Šehura: "Uz citiem piedāvājumiem neskatījos, jo gribēju palikt Rīgā"

Kas ir tas, kas ienāk prātā pirmais, izdzirdot vārdu salikumu Rīgas "Dinamo"?
Man ļoti patīk gan pilsēta, gan komanda – šeit spēlēt ir patīkami. Pagājušajā sezonā izbaudīju šeit pavadīto laiku, un tas mani padarīja laimīgu. Vienmēr vēlies spēlēt vietā, kur to vari izbaudīt, kur ir laba atmosfēra. Kā jau teicu, man patīk pilsēta un komandā spēlējošie puiši, un ceru uz ļoti veiksmīgu nākamo sezonu.

Izklausās, ka līguma pagarināšana bija viegls lēmums.
Jā, gribēju atgriezties. Uz citiem piedāvājumiem pat lāgā neskatījos – "Dinamo" izrādīja lielu interesi, vēlējās līgumu noslēgt pēc iespējas ātrāk, to gribēju arī es. Pagājušajā sezonā izbaudīju spēlēšanu, man bija individuāli veiksmīga sezona, tāpēc lēmuma pieņemšana nebija pārāk grūta.

Ar lomu komandā biji apmierināts?
Vēlos, kaut būtu iekļuvuši izslēgšanas spēlēs. Taču spēlējām labi tajā turnīrā un beigās uzvarējām, un tā bija interesanta pieredze. Cerams, ka šogad iekļūsim Gagarina kausā.

Kā bija spēlēt Cerības kausā?
Tas bija kas jauns man un pārējiem spēlētājiem – sākumā nezinājām, ko sagaidīt. Nezinājām, vai tas izvērtīsies par joku, nezinājām, vai komandas spēlēs nopietnu hokeju. Turnīram progresējot un mums aizvadot vairāk un vairāk spēļu, viss kļuva arvien nopietnāk. Pēc pirmās kārtas sapratām, ka gribam uzvarēt. Sākotnēji koncepts bija jauns un nesaprotams, tomēr man ir milzīgs prieks, ka spējām uzvarēt.

Finālā spēlējāt pret "Amur", tādējādi uz Habarovsku nācās lidot divreiz. Kāda bija pieredze ar ceļošanu?
Lidot turp ir šausmīgi. No rīta piecelies un jūties kā zombijs, nesaproti, kur atrodies. Laika joslu maiņas dēļ viss ir sajaukts. Pirmajā trešdaļā kājas nav kopā ar tevi, prāts nav kopā ar tevi. Šosezon noteikti mēģināšu lidmašīnā vairāk pagulēt un atpūsties. Priecājos, ka tur spēlēsim sezonas ievadā [27. septembrī Habarovskā pret "Amur", divas dienas vēlāk pret Vladivostokas "Admiral" – aut.] un pēcāk varēsim neuztraukties. Būs grūti, taču jāatrod veids, kā justies labi.

Kā pavadi laiku lidojot?
Skatos filmas un televīzijas šovus. Neesmu liels televīzijas fans, bet pagājušajā gadā sāku skatīties "Dexter" un "Breaking Bad". Tagad skatos vairāk un vairāk.

Kas tev sakāms par sezonu kopumā?
Grūti teikt. Kad ierados Rīgā, spēlējām labi, taču katru spēli zaudējām ar vienu vārtu starpību. Nevarējām atrast veidu, kā uzvarēt, un tas iedragāja arī pārliecību. Un pārliecība pietrūka, lai uzvarētu saspringtās spēles. Tik bieži zaudējām ar vienu vārtu deficītu, ka galvā iezagās doma, ka nekad nespēsim uzvarēt. Kad nonākam tādās situācijās, jātic saviem spēkiem. Pagājušajā sezonā bija tik daudz spēļu, kuras varējām uzvarēt, taču pēdējā ripa negāja vārtos un nenopelnījām papildus punktus. Cerams, ka šosezon spēsim uzvarēt saspringtos mačus.

Noteikti par labu nāks kapteiņa Sanda Ozoliņa atgriešanās komandā.
Pavisam noteikti. Viņam ir bagāta pieredze, viņš ir ieguvis Stenlija kausu, viņš zina, kā uzvarēt, viņš spēlē jau ilgi, viņš treniņos strādā smagi, viņš ir lieliskā formā – tas viss palīdzēs. Tāpat palīdzēs viņa loma un pieredze ģērbtuvēs. Viņš pārliecināsies, lai nevienam nepiezogas panika saspringtās spēlēs.

