Iepazīšanās: Hārdijs Parādnieks #12

1. Kā un kāpēc izvēlējies spēlēt hokeju?

Trenēties sāku regulāri no 10 gadu vecuma, jo pēc 1997.gada PČ Somijā, hokejs ieguva pavisam citu nozīmi Latvijā, bet uz slidām uzkāpu kādos septiņos gados. Mans pirmais hokeja treneris bija Jānis Kupčs un trenējāmies vecajā Daugavas stadionā ar „vilciena durvīm” un „balonu” jumta vietā. Pirms hokeja es no četru gadu vecuma dejoju tautas dejas - TDA „Zelta Sietiņš” un man tīri labi sanāca un man arī patika, taču jo vairāk sāku apmeklēt hokeja nodarbības, jo vairāk iepatikās hokejs un tā arī divpadsmit gadu vecumā beidzu savu dejotāja karjeru un vairāk pievērsos hokejam un mācībām.

2. Kurš ir līdz šim augstākais sasniegums hokejā? Ko vēlētos sasniegt?

Domāju, ka man ir bijuši vairāki sasniegumi par kuriem ar lepnumu varēšu stāstīt saviem bērniem – Esmu vairākkārtējs Latvijas čempions ar HK „Rīga2000” un 2007.gadā kopā ar MSU-Bottineau koledžu uzvarējām NJCAA kausu, kur finālā pieveicām vienu Ņujorkas universitāti. Pēc tam vairāk pievērsos mācībām, jo ne visi var kļūt par lieliskiem hokejistiem un nākotnē naudu pelnīt tikai ar hokeju. Nekad neesmu bijis rezultatīvākais vai „vārtu gūšanas mašīna,” bet vienkārši darījis savu darbu aizsardzībā, iedevu kādam kaulā, atdevu kādu piespēli un spēlēju tīru aizsardzības hokeju. To novērtēja arī treneri un laikam tāpēc es biju kapteinis, gan Dinamo87, gan „Rīga2000” fārmklubā, jo mācēju saliedēt komandu un smagi strādāju.

Pats personīgi šajā sezonā, es gribētu iemest vairāk par 4 vārtiem, jo abās iepriekšējās sezonās HK „Zemgale/JLSS” rindās mana statistika ir nemainīga 4+16. Man vairāk rūp komandas sasniegumi, tāpēc vēlētos redzēt kā Latvijas zeltu izcīna mūsu Jelgavas „aļņu” komanda...ticu, ka tas ir iespējams.

3. Kādas, tavuprāt, ir svarīgākās laba hokejista, sportista īpašības?

Pamatā jābūt ir labai fiziskajai sagatavotība, taču tikai ar to vien nepietiek. Ir jāsaprot un jājūt šī spēle. Hokejistiem ir jābūt arī psiholoģiski sagatavotiem, jo nevar padoties pie pirmajām grūtībām, lauzt nūjas pie nerealizētajiem momentiem un „ārdīties” par partneru neprecīzajām piespēlēm vai kļūdām. Ir jāsaprot, ka hokejs ir komandas sports un katra individuālā meistarība kopā ar pārējo komandas biedru cīņassparu un pašatdevi var vainagoties ar panākumiem. Jaunajiem čaļiem, lai kaut ko sasniegtu hokejā ir jāstrādā pirms ledus un pēc ledus, gan zālē, gan skriešanā, gan tehnikas vai metienu uzlabošanā. Tie kas kaut ko ir sasnieguši ir izdarījuši to ar smagu darbu, pašatdevi un diezgan lielu upurēšanos, jo lieliska hokejista ceļš uz virsotnēm ir smags, mokošs, taču ja to visu iztur, tad tur kaut kas var sanākt, ne vienmēr, bet var.

4. Kā atpūties no hokeja, kādi hobiji, kā pavadi brīvo laiku?

Varētu teikt, ka es atpūšos no biznesa lietām – spēlējot hokeju. Hokejs jau kādus gadus četrus nav primārais, taču aiziet no hokeja pavisam šosezon vēl neplānoju, kamēr vēl varu spēlēt normālā līmenī, tikmēr spēlēšu. Savu brīvo laiku bieži vien pavadu ar sievu un mazo meitiņu vai draugiem, aizejam uz kādu restorānu, teātri vai vienkārši pastaigājamies pa parku vai Vecrīgu.

