Facebook
GoogleKaspars Saulietis: “Komandas mērķis ir iegūt Memoriālo kausu”
@MikelisO
Kaspars Saulietis ir 19 gadus vecs latviešu hokejists. Jau šonakt viņa komanda aizvadīs pirmo spēli WHL “play-off” turnīrā. Telefonintervijā portālam eSports.lv Kaspars stāsta par komandu maiņu sezonas vidū, kluba iekšieni un saviem pārdzīvojumiem šogad un Latvijas izlasē - pagājušajā gadā.
Pēc ne visai veiksmīgās aklimatizēšanās “Pats” komandā, šķiet, beidzot esi iespēlējies pa īstam. Ar ko tas skaidrojams?
Domāju, ka tas skaidrojams ar darba apjomu, ko veicu, jo patiešām strādāju no visas sirds katrā treniņā un pildu trenera norādījumus. Tagad vairāk saprotu, kas un kā notiek šajā komandā spēles ziņā. Daudz vieglāk ir spēlēt, kad visu apjēdz, tāpēc tagad viss padodas tik sekmīgi.
Pielāgošanās “Pats” komandai gan tev gāja diezgan ilgi...
Atbraucu no U-20 čempionāta, kā dēļ izlaidu pirmās sešas paredzētās spēles “Pats” klubā. Visi pārējie spēlētāji, kas kopā ar mani ieradās Redžinā, jau bija paspējuši aklimatizēties un pildīja trenera norādījumus. Viņi jau bija sapratušies, bet es vienīgais tad tur biju tāds, kā treneris saka, “own page” (smejas) – man bija tikai savs skatījums uz spēli. Pārējie īsti nesaprata, ko daru.
Kā tevi uzņēma komandā sezonas vidū?
Komandas biedri bija redzējuši manu statistiku “Rockets” komandā, kas nebija slikta – 23 spēlēs 17 punkti. Tātad “čaļi” jau zināja, kas gaidāms, un bija priecīgi, ka neatbrauc zema līmeņa spēlētājs. Visi mani uzņēma labi.
Nesen tevi paslavēja arī treneris, uzsverot, ka esi atradis panākumu atslēgu spēles ziņā. Kāda tā ir?
Vislielākais mīnuss līdz šim bija tas, ka vispār nemetu pa vārtiem. Tagad cenšos mest pa vārtiem pēc iespējas biežāk gan treniņos, gan spēlēs. Katru spēli izdaru kādus sešus metienus, no kuriem kāds atrod ceļu vārtos. Visu laiku, kā treneris teica, spēlēju tipisku Eiropas hokeju – meklēju, kur atdot piespēli, lai citiem sanāktu labāka situācija – divi pret vienu vai trīs pret diviem. Tomēr šeit ir jāspēlē savādāk – parasti kāds uzmet, ripa atlec un cits iemet. Visai daudzi metieni tiek bloķēti. Pie Ziemeļamerikas hokeja ir jāpierod.
Vai tiki skaidrībā, kāpēc tevi aizmainīja no “Rockets”?
Jā. Treneris uzreiz pēc maiņas iesauca komandas aizmainītos spēlētājus istabiņā un paskaidroja, ka “Rockets” šogad ne uz ko necer – savā grupā Kelovna ir pēdējā. Komandā ir daudz jaunie spēlētāji, bet viņiem nebija iespējas spēlēt. Tagad komanda jau skatās nākotnē un būvē kodolu no jaunākiem spēlētājiem, bet mēs jau tur skaitījāmies gandrīz kā veterāni. Kelovna apskatījās, ka Redžinai ir visai labas iespējas tikt “play-off” turnīrā – tikām aizmainīti uz turieni, jo komandu ceļi nekrustojās, bet mēs paši varam tikt “play-off”.
Vai sākumā par šādu pavērsienu nebiji nedaudz pārsteigts?
Biju gan. Tomēr uztvēru to mierīgāk, jo nebiju vienīgais, kuru aizmainīja uz Redžinu. Aizbraucām uz Redžīnu trīs spēlētāji –visi Kelovnas “Rockets” spēlējām vadošās lomas.
Kāda bija Kelovnas pilsēta, salīdzinot ar Redžinu, kur dzīvo pašlaik?
Kelovnā bija daudz patīkamāk dzīvot – labāki laika apstākļi, siltāks, apkārt kalni. Viss vienkārši perfekti! Mana māja atradās tieši kalnā, bet lejā bija ezers – “super” skats!
Savukārt Redžina ir nomaļāka pilsēta – te ir daudz fermas. Mums pat otrā halle laikam ir blakus fermai. Tādos gadījumos, ja spēļu arēnā notiek koncerti vai citi pasākumi, jātrenējas rezerves hallē, bet tur patiešām ir “kūts smaka” (smejas)!
