējot divus čempionātus pēdējā piecgadē. Protams, viens no tiem bija Covid-19 apstākļos, bet arī tas palīdzēja gūt vērtīgu pieredzi. Otrs čempionāts bija ar ļoti labiem rezultātiem. Uzskatu, ka šis ir uz nākotni vērsts lēmums.

Kāpēc Latvijai vajadzīgs šis čempionāts?
Šeit atbildi var sadalīt divās daļās. Pirmā no tām ir finansiālais aspekts, ko, protams, nevar likt kā prioritāti. Otra šķautne ir, ja domājam nacionāli, tad čempionāta norise ir svarīga gan sabiedrībai, gan hokejam.

Jau gandrīz 30 gadus hokeja čempionāts katru pavasari ″pakļauj″ Latvijas tautu. Kā šis turnīrs gadu gaitā izveidojies par tādu fenomenu mūsmājās?
Tādi lieli sporta veidi kā hokejs, basketbols un futbols vieno. Katru pavasari mēs gribam un spējam piepildīt arēnas. Latvieši prot fanot par savām komandām. Iespējams, šis fenomens mazliet pietrūkst ikdienā jeb vietējos čempionātos.

Kādi uzlabojumi nākamā čempionāta gaidās nepieciešami infrastruktūrā?
Infrastruktūra ir ļoti būtisks jautājums. Tas ir aspekts, kas katrai rīkotājvalstij paliek arī pēc čempionāta beigām. Mums šobrīd ir laba infrastruktūra, kurā varam aizvadīt čempionātu. Līdz iecerētā čempionāta norises brīdim var tapt vēl kāda arēna. Protams, mūsdienu globālajos un ekonomiskajos apstākļos konkrēts nav nekas, tomēr šādu scenāriju pilnībā izslēgt arī nevaram. Varbūt šī arēna būtu mazāka nekā esošā.

Arī šobrīd esošā infrastruktūra ir pietiekama. Eiropā esmu apmeklējis dažādas arēnas, kuras ir pat jaunākas nekā mūsējā, bet izskatās krietni nolietotākas.

Vai hokeja čempionāta rīkošana ir labākais veids, kā tērēt naudu, kuras mums jau tā trūkst?
Es to sauktu par investīciju, nevis tērēšanu. Kā piemēru varam ņemt 2023. gada čempionātu. Ja atmiņa neviļ, valsts tā organizēšanai iedeva aptuveni pusmiljonu, bet kopējās izmaksas bija nepilni astoņi miljoni. LHF ar turnīru nopelnīja 350 tūkstošus, bet kopējais ekonomiskais ieguvums no šī čempionāta bija vairāk nekā 40 miljoni eiro. Tas sevī iekļauj viesnīcas, pakalpojumu sfēru, transportu, nodokļus utt.

2023. gada čempionāts Latvijas valstij, kā arī hokeja saimei bija interesants un ienesīgs.

Daudz runāts par atpazīstamību pasaulē un tamlīdzīgiem aspektiem, bet ko ″taustāmu″ 2023. gada čempionāts atnesa Latvijas hokejā?
Nevar teikt, ka LHF nopelnītā nauda būtu kaut kas iespaidīgs uz kopējā sporta fona, bet šajā turnīrā nopelnītā nauda nosedza vismaz viena gada dotāciju mūsu klubiem. LHF jau katru gadu piešķir naudu piešķir līdzfinansējumu spēļu organizēšanai arī bērnu un jauniešu čempionātā.

Atgriezīšos pie atpazīstamības, jo čempionāts Latviju starptautiskajā telpā pasniedz arī kā tūrisma objektu. Faktiski nesaredzu nevienu mīnusu šāda turnīra organizēšanai, ņemot vērā arī faktu, ka no valsts tika paņemta salīdzinoši neliela summa.

Kā OHL klubus ietekmē pasaules čempionāta norise?
Profesionālos klubus ne tik tieši, bet, kā jau esmu minējis, bērnu skaits hokejā nemazinās. Šādi čempionāti un pasākumi palielina jauniešu interesi par sportu. Kopējā demogrāfiskā situācija neuzlabojas un konkurence par jauniešu piesaisti starp sporta veidiem ar katru gadu kļūst arvien augstāka. Līdz ar to mums kā hokeja saimei jādara viss, lai šos bērnus ieinteresētu.

