Vai Kirovam jāmeklē bļins?

Latvijas hokeja zīmols ilgu laiku ir bijuši vārtsargi. Sākot no Harija Mellupa, turpinot ar Anatoliju Micīti un Mihailu Vasiļonoku, savu "zvaigžņu stundu" piedzīvojot ar Vitāliju Samoilovu un Artūru Irbi, bet "kritums", kas, kā zināms, vienmēr seko pēc kāpuma, nemaz nebija tik straujš, jo visu laiku līderiem bija laba aizmugure – Sergejs Naumovs, Pēteris Skudra, Edgars Masaļskis. Likās, ka vārtsargu ziņā Latvija tiešām ir hokeja lielvalsts, taču... vienā brīdī viss izmainījās – Irbe beidza spēlēt, Skudras spēlēšana izlasē vienmēr bija neskaidra 1997. gada konfliktu dēļ, bet pēdējos karjeras gados, kad, itkā, Pēteris bija ar mieru atkal vilkt izlases kreklu, visu izjauca savainojumi.

Uz kādu laiku vārtsargu duetu izlasē veidoja Edgars Masaļskis un Sergejs Naumovs, kuriem tas arī izdevās visai atzīstami, taču pagājušogad, lai arī kā visi locīja Sergeja vārdu, arī viņš beidza savu hokejista karjeru un, jāsaka, ka valsts hokeja komanda Nr. 1, palika vien ar vienu stabilu un pārbaudītu vārtsargu – jau pieminēto Masaļski. Uz atlikušajām divām vietām pretendēja (un, droši vien, arī pretendē) Ervīns Muštukovs, Mārtiņš Raitums, Edgars Lūsiņš, Dmitrijs Žabotinskis un Nauris Enkuzens.

Kā šī brigāde izskatās pašlaik? Edgars cīnās par pirmā vārtsarga vietu KHL komandā Hantimasijskas "Jugra", Ervīns Muštukovs ir viens no labākajiem Lielbritānijas Elites hokeja līgas vārtsargiem, bet Mārtiņš Raitums atzīstami spēlē Kazahstānas čempionātā. Edgars Lūsiņš, kā trešais vārtsargs, var piedalīties Rīgas "Dinamo" treniņos un cerēt uz iespēju "atzīmētie" KHL čempionātā, Dmitrijs ir ierasta vērtība "Liepājas Metalurga" vārtos, taču šosezon viņam konkurenci jau izrāda Māris Jučers, savukārt Nauris Enkuzens, pēc atrādīšanās Vašingtonas "Capitals" treneriem un skautiem, pašlaik ir bez kluba.

Karstasinīgākie līdzjutēji jau ir paspējuši norakstīt tuvākos izlases startus tieši vārtsargu snieguma dēļ, taču aktuāls kļūst jautājums – vai tiešām ir TIK slikti?

Ja skatās to kāda situācija uz pēdējās līnijas ir tām izlasēm, kas IIHF rangā atrodas tieša Latvijas izlases tuvumā, jāsaka, ka turpat vien esam. Jā, Vācija (ar Tomasu Greisu priekšgalā) un Baltkrievija (Vitālijs Kovaļs, Andrejs Mezins) ir izvirzījušās vadībā, taču Dānijai, Austrijai, Norvēģijai, Francijai situācija ir līdzīga. Jā, šajā "barā" ir arī Kristobals Uē (Francija) un Bernds Bruklers (Austrija), taču aiz viņiem, līdzīgi kā aiz Edgara Masaļska, ir izveidojies zināms tukšums un viņu dublieri arī nespēlē pasaules vadošajās līgās un tur kur spēlē, to dara ar mainīgām sekmēm.

Apkopojot visus iepriekšminētos faktus un izteiktās tēzes, jāsecina, ka drīzāk problēma ir līdzjutēju attieksmē. Precīzāk, tas, ka iepriekš ir bijušas labas tradīcijas un pasaules slavu guvusi vārtsargu skola (vienlaicīgi bija gan NHL pirmais numurs (Irbe), gan NHL dublieris (Skudra), kā arī Eiropas TOP līmeņa vārtsargs (Naumovs), kā arī vairāki perspektīvie kadri un "rezerves varianti" kritiskām situācijām) daudziem liek domāt, ka pašlaik situācija, kad potenciāli labākais vārtu vīrs cīnās par vietu KHL klubā, ir katastrofāla.

Jā, protams, vienmēr var gribēt uzlabojumu un šajā situācijā, jo sevišķi (galvenokārt – jauno vārtsargu gatavošanu), taču jāsaka, ka salīdzinot ar to situāciju un vietu pasaulē, kurā atrodas Latvijas hokejs, arī vārtsargu līnija un viņu līmenis ir atbilstošs, t.i., ir līderis un ir vairāki neslikta, nosacīti "otrā līmeņa" līgu, vārtsargi, kuri savas minūtes var nospēlēt tīri pieklājīgā līmenī, bet ja "spēle iet", arī pārsteigt pretinieku.

Nobeigumā gan būtu jānomierina tie, kas jau kārtējo reizi piedāvā vārtos likt LHF vadītāju Kirovu Lipmanu (un arī pašu Lipmana kungu) – Latvijā pietiek kam sargāt vārtus, taču par nākotni gan derētu padomāt, lai atgrieztu Latvijas mūru pārstāvniecību NHL.