N. Sējējs: Jānospēlē cienīgi
Latvijas čempionu hokejā "Rīga 2000" galvenais treneris Normunds Sējējs intervijā portālam eSports.lv stāsta kā nokļuvis pie komandas stūres, kā arī atklāj dažas interesantas nianses par komandu un gatavošanos Kontinentālā Kausa finālam.
Priekšvārds. Normunds Sējējs dzimis 1968. gada 12. februārī Jūrmalā. Latvijas izlases sastāvā aizsarga pozīcijā aizvadījis 117 spēles, pirmo no tām – 1992. gadā. Karjeras laikā pārstāvējis Rīgas "Dinamo", Rīgas "Pārdaugava", "KK Kouvola" (Somija), Litvinovas "Chemopetrol" (Čehija), Esenes "ESC Moskitos" (Vācija), Karlovivaru "Bechrovka" (Čehija), "EHC Chur" (Šveice), Trenčīnas "Dukla" (Slovākija), Bratislavas "HC Slovan Harvard" (Slovākija) un "HK Rīga 2000".
Trenera karjeru sāki HK "Rīga 2000" galvenā trenera asistenta amatā. No kā esi mācījies vairāk - no treneriem, kuru vadībā pats trenējies, vai no Jūliusa Šuplera?
Man bija liela pieredze jau spēlējot, bet ir daudzas nianses, ko tu vari saprast tikai treneris. Šuplera devums manā trenera karjerā ir liels. Mēs arī tagad regulāri sazvanāmies. Ja kāds padoms vajadzīgs, es viņam piezvanu un pajautāju. To pieredzi, ko gūst stāvot aiz borta, neviens nevar iemācīt, tas jāiemācās pašam. Tas ir tāpat kā ar spēlēšanu – tikai skatoties to nevar iemācīties. Trenera darbā ir daudz sīku nianšu, par kurām spēlējot man nebija nojausmas.
Kas ir būtiskākais, ko saglabāji no Šuplera jaunievedumiem treniņu darbā?
Šuplers strādā ar savādākām metodēm nekā agrāk, kad bija divi trīs stundas gari, vienmuļi treniņi. Cenšos treniņus taisīt īsākus, bet intensīvākus – demokrātiskāka stila nekā līdz šim. Kā man izdodas, tas ir cits stāsts. Nekad neesmu teicis, ka esmu izcils treneris, es joprojām mācos. Darba ir ļoti daudz un vēl daudz pieredzes jāgūst.
Vai toreiz tava nonākšana galvenā trenera amatā likās likumsakarīga, vai vairāk tā bija apstākļu sakritība?
Es domāju, ka apstākļu sakritība. Bija plānots, ka spēlēsim Baltkrievijas atklātajā čempionātā (BAČ) un Šuplers paliks, taču atteicāmies spēlēt BAČ un tad galvenais treneris atzina, ka viņam nav interesanti spēlēt tikai Latvijas čempionātā. Bija jau runas, ka viņu aicinās par Slovākijas izlases treneri, tāpēc Juliuss izdarīja tādu izvēli. Kluba prezidents Viesturs Koziols man jautāja vai esmu gatavs pārņemt komandas vadību, uz ko devu pozitīvu atbildi.
2005./2006. gada sezona klubam "Rīga 2000" bija vienkārši lieliska - uzvara Latvijas čempionātā, 3. vieta Baltkrievijas atklātajā čempionātā, 2. vieta Kontinentālā kausa izcīņā. Pēc tās sezonas komanda plānoja spēlēt pat Krievijas Superlīgā. Cik reāli bija šie plāni?
Viens no argumentiem, lai tur startētu - bija jāsavāc patiešām laba komanda. Mums praktiski bija vienošanās ar 80% Latvijas izlases spēlētājiem, viņi bija gatavi spēlēt. Krievijas čempionāts beidzās aprīļa vidū, kad izlasei jau notiek gatavošanās, tāpēc federācija iestājās kategoriski pret spēlēšanu Krievijā. Būtībā jau LHF nebija pret to, taču svarīgākas, protams, bija izlases vajadzības. Vēl viens no mīnusiem bija tas, ka Krievijas Hokeja federācija pieprasīja mums visām komandām, kas brauc pie mums, apmaksāt ceļu un dzīvošanu. Ja brauc komanda no Habarovskas, tad varat iedomāties, cik izmaksā ceļš. Mums vajadzētu divus budžetus, tā ir nenormāla nauda.
Pirms šīs sezonas arī bija plāni spēlēt ārpus Latvijas.
