Andris Gulbis: "Mūsu trumpji ir ātrums, veiklība un gudrība!"

Kā vērtējat mūsu izlases izredzes spēlēs pret Čehiju? Vai esat uzstādījis kādu noteiktu mērķi?
Mērķi kā vienmēr ir visaugstākie, citādāk jau nebūtu jēgas ne trenēties, ne spēlēt. Mēs vienmēr gribam uzvarēt, tikai jāskatās kādas ir mūsu reālās iespējas. Ir jāapzinās sava gatavība un spēks. Ja es zinātu, kāds konkrēti čehiem atbrauks sastāvs, tad varētu izteikties precīzāk, bet pašlaik nevēlos prognozēt. Iespējas tikt uz finālturnīriem nav biežas, un mums gribētos vienreiz piepildīt šo sapni, kad pusprofesionāla komanda Eiropai pierāda, ka var iekļūt finālistu skaitā.

Čehijas izlase pēdējās pārbaudes spēlēs zaudēja Islandei, ar mainīgām sekmēm cīnījās ar Slovēniju. Ko var spriest par čehiem pēc šiem aizvadītajiem mačiem? Vai viņi vēl eksperimentē ar sastāvu un īsto sniegumu rādīs pret Latviju?
Neko konkrētu spriest nevar. Čehiem šajās spēlēs nebija četru līdz piecu pamatsastāva spēlētāju. Ja viņi teiktu, ka aizvadītajās pārbaudes spēlēs nopietni gatavojas speciāli cīņai ar Latviju, tā būtu kāršu jaukšana.

Eiropas Handbola kausa izcīņas trešajā kārtā Latvijas čempionvienība \"ASK-AB.LV\" pērnā gada nogalē tikās ar handbola lielvalsts Spānijas komandu \"CAI Balonmano Aragon\". Vai var vilkt paralēles starp spēlēm pret šo spēcīgo klubu un spēlēm pret Čehijas izlasi?
Nekādas paralēles nevar vilkt. Jā, toreiz mēs trāpījāmies uz Eiropas Handbola kausa turnīra finālistu, bet tas bija pavisam cits mačs ar citu sastāvu un nostādnēm. Šīs tomēr ir izlašu spēles.

Kā vērtējat izlases parādīto sniegumu pārbaudes spēlēs?
Tā jau nebija izlase. Nespēlēja daudzi spēlētāji, piemēram, Aleksejs Kuzmins un Klešniks, kuri ir pamatsastāvā un veido pavisam savādāku spēles zīmējumu. Tās bija pārbaudes spēles tiem spēlētājiem, kuri bija manā rīcībā un ir tuvākie kandidāti uz vietu izlasē. Man bija ļoti vērtīgi paskatīties, kādā veidā atsevišķi spēlētāji aug un attīstās mačos pret pieredzējušiem sāncenšiem.

Nesen notikušajā preses konferencē teicāt, ka čehi nav spēlējuši ar tāda stila komandām kā Latvija? Ar ko mēs izceļamies handbola pasaulē?
Latvieši vienmēr visās sporta spēlēs ir darbojušies gudri. Mums varbūt nav tik atlētiski liela auguma spēlētāji ar tādām fiziskām dotībām kā ārzemju handbolistiem, taču ir savi trumpji - ātrums, veiklība un gudrība. Tās ir mūsu pamatvērtības.

Kvalifikācijas turnīrā Latvijas izlase parādīja labu sniegumu, izpildot mērķi - turpināt cīņu par dalību Eiropas čempionātā. Skaidrs, ka ar rezultātu lielā mērā esat apmierināts, bet kā patika pati spēle?
Gribētu izcelt mājas spēli ar Gruziju (38:20 - aut.), kas bija viena no labākajām šajā ciklā. Ļoti patika spēlētāju sadarbība, kā arī viņu sniegums aizsardzībā, kas patlaban pirms mača ar čehiem rādās vissliktāk. Nekad jau neviens treneris neteiks, ka viss ir spīdoši un nevainojami, taču toreiz tā patiešām bija augsta līmeņa spēle, kas parādīja lielo Latvijas izlases potenciālu. Mani vienmēr priecē latviešu zēni, kas neizlutinātajos un grūtajos apstākļos nāk cīnīties un grib sevi pierādīt. Un mūsu sniegums uz Eiropas fona nudien nav slikts. Mūsu puiši ir lielāki patrioti kā daudzas šīs lielās globalizācijas izveidotās komandas citos sporta veidos. Tagad jau sākam raudāt, ka futbolā un basketbolā spēlē gandrīz tikai ārzemnieki, bet kā tad sanāk? Vai tad latvieši ir tik nespējīgi un stulbi, ka nevaram viņus uztrenēt? Mēs tādā veidā pazemojam savu nāciju!