5. Kurš, tavuprāt, ir smieklīgākais un atraktīvākais Zemgales spēlētājs, kāpēc?

Es domāju, ka Zemgales kolektīvā ir vairākas kolorītas personības, kuras pēc hokeja gaitas beigām varētu doties uz Dailes teātri un piedalīties kādā izrādē – vai vismaz kļūt par koku skatuves vidūJ

Kolektīvs mums ir lielisks. Pirms katra treniņa joki iet vaļā un tas ir svarīgi, ka ģērbtuvē ir labs noskaņojums. Mans favorīts ir „The Milfer”. Tas ir cilvēks, kuram ir otra pase, jo īstenībā viņam jau ir ap trīsdesmit, bet vēl nesen spēlēja ar režģi. Kāpēc tieši viņš? Pirmkārt, viņš man sēž diezgan tuvu un tas nozīmē, ka mani joki būs tendēti uz viņa sasmīdināšanu, jo tas ir kā izaicinājums, ne visiem tas izdodas. Viņš iespējams ir viss noslēgtākais cilvēks, viss nopietnākais cilvēks un neviens īsti nezin kā viņu sauc. Pārsvarā tas izdodas, bet ir dienas, kad „The Milfer” kungs ir tikko salicis kopā „kosinusu” ar „sinusu” un pēc Pitagora teorēmas viņam nav izdevies aprēķināt Hipotenūzas kvadrātu taisnleņķa trijstūrim, tad viņš ir apbēdināts, jo redz bija piemirsis, ka Pitagora teorēmu var izmantot tikai taisnlenķa trijstūriem, tādēļ nekādi nav varējis pierādīt, ka katešu kvadrātu summa ir vienāda ar hipotenūzas kvadrātu. Gandrīz blakus man sēž „Bardaks” un citi zvēri.

6. Ko vēlies pateikt mūsu faniem un atbalstītājiem, lai viņi nāktu Tevi atbalstīt?

Kad mums izdevās „izvilkt” spēli pret Liepāju, tad tribīnēs bija jūtams tāds atbalsts, kurš mums ir nepieciešams katrā spēlē. Kad tribīnes skandina „Zemgale, Zemgale,” tad vismaz manas kājas kustās ātrāk un piespēles ir precīzākas. Jebkuram spēlētājam un komandai ir patīkami spēlēt savās mājās, kur ir jūtams atbalsts no skatītājiem un ir lieliski, ka Jelgavā uz spēlēm nāk arvien vairāk un vairāk skatītāji. Tas norāda uz to, ka skatītājiem patīk mūsu spēle un mums ir vēl lielāka motivācija cīnīties un sisties. Faniem jāsaka paldies par to, ka mūs atbalsta pat smagos brīžos un turpina ticēt mūsu pūliņiem, jo mēs spējam paveikt brīnumus. Paldies.

7. Kāds ir Tavs dzīves moto, novēlējums?

Mans dzīves moto ir nemainīgs kopš universitātes pabeigšanas ASV, kad atteicos pavadīt vēl vienu gadu lieliskā korporācijā AMSOIL, kur biju nostrādājis praksi. Izvēlējos atgriezties mājās pie saviem vecākiem un draugiem un attīstīt savu uzņēmumu, veidot savu ģimeni un darboties Latvijā nevis tālienē.

„Latvija ir Mūsu spēka un iedvesmas avots. Atrodoties ārpus Latvijas sirds aicina doties mājās, jo pilnveidoties un attīstīties Mēs varam tikai kopīgi, plecu pie pleca, ar savējiem.”

Parastā anketa:

Mīļākais hokejists: DARIUSS KASPARAITIS
Makaroni vai kartupeļi? KARTUPEĻI
Audi vai BMW? AUDI
Mīļākā filma? THE SOVIET STORY
Prāta Vētra vai Jay Z? PRĀTA VĒTRA