Bija doma, ka startēsim Baltkrievijā. Pieteikšanās laiku čempionātam pārcēla par nedēļu, speciāli priekš mums, lai mēs varētu izdomāt un pieņemt lēmumu. Atbalsts bija arī no federācijas puses, taču diemžēl mums nebija pietiekoši naudas, lai tur spēlēt. Darīt to un "ielīst" parādos mēs nevēlējāmies. Bija parādi arī par pagājušo gadu, ar kuriem jātiek galā, jaunus negribējām. Šajā situācijā principā palikām divatā – es kā treneris un Armands Simpsons kā menedžeris un direktors. Divatā kārtojām lietas un mēģinājām situāciju vērst par labu. Bija cerība atrast kādu sponsoru, taču diemžēl tāds neatradās.
Pagājušās sezonas izskaņā, spēlē pret "ASK Ogre" smagas traumas guva "Rīga 2000" spēlētājs Raimonds Daniličs. Sākotnēji piešķirtos sodus LHF būtiski samazināja...
Tas ir nonsens! Sodus samazināja, kaut gan nebija izciesta pat puse. Zinu, ka pasaulē ir tāda prakse – ja paiet puse no soda termiņa, tad var iesniegt apelāciju un sodus, iespējams, nosacīti samazina. Taču tas, ka vienas komandas menedžeris aiziet, "paraud" un federācija pieņem to, man nav saprotami.
Kā vērtē pagājušo sezonu, kad pirmoreiz spēlējāt tikai Latvijas atklātajā čempionātā?
Pērn bija trīs vienlīdz spēcīgas komandas – "Rīga 2000", "ASK/Ogre" un "Liepājas metalurgs". Šogad liepājnieki ir ja ne stiprāki, tad vismaz viņiem visas četras maiņas ir līdzvērtīgas un stabilākas. "Metalurgs" vasarā padarījis labu darbu, komanda nokomplektēta pienācīgi. Pārējo klubu līmenis ir izlīdzinājies. Šīs sezonas sākumu aizvadījām apmierinoši, bet šobrīd mums manāms kritums, taču tam ir vairāki apstākļi. Ne mums bija normālas treniņnometnes, ne komanda nokomplektēta. Tikai pēc Jaunā gada mēs varētu būt salīdzinoši labā formā. Komplektācija bija jāsāk jau aprīlī, kad beidzās čempionāts, bet tajā laikā mēs nemaz nezinājām vai komanda būs. Otra lieta, ka nebija naudas, lai to darītu. Šobrīd mums finansu stāvoklis ir labāks, taču nav kvalitatīvu spēlētāju, visi ir ar līgumiem.
Vai tevi kā aizsargu apmierina komandas sniegums aizsardzībā?
Uzbrukums ir nedaudz labāks kā aizsardzība, lai gan pēdējā laikā arī ripas pretinieku vārtos ir grūtāk ieraidīt. Cik grūti nākas iesist vārtus, tik viegli ielaižam. Pietrūkst divu aizsardzības spēlētāju, kas varētu pieturēt ripu, atdot labu pirmo piespēli un spēlēt vairākumā. Ir jau mums meistarīgi aizsargi, taču viņiem trūkst pieredzes, viņi nav tādi, kas varētu veidot komandas spēli. Meklējam papildināju aizsardzībā, taču tos meklē visa Eiropa – labu aizsargu ir maz.
Kā vērtē to, ka Latvijas atklātajā čempionātā spēlē komandas no Lietuvas un Igaunijas? Vai mēs šādi neaudzinām paši sev konkurentus?
(Smejas) Es nesaprotu kāpēc mums ir jāceļ citu valstu komandu līmenis, ja lietuvieši jau kuro gadu ir parādījuši, ka augstāk par pēdējo vietu viņi netiek. Mums jātērē sava nauda un laiks, jābrauc "gaisa gabals" uz Elektrēniem vai kaut vai Narvu, jāceļ līmenis lietuviešiem un igauņiem... Tikpat labi Latvijas čempionātā varēja spēlēt mūsu U-18 izlase. Latvijas kausā viņi spēlēja un zaudēja ar pretiniekiem ar 1:7 vai 1:8, taču sezonas laikā viņi progresētu, jo gribot negribot būtu "jāskrien līdzi" visiem pārējiem. Lietuvas un Igaunijas pārbaudes spēļu dēļ mums jāpārceļ spēles, jo viņiem ir izlašu turnīri, kuri mūsu izlasei tajā laikā nav (ironiski smaida). Viņi gatavojas, bet mēs esam dīkstāvē. Tas ir smieklīgi. Labāk būtu "Samsung" premjerlīgā likuši savējos jaunos hokejistus, lai spēlē un mācās nekā abas kaimiņvalstu komandas.