Vai ko zināji par Ozoliņu pirms viņa pievienošanās "Dinamo"?
Nedaudz. Redzēju viņu spēlējam Nacionālajā hokeja līgā, kur viņš bija "All Star" līmeņa spēlētājs. Pagājušajā sezonā no puišiem dzirdēju par viņa līdera dotībām un pieredzi – Ozoliņš zina, kā tikt galā situācijās ar spiedienu. No daudziem esmu dzirdējis, ka viņš ir lielisks līderis un spēlētājs, kāds nepieciešams komandai.

Un ko zināji par Latviju, kad ieradies šeit?
Nezināju pārāk daudz. Tampabejas "Lightning" spēlēju kopā ar Mārtiņu Karsumu, mūsu sievas bija labas draudzenes, taču nekad negaidīju, ka varu nokļūt Rīgā. Par pilsētu nezināju pārāk daudz, bet viss izvērtās lieliski.

Tagad Karsums pārcēlies uz Maskavas "Dynamo". Pagājušajā sezonā ieguvi daudz jaunu draugu?
Jā, visi bija draudzīgi un ātri ieguvu draugus. Nezinu, kas notika ar Karsumu – bijām labi draugi, bet tagad atliek cerēt, ka Maskavā viņam veiksies labi.

Varbūt vari pastāstīt, kurš komandā ir lielākais jokdaris?
Grūti pateikt. Kad uzvarējām, tad ģērbtuvēs visiem bija labāks garastāvoklis. Domāju, ka ziemeļamerikāņi joko vairāk nekā latvieši – izspēlējām vairākus jokus un izbaudījām uzvaras garšu.

Pastāsti par jokiem.
[Pusminūti smejoties apdomājas.] Pat negribu stāstīt. Mēdzām zeķēm nogriezt pirkstgalus. Kad cilvēki pēc treniņa tās vilka kājās, tad uzvilka līdz ceļgalam. Izbraukumā tikām pie istabu atslēgām un, kamēr viņi pusdienoja, ielavījāmies un visu savandījām. Neteikšu, kas, bet reizēm mēbeles tika iznestas koridorā. Cietēji bija pirmgadnieki – Māris Bičevskis un Elvijs Biezais. Viņu istaba tika apgriezta augšpēdus. Reizēm puiši atspēlējās – mans ekipējums ar līmlenti bija satīts milzīgā bumbā.

Pievērsīsimies pirmsākumiem: kā sāki spēlēt hokeju?
Šķiet, man bija četri gadi, kad tēvs mani uzlika uz slidām un pie mājām sāku spēlēt. Viņš pats spēlēja bērnībā, bet ne profesionāli, savukārt mans brālis šobrīd spēlē Ohaio Universitātē. Nekad gan neesam spēlējuši kopā, jo mūs šķir pieci gadi. Varu teikt, ka hokeja spēlēšanu esmu mīlējis kopš četru gadu vecuma.

Kad pienāca mirklis, kad saprati – hokejs būs mans darbs?
Manuprāt, tas notika pēc koledžas, kurā pavadīju četrus gadus. Kad pēc tās pabeigšanas man tika piedāvāti līgumi, tad sapratu, ka ir laba iespēja, ka hokeju varu turpināt spēlēt turpmāko karjeru. Pirmajā gadā kļuva pavisam skaidrs, ka hokeja spēlēšana – tas ir tieši tas, ko vēlos darīt visu dzīvi.

Ko studēji koledžā?
Mārketingu. Gāja pietiekami labi – nevaru apgalvot, ka biju labākais skolnieks, taču tiku cauri. Jāsaka paldies istabas biedriem un sievai par to, ka dabūja mani cauri koledžai. [Smejas.]

Spēlējot koledžā, negaidīji, ka tiksi izvēlēts NHL draftā?
Jā un nē. Pirms sezonas izplatītajās prognozēs biju ierindots pēdējos raundos, bet netiku izvēlēts. Tomēr tā nebija vilšanās – ir daudz spēlētāju, kas nav izvēlēti draftā, bet tiek iekšā līgā.