Vai pēc 2023. gada pasaules čempionāta bija vērojams bērnu pieplūdums hokejā?
Bērnu skaits samazinās, līdz ar to vispirms jādomā par ieinteresēto bērnu skaita nesamazināšanos. Mēs kā hokeja saime varam teikt, ka kopumā šie gadi [pēc čempionāta] bijuši ar plusa zīmi. Protams, vērā ņemami dzinuļi ir 2023. un arī 2021. gada čempionāti, bet nevaram aizmirst arī bronzas medaļu. Tas viss summējas kopā. Negribu teikt, ka hokejs ir mūsu nacionālais sporta veids, bet tas tautā ir ļoti iecienīts.

Kā piemēru varam minēt arī sporta sistēmu Jelgavā, kur bērnu skaits ir pieaugošs. Tas, ka šie bērni nāk sportot, nav tikai sagadīšanās. Tas ir konkrēts darbs visu iesaistīto pušu izpildījumā.

Hokejs tomēr nav pat tuvu lētākā sporta veida titulam. Varbūt čempionāta vietā būt lietderīgāk ilgāku laika periodu koncentrēties uz jaunatnes sporta attīstību?
Tas ir nacionāls un politisks lēmums. Federācija naudu var nopelnīt tikai ar čempionātu un pārbaudes spēļu organizēšanu, kā arī reklāmdevēju piesaisti. Negribētu LHF nosaukt par piemēru citiem, bet mēs katru gadu vietējiem klubiem sniedzam līdzfinansējumu spēļu organizēšanai, kā arī vairākus simtus tūkstošu ieguldām bērnu un jaunatnes sportā. Mums nebūs pieaugušo izlases, ja trūks bērnu un jauniešu hokeja, kā arī sporta veida masveidības.

Mums jādara viss, lai pusaudžu vecumā netrūktu spēlētāju, no kuriem atlasīt labākos. Mēs nevaram izslēgt bērnu un jauniešu aizbraukšanu spēlēt hokeju uz citām valstīm. Tas neizbēgami notiks, bet jāsaprot vecuma grupa, līdz kurai konkurētspējīgs ir vietējais hokejs. Nevaram apgalvot, ka spējam konkurēt ar Zviedrijas, Šveices vai Somijas profesionālajiem čempionātiem, tāpēc ir tikai pašsaprotami, ka kādā brīdī bērni aizbrauc uz šīm valstīm, kur var turpināt augt pēc 16 vai 17 gadu vecuma sasniegšanas.

Basketbols izveidoja Ekselences centru, kas apkopo mūsu talantīgākos pusaudžus. Šāda programma ir iespējama arī hokejā?
Daudzkārt esam diskutējuši par ceļiem, kurus varētu iet, lai šādus centrus izveidotu lielajās pilsētās. Nevar izslēgt, ka pārskatāmā nākotnē tieši šis būs veids, kā turpināt jaunatnes hokeja attīstību. Tiesa, nedrīkst aizmirst arī par mazāk apdzīvotām vietām, jo arī tur hallēs nepieciešami bērni. Ir jāatrod līdzsvars.

Cik interesanta hokeja čempionāta norise Latvijā ir klubiem ārpus Rīgas?
Katram klubam interesē šī sporta veida kopēja popularizēšana. Latvija nav liela valsts, līdz ar to spēļu norises vieta nav tik būtiska, jo sporta veida popularitāti tās veicinās tik un tā. Rīgas hokejam čempionāta uzņemšana ievērojamu priekšrocību nedod, bet pašai pilsētai gan. Sportiskajā ziņā iegūst visa Latvija, bet no biznesa viedokļa ieguvēja lielākoties ir tikai Rīga.

Zinām, ka pasaules čempionāts ir IIHF slaucamā govs. Ja tomēr rastos papildus ienākumu avoti, čempionāta rīkošana ik pa diviem gadiem būtu apspriežams temats?
Neskatoties uz to, ka čempionāts notiek katru pavasari, tas tik un tā ir ļoti apmeklēts. Protams, katru gadu svarīgas ir arī valstis, kuru izlases brauc uz konkrētā grupu turnīra spēlēm. Ja Rīgā spēlēs Kanādas un ASV izlases, tad, protams, skatītāju būs mazāk, bet, skatoties no biznesa perspektīvas, šis ir ļoti saistošs projekts, tāpēc čempionāta rīkošanu retāk negribētu atbalstīt.

Jāņem vērā, ka pasaules čempionāts ir konkurētspējīgs arī ar to, ka norisinās katru gadu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4. #sif_maf2025 #BezMaksasSports