Vai atbalsti ideju par spēcīga Latvijas izlases bāzes kluba veidošanu vai vairāk atbalsti spēcīgas līgas pakāpenisku izveidošanos Latvijā, kas tad arī sagatavotu spēlētājus izlasei?
Atbalstu šādu ideju, ja spēlējam vismaz Baltkrievijas čempionātā, kur ir pietiekami labs līmenis. Tikai tad tam ir jēga. Tagad ir tāda tendence, ka latviešu hokejisti īpaši nekur pasaulē nav vajadzīgi un viņi mētājas apkārt. Tas nav īpaši normāli.
Drīz startēs Kontinentālā kausa finālturnīrs (tas norisināsies no 2008. gada 4. līdz 6. janvārim Arēnā Rīga – aut.). Kādus mērķus kluba vadība izvirzījusi šajā turnīrā?
Jānospēlē pienācīgi. Par pirmo vietu cīnīties mēs nevaram, bet par otro mēs pacīnīsimies. Tagad treniņi ir pakārtoti Kontinentālajam kausam. Biju sastādījis sagatavošanās plānu, atbrauca Šuplers un pakonsultēja mani. Pēc savas pieredzes viņš veica tajā [plānā] nelielas izmaiņas. Plāns nebija sastādīts nepareizi, taču slodzes, viņaprāt, bija jāuzliek lielākas, jo līdz turnīram vēl ir laiks. Man vēl tik lielas pieredzes, baidījos komandu "nodzīt" vai iedzīt "bedrē". Mums gan ir divas svarīgas spēles ar Ogri (pirmā no cīņām jau ir aizvadīta, tajā ar 5:4 pēcspēles metienos uzvarēja rīdzinieki - aut.), cīnīsimies par uzvaru, taču pieļauju, ka ies grūti.
Vai varam sagaidīt, ka uz Kontinentālā kausa finālu komandai varētu pievienoties kāds jauns spēlētājs?
Iespējams, taču lielas cerības es neloloju. Tie, kas ir, tie laikam arī paliks. Vēl mums ir Latvijas čempionāts un jāspēlē ar tiem pašiem spēlētājiem. Paņemt tikai uz turnīru divus, trīs spēlētājus, pastiprināt komandu un savējos nosēdināt malā – neuzskatu, ka tas ir lietderīgi. Jāspēlē ar saviem spēlētājiem, kuri komandā būs visu sezonu. Lai mācās, šīs spēles būs svarīgas pieredzes ziņā.
Vai pretinieku komandas esat jau analizējuši?
Esmu skatījies vairākas "AK Bars" spēles. Ļoti spēcīga uzbrukuma komanda, aizsargi varbūt nav tik labi. Vārtsargs arī ir ļoti labs – visas kļūdas, kuras pieļauj aizsargi, gandrīz vienmēr vārtsargs labo. Ar kazahiem [Kazzinc-Torpedo] esam spēlējuši pāris gadus atpakaļ, tā ir Kazahstānas izlases bāzes komanda. Trešā komanda ir "Aab Aalborg", kurā spēlē Aleksandrs Macijevskis, Igors Bondarevs un Aleksandrs Semjonovs. Komanda ir pastiprinājusies, viņiem arī ir labs čehu vārtsargs, par kuru esmu ievācis informāciju. Semjonovs un Macijevskis ir Alborgas uzbrukuma līderi, no viņiem būs jāuzmanās.
Kā, pēc vasarā gūtās traumas, šobrīd jūtas Mārtiņš Raitums?
Diezgan labi. Varu paslavēt Mārtiņu, pēdējo spēli pret liepājniekiem vārtos nostāvēja labi. Cerams, ka sportiskā forma uzlabosies. Divos mačos ar "ASK/Ogri" abi ar Lūsiņu vārtus sargās pa vienai spēlei (Raitums bija vārtos pirmajā spēlē - aut.). Pēc tam būs jāskatās, kurš labāk nostāvējis un uz kuru var likt cerības Kontinentālā Kausa izcīņā.
[+] [-]
-1 [+] [-]
Paldies!
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
ko tu gribēji uzzināt par viņiem? kāda ir viņu mīļākā multene vai zobupasta, vai ari gribēji dzirdet kā sējējs pasaka, ka puiši ir labi spēlētāji, talantīgi, taču nederīgi Eiropā un ir atgriezušies Latvijā, lai palidzētu komandai līdz sezonas beigām un, ka veiksmīgi iekļāvušies komandā!
P.S. Vakar Ogrē Ņikitins labi nospēlēja, tas vēlreiz pierāda to, ka sējējs nemācēju viņa potenciālu izmantot R2T
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]