Facebook
GoogleKrievijas U20 izglābjas no katastrofas, ASV ar 7:0 sagrauj čehus
@Rolands_Elins
Foto: AP/Scanpix
Pasaules U20 čempionātā hokejā pusfinālu sasniegusi Krievijas izlase, kura pavērsieniem bagātā mačā izglābās no katastrofas pret par izteiktiem pastarīšiem uzskatītājiem dāņu junioriem. Vēl pēdējā pamatlaika minūtē Dānija bija vadībā 3:2, taču tomēr neizturēja un beigās zaudēja papildlaikā ar 3:4. Krievijas izlasē par mača varoni kļuva AHL spēlējošais Vladislavs Kameņevs, kurš guva divus pēdējos Krievijas vārtus. Pusfinālā Krievija parīt spēlēs ar ASV, kura ar 7:0 sagrāva Čehiju.
Krievijas juniori apakšgrupu turnīrā bija uzvarējuši visās četrās spēlēs, kamēr Dānija ar četriem gūtiem vārtiem bija vismazrezultatīvākā izlase visā turnīrā. Tiesa, uzvara pār Šveici ļāva izvairīties no pārspēlēm un izmēģināt spēkus ceturtdaļfinālā, atkārtojot savu visu laiku labāko sasniegumu, proti, astoto vieta pagājušā gada čempionātā. Izrādījās gan, ka dāņi uz ceturtdaļfinālu nebija ieradušies tikai paspiest krieviem roku un apsveikt ar uzvaru...
Spēles sākums gan daudz labāks izdevās Krievijas jaunajiem hokejistiem – Jegors Korškovs, KHL kluba „Lokomotiv” pārstāvis, savu izlasi izvirzīja vadībā jau trešajā minūtē. Viņa vārtu guvums gan nesalauza dāņus, un ar vārtsarga Tomasa Liljes veiksmīgās spēles palīdzību Dānijai izdevās nosargāt savus vārtus neskartus gan pirmā perioda atlikušajā laikā, gan otrajā periodā.
Lai arī krieviem otrajā periodā joprojām piederēja iniciatīva, uzbrukumu netrūka arī Dānijai, kura pārņēma vadību. Vispirms 23. minūtē Markuss Jensens izmantoja krievu aizsargu pasīvo darbību savā aizsardzības zonā un pirmais savāca vārtu priekšā nokritušu ripu, uzreiz raidot to vārtos, bet 30. minūtē Tomass Olsens panāca jau 2:1. Metienu pa vārtiem bija izdarījis Kristians Jensens, taču krievu vārtsargs ripu neveiksmīgi atsita tieši uz Olsena nūjas.
Krievija trešo periodu uzsāka ar milzīgu ofensīvu, un dāņi neko daudz vairāk par ripas izmešanu no zonas nespēja paveikt. Tiesa, līdz 53. minūtei viņiem neko vairāk arī nevajadzēja, taču tad Arturs Lauta beidzot panāca savu un trāpīja vārtsargam starp kājsargiem. Likās, ka nu tik favorītiem atliek salauzt dāņus līdz galam, taču sekoja nepiedodamu paviršību sērija savā aizsardzības zonā – krievu aizsargi neizmantoja vairākas iespējas vienkārši izmest ripu no zinas, cerot, ka situācija atrisināsies pati no sevis, taču situāciju pēc saviem ieskatiem atrisināja dānis Emils Kristensens, 55. minūtē triecot ripu vārtu vārtos un panākot 3:2. Tas bija dāņu pirmais uzbrukums trešajā periodā, kurā tika izpildīts metiens pa vārtiem.
Krieviem nu atkal nācās mesties sasmelt izlieto ūdeni, taču šoreiz laika jau bija daudz mazāk, un dāņu aizsargi apņēmīgi krita priekšā katrai mestajai ripai. 45 sekundes pirms beigām veiksme gan nostājās Krievijas pusē, kad ripa pēc rikošeta nokrita tieši pie Vladislava Kameņeva nūjas, un viņš no tuvas distances panāca 3:3. Papildlaikā Krievija turpināja uzbrukt daudz vairāk un kļūdas savā zonā daudz biežāk pieļāva jau dāņi, kas 66. minūtē noveda pie zaudējuma. Vēlreiz vārtu priekšā īstajā vietā bija Kamenevs, kurš ar uzvaras vārtiem kļuva par mača varoni (4;3).
ASV izlase savukārt savā ceturtdaļfinālā iemīdīja zemē Čehijas pretestību, sasitot savus pretiniekus ar 7:0. Ar „hat-trick” izcēlās nākamā gada NHL drafta favorīts Ostons Metjūzs, kamēr Niks Šmalcs guva vārtus un izdalīja divas rezultatīvas piespēles. Metienu skaita ziņā gan ASV pārsvars nebija TIK ievērojams (35:28), taču tieši šajā mačā tika fiksēta lielākā sagrāve ceturtdaļfinālos.