Kādos apartamentos tevi iekārtojuši Redžīnā?
Tagad, atšķirībā no Kelovnas laikiem, kad biju mājā viens, dzīvoju kopā ar komandas biedru netālu no halles. Māja ir laba, arī ar ēšanu viss kārtībā.
Vai “Pats” arī meistarības ziņā ir labāka komanda par “Rockets”?
Pavisam noteikti. “Pats” vidējais vecums ir par gadu lielāks nekā “Rockets”. Spēles izpratnes ziņā komandas nemaz nevar salīdzināt – “Rockets” komandā visi aizsargi bija lieli – 6,5 pēdas (aptuveni 198 cm – aut.) un lielāki “zirgi” (smejas). Viņiem roku un piespēļu tehnika bija tik slikta... Visu laiku piespēļu brāķi, lielākā daļa piespēļu kājās. Šeit, Redžīnā, atbraucām un uzreiz – “piespēlītes” tieši uz nūjas, patīkami spēlēt, viss labāk sanāk. Arī vairākuma izspēlēs nav tik daudz brāķu, kā bija Kelovnā.
Tātad ar pāreju esi apmierināts?
Kopumā jā – finišējām otrie grupā, un mums tagad ir arī visai labas iespējas tikt tālu “play-off” turnīrā.
Vai otrā vieta Austrumu divīzijā komandai ir labs sasniegums?
Pēc jaunā gada, kad tikko bijām aizmainīti, komanda vispār nebija “play-off” pozīcijā (“play-off” turnīrā tiek divīzijas pirmās četras vietas). Laika gaitā savas pozīcijas turnīra tabulā pakāpeniski uzlabojām. Mēģinājām noķert arī pirmo vietu, tomēr arī Brendona (“Wheat Kings”) saprata, ka mums tas var izdoties, un beigās saņēmās un atrāvās. Otrā vieta divīzijā komandai gan arī nav slikts panākums – šķiet, ka tik augstu sezonas nobeigumā komanda nav bijusi ilgu laiku. Pagājušajā gadā bijušas 40 uzvaras, bet tika izcīnīta zemāka vieta.
Kādi ir komandas mērķi “play-off” turnīrā?
Iegūt Memoriālo Kausu (tas nozīmē uzvarēt "play-off" turnīrā WHL, bet pēc tam pārējo divu līgu - OHL un QMHJL - uzvarētāju, kā arī rīkotājkomandas konkurencē izcīnīt Memoriālo kausu, kas tiks izspēlēts nosaukto komandu konkurencē - aut.). Speciāli šī mērķa sasniegšanai pieaicināts cilvēks, kurš speciāli strādā, lai ievirzītu cilvēka domāšanu savādākā gultnē – viņš nodarbojas ar spēlētāju pārliecināšanu, lai iemācītu, kā justies čempionam – kā jāuzvedas labākajam. Lai nav tā, ka spēlētāji, kuri neredz sevī talantu, nespēlē ar pilnu atdevi un necenšas. Jābūt talantu komandai!
Šis cilvēks ir strādājis divus gadus atpakaļ ar Medicīnas “Hat Tigers” komandu. Viņi pat sezonas laikā nebija “play-off” vietā, bet viņš sāka strādāt ar “Hat Tigers”. Beigu beigās komanda uzvarēja savā divīzijā un pirmās divas “play-off” kārtas tika pārvarētas ar rezultātu 4:0. Trešajā kārtā gan viņi izkrita. Tātad tas cilvēks palīdz – arī pats to jūtu. Pilnīgi cita domāšana, treniņos uz ledus izeju ar entuziasmu un prieku. Patiešām gudrs cilvēks, zina, ko dara, un ir arī rezultāts.
Pēdējā spēlē tev sanāca izkauties. Kā iesākās kautiņš un kāds bija kautiņa rezultāts?
Kautiņš izcēlās pavisam vienkārši – es saņēmu piespēli no aizsarga uz savas zilās līnijas, uzņēmu lielu ātrumu, bet priekšā bija aizsargs, kuram vairs nebija kur likties, un viņš pretkustībā uztaisīja spēka paņēmienu pret mani. Ja tiek pielietots rupjš spēka paņēmiens, komandas biedri mēdz aizstāvēt savējo. Manas komandas aizsargs metās viņam virsū un sāka kauties, bet pretinieki viņu pa diviem nospieda zemē. Tad es pieslidoju pie tās “kaudzes”, nospiedu vienu no viņiem zemē, bet “čalis” prasīja: “You wanna go?” Es teicu “OK!”, piecēlu viņu augšā un vienkārši sākām kauties. Visi komandas biedri pēc tam bija ļoti apmierināti, kautiņš bija vienkārši “super”! Līdzjutēji pēc spēles spieda roku. Komandas biedri teica, ka uzvarēju kautiņā – vairāki sitieni tika izdarīti pa pretinieka seju (smejas).