Kāda bija pieredze, spēlējot Amerikas Hokeja līgā?
Tā ir vieta, kur attīstīt prasmes. Daudz jauno spēlētāju, kuri mācās un mēģina izcīnīt vietu NHL. Patiesi daudz jauno hokejistu, kuri mācās, kā būt profesionāliem spēlētājiem un kā kļūt vēl labākiem. AHL ir attīstības līga. Nevari pieļaut kļūdas, jo laukums ir mazs un pretinieks mazā laika sprīdī tevi var sodīt ar vārtiem. Jā, reizēm ripa tiek vienkārši iemesta sāncenšu zonā, jo izbeidzas vieta, taču tā nav slikta izvēle. Šeit tas ir citādi, jo laukums ir lielāks un pie ripas tikt ir grūtāk. AHL ir daudz tehnisku hokejistu, jo liela daļa NHL spēlētāju kādu laika posmu ir pavadījuši fārmklubā.

Kam dod priekšroku – lielajiem vai mazajiem laukumiem?
Patiesībā pat nezinu. Katram laukumam ir priekšrocības. Uz mazā viss notiek ātrāk – vari tikt pie ripas un uzreiz gūt vārtus. Tāpat hokejs ir fiziskāks, un man tas patīk. Šeit spēle ir kontrolētāka, ir vairāk pretuzbrukumu – no viena gala uz otru. Stils ir pavisam citāds. Pagaidām nezinu, kurš laukums man patīk labāk.

Pastāsti par vienu dienu AHL spēlētāja dzīvē.
Atšķirībā no tā, kur spēlē, ir ļoti daudz izbraucienu ar autobusu. Ilgu laiku spēlēju Norfolkā, kas atrodas tālu. Mājās viss ir labi – piecelies, aizbrauc uz halli, aizvadi maču un dodies mājās. Uz izbraukuma spēlēm parasti dodamies vismaz dienu vai divas iepriekš, autobuss ir vienās gultās, kur arī guļam. Dienu pirms mača trenējamies, tad paliekam viesnīcā. Galvenā atšķirība starp spēlēm izbraukumā un mājās ir autobuss, un reizēm ceļošana AHL ietvaros ir slikta. Taču ir arī pozitīvie aspekti – vairāk laika pavadi kopā ar komandas biedriem, izspēlējat dažādus jokus, saliedējaties. Vari visus iepazīt labāk nekā stundu ilgā lidojumā. AHL komandas ir ciešāk saliedētas.

Atceries pirmo spēli NHL?
Protams, ka atceros! AHL bija spēle Hēršijā. Treneris aptuveni desmitos vakarā piezvanīja un pateica, ka grib parunāt. Devos pie viņa uz viesnīcas istabu, kur uzzināju jaunumus, ka rītvakar jāspēlē Filadelfijā. Mums tika izīrēta mašīna un brauciens ilga divas trīs stundas. Viss notika tik ātri, un atceros tikai to, ka biju ļoti satraucies. Mēģināju pirms spēles pagulēt, bet nevarēju aizmigt. Teicu ģimenei, lai nekādā gadījumā nepalaiž garām maču. Spēlēju vienā maiņā ar Marku Reki, kurš izcīnījis trīs Stenlija kausus. Joprojām domāju, ka man vajadzēja gūt vārtus, jo iespēju netrūka. Taču kopumā aizvadīju labu maču.

Pret kuru vārtsargu guvi pirmos vārtus?
Timu Tomasu no Bostonas "Bruins". Tajā sezonā viņš ieguva balvu kā labākais NHL vārtsargs. Nomainījām vārtsargu, un devos laukumā kā sestais spēlētājs un guvu vārtus. Vienmēr atcerēšos pirmos vārtus. Tas bija lieliski.

Pēc tam atgriezies AHL. Kāpēc nenostiprinājies NHL?
Pirmo sezonu kā profesionālis pavadīju Aiovā, Dalasas "Stars" organizācijā. Tad mani aizmainīja uz Tampabejas "Lightning", kur spēlēju fārmklubā Norfolkā. Tad pagarināju līgumu, sezonu sāku fārmklubā, taču spēlēju labi un beigās jau spēlēju "Lightning" rindās. Nākamajā sezonā tāds pats scenārijs – sāku fārmklubā, tad pārcēlos uz "Lightning" un aizvadīju apmēram 50 spēles. Pēcāk Tampā notika īpašnieku maiņa, nomainījās arī treneri, Stīvs Aizermens kļuva par ģenerālmenedžeri. Viņi situāciju redzēja citādi, tādēļ visu sezonu bez iespējām pavadīju fārmklubā. Hokejā ir svarīgi tikt pie īstajām iespējām, tikt pie cilvēkiem, kuriem patīc.

