Vai junioriem atkal būs Ziemeļamerikas fināls?

Ne tik sen ar Latvijas izlases uzvaru noslēdzās Pasaules čempionāts pirmajā divīzijā, kurā noskaidrojās tās izlases, kuras nākamsezon spēlēs starp visiem hokeja pasaules varenajiem. Savukārt paši varenie savas attiecības sāks skaidrot tikai pēc Ziemassvētkiem. Ko no šī turnīra varētu sagaidīt?

Pagājušajā pasaules čempionātā U-20 grupā ASV izlase finālā, mača pagarinājumā, ar 6:5 uzveicot savus kaimiņus, Kanādas izlasi, tādējādi pārtraucot "kļavu lapu" piecas sezonas ilgušo uzvaras gājienu. Kā galvenos tās izlases trumpjus minēja lielo pārliecību savos spēkos un komandas kopējo talantu. Šogad, lai arī liela daļa no pagājušās izlases sastāva ir nomainījusies, amerikāņu trumpji paliek tie paši.

ASV izlasei šogad varēs palīdzēt gan vārtsargs Džeks Kempbels, gan uzbrucēji Džerijs D'Amigo, Raiens Burks un Kails Palmeri, taču lielāko daļu jaunās izlases veidos pagājušās sezonas U-18 izlases spēlētāji, kuri sava gadagājuma Pasaules meistarsacīkstēs pirms gada arī izcīnīja zelta medaļas. Turklāt, ASV izlasei ir paveicies, jo turnīra sākumā viņu apakšgrupā nebūs neviens "lielā četrinieka" komandas, jo Kanāda, Zviedrija un Krievija visas cīnīsies savā starpā. Šāds kalendārs, neapšaubāmi, dos priekšrocības amerikāņiem, kuri varēs mierīgā garā "ieskrieties" pirms izšķirošajiem mačiem.
ASV izlasei ir arī citas priekšrocības – čempionāts notiek viņu mājās, liela daļa komandas ir labi pazīstama pēc spēlēm ASV jauno hokejistu attīstības programmā un viņiem, atšķirībā no konkurentiem, ir arī vairāk vadošo spēlētāju ar U-20 čempionātu pieredzi.
Vienā vārdā sakot – amerikāņiem arī šogad ir viss, lai atkārtoti izcīnītu zelta medaļas, cita lieta, vai viņi šo situāciju spēs izmantot.

Kā turnīram gatavojas un ar kādām domām to sagaida pagājušā gada sudraba medaļu ieguvēji, kanādieši? Jāsaka, ka viņiem šis ir "tukšais" gads (jā, arī kanādiešiem ir tādi), jo šajā izlasē nebūs praktiski neviena spēlētāja, par kuru jau pašlaik runātu kā par gaidāmo NHL superzvaigzni. Ilgu laiku Kanādas izlase atradās situācijā, kad viņi nebija droši vai uz čempionātu izlasē varēs spēlēt kāds no aizvadītā turnīra uzbrucējiem, taču pateicoties Losandželosas "Kings" sistēmai, kura uz WHL aizsūtīja Braidenu Šenu, Kanādai, tomēr, viens pieredzējis spēlētājs būs arī uzbrukumā.
Kanādas galvenais trumpis ir komandas treneris, Deivs Kamerons, kurš ikdienā trenē OHL komandu Misisogas "St.Michael's Majors". Viņa OHL komandā arī nav zvaigžņu, taču tā uz šo brīdi ir viena no labākajām CHL vienībām (kā arī OHL līderi), jo visu izšķir spēles sistēma. Tagad Kamerons šo sistēmu mēģinās iemācīt Kanādas jaunajiem talantiem.
Jāpiebilst, ka, lai arī turnīrs notiks ASV, kanādiešiem nevajadzētu būt problēmām ar līdzjutēju atbalstu, jo Toronto ir pavisam netālu no Bufalo pilsētas.

Lai arī, pēdējos gados, U-20 hokejā ir novērota Ziemeļamerikas dominance, nevajag aizmirst arī par divām Eiropas vadošajām komandām – Zviedriju un Krieviju. Zviedriem, kā jau katru gadu, arī šogad ir vairāki talanti, kas jau tuvākajā laikā varētu klauvēties pie NHL durvīm. Viens no tiem ir aizsargs Adams Larsons, kuram paredz TOP-3 vietu nākamvasar paredzētajā draftā. Taču, kā vienmēr, zviedru galvenais trumpis ir spēles sistēma, ja to izdosies ievērot un atsevišķi jaunie spīdekļi parādīs savu labāko spēli, "Trīs Kroņi" var pretendēt arī uz kaut ko labāku kā bronza.

Krieviem, savukārt, pēdējos gados vislielākās problēmas sagādā nevis pretinieki, bet viņi paši. "Vārīšanās" ap izlasi ir tik liela, ka visi gaida nevis panākumus, bet kārtējo neveiksmi, lai atkal būtu par ko runāt. Pagājušsezon neveiksme tika sagaidīta – 6. vieta. Līdz ar, loģiski, atkal notika pārmaiņas – tika nomainīts galvenais treneris un Vladimiru Pļuščevu nomainīja Valērijs Bragins. Šai nomaiņai jau bija redzamas arī dažas pozitīvas sekas, jo Krievijas izlase izcīnīja uzvaru "Subway Super Series" turnīrā, kurā viņi sešu maču ciklā sacentās ar QMJHL, WHL un OHL komandām (ar katru - divreiz). Līdz ar to var teikt, ka, ja šai komandai viss būs kārtībā ar psiholoģiju un mikroklimatu, tad rezultāti neizpaliks, bet ja kaut kas būs ne tā – skandāls ir neizbēgams.

Ko var teikt par pārējām komandām? Protams tās cīnīsies un, iespējams, sagādās arī pa kādam pārsteigumam, taču U-20 hokejā "lielā četrinieka" pārsvars ir pārāk liels, lai pārējās komandas pirms kāda turnīra varētu reāli cerēt uz tā izjaukšanu. Tas var notikt tikai tādā gadījumā, ja kāda no šī četrinieka komandām pati sevi "norok". Tomēr, individuālā ziņā arī šajās izlasēs ir spēlētāji uz kuriem der apskatīties. Pirmie, pēc pagājušās turnīra varoņdarbiem, protams ir šveicieši ar Nino Nīderreiteru priekšgalā un Benjaminu Konzu vārtos. Savukārt cits vārtsargs, Filips Grubauers, būs vāciešu galvenais ierocis cīņā ar pasaules varenajiem. Par Norvēģijas izlases līderi ir jākļūst Sondrem Oldenam, kuru jau ir noskatījuši Toronto "Maple Leafs" (2010. gada drafts, 79. numurs), taču kopumā viņu izlase ir pamatīgi izmainījusies no pagājušās sezonas, kad viņi izcīnīja tiesības spēlēt Elitē, tāpēc, visdrīzāk, viņiem nāksies spēlēt par palikšanu, tāpat kā slovākiem, kuriem pēdējās sezonās ir problēmas ar izlašu konkurētspēju un vienmērīgi kvalitatīvu sniegumu.
Savukārt somiem, kā jau katru gadu, ir problēmas ar savainojumiem un tāpēc uz augstiem rezultātiem viņi īsti paši necer, taču savu piederību elitei gan viņiem nenāksies apliecināt.

Čehijas izlase, kā atzīmē vairāki eksperti, varētu būt viena no tām komandām, kam Augstākā divīzija šogad būs jāpamet. Turienes jaunatnes hokeja talantu "ražošanā" ir iestājies panīkums, kas bija redzams vēl pavisam nesen, kad viņu U-18 izlase izkrita no elites. Šo situāciju vēl vairāk pasliktina tas, ka komandai nevarēs palīdzēt vairāki Kanādas junioru līgā spēlējoši hokejisti, kam būtu jākļūst par līderiem.

Iespējams, šis turnīrs atšķirsies no iepriekšējiem, jo tajā nebūs jau pierastais lielais nākotnes zvaigžņu pieplūdums, taču tas nozīmē tikai vienu – Bufalo un Niagarā iedegsies jauni spīdeklīši, kuri centīsies sevi parādīt uz lielās skatuves.