Kopumā jau laikam nekāds kauslis neesi – pirmoreiz šosezon iznāca izkauties.
Bieži nekaujos. Man ir citi uzdevumi, bet komandā jau ir divi “policisti”, kuri par to rūpējas.
Kāda ir līdzjutēju interese par “Pats” komandu Redžīnā?
Viss kārtībā, pēc spēlēm vienmēr aprunājamies ar viņiem. Katru spēli tribīnēs ir no pieciem līdz sešiem tūkstošiem līdzjutēju.
Ko treneris tev teica laikā, kad tev īsti negāja no rokas?
Viņš mani sauca pie sevis. Runājām, skatījāmies video, treneris norādīja manas kļūdas – kur spēlēju nepareizi, kur atkal vajag savādāk utt. Pēc trenera vārdiem, mans slidojums ir pat ļoti labs – varu ātri un veikli tikt uz priekšu, bet problēma ir aizsardzībā. Tāpēc arī vairāk analizējām manu darbību. Pēdējās spēlēs viņš man ir devis iespēju spēlēt arī mazākumā. Bija visai patīkami – nekādas “ziepes” nesavārīju. Ceru, ka man šādas iespējas būs arī turpmāk.
Piektdienas vakarā pēc ASV laika aizvadīsiet savu pirmo “play-off” spēli pret “Swift Current”. Ja reiz mērķis ir Memoriālais kauss, tad šai komandai nevajadzētu būt šķērslim.
Jā, šīs komandas pārvarēšanai jābūt vieglākajai daļai. Visas nedēļas garumā esam ļoti sīki analizējuši viņus – katra hokejista darbību atsevišķi – kā viņi met pa vārtiem, darbojas nevienādos sastāvos, kurš ir labākais iemetienos, kāds ir nūjas satvēriens utt. Daudz skatāmies video ar viņu spēlēm. Ļoti nopietni gatavojamies pret viņiem.
Kā gāja sezonas laikā pret šo komandu?
Sezonas laikā tikai divas reizes viņiem zaudējām. Viena no tām reizēm bija tā “drausmīgā spēle”, kad piekāpāmies ar 0:9. Savukārt nākošajā spēlē uzvarējām ar 7:2. Kopumā pārsvars bija mūsu pusē.
Kā tev liekas – vai WHL Austrumu divīzija, salīdzinot ar citām, ir spēcīgāka?
Domāju, ka “top” komandas katrā divīzijā ir ļoti līdzīgas. Savukārt lejasdaļas komandas, kāda bija Kelovnas “Rockets” “B.C.” divīzijā, Austrumu konferencē ir daudz stiprākas un spēku samēri – līdzīgāki.
Vai piekrīti, ka WHL vairāk domā par aizsardzību, salīdzinot, piemēram, ar QMJHL (Kvebekas junioru līga)?
Ja paskatās uz gaidāmo NHL draftu, tad šogad no WHL pirmajā kārtā laikam būs astoņi spēlētāji, no kuriem seši – aizsargi. Arī no manas komandas viens. Tā kā šeit aizsardzības hokeju ļoti “spiež”. Kopumā WHL ir vairāk piemērotāka aizsargiem, šeit arī viņi tā nemetās uzbrukumos, kā to dara, piemēram, OHL (Ontario hokeja līga). Runāju ar Krišu Grundmani, kas tur spēlē – arī viņš teica, ka tur valda savādāka spēle.
Ar kādām cerībām pats skaties uz gaidāmo draftu?
Diemžēl vairs nevaru tikt draftēts. Mana dzimšanas diena ir 12. jūnijā, bet drafts – 25. datumā. Nepilnas divas nedēļas pirms drafta man paliek 20 gadi, bet pēc jaunajiem noteikumiem divdesmitgadniekus draftēt nedrīkst. Vienīgā iespēja tikt kāda NHL kluba paspārnē ir iekļūt “Free Agents” (brīvajos aģentos), lai mani no turienes kāds klubs uzaicina, kā tas notiek ar daudziem spēlētājiem katru vasaru.
Tātad tavs dzimšanas dienas datums tev pamatīgi “iegriezīs” turpmākajā karjeras attīstībā ASV?
Nē, tā nevarētu teikt. Tas pat ir labāk, ja uzaicina no “Free Agents”, nekā draftē. No manas komandas jau divus nedraftētus spēlētājus uzaicināja Nešvila (“Predators”), un viņi vasarā kopā ar Lauri Dārziņu brauks trenēties uz turieni. Vienīgais – abi manas komandas uzaicinātie spēlētāji ir 1986. gadā dzimuši – tātad divus gadus vecāki par mani. Varbūt, lai arī mani uzaicinātu, būtu jāpaliek WHL ilgāk, tomēr ceru, ka nopelnīšu uzaicinājumu jau šogad ar labu spēli “play-off” turnīrā.
Vienu gadu jau tu vēl vari palikt WHL. Vai pieļauj tādu iespēju?
Man ir iespēja palikt, un arī treneri ir apmierināti. Runāšu vēl ar aģentu par dažādiem variantiem. Domāju, ka šeit mani gaidīs arī nākamgad. Ja netikšu nekur uzaicināts augstāk, tad, iespējams, arī palikšu te.
Eiropas virzienā neskaties?
Kāpēc gan ne? Atbraukšu uz Eiropu vasarā, runāsim ar aģentu arī par iespējām Eiropā, tā kā nekas nav izslēgts. Nākamsezon man būs jau 21 gads, un tad vēl spēlēt ar 16 gadus veciem arī nebūtu pārāk labi. Jā, mūsu komandā ir daži 1986. gadā vēlāk dzimušie “čaļi”, kas vēl šogad var spēlēt WHL. Ar viņiem patiešām ir prieks un bauda spēlēt – var pamācīties, kā viņi cīnās. Tāpēc jau arī tika ievēroti un dabūja uzaicinājumu. Savukārt, kad pašam būtu jābūt vecākajam komandā, diez kas nebūtu – nav no kā mācīties un var palikt, stāvot uz vietas savā izaugsmē. Jādomā jau par nākamo soli, lai turpinātu progresēt. Palikšana būtu tāds kā atkāpšanās variants.
Tu kādā intervijā uzsvēri, ka daudz spēlē vārtu priekšā. Tavs augums ir 185 centimetri, svars – 83 kilogrami. Spēlētājam, kas grūstās vārtu priekšā, neprasās lielāki ķermeņa parametri?
Protams, dabūju visu laiku sitienus mugurā utt., bet tagad spēkā ir jaunie noteikumi, kad par bloķēšanu spēlētājs dabū divas minūtes. Ja kāds mani mēģinās bloķēt, sekos tiesneša svilpe, un mums būs vairākums. Bieži vien pret mani šādi tiek nopelnīti noraidījumi.
Kas tieši tev patīk vārtu priekšā? Tā ir visai traumatiska izvēle...
Nevarētu pateikt, ka man patiktu tur spēlēt. Kelovnā vairāk spēlēju gar bortiem, bet šeit spēle ir savādāka un vairākumā man nekur citur neatliek vieta, kā vien vārtu priekšā (smejas).
Tur vairāk prasās pielikt nūju un mainīt ripas lidojuma virzienu, bet esmu pieradis spēlēt savādāk – pārredzēt laukumu, meklēt “koridorus”, atdot kādam piespēli uz tukšo stūri utt.
Vienā no pēdējām spēlēm tiku prom no vārtu priekšas un normāli spēlēju vairākumā, jo viens spēlētājs bija dabūjis traumu. Tad mūsu maiņa iemeta vairākus vārtus. Tad spēlētājs atgriezās un atkal esmu vecajā vietā.
Šādas pozīcijas spēlētājs ir trūkums arī Latvijas izlasē. Vai tāpēc neceri uzspēlēt izlasē jau drīzumā?
Vārtu priekšā jau vairāk spēlē Jānis Sprukts, viņam tas darbs tiek. Bet par sevi nezinu – nekad Latvijas izlasē visās vecuma grupās vārtu priekšā neesmu darbojies. Vienīgi mazliet Vankūverā ar U-20 izlasi, bet tad mums īsti vairākums negāja un nevarējām iemest.
Ja tiksiet “play-off” turnīrā pietiekoši tālu, laikam jau uz Maskavu nekādi nepaspēt...
Mums ar Oļegu Znaroku vasarā bija noruna – ja gribu tikt izlasē, man jābūt ar izlase visu sagatavošanās posmu jau no paša sākuma. Tagad nekādus zvanus vairs saņēmis neesmu – laikam kandidātu sarakstā mani izlases vadība nav iekļāvusi.
Pagājušajā gadā iemeti ripu Krievijas izlasei pārbaudes spēlē, tomēr tas nelīdzēja, lai nopelnītu vietu sastāvā čempionātam Rīgā. Vai tas nesarūgtināja?
Protams, ka sarūgtināja. Biju pilnīgi gatavs spēlēt čempionātā un atdot visus spēkus izlases labā. Turklāt spēlēt savās mājās būtu dubults prieks. “Atdevu” visu, ko vien varēju, tomēr manā darbībā acīmredzot bija pāris kļūdas, kuru dēļ sastāvā netiku iekļauts.
