Facebook
GoogleJānis Sprukts: "Debija NHL īpašu prieku nesagādāja"
@MikelisO
Jānis Sprukts ir 24 gadus vecs latviešu hokejists, kurš nesen debitēja pasaules spēcīgākajā līgā – NHL. Nelielā intervijā portālam eSports.lv Jānis stāsta par savām pirmajām emocijām un dzīvi Amerikā kopumā.
Hokejs tomēr ir spēle, un man kā tās dalībniekam lielāku baudu sagādā spēlēšana, nevis tās vērošana no malas. Protams, ir patīkamas emocijas par to, ka esmu aizvadījis pirmo oficiālo maču, tomēr spēles laiks nedod pamatu tam, lai šo notikumu ilgstoši paturētu prātā. Darbs turpinās, un ir motivācija strādāt. Jācer, ka nākošreiz spēles laiks būs lielāks, un tad jau būs vairāk iemeslu patīkamākām emocijām.
Spēlēji samērā maz. Taču nepilnu divu minūšu laikā, kad biji laukumā, komanda ielaida vārtus. Vai tā bija daļēja Tava vaina?
Pirmo reizi laukumā izgāju 16. minūtē, kad kopš iesildīšanās bija pagājusi vairāk nekā pusstunda. Otrajā, šajā mačā arī pēdējā izgājienā, ielaidām vārtus. Spēles situācija ne par ko bīstamu neliecināja. Pretiniekiem veidojās uzbrukums 3 pret 3, tādēļ neuzskatīju, ka draud vārtu zaudējums. Diemžēl divi no mūsu aizsargiem aizsardzības zonā uzmetās vienam spēlētājam, tādējādi atstājot vienu no uzbrucējiem nepiesegtu pret mūsu vārtsargu, kurš savu izdevību garām nelaida. Neuzskatu, ka tā bija tikai manas vainas pēc izveidojusies situācija.
Uzreiz pēc šīs spēles tiki nosūtīts atpakaļ uz AHL. Vai tas nozīmē, ka treneri nebija īsti apmierināti ar Tavu sniegumu?
Tiku izsaukts, jo komandā bija pāris savainotu spēlētāju un diezgan intensīvs spēļu grafiks. Jau uz nākamo spēli atpakaļ ierindā bija viens no komandas pieredzējušākajiem spēlētājiem – Džo Nīvendaiks, un acīmredzot komandas vadība neuzskatīja par vajadzīgu mani paturēt kaut rezervē, ja reiz spēlētāju bija pietiekami.
Abas komandas rādīja līdzīgu sniegumu. Florida vēl nebija zaudējusi mājas spēlēs, tādēļ tas bija viens no uzdevumiem arī šoreiz – šo sēriju nepārtraukt. Tādēļ savā ziņā pat nesaprotami, kādēļ tiek izsaukts spēlētājs, ar kuru pēc būtības īsti nerēķinās. Protams, var jau fantazēt kā būtu, ja, piemēram, es iemestu vārtus jau pirmajā iznācienā. Varbūt tad viss norisinātos savādāk. Tomēr veiksme acīmredzot nebija manā pusē, un treneris negribēja eksperimentēt.
Vai treneri Tev veltīja kādus vārdus pirms vai pēc spēles? Vai domā, ka šosezon vēl būs iespēja sevi apliecināt NHL?
Pirms un pēc spēles ar pieklājības frāzēm neviens nemētājās. Šos jautājumu jau daudzmaz izrunājām treniņnometnes beigās. Noruna palika tāda, ka es turpinu trenēties un gaidu savas iespējas, un, ka sezonas laikā tādas tiks dotas. Šo gan neuzskatu īsti par iespēju, drīzāk par tādu kā paraugdemonstrējumu man no kluba puses. Ceru, ka iespēja tiešām būs, un tad jau varēs izdarīt kaut kādus secinājumus par savu iederēšanos vai neiederēšanos Floridas komandā.
Tomēr pats izsaukums ir ievērības cienīgs. Vai tas bija kaut kas negaidīts – neticis komandas sastāvā pirmssezonas treniņnometnēs, tiki izsaukts uz Floridu jau sezonas sākumā...
Nevaru teikt, ka izsaukums bija pilnīgi negaidīts, drīzāk negaidīta bija visa tā steiga un pats izsaukšanas process, kad sešos vakarā tiek paziņots, ka no rīt no rīta pulksten 6 izlido lidmašīna uz Floridu.
Cik ilgi biji cerējis palikt “Panthers” komandā?
Šajā reizē biju domājis, ka izsaukums ir uz 2 līdz 3 spēlēm, no kurām divas bija Floridā, viena – Atlantā. Sanāca nedaudz savādāk.
Kā tevi uzņēma "Panthers" spēlētāji, kad tiki izsaukts no AHL?
Nekādas īpašas attieksmes nebija. Visi jau bija iepazīti treniņnometnes laikā, tādēļ vismaz šoreiz nekādu savādāku uzņemšanu nesajutu.
Vai ''Panthers'' klubā nav kāda īpaša tradīcija, ko spēlētājs ievēro, kad piedzīvo debiju NHL?