Līdz ar to ASV pusfinālā tiksies ar Krievijas izlasi. Tieši šāds pāris bija vērojams pagājušā gada ceturtdaļfinālā, kad uzvaru ar 3:2 svinēja krievi, liedzot ASV dalību pusfinālā otro gadu pēc kārtas. Bet Krievijas U20 izlase ar šādu nosaukumu pasaules čempionātos piedalās kopš 1993. gada un tikai četras reizes nav iekļuvusi labāko trijniekā.
Pasaules U-20 čempionāts hokejā, ceturtdaļfināli
| Laiks | Spēle | Rez. |
|---|---|---|
| 14:00 | Krievija – Dānija | 4:3 P |
| 16:00 | Zviedrija – Slovākija | 6:0 |
| 18:00 | Somija – Kanāda | 6:5 |
| 20:00 | ASV – Čehija | 7:0 |
Izmantotie resursi:
Page Redirection
+1 [+] [-]
Un tā nav nekāda rusofīlija vai Putina aizstāvēšana, vnk fakti ir fakti... Un ja jūs gribat, lai jūs uztver nopietni, tad mazāk vajag muļķības runāt. Metienu attiecība 46:21 par labu krieviem.... nu es neredzu kur tur kas bija labāks. Nevajag ar muļķībām nodarboties.
Mums Latvijā ir ļoti raksturīgi, diemžēl, izcelties ar stulbumu. Stāstīt, ka krievu militārā tehnika nekam neder un jūk kopā un to, ka cilvēkiem nav ko ēst Maskavā... Krievija ir Krievija, daudzās vietās tur ir problēmas, arī hokejā, bet joprojām tā ir nozīmīgs bruņojuma (un augstas kvalitātes) bruņojuma ražotājs pasaulē, un Maskava ir viens no Eiropas top centriem. Un ir lietas, ko tur dara sakarīgāk, kā pie mums- kaut varbūt tas ir iespējams tikai naftas un gāzes naudas dēļ, bet tādas lietas ir.
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
Piemēram, par jaunlatviešiem neko neesi dzirdējis?
[+] [-]
+5 [+] [-]
Ja krievi kaut kur hokejā izgāžas , tas patiešām iepriecina (piekrītu ka just pret kaut ko nav labais tonis, tas ir arī kaut klāds mazvērtības komplekss utt., bet ko lai dara, krievu zaudējumi hokejā silda sirdi).
-1 [+] [-]
Oi, īstenais vēstures korifejs uzradās!!!
Tev pie Ždanokas būtu īstā vieta - jūs abi lieliski saprastos!
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Cita lieta gan, ka demokrātiska, neatkarīga Krievija nez vai būtu iespējama, jo citas impērijas (briti un franči, kuri šāva pa Bermontu no kuģiem) īpašā sajūsmā par Krievijas sadalīšanos nebija. Tikai tad, kad bija skaidrs, ka Krievija paliek sarkana, tad tika atzītas jaunās, neatkarīgās valstis. Tāpat kā ar Kurdistānu tagad- kamēr bija miers vai iespēja, ka būs normāls miers, tikmēr po*** par Kurdistānas neatkarības centieniem. Kad nevar citādi savaldīt ISIS kā ar kurdu Pešmergas palīdzību, tad pēkšņi arī parādās kurdiem iespējas uz neatkarību.
Vēl viens scenārijs būtu, ja baltajiem būtu normāla centralizēta komandēšana un viņi noslēgtu militāru savienību ar somiem, poļiem, ukraiņiem, baltiešiem u.t.t. lai padzītu sarkanos un atzītu šīs valstis par neatkarīgām. Ja pilsoņu karš tiktu vinnēts un vismaz kaut kāda demokrātija šādā Krievijā dzītu asnus, varbūt vēsture izvērstos daudz savādāka.
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Man nav skaidrs par ko tu smejies? Par savu nezināšanu?
Es nevaru iedomāties kas tur tāds fascinējoši neizprotams var būt tajā, ka latviešiem patika komunisms tā sākuma stadijā? Jo tas patika strādnieku šķirām visur, Vācijā pēc sakāves 1. pasaules karā - Roza Luksemburga u.t.t. Tā bija fascinējoša ideja, un to bīdīja intelektuāļi, ne jau slepkavas un bandīti... Ļeņins bija intelektuālis, Trotskis arī... Pie tam sākuma periodā jau nebija izkristalizējies kas šis komunisms būs, tikpat labi tas varēja aiziet arī vairāk sociāldemokrātiskā virzienā, ja menševikiem būtu lielāka vara, kā tas piemēram bija Noi Žordanijas Gruzijas Demokrātiskajā Republikā pirms boļševiki to okupēja... Menševiki arī bija daļa no tās kustības revolūcijas laikā, un Gruzijā bija daudzpartiju demokrātiska sistēma pirms Sarkanā Armija to 1921. gadā okupēja
+1 [+] [-]
Hockey
neko jaunu tāpat nepateiksiet, tik malsiet uz riņķi visu to pašu, ko citos hokeja rakstos