Pašam toreiz no malas skatoties – vai likās, ka būtu varējis nospēlēt labāk par kādu citu uzbrucēju?
Nezinu. Man, piemēram, ļoti patika spēlēt kopā ar Miķeli Rēdlihu. Tas, kā mēs Krievijas pirmo maiņu vairāk nekā minūti bijām iespieduši viņu zonā tā, ka krievi nemaz ārā nevarēja tikt, man vēl tagad palicis atmiņā. Bija ļoti labas emocijas. Arī tribīnēs atskanēja ovācijas (smejas). Bet nu tāds bija trenera lēmums, un tur nu neko nevarēja mainīt.
Varbūt vaina bija iepriekš minētajās tavās aizsardzības problēmās, kas Vorobjovam bija ļoti svarīgi?
Ļoti iespējams. Vēl arvien man šad tad ir problēmas aizsardzībā, kas varēja būt noteicošais arī toreiz. Vairāk esmu tendēts uz darbību uzbrukumā – kā pretinieku zonā veidot momentus. Aizsardzība man bija mīnuss, bet Vorobjova modelī tai bija ļoti liela loma. Visi taču redzēja, ka pret Čehiju izlase vispār tikpat kā negāja uzbrukumos.
Pirmās divīzijas U-20 čempionātā jūs vienīgo zaudējumu piedzīvojāt pret Ukrainu, taču ar to pietika, lai uz augstāko divīziju tiktu Dānija, nevis Latvija. Kas īsti tajā spēlē notika?
Laikam jau nospēlēja psiholoģiskais faktors. Pretinieki bija mums zināmi jau no junioru vecuma, kad spēlējām pret viņiem. Pirms spēles viņi tā ākstoties teica mums: “Nesamaliet mūs miltos!”, “Pažēlojiet mūs!” utt. Un tas visticamāk arī ietekmēja lielāko daļu izlases – pretinieks nav nekas īpašs un vērā ņemams. Ukraiņi jau pateica, ka ne uz ko necer. Spēles sākumā ielaidām trīs ripas, kas bija bezmaz vai vienīgie viņu metieni. Savukārt, kad pamodāmies paši, bija jau par vēlu un neko glābt vairs nevarējām.
U-20 čempionātā guvi divus vārtus. Ar kādu atzīmi tu novērtē savu un komandas sniegumu turnīrā?
Savu sniegumu vērtēju paškritiski. Pirmo spēli sēdēju malā, jo laikā nepienāca forma. Kā mīnuss manā sniegumā bija tas, ka atbraucu uz čempionātu tieši brīdī, kad tiku aizmainīts uz Redžīnu. Pa vidu nebija nekāda aklimatizācijas laika, un tas sākās tieši čempionāta laikā. Cēlos četros no rīta, nezināju, kur likties, bet, kad bija spēle, nāca miegs. Tieši tajās spēles pret ukraiņiem un poļiem tā sanāca. Pēc tam jau viss bija normāli, un pret Dāniju jutos ļoti labi. Tas noteikti nebija labākais čempionāts manā izpildījumā.
Runājot par komandas sniegumu, jāsaka, ka spēlējām visai labi. Beigās tika izveidota maiņa, kas gāja visos vairākumos un vienā spēlē tā arī iemeta piecus vārtus – tas bija perfekti. To vajadzēja izdarīt jau ātrāk. Arī Kanādā ir labākie spēlētāji, kurus ieliek vairākumā vienā maiņā, un uz to arī viņi specializējas. Mums šajā ziņā galvenokārt “čiks” vien sanāca, jo laist visas maiņas pa riņķi lielas jēgas nebija.
Pēc čempionāta uzpeldēja informācija, ka spēlētājiem ir konflikts ar Beresņevu.
Nezinu gan. Domāju, ka tas nebija nekāds konflikts. Nemāku komentēt, jo nebiju arī sagatavošanās posmā un pārbaudes spēlēs ar komandu.
Tad jau laikam nevari salīdzināt, ar kuru no viņiem izlase būtu nospēlējusi labāk?
Katram no viņiem ir savi plusi un mīnusi. Znaroks pirms tam vienkārši mācēja mūs noskaņot katrai spēlei, kad ar U-20 tikām A divīzijā. Viņš ar savu raksturu neļāva nevienam slinkot. Katru spēli aizvadījām maksimāli koncentrējušies. Znaroks lielāku uzmanību pievērsa uzbrukumam, tāpēc pie viņa labāk izdevās realizēt vairākumus.
Pie Beresņeva nekas nesanāca vienkārši tāpēc, ka laikam jau neviens viņā īsti neieklausījās – viņu nerespektēja. Beresņevs arī lielāku uzmanību pievērsa aizsardzībai.
Vai ir bijušas saiknes ar NHL skautiem?
Pagaidām nekas nav bijis. Treneris teica, ka par mani daži skauti interesējušies, bet pats ne ar vienu runājis neesmu. Šeit jau skautu ir pilna zāle. Bet viņi lielāku uzmanību pievērš jaunajiem. Vecajiem un divdesmitgadniekiem jābūt ļoti labai meistarībai, lai par viņiem kāds tā pa īstam interesētos.
Vai kontaktējies arī ar citiem aizokeāna hokejistiem no Latvijas?
Galvenokārt ar Daugaviņu un Grundmani ir sanācis sazvanīties, dažreiz arī ar Kuldu. Ar pārējiem tā īsti ne.
Kaspara Saulieša pēdējās spēles labākie momenti, ieskaitot Saulieša kautiņu.
Foto:
www.reginapats.com
www.gjphoto.ca
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
(un šeit man radās jautājums, kāpēc piem,. Samsunligas spēļu apskati tiek taisīti pēc spēles protokola, nevis redzētā...)
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Citāts:
Publicējis zigiss
laba intervija. tikai tās pilsētas gan kā no balviem uz rēzekni būtu aizmainīts..
jaa tikai buutu jau mums taads liimenis ka balvos un rezeknee ir pa vienai labai junioru komandai! un kur nu vel 5-6,000 skatiitaaju speelee...
[+] [-]
Citāts:
Publicējis henrijz
Citāts:
Publicējis zigiss
laba intervija. tikai tās pilsētas gan kā no balviem uz rēzekni būtu aizmainīts..
jaa tikai buutu jau mums taads liimenis ka balvos un rezeknee ir pa vienai labai junioru komandai! un kur nu vel 5-6,000 skatiitaaju speelee...
jā, un vēl atšķirība tā, ka nevienā no šīm mazpilsētām nav fermu.
Un Rēzekne ir aptuveni tik pat liela cik Ventspils. Jā, un ja kādreiz sanāks izbraukt ārpus LV uz kādu pilsētu, tad sapratīsi arī , kāda lauku pilsēta patiesībā ir Rīga....
[+] [-]
Citāts:
Publicējis zigiss
laba intervija. tikai tās pilsētas gan kā no balviem uz rēzekni būtu aizmainīts..
vai ne - Redžīna ir 16-tā lielākā Kanādas pilsēta (esot 190 tūkst. iedzīvotāju). Kelovnā savukārt esot ap 147 tūkst. iedzīvotāju...
[+] [-]
Citāts:
Publicējis Straka
Citāts:
Publicējis henrijz
Citāts:
Publicējis zigiss
laba intervija. tikai tās pilsētas gan kā no balviem uz rēzekni būtu aizmainīts..
jaa tikai buutu jau mums taads liimenis ka balvos un rezeknee ir pa vienai labai junioru komandai! un kur nu vel 5-6,000 skatiitaaju speelee...
jā, un vēl atšķirība tā, ka nevienā no šīm mazpilsētām nav fermu.
Un Rēzekne ir aptuveni tik pat liela cik Ventspils. Jā, un ja kādreiz sanāks izbraukt ārpus LV uz kādu pilsētu, tad sapratīsi arī , kāda lauku pilsēta patiesībā ir Rīga....
Nu jau gan tu pateici...
[+] [-]
Citāts:
Publicējis BMW
Rīgai līdz lauku pilsētai kā tev līdz habarovskai četrāpus!!! Rīga jau nu gan nav nekāda lauku pilsēta. Es pat teiktu, ka daudzas Eiropas valstu galvaspilsētas ir krietni zem Rīgas, nerunāju par valsts kopējo līmeni. Piemēram, Amerikā šobrīd Latvija un Rīga ir vienas no Top vietām uz kurieni doties Eioropā t.b. Ja gribi redzt Eiropas savienību un negribi nenormāli pārmaksāt par viesnīcām, tr-tu u.c. lietām dodies uz LV.
Nu jau gan tu pateici...
Nu nesmīdini par to "Rīga ir vienas no Top vietām uz kurieni doties Eioropā" -
Tā kā strādāju tūrisma industrijā - sorry, nu neredzu tos jenķus, kas bariem dotos uz Latviju
[+] [-]
Bet nu Rīgai , Liepājai, Daugavpilij .... tur jābūt AHL/ECHL komandām. Bet nedzīvojam Kanādā
[+] [-]
Tā kā strādāju tūrisma industrijā - sorry, nu neredzu tos jenķus, kas bariem dotos uz Latviju piemēram, tie paši norvēģi dodas daudzkārt vairāk uz Latviju nekā amerikāņi (nemaz nerunājot par somiem, vāciešiem, krieviem u.t.t.)
Nesaki viss, nesen viens no vadošajiem tūrisma industrijas izdevumiem ASV nosauca Baltijas valstis par vienu no trim labākajām vietām, ko redzēt Eiropā. Par to vēl Delfos bija raxts.
[+] [-]
Citāts:
Publicējis Namejs
Nesaki viss, nesen viens no vadošajiem tūrisma industrijas izdevumiem ASV nosauca Baltijas valstis par vienu no trim labākajām vietām, ko redzēt Eiropā. Par to vēl Delfos bija raxts.
Raxtīt jau var visu ko, taču es redzu galarezultātu - tos, kas tiešām atbrauc uz Latviju... pamaz to jeņķu....
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Citāts:
Publicējis BMW
Citāts:
Publicējis Straka
Citāts:
Publicējis henrijz
Citāts:
Publicējis zigiss
laba intervija. tikai tās pilsētas gan kā no balviem uz rēzekni būtu aizmainīts..
jaa tikai buutu jau mums taads liimenis ka balvos un rezeknee ir pa vienai labai junioru komandai! un kur nu vel 5-6,000 skatiitaaju speelee...
jā, un vēl atšķirība tā, ka nevienā no šīm mazpilsētām nav fermu.
Un Rēzekne ir aptuveni tik pat liela cik Ventspils. Jā, un ja kādreiz sanāks izbraukt ārpus LV uz kādu pilsētu, tad sapratīsi arī , kāda lauku pilsēta patiesībā ir Rīga....
Nu jau gan tu pateici...
Latvieši ir paškritiska tauta - tas man nepatīk....bet Tu nu gan esi par 180 grādiem savādāks.
Aizbrauc tepat uz Maskavu (nerunājot par ASV) sapratīsi, kas ir Rīga..
Bet par to, ka amerikāņi brauc uz Rīgu...tas nu gan ir apgalvojums...viens piemērs no dzīves: olimpiskajās spēlēs Latvija nospēlē neizšķirti ar ASV - hotmailā viens no meklētākajiem ( 2. vietā) vārdiem ir Latvia.
Tur nezin, kas un kur ir Latvija...un ja kādam ir nojauta- tad liekas, ka ir Krievijas sastāvdaļa.
[+] [-]
Citāts:
Publicējis BMW
Citāts:
Publicējis Straka
Citāts:
Publicējis henrijz
Citāts:
Publicējis zigiss
laba intervija. tikai tās pilsētas gan kā no balviem uz rēzekni būtu aizmainīts..
jaa tikai buutu jau mums taads liimenis ka balvos un rezeknee ir pa vienai labai junioru komandai! un kur nu vel 5-6,000 skatiitaaju speelee...
jā, un vēl atšķirība tā, ka nevienā no šīm mazpilsētām nav fermu.
Un Rēzekne ir aptuveni tik pat liela cik Ventspils. Jā, un ja kādreiz sanāks izbraukt ārpus LV uz kādu pilsētu, tad sapratīsi arī , kāda lauku pilsēta patiesībā ir Rīga....
Nu jau gan tu pateici...
Ā un vēl viens jautājums. Vai tiešām ir tādi amerikāņi, kas vēlas redzēt Eiropas Savienību? .... man liekas, ka tas nevienu neinteresē.... ja kāds grib redzēt Eifeļtorni - tas nebrauks uz Rīgu, jo te ir viesnīcas lētākas.....ja kāds grib redzēt Kolizeju, tas arī nebrauks uz Rīgu...utt...tiešām neizinu un apšaubu vai kādam interesē ES kā starptautiska organizācija....Rīgā nekā nav - Jūgendstils? pilna Eiropa ar to.....kas tad vēl te ir? ....tūristiem te ir tikai lētās meitenes ..diemžēl.
[+] [-]
Citāts:
Publicējis Straka
Ā un vēl viens jautājums. Vai tiešām ir tādi amerikāņi, kas vēlas redzēt Eiropas Savienību? .... man liekas, ka tas nevienu neinteresē.... ja kāds grib redzēt Eifeļtorni - tas nebrauks uz Rīgu, jo te ir viesnīcas lētākas.....ja kāds grib redzēt Kolizeju, tas arī nebrauks uz Rīgu...utt...tiešām neizinu un apšaubu vai kādam interesē ES kā starptautiska organizācija....Rīgā nekā nav - Jūgendstils? pilna Eiropa ar to.....kas tad vēl te ir? ....tūristiem te ir tikai lētās meitenes ..diemžēl.
Pilnīga Tev taisnība par tiem jeņķiem un ES, taču kategoriski nepiekritīšu par to, ka tūristi negribētu šeit braukt! Man darbs ir saistīts ar tūristiem (pie kam, ar ģimenēm nevis tiem, kas brauc šurp drāzties) - ar katru gadu tūristu skaits krietni aug! (piem. pagājušo gad uz latviju atbrauca SEPTIŅAS REIZES VAIRĀK norvēģu kā 2005.g.) Zini, lielākā rietumvalstu tūristu interese Latvijā ir par Rīgu un Jūrmalu (bieži vien, ne tieši par Jūrmalu, bet par smilšainajām pludmalēm - sevišķi no Skandināvu puses).
A lētās meitenes - to vienkārši mēs vairāk ievērojam: loģiski, ka neviena avīze neraxtīs par klusu zviedru ģimenīti, kas 10os dodas pie miera (un Latvijā pavada 2 nedēļas), bet uzraxtīs par to angli, kas atbraucis uz 2 dienām un pamīzis pie Brīvības pieminekļa. Ar to negribu teikt, ka "sextūrisma" Latvijā nav, tas protams ir - bet tā jau ir tikai daļa (kaut arī ne maza) no kopējās plūsmas....
[+] [-]
Citāts:
Publicējis Straka
Citāts:
Publicējis henrijz
Citāts:
Publicējis zigiss
laba intervija. tikai tās pilsētas gan kā no balviem uz rēzekni būtu aizmainīts..
jaa tikai buutu jau mums taads liimenis ka balvos un rezeknee ir pa vienai labai junioru komandai! un kur nu vel 5-6,000 skatiitaaju speelee...
jā, un vēl atšķirība tā, ka nevienā no šīm mazpilsētām nav fermu.
Un Rēzekne ir aptuveni tik pat liela cik Ventspils. Jā, un ja kādreiz sanāks izbraukt ārpus LV uz kādu pilsētu, tad sapratīsi arī , kāda lauku pilsēta patiesībā ir Rīga....
piedod bet laikam buusi sabraucis ne tam virsuu...4 gadus dziivoju anglijaa pa to laiku esmu bijis apmeeram 15-20 pilseetaas kaa tuurists, turklaat paraleeli tam esmu bijis lielaa daljaa eiropas valstu, vacija, holande, francija, belgija,polija,danija,utt...tapec nestaasti par to cik maza ir riiga - patiesiibaa uz to eiropas pilsetu fona man riiga tiiri labi patiik - laba arhitektuura un nu nav taa mazaakaa, vieniigi besii mazliet klubi un parlieku daudz laimeetavas vai kaa vinjas tur!
[+] [-]
Citāts:
Publicējis Abrags
Citāts:
Publicējis Straka
Ā un vēl viens jautājums. Vai tiešām ir tādi amerikāņi, kas vēlas redzēt Eiropas Savienību? .... man liekas, ka tas nevienu neinteresē.... ja kāds grib redzēt Eifeļtorni - tas nebrauks uz Rīgu, jo te ir viesnīcas lētākas.....ja kāds grib redzēt Kolizeju, tas arī nebrauks uz Rīgu...utt...tiešām neizinu un apšaubu vai kādam interesē ES kā starptautiska organizācija....Rīgā nekā nav - Jūgendstils? pilna Eiropa ar to.....kas tad vēl te ir? ....tūristiem te ir tikai lētās meitenes ..diemžēl.
Pilnīga Tev taisnība par tiem jeņķiem un ES, taču kategoriski nepiekritīšu par to, ka tūristi negribētu šeit braukt! Man darbs ir saistīts ar tūristiem (pie kam, ar ģimenēm nevis tiem, kas brauc šurp drāzties) - ar katru gadu tūristu skaits krietni aug! (piem. pagājušo gad uz latviju atbrauca SEPTIŅAS REIZES VAIRĀK norvēģu kā 2005.g.) Zini, lielākā rietumvalstu tūristu interese Latvijā ir par Rīgu un Jūrmalu (bieži vien, ne tieši par Jūrmalu, bet par smilšainajām pludmalēm - sevišķi no Skandināvu puses).
A lētās meitenes - to vienkārši mēs vairāk ievērojam: loģiski, ka neviena avīze neraxtīs par klusu zviedru ģimenīti, kas 10os dodas pie miera (un Latvijā pavada 2 nedēļas), bet uzraxtīs par to angli, kas atbraucis uz 2 dienām un pamīzis pie Brīvības pieminekļa. Ar to negribu teikt, ka "sextūrisma" Latvijā nav, tas protams ir - bet tā jau ir tikai daļa (kaut arī ne maza) no kopējās plūsmas....
fakts. Es pats strādāju Vecrīgā un visu laiku redzu un dzirdu vācu tūristu grupiņas (pensionāri), kas noteikti ne jau dēļ meitnenēm atbraukuši. Tūrisma industrija attīstās, taču LV nekad šī joma nespēlēs pašu būtiskāko lomu valsts attīstībā ( salīdzinot ar citām valstīm).