Vakarā bija spēle un jau pēc rīta treniņa jau gatavojos prombraukšanai, tādēļ nekādas tradīcijas aprakstīt nevaru. Tādas pastāv, bet kluba steiga mani no viņām atbrīvoja. Jācer, ka sezonas beigās būs vairāk informācijas šajā jautājumā.
Vai esi gatavs NHL hokejam? Vai vari teikt, ka Tava meistarība ir NHL līmenī?
Uzskatu, ka šobrīd minūtes 10 - 15 4.maiņā būtu gatavs spēlēt.
AHL čempionātā gan spēlē stabili, esi iekrājis pienācīgu skaitu rezultativitātes punktus (2+5). Vai tur kopējais līmenis ir nedaudz vājāks, salīdzinot ar Tavējo, vai arī Tu pašlaik esi ļoti labā formā?
Treneris uzticas, ir labi maiņas biedri, ar kuriem gan vēl pilnībā nesaprotamies, ir mērķis strādāt. Nevaru teikt, ka ir vājāks līmenis vai esmu ļoti labā formā, vienkārši spēlēju un cenšos to darīt pēc iespējas labāk.
Kādi Ročesterā ir treniņapstākļi?
Treniņapstākļi ir ļoti labi. Pamatā trenējamies sporta kompleksā, kurā atrodas vairāki ledus laukumi. Tas atrodas diezgan tuvu manai dzīvesvietai. Spēles notiek “Blue Cross Arena”, kura atrodas Ročesteras centrā.
Vai pirms sezonas bija iespējas palikt spēlēt arī Eiropā? Kāpēc tomēr nosliecies par labu AHL?
Nebraucu jau tikai uz AHL. Bija iespēja palikt Somijā, “HPK” klubā. Pēc sezonas nolēmu nedaudz nogaidīt, apzināt, kādas ir iespējas. Vismaz pārrunu līmenī bija arī citi varianti, par kuriem vairāk varētu pastāstīt mans aģents. Piedāvājums no Floridas nāca pašā vasaras sākumā. Nosacījumi bija pieņemami, bija iespēja pacīnīties par iekļūšanu Floridas sastāvā. Nolēmu mēģināt, jo, atliekot šādas iespējas, tādas varēja arī vairs nerasties, un tad varētu tikai fantazēt – vajadzēja vai nevajadzēja iespēju izmantot.
Pirms sezonas, pētot "Panthers" sastāvu, "uz papīra" brīvas uzbrucēju vietas nebija. Vai tas Tevi nebaidīja?
Ar papīra variantu pētīšanu neaizrāvos. Nebiju lietas kursā par to, cik aizsargu, cik uzbrucēju Floridā tiek paturēti sākoties sezonai, vai tiek atstāti kādi rezervisti. Braucu ar domu spēlēt un pacīnīties par savu vietu, nevis ar nolemtības sajūtu, ka viss jau ir iepriekš izlemts. Tas jau nebūtu diezko pozitīvs motivators kaut ko darīt.
Kā juties “Panthers” pirmssezonas treniņnometnē - kā reāls kandidāts uz vietu sastāvā, vai tomēr nē?
Treniņnometnē jutos ļoti labi – gan fiziski, gan tīri sadzīviskā ziņā, tāpat nebija nolemtības sajūtas par to, ka sastāvā netikšu. Līdz pēdējam brīdim uzskatīju, ka iespēja iekļūt sastāvā pastāv. Tomēr, kā izrādījās, spēlētāju ar vienvirziena līgumiem bija ļoti daudz un no viņiem arī tika sastādītas maiņas, savukārt visi ar divvirziena līgumiem, tai skaitā arī es, tika nosūtīti uz citām līgām. Florida nevienu „lieko” uzbrucēju nepaturēja un pieturējās pie varianta, ka nepieciešamības gadījumā kāds spēlētājs tiek izsaukts.
Izdevās gūt vārtus pret pašu Hašeku. Vai tas neradīja kādas īpašas izjūtas?
Nedomāju, ka kādi gūti vārti būtu vairāk vai mazāk nozīmīgi uzvārda, kurš viņus sargā, dēļ. Īpašas izjūtas rada labi nospēlēta spēle kopumā, mazāk – atsevišķi notikumi.
Kādā pozīcijā laukumā Tevi izmanto treneris - centrā vai malā?
Ročesterā spēlēju kā centra uzbrucējs.
Vai ASV uzturi sakarus ar citiem Latvijas hokejistiem?
Tiešā tuvumā man zināmu Latvijas hokejistu nav, vismaz šobrīd man nav tādu ziņu. Pamatā ar citiem sazinos ar interneta starpniecību.
Un visbeidzot – vai pēc vasarā aizvadītajiem pirmajiem treniņiem jaunā izlases trenera Oļega Znaroka vadībā jau ir izveidojies priekšstats, kādas ir viņa darba metodes?
Treniņnometnē spēlētāji, atrodoties dažādās fiziskās kondīcijas, gatavojas sezonai. Neuzskatu, ka tas ir laiks, kad objektīvi varētu vērtēt trenera darbu. Treneri jau vairāk vērtē pēc komandas sasniegtajiem rezultātiem. Līdz šim Znarokam neviens nozīmīgs turnīrs vēl nav bijis galvenā trenera statusā, tādēļ iespaidi radīsies vēlāk.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]