Ankipāns: "Indraši nepalaidām aiz cieņas pret līdzjutējiem"

- "Dinamo" atkal palika pēdējā vietā Rietumu konferencē. Jums tam ir izskaidrojums?
- Ļoti labi sākām sezonu. Iespējams, vairāki zaudējumi pēc labā sākuma mūs salauza un iekļuvām psiholoģiskajā bedrē, no kuras nespējām laikus izrāpties [pirmajās četrās spēlēs "Dinamo" izcīnīja divas uzvaras, bet tad zaudēja 14 spēlēs pēc kārtas – A.S.]. Vēl iepriekšējos gados mūsu komanda psiholoģiskā ziņā bija nestabila. Pietrūka pārliecības saviem spēkiem.

- Šajā sezonā bija arī pozitīvi brīži?
- Saprotam, ka sezona nebija tāda, kādu vēlējās līdzjutēji. Beigās nolēmām, ka strādāsim nākotnei. Šosezon "Dinamo" spēlēja ļoti daudz jauno hokejistu, turklāt viņi vietu sastāvā nopelnīja paši. Ceram, ka šī jaunatne un arī pārliecība ļaus labot šo situāciju.

- Komandu pārņēmāt sezonas laikā. Kādi bija jūsu uzdevumi?
- Man vajadzēja izlabot stāvokli. Uzskatu, ka man kaut kādā mērā to izdarīt izdevās. Un, kā jau teicu, klubs gribēja piesaistīt jaunos spēlētājus. Tāpat "Dinamo" psiholoģiskā ziņā bija svarīgi pamest pēdējo vietu KHL. Cīnījāmies pret visiem pretiniekiem, bieži zaudējām par vienas ripas tiesu. Komanda sajuta, ka var spēlēt un uzvarēt.

- Jums bija plāns, kā iziet no krīzes? Uz ko akcentu likāt pirmām kārtām?
- Protams, kaut ko pamainījām spēlē, izmainījām sastāvu, iesaistījām jaunos spēlētājus. Priecē, ka praktiski pēc katras spēles varējām sev pateikt, ka atdevām visu, kas mūsos bija šajā dienā.

- Guvāt vismazāk vārtu visā konferencē [105 vārtus 56 spēlēs jeb 1,88 vārtus vidēji spēlē – A.S.]. "Dinamo" galvenā problēma ir uzbrukums?
- Tā ir tiesa, ka vārtu gūšana nenāca viegli. Taču te ir cita nianse. Komandai ļoti smagi klājās brīžos, kad bija jāatspēlējas. Mūsdienu hokejā uzvaras ar lielu starpību kļūst arvien retākas un ir jāprot spēlēt uz rezultātu. Jāmācās uzvarēt ar vienu vārtu starpību. Kas attiecas uz uzbrukumu, to noteikti varam uzlabot. Jebkurš treneris vēlas, lai viņa komanda gūtu daudz vārtu. Mums jāuzlabo komandas spēle, jāiemācās uzvarēt – tas ir pamats.

- Taču pat šādā sezonā Indrašis laboja personīgo rekordu gūto punktu ziņā [56 spēlēs 21+21]. Kādos aspektos viņš ir progresējis?
- Miks tiešām aizvadīja ļoti spēcīgu sezonu. Viņš bija mūsu līderis, tika pie liela spēles laika un attaisnoja doto uzticību. Indrašis sāka pieļaut mazāk kļūdu, bija mazāk brāķa. Agrāk tas viņam traucēja spert soli uz priekšu. Sezonas gaitā viņš progresēja.

- Bija baumas, ka viņš pievienosies "Kunlun". Tā bija tiesa? Kādēļ viņš palika?
- Tiesa tajā ziņā, ka daudzi klubi zvanīja un interesējās par Indraši. Beigu beigās nolēmām, ka nevaram tā izrīkoties – palaist "Dinamo" labāko spēlētāju - ar saviem līdzjutējiem. Indrašis palika divu iemeslu dēļ: līdera īpašību un aiz cieņas pret līdzjutējiem dēļ.

- Sezonas laikā komandu papildināja vairāki leģionāri. Ar kuriem palikāt apmierināti?
- Neapšaubāmi – ar Ansi Salmelu [33 spēlēs 5+12, 18 soda minūtes un negatīva lietderība -5]. Viņš labi iekļāvās komandā, tai deva kaut ko jaunu. Labu sezonu aizvadīja arī Kārls Stolerijs (53 spēlēs 3+11, 48 soda minūtes un -6] un Brendons Makmilans [51 spēlē 14+8, 70 soda minūtes un -9]. Čempionāta laikā ieradās arī Mants Ārmalis [12 spēles, 91,1% atvairītu metienu un ielaistas vidēji 2,50 ripas], kurš aizvadīja vairākas labas spēles, kurās ņēmām punktus. Šie spēlētāji atstāja labu iespaidu.

- Diezgan agri klubs šķīrās no Džastina Pītersa [14 spēles, 86,9%, 2,92 ripas], kurš vēlāk piedalījās olimpiskajās spēlēs. Kas Džastinam nesanāca Rīgā?
- Ļoti rēķinājāmies ar Pītersu un domājām, ka viņš būs neapšaubāms "Dinamo" pirmais numurs. Par cilvēciskajām īpašībām, pašatdevi, vārtsarga tehniku mums nebija pretenziju. Ļoti ilgi viņu pētījām pirms līguma parakstīšanas. Viņam bija viss, lai spēlētu "Dinamo", bet viņš neķēra ripas. Tā ir sāpīga tēma. Mums vajadzēja stabilu pirmo numuru.

