Labanovskis: "Trūkst pacietības uzbrukumā"

Tajā latvieši sacentīsies ar Gruzijas, Somijas un Itālijas handbolistiem. Grupas uzvarētāja iekļūs otrajā kvalifikācijas kārtā, kur par iekļūšanu finālturnīrā būs jau jācīnās ar handbola lielvalstīm – Vāciju, Īslandi un Austriju.

Austrijā strādājošais speciālists Labanovskis jaunajā amatā debitēja ar divām uzvarām pārbaudes mačos ar Igaunijas vienībām. Pirmajā spēlē kaimiņus pārspējām ar 31:26 (15:10), bet otrajā bijām pārāki ar 33:29 (15:18). Dažādu iemeslu dēļ šajā kvalifikācijas ciklā nevar palīdzēt līdzšinējās stabilās Latvijas handbola vērtības – Evars Klešniks, Armands Uščins, Ģirts Lilienfelds, Arnolds Straume, Ivars Serafimovičs, Valdis Gūtmanis un Aleksandrs Babra. Spēlētāju trūkums devis iespēju iesaistīties jaunajiem – Artim Kurmēnam, Elvijam Borodovskim un Kasparam Lisovskim – kuri līdz šim izlasē spēlējuši maz. Pēc ilgāka laika izlasē atgriezies Andrejs Kuzmins, kā arī pieredzējušais vārtsargs Dmitrijs Bražņikovs. Intervijā Valdis Labanovskis stāsta par mūsu gatavību svarīgajiem mačiem. Uzdevums ir zināms – jāiekļūst nākošajā kārtā.

- Kādi secinājumi izdarīti pēc diviem pārbaudes mačiem ar Igauniju?
- Uzvaras izcīnījām ar vēlēšanos un cīņassparu, nevis meistarību. Uzbrukums vēl ir tālu no tā, ko es gribētu redzēt. Pagaidām gūstam vārtus galvenokārt uz individuālās meistarības rēķina vai labākajā gadījumā pēc divu spēlētāju sadarbības. Komandas spēles pagaidām vēl nav. Lai to radītu nepieciešams izlasei savākties biežāk nekā vienreiz gadā, taču pašlaik darīsim, ko varēsim.
Mēs analizējām šīs spēlēs un izdarīsim secinājumus, lai turpmākajos treniņos strādāsim pie kļūdu novēršanas. Turklāt tikai pirmdien mūsu treniņiem pievienosies (intervija notika pirmdien – R.P.) Vācijas 1. bundeslīgā spēlējošais Aivis Jurdžs. Problēmām iesaistīties komandas sastāvā viņam nevajadzētu būt.

- Kādu spēli treneris gaida no Latvijas handbolistiem?
- Pacietību uzbrukumā. Tajā mēs pasīvi mētājam bumbu apkārt zonai līdz kāds uzsāk apspēli 1:1. Ja viņam jau pirmo piegājienu neizdodas tikt cauri aizsardzībai, tad metiens lielākajā daļā gadