J. Straupe: "Mērķis - pirmā vieta!"

Piedāvājam interviju ar Latvijas U-20 hokeja izlases uzbrucēju Jāni Straupi, kurš stāsta par savu karjeru, nākotnes plāniem, kā arī gaidāmo čempionātu.

Šogad beigsi vidusskolu. Kādi ir Tavi turpmākie plāni?

Konkrēti plāni izglītības jomā man nav, tomēr šobrīd esmu pārliecināts, ka stāšos kādā augstskolā. Neesmu izlēmis kurā. Ceru, ka saprašana atnāks līdz mācību gada beigām.

Tas nozīmē, ka grasies palikt Latvijā, nevis doties , piemēram, uz Ziemeļameriku, kā to dara vairums mūsu talantīgāko jauno hokejistu?

Tā gluži nav. Viens jautājums ir ko es gribu, otrs - ko es varu? Ja man nav piedāvājumu, tad arī es nevaru aizbraukt uz stiprākajām junioru līgām. Tāpēc tā plānot neko pat nemēģinu.

Ja tāds piedāvājums sekos, kāda būs Tava izvēle?

Protams, ka tāda iespēja ir jāizmanto, tomēr es vēl pakonsultēšos ar kādu tur spēlējošo, lai zinātu, kam man gatavoties tādas iespējas gadījumā. Pagaidām par to cenšos nedomāt.

Ja paliksi Latvijā, tad nākamgad mēģināsi iekļūt "lielajā" komandā, proti, "Rīga 2000"?

Nē, domāju, ja palikšu Latvijā, tad mācības man būs svarīgākas un turpināšu spēlēt "LSPA/Rīga", jo tad mācības varēs sekmīgāk apvienot. Nākamgad vēl varu pārstāvēt U-20 izlasi, līdz ar to lietderīgāk būtu uzspēlēt vēl vienu gadu ar junioriem ("LSPA/Rīga" ir Latvijas hokeja U-20 izlases bāzes komanda – aut.)

Kas Tev šķiet svarīgāks - izglītība vai hokejs? Varbūt mēģināsi apvienot?

Grūti pateikt. Abās jomās neesmu vājš, tomēr arī ne labākais. Jāskatās, kur būs labākas iespējas. Neteikšu, ka negribētu kļūt par profesionāli, taču jāapzinās savas iespējas. Ja mani "griesti" izrādīsies Latvijas virslīga, tad tomēr priekšroku došu izglītībai.

Kas ir Tavi līdz šim lielākie sasniegumi hokejā?

Tādu lielu panākumu, es uzskatu, ka nav - lielākie, cerams, vēl tikai priekšā. Varu tikai minēt uzvaru U-18 Pasaules čempionātā 1. divīzijā Rīgā.

Kā norit gatavošanās Pasaules čempionātam?

Līdz šim strādājam ar Oļegu Znaroku pie saspēles, kas varētu noderēt gaidāmajā turnīrā. Pirmdien sākās treniņnometne Imantā, "Volvo" ledus hallē, kur trenēsimies vienu nedēļi pa vairākiem treniņiem dienā. Pēc tam, iespējams, būs kāda pārbaudes spēle, taču viss grafiks vēl nav zināms.

Ir izskanējusi informācija, ka, iespējams, sagatavošanās posmā tā arī nesanāks aizvadīt nevienu pārbaudes spēli?

Bez pārbaudes spēlēm mēs neiztiksim, kādas divas būs noteikti. 1. decembrī būs pārbaudes spēle ar "Rīga 2000". Pēc tam, iespējams, uzspēlēsim ar "Ogri" vai "Latgali". Es domāju, ka treneri Andrejs Maticins un Ēriks Miļūns ir pietiekami pieredzējuši, lai komanda būtu gatava uz atbildīgajām čempionāta spēlēm.

Esi spēlējis gan pie Oļega Znaroka, gan Leonīda Beresņeva, tagad – Andreja Maticina. Kā vērtē katru no šiem treneriem?

Visai pozitīvi vērtēju katru no šiem speciālistiem. Znaroks ir stingrs, necieš gadījumus, kad komanda necīnās, tad ir vienmēr kāds skarbāks vārds pie rokas. Kad komanda spēlē labi, tad paslavē. Jebkurus viņa aizrādījumus vai piezīmes jāuztver ļoti nopietni, jo viņš jau to visu dara mūsu dēļ, lai mēs progresētu. Stāsta un pamāca to, ko citi treneri varbūt pat neuzskatītu par svarīgu. Pie Beresņeva nav sanācis daudz spēlēt, taču varu teikt, ka šis treneris ir iecietīgs un saprotošs, tad kad spēle labi sokas. Pie ne īpaši veiksmīgas spēles var pateikt ko skarbāku. Vienmēr, kā jau visi, vēlas uzvarēt. Taktiski šim trenerim vairāk patīk uzbrukuma hokejs.

Tas nozīmē, ka vislabāk patīk spēlēt Znaroka vadībā?

Es parasti necenšos vainu meklēt treneros, vairāk sevī. Taču no Znaroka var ļoti daudz ko mācīties. Viņš dod mums visu, ko pats zina, arī paslavē vai kādu labu joku izstāsta, taču var arī sabļaut, kad tas nepieciešams.

Ko varētu teikt par U-20 izlases jauno treneri Andreju Maticinu?

Iepazināmies ar viņu pirms Sergeja Žoltoka piemiņas turnīra. Ļoti domā par aizsardzību, kas, manuprāt, Pasaules čempionātā būs ļoti svarīgi. Cenšas maksimāli samazināt kļūdas aizsardzībā, kā arī spēlējot mazākumā.

Kurā maiņā Tu paredzi sev vietu Latvijas izlasē?

Sākumā, es domāju, ir jāiekļūst izlasē, jo gribētāju uz vietu sastāvā ir daudz. Es domāju, ka trenerim tas būs labāk zināms, kurā maiņā es labāk iederētos. Gribētos spēlēt otrajā maiņā, kā arī iziet laukumā tad, kad komanda ir vairākumā, taču noteikti nekurnēšu, ja būšu trešajā vai ceturtajā – galvenais ir būt izlasē, galvenais, lai komanda uzvar.

Ar kuriem spēlētājiem ir izveidojusies vislabākā sapratne laukumā?

Es domāju, ka ar saviem maiņas biedriem uzbrukumā - Robertu Jekimovu, ar kuru kopā jau spēlēju otro gadu. Pa labo malu man ir Jānis "Bebris" Ozoliņš, ar kuru šogad pirmo reizi regulāri spēlēju kopā. Pagājušogad čempionātā labi sanāca saprasties ar Sergeju Daņilovu, tomēr šķiet, ka šogad mēs nebūsim vienā maiņā. Kopumā mums ir labas attiecības ārpus laukuma, tāpēc visas neskaidrības laukumā noskaidrojam mierīgi, uzmundrinām viens otru.

Kā bija spēlēt pret hokeja lielvalstīm Elites divīzijā? Pret Kanādu un Čehiju Tu guvi vienīgos komandas vārtus.

Tā bija ļoti pozitīva pieredze, uzspēlēt pret pasaules labākajiem vienaudžiem. Viņi mums parādīja, kā jāspēlē hokejs. Jā, sanāca laimīgs vārtu guvums pret Kanādu, tāpat arī iemetu vienīgos vārtus pret Čehiju, kur gan saņēmu lielisku Roberta Jekimova piespēli.

Kas tieši pietrūka, lai noturētos elitē? Ar ko labākas ir pārējās elites komandas?

Pirmkārt, fiziskā sagatavotība. Ja mums Latvijā liekas, ka mēs ātri kustamies, tad viņi kustas stipri ātrāk un augstu spēles tempu spēj noturēt līdz pat spēles beigām. Viņi - elites komandas - ir priekšā mums domāšanas ātrumā, ātrāk pieņem lēmumus, kas tai pat laikā nav sasteigti. Tehniskā sagatavotība arī ir augstākā līmenī nekā mums- precīzākas, spēcīgākas piespēles, un arī viņu juniori vai jaunieši ir pieraduši spēlēt saspringtas spēles uz rezultātu, kamēr Latvijas jauniešu čempionātā konkurence kā tāda gandrīz vai nepastāv.

Runājot par gaidāmo Pasaules čempionātu ir skaidrs, ka jācīnās būs katrā spēlē, taču kuru komandu Tu uzskati par sīvāko konkurenti uz pirmo vietu turnīrā?

Tā noteikti ir Baltkrievija, tomēr tikpat droši varu teikt, ka ar pārējām komandām būs jācīnās un spēlei jāpieiet ar maksimālu noskaņošanos.

Vairāki spēlētāji pievienosies izlasei pēdējā brīdī pirms čempionāta. Vai tas neradīs šķēršļus sapratnei laukumā?

Šķiet, ka nē, jo visi vairāk vai mazāk pazīstam viens otru ilgāku laiku.

Vai izlases vadība ir izvirzījusi konkrētu mērķi komandai šim Pasaules čempionātam?

Tā konkrēti nav pateikts, taču, es domāju, ka visiem tāpat mērķis ir skaidrs - pirmā vieta.