Pēc Tampas pārcēlies uz Bufalo "Sabres".
Bufalo bija lieliski. Spēlēju fārmklubā Ročestrā, nopietnas ceļgala operācijas dēļ sezonas sākumā izlaidu vairākas spēles, bet man patika gan Ročestrā, gan Bufalo. "Sabres" komandā tiku pie īstajām iespējām, spēlēju labi un patiku treneriem. Viņi gribēja, lai palieku, taču izšķīros par došanos otrpus okeānam.

Bufalo uzspēlēji arī pirmajā maiņā un tiki atzīts par mača pirmo zvaigzni.
Jā, spēlēju kopā ar Tomasu Vaneku un Džeisonu Pominvilu. Patiesībā pirmajā spēlē "Sabres" rindās tiku pie divām rezultatīvām piespēlēm, aizvadīju ļoti labu maču. Taču NHL spēlētāji iedzīvojas savainojumos un pēc tam viņi atgriežas sastāvā, tāpēc saglabāt vietu ir ļoti grūti. Tomēr uzskatu, ka spēlēju ļoti labi.

Lēmums spēlēt Eiropā bija ļoti grūts?
Jā. Bufalo gribēja, lai turpinu spēlēt viņu organizācijā, jau iepriekš biju noraidījis lielus piedāvājumus no Eiropas, lai turpinātu spēlēt Ziemeļamerikā. Domāju, izvēlējos pareizo laiku. Patiesībā tas pat ir solis tuvāk, lai kļūtu par pilna laika spēlētāju NHL, jo Kontinentālā hokeja līga ir spēcīga. Ja atbrauc šeit un spēlē labi, tad, manuprāt, tas nav solis atpakaļ. Negribēju vairs pavadīt laiku AHL.

Spēlēšana AHL nav labākais variants arī algas ziņā.
Tieši tā. Pēc jaunā kolektīvā līguma AHL sāk maksāt vairāk, un tas palīdz līgai. KHL vēlos nopelnīt arī naudu, jo man ir ģimene, kura jāatbalsta. Protams, spēlēšana NHL ir sapnis, taču ir jāsaprot, kas ir labākais tev un tavai ģimenei.

Kā pavadīji vasaru?
Tā palidoja garām pavisam ātri. Arī trenējos un centos iegūt labāko formu. Bija vairāki atvaļinājumi, dažas kāzas, daudz laika pavadīju, spēlējot golfu. Mīlu golfu un cenšos spēlēt pēc iespējas vairāk. Visu vasaru lija un nebija pārāk silts, bet, līdzko atbraucu uz Rīgu, spīd tikai saule.

Kāpēc tik daudz hokejistu spēlē golfu? Kas ir tā noslēpums?
Nezinu, kā tas var nepatikt! Labprāt būtu profesionāls golferis. Svaigs gaiss, daudz laika pavadi dabā. Mīlu šo sportu. Skatos arī televīzijā, īpaši lielos turnīrus. Mīļākais spēlētājs ir Taigers Vudss. Manuprāt, golfs ir grūtākais sporta veids pasaulē. Ir kādi miljons golferi, kas ir tuvu elitei. Tu stāvi piecu metru attālumā no lielākās uzvaras karjerā, un ir grūti nenotrīcēt. Spēlē tu pret sevi.

Un kurš ir tavs mīļākais hokejists?
Uzaugu Brentfordā, tāpēc bērnībā tas bija Veins Greckis – arī viņš nāk no tās pašas pilsētas. Uzaugu skatoties, kā viņš spēlē. Grecka tēvs īsu laika posmu bija mans treneris. Tagad… Ja esi spēlējis NHL, tad mīļāko spēlētāju nav. Šobrīd man tāda nav.

Piederi hokejistiem, kas skatās spēles, vai tiem, kas cenšas distancēties no hokeja?
Sezonas laikā tik daudz laika pavadi laukumā, ka skatīties televizorā vairs negribas. Nē, neesmu redzējis nevienu KHL spēli. Zinu, ka Gagarina kausu izcīnīja Maskavas "Dynamo". Sekoju līdzi statistikai, zinu spēlētāju statistiku, tomēr neskatos. Taču, kad sezonā ir beigusies, labprāt atpūšos, skatoties Stenlija kausa spēles.