Pēdējā Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra spēlē Latvijas handbola izlase izbraukumā zaudēja Rumānijai un palika otrajā vietā apakšgrupā. Uzvarot rumāņus varbūt būtu dabūjuši vieglāku pretinieku izslēgšanas sacensībās?
Nedomāju gan. Redz, rumāņi tika virsū uz zviedriem. Protams, mums varēja trāpīties Šveice vai Nīderlande, ar kuriem varētu spēlēt līdzvērtīgāk, bet rumāņi, izcīnot pirmo vietu, dabūja spēcīgos zviedrus. Līmenis Eiropā ir ļoti audzis, un to var nosaukt par lielu laimi, ja izlozē paveicas. Spēku samēri mainās nepārtraukti. Paskat, zviedri pirms dažiem gadiem bija elitē, bet nu jau spēlē kvalifikācijas turnīrā. Atliek vien nomainīties vienai paaudzei, un nav vairs iespējams tik ātri atražot jaunus spēlētājus. Problēmas ir pat lielvalstīm.

Kā vērtējat vārtsargu sniegumu aizvadītajā kvalifikācijas turnīrā un pārbaudes spēlēs? Vai jau zināt, kam tiks uzticēti izlases vārti spēlēs pret Čehiju?
Laukumā atrodas seši spēlētāji un vārtsargs. Un viņu kopdarbībā veidojas spēle. Biju neapmierināts ar aizsargiem, tādēļ nevarēju lielas prasības uzstādīt vārtsargiem. Par Čehijas spēlēm esmu vēl neziņā, bet gan jau neko jaunu neizdomāšu – kā pirmais numurs ies Bražņikovs, bet kā otrais – Babra vai Tihanovs.

Kāpēc Latvijas izlases kandidātos nav iekļauts Austrijā spēlējošais Valdis Labanovskis?
Mēs viņu esam aicinājuši, taču viņš atteica darba dēļ, jo nespēs to apvienot ar izlases treniņiem. Viņš strādā Insbrukā, tādēļ baidās šo darbu zaudēt. Turklāt Valdis ir pieredzējis spēlētājs un īpaši vairs neraujas uz izlasi.

Vai laukumā pret Čehiju dosies Aleksejs Kuzmins?
Droši vien jau, ka dosies. Man nav lielas izvēles, jo rezerves variants ar Lilienfeldu un Vadzīti nav tik labs. Kuzmins atkopjas ļoti strauji no treniņa uz treniņu, un domāju viņš varēs palīdzēt izlasei.

Vai Klešniks ir pilnībā atguvies no traumas, kuru guva pēdējā Vācijas otrās bundeslīgas spēlē?
Jā, ar viņu viss ir kārtībā un viņš ir gatavs spēlei.

Kurus spēlētājus Latvijas čempionātā uzskatāt par tuvākajiem izlases kandidātiem?
Jāsaka, ka esam gados jauna komanda. Tādā puisīšu vecumā. Protams, treneris vienmēr meklēs tās neaizpildītās, vājās vietas, kas mums komandā ir un daudz. Tomēr brīdī, kad jādomā par konkrētu spēlētāju uzaicināšanu, izrādās, ka nav ko aicināt. Vienīgi vārtsargs Dainis Putra būtu 100% izlases kandidāts, bet viņa komanda trenējas amatieru līmenī, jo gandrīz visi spēlētāji strādā.

Vai ir kādi spēlētāji, kurus vēlētos redzēt izlasē, bet dažādu apstākļu dēļ tas nav bijis iespējams (traumas, atteikumi utt.)?
Visi pamatspēlētāji ir. Vienīgi Putra vēl varētu startēt izlasē. Vairāk nekā nav.

Šosezon pēc „ASK-AB.LV” zaudējuma „Tenax/Dzirnavniekam” Latvijas čempionātā vainoji tiesnešus. Vai bieži nācies ar ko līdzīgu saskarties izlašu līmenī? Vai tiesneši varētu palīdzēt čehiem, ja Latvijas izlase veiksmīgāk uzsāks spēli?
Tādi piemēri ir bijuši, tostarp arī pasaules čempionātā. Tomēr Eiropas kausos pēdējos gados tiesnešu kvalitāte ir izaugusi un pat „mājinieku sindroms” gadās ļoti reti. Tiesneši korekti cenšas turēt savu amata godu visaugstākajā līmenī un nepakļaujas nekādam spiedienam. To nevar salīdzināt ar mūsu čempionātu, kur tiesā jauni puiši ar mazu pieredzi. Eiropā ir pavisam cits līmenis.

Komandas kapteinis ir Margots Valkovskis. Kā Latvijas izlasē tiek izraudzīts kapteinis?
Ļoti elementāri. Visi spēlētāji, treneris un ārsts aizklātā balsošanā uz lapiņām saraksta savu kandidātu. Pēc tam lapiņas atveram un apkopojam rezultātus.

Latvijas handbola sistēmas problēma ir atalgojums, kura faktiski nav. Tādēļ spēlētāji dodas uz citām valstīm. Kuru no ārvalstu čempionātiem uzskatāt par augstākā līmeņa?
Vācija ir pirmajā vietā. Tad seko Spānija, pēc tam nāk Francija. Tālāk jau daudzu valstu spēku samēri izlīdzinās.

Kādas ir būtiskākās priekšrocības un trūkumi esot vienlaikus Latvijas čempionvienības „ASK-AB.LV” un izlases trenerim?
Šādā gadījumā jau bieži saka, ka treneris izlasē „velk” iekšā savējos. Tas tiek darīts tāpēc, ka viņš labi zina, ko kurš spēlētājs var izdarīt laukumā. Ja handbolists tiek paņemts no malas, tad sanāk „taustīšanās”, jo uzreiz nevar pateikt, cik viņš ir vērtīgs izlasei. Ir liela priekšrocība, ja nacionālajai valstsvienībai ir bāzes komanda, uz kuras tā balstās.

Solījāt, ka pēc šī kvalifikācijas cikla pametīsiet izlases posteni. Vai tā būs?
Es to paziņoju pirms janvāra kvalifikācijas. Toreiz bija sarežģīta situācija..Strādāt par izlases treneri uz tik lielu slodzi un saņemt 50 latus ir absurds – es to uzskatīju par pazemojumu. Mana gaušanās tomēr sapurināja federāciju un alga tika vismaz dubultota. Gan jau, ka citu sporta veidu treneri par mani vīpsnā šajā sakarībā. Es jau būtu priecīgs, ja nāktu tie jaunie treneri, bet vispirms viņiem sevi jāapliecina ar darbu. Nevar tā – redz, Gulbis palicis vecs, tagad liksim vietā Pēteri vai Miķeli. Šo procesu nedrīkst padarīt par mākslīgu.

Tad tomēr galīgo lēmumu vēl neesat pieņēmis?
Pagaidām neko konkrēti nevaru pasacīt.

Kas būtu jādara, lai uzlabotu situāciju Latvijas handbolā? Kā lai šo sporta veidu popularizē valsts mērogā?
Nē nu cilvēkiem jau ir interese, bet tikai par izlases spēlēm. Pateikt, kas ir jādara, nav viegli. Viss atduras naudā. Samaksa ir maza, tādēļ ir grūti handbolam piesaistīt cilvēkus. Trūkst treneru. Stipri atturīga nostāja ilgu laiku bijusi arī valstij, vienīgi pēdējā laikā valdība mūsu sporta veidu ir pabalstījusi stipri vairāk. Mēs latvieši lecam pakaļ amerikāņiem, uz Eiropu nemaz neskatāmies. Mums tik basketbols un basketbols. Bet basketbols ir dienvidos, kamēr visa Eiropas ziemeļdaļa un centra zona spēlē handbolu un futbolu. Mēs esam maza valsts, tādēļ jāpriecājas par katru panākumu. Cauri grūtībām esam gājuši nepārtraukti, tādēļ esam noturīgāki visās lietās. Nekad neesam bijuši lutināti.