Leģendārajam handbola tiesnesim Jānim Ķuzulim - 80!

Sports Jāni interesējis kopš bērnības. Īpaši viņam paticis sporta spēles – vispirms sāka ar basketbolu, bet vēlāk pievērsās handbolam. Lai gan viņš bija pietiekami meistarīgs, lai iekļūtu Latvijas PSR izlasē, tomēr sevi nedēvē par izcilu spēlētāju – drīzāk viduvēju. Handbols esot tik ļoti iepaticies, ka sācis tiesāt kopš jaunības. 1969. gadā, kad handbola spēles sāka tiesāt divi tiesneši, viņš apvienojās duetā ar citu Latvijas handbola leģendu Andri Vītolu. Abi kļuva ne tikai par labāko tiesnešu pāri Padomju Savienībā, bet bija starp labākajiem visā pasaulē.

1978. gada pasaules čempionātā viņi tiesāja bronzas spēli, kur tikās mājiniece Dānija un Vācijas Demokrātiskā Republika. Diemžēl spēli par pirmo vietu latviešu tiesnešiem nebija iespējas tiesāt, jo finālā PSRS tikās pret Vācijas Federatīvo Republiku. Ķuzulis savulaik atzina, ka pēc 1978. gada pasaules čempionāta PSRS Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja vietnieks viņam un Andrim Vītolam veltīja skarbus vārdus par pārāk godīgu tiesāšanu. Pēc liktenīgā čempionāta leģendāro tiesnešu duetu pazemināja, sūtot tiesāt nenozīmīgus mačus.

Šāds sods viņiem bija jāizcieš līdz pat 1980. gada Maskavas olimpiskajām spēlēm, kur sākotnēji latviešu tiesnešus pieteica kā rezervistus. Tomēr par taisnību iestājās Starptautiskā Handbola federācija, kas kategoriski paziņoja – vai nu tiesās Ķuzulis ar Vītolu, vai arī no PSRS nebūs neviena tiesneša. Pēc šāda ultimāta abus atjaunoja iepriekšējā statusā.

Vītols un Ķuzulis tiesājuši divās olimpiskajās spēlēs un sešos pasaules čempionātos, un abiem vajadzēja būt arī 1984.gada olimpiskajās spēlēs Losandželosā, taču PSRS boikotēja spēles un nācās tiesāt alternatīvajā turnīrā "Draudzība". 1985. gadā Vītols un Ķuzulis tiesāja savu pēdējo maču – Pasaules simboliskā izlase pret Dānijas izlasi Kopenhāgenā. 2008.gadā, atzīmējot Latvijas handbola pastāvēšanas 50 gadus, abi tika nosaukti par labāko tiesnešu pāri Latvijā. Par viņiem uzrakstīta grāmata: "Koncerts divām svilpēm ar orķestri. 15 gadi pasaules handbola elitē”.

Jānis arī bija Latvijas Literatūras fonda direktors. Kopā ar rakstnieku Ēriku Hānbergu izveidoja “Omulības klubiņu” un sarakstīja grāmatu “Omulības: ar sirsnīgu smaidu par latviešu rakstniekiem. Kopā ar Anatoliju Kreipānu uzrakstīja grāmatu “Rokasbumba Latvijā 1958-2008”. Precējies ar dzejnieci Māru Zālīti. Meita Ilze Ķuzule-Skrastiņa guvusi panākumus kā aktrise.

Sazvanīts 80. gadu jubilejas dienā, Jānis atzīst, ka jūtas labi. “Vēl turos. Vingroju, draudzējos ar medicīnu, šo to padaru, šo to nedaru. Nevaru žēloties par dzīvi." Viņš arī atklāja, ka otrdien, 15. septembrī, publiski atzīmēs savu 80. dzimšanas dienu. "Mums ar Ēriku Hānbergu ir “Omulības klubiņš” Rīgas Latviešu biedrības namā. Tur otrdien būs sesija, kur publiski atzīmēsim manu jubileju. Ģimenes lokā ar pašiem tuvākajiem jau vakar atzīmējām. “Omulības klubiņš” notiek reizi mēnesī – no septembra līdz maijam ir sesijas Rīgas Latviešu biedrības namā. Sesijā ir viens vēstītājs, kurš stāsta par savu dzīvi anekdotiskus notikumus. Tādā veidā mēs jau darbojamies kādus 15 gadus."

Viņš atzina, ka abi ar Vītolu bija taisnīgs tiesnešu duets. "Ja mūs gribēja sarunāt, tad kļuvām nikni. Mēs nebijām tā saucamie policejiskie tiesneši, bijām vairāk humāni. Pa visu karjeru kādas pāris reizes esmu spēlētājiem atvainojies, ja esmu sajutis, ka slikti kļūdījos. Attiecības ar spēlētājiem gan Padomju Savienībā, gan ārpus bija ļoti labas. Piemēram, mentalitātes atšķirība starp gruzīnu un lietuvieti ir teju tāda pati kā, teiksim, starp dāni un spāni. Kad izgājām starptautiskajā arēnā, var teikt, ka mums bija jau starptautiska pieredze.”

Sporta žurnālists Anatolijs Kreipāns uzsver, ka, ja runā par Ķuzuli, tad uzreiz jāpiemin Andris Vītols. “Ar viņiem iepazinos vienlaicīgi. Nešķirams pāris handbolā. Bija vieni no labākajiem pasaules tiesnešu pāriem. Tolaik bija liels gods, ka no Latvijas kāds bija pasaules elitē. Parasti uz principiālākajām spēlēm gan pasaules čempionātos, gan olimpiskajās spēlēs lika viņus. Kad Ķuzulis un Vītols tiesāja PSRS čempionātā, visi spēlētāji zināja, ka par tiesāšanu var neuztraukties. Jā, viņi kā jebkurš cilvēks var kļūdīties, bet tiesāšana būs godīga. Visi viņus cienīja. Varbūt dažiem priekšniekiem nepatika, ka ar viņiem neko nevarēja sarunāt, lai palīdzētu ar tiesāšanu kādai komandai. Ar viņiem tādas sarunas bija pilnīgi bezjēdzīgas. Visi to ātri saprata un vairāk neielaidās šādās sarunās. Kā cilvēks viņš ir ļoti inteliģents un interesants. Var runāt par visdažādākajiem tematiem. Dažreiz viņš man uzvana, un tad parunājam ne tikai par handbolu, bet arī citiem sporta veidiem. Ja ir lielie handbola turnīri – pasaules un Eiropas čempionāts, kur komentēju, olimpiskās spēles -, tad viņš piezvana un nianšu līmenī parunājam.

Ilggadējais handbola treneris un tiesnesis Harijs Čebrikovs novērtē Jāņa kvalitātīvo darbu. “Ļoti labs tiesnesis un kolēģis. Vienmēr korekts. Viņa sieva ir ļoti pazīstama dzejniece, un abi vienmēr apmeklē daudzus kultūras pasākumus. Cik zinu, tad viņš diezin vai ir izlaidis kādus Dziesmu svētkus. Arī teātrī ir bieži viesis, jo meita ir aktrise. Kopā ar Andri Vītolu, kurš jau ir viņsaulē, bija ļoti labs tiesnešu duets. Viņi diezgan ātri tika pie starptautiskās kategorijas, kur bija, protams, jākārto dažādi eksāmeni, bet visus veiksmīgi nolika. Tiesāja divās olimpiskajās spēlēs, bet trešā, Losandželosa, boikota dēļ daudziem tika nozagta. Viņiem jau bija uzšūti uzvalki un atsūtītas formas no Starptautiskās federācijas. Sākumā pat bija doma, ka sportisti nebrauks, bet tiesnešiem ļaus doties uz Losandželosu. Tomēr varas vīri kompartijā izlēma, ka neviens nebrauks. Viņi ir tiesājuši kādus sešus septiņus Eiropas čempionātus, ļoti daudzus finālus un spēles, kur ielūdz tikai pašus labākos tiesnešus. Piemēram, Dānijas Handbola federācijas svētkos dāņi uzaicināja un izveidoja Pasaules izlasi ar labākajiem spēlētājiem no visām valstīm, kas tikās pret Dānijas valstsvienību. Tas bija svētku mačs, un tur uzaicināja tiesāt tieši Ķuzuli un Vītolu."

Izmantotie resursi:
https://handball.lv/news/legendaraj...