- Pārsteidzoša bija šķiršanās no Terija Galjardi [11 spēlēs 0+6, astoņas soda minūtes un -4]. Kādēļ viņam nedeva vairāk laika sevi apliecināt?
- Tas bija sezonas sākumā, kad mums vajadzēja kaut ko iesākt. Galjardi nav slikts hokejists, bet mēs no viņa gaidījām vairāk. Galvenokārt ar Teriju rēķinājāmies kā ar līderi, jo viņš daudz spēļu ir aizvadījis NHL [321 spēlē 44+61].

- Ko teiksiet par jaunatni?
- Rīgas hokejs vienmēr bijis slavens ar to, ka šeit bija komandas ar raksturu. Un arī mūsu jaunieši – Kristaps Zīle, Uvis Balinskis, Emīls Ģēģeris – ir ar spēcīgu raksturu. Tā ir mūsu nākotne. Zīlem vajadzētu izaugt par ļoti labu aizsardzības tipa aizsargu. Viņš daudz laika pavadīs uz ledus un spēlēs pret pretinieku līderiem. Balinskis ir cita plāna aizsargs. Viņš ir spilgtāks uzbrukumā, kaut kādā ziņā avantūrisks, ar labu slidojumu. Ģēģerim ir jāprogresē, viņš ir darba zirgs. Priecē, ka Emīls jau savos 18 gados prot pie bortiem spēkoties pret pieaugušiem hokejistiem.

- Tikai sezonas vidū sastāvā parādījās Lauris Dārziņš [24 spēlēs 5+13]. Viņa ļoti pietrūka?
- Viņš mums ļoti palīdzēja. Lauris ir spilgts spēlētājs, kuram patīk kombinacionāls hokejs. Dārziņš sevi atrada vienā maiņā kopā ar Indraši un Miķeli Rēdlihu.

- Kopumā – ar šo sastāvu bija iespējams cīnīties par iekļūšanu "play-off"?
- Tas ir jautājums, uz kuru varu atbildēt, bet uz kuru nav atbildes (smejas). Vācām sastāvu, lai cīnītos par Rietumu konferences labāko astotnieku. Ārzemniekus apzināti pieaicinājām tajās pozīcijās, kurās mums pagaidām nav savu jauno spēlētāju. Bet mums neizdevās.

- Agrāk "Dinamo" uz KHL atveda maz zināmus leģionārus, kuri te kļuva par zvaigznēm. Kādēļ tagad atlase ir kļuvusi sliktāka?
- Arī mēs bieži domājam par to. Jā, pirmajās sezonās "Dinamo" atveda kvalitatīvus leģionārus, bet hokejs pēc tam sāka progresēt. Tagad ļoti reti gadās atvest nevienam nezināmu spēlētāju, kurš izšaus. Grūti atrast tumšo zirdziņu. Cenšamies, meklējam, bet šajā biznesā sliktākais ir tas, ka arī citas komandas meklē (smejas). Dabiski, vadošie klubi labākos spēlētājus paņem sev un paceļ viņiem cenu.

- Sastāva atlase jau notiek?
- Vienmēr meklējam spēlētājus. Es sekoju līdzi tirgum. Tagad brauksim spēlētājus skatīties uz pasaules čempionātu Dānijā. Gribam atrast spēcīgu aizsargu un tāpat arī centra uzbrucēju, ap kuru varēs veidot visu maiņu. Būtu labi, ja šis uzbrucējs būtu labrocis.

- Atkal bija problēmas ar apmeklētību. Kā nākamajā sezonā atvilināt līdzjutējus atpakaļ tribīnēs?
- Mums jāiemācās uzvarēt, tas ir galvenais. Mūsu skatītājs ir ļoti gudrs, nevienam nepatīk komanda, kas visu laiku zaudē. Ievēroju, ka, tiklīdz uzvaram vienā spēlē, nākamajā mačā apmeklētība pieaug. Tas mums ir ļoti svarīgi. Bija spēles, kurās tribīnēs sajutām veco atmosfēru. Tā ir jāatgūst uz palikšanu – tas ir mūsu mērķis nākamajā sezonā. Spēlētājiem, treneriem, komandai atkal Rīgai jāuzdāvina hokeja svētki.

- Taču lielu interesi izraisīja spēle zem klajas debess. Kā jums patika šis pasākums?
- Sākumā tam nepievērsu lielu uzmanību, bet viss mainījās, kad ieradāmies uz treniņu vietā, kur arī notika spēle. Tad sapratu, ka tas viss atmiņā paliks uz mūžu. Apstākļi bija lieliski, laiks – satriecošs, ledus – brīnišķīgs. Tas viss ļāva atgriezties bērnībā. Priecēja, ka atnāca daudz skatītāju. Izdevās lielisks pasākums. Neatradīsiet nevienu treneri, kurš atteiksies piedalīties tādā spēlē.

Izmantotie resursi:
https://www.khl.ru/news/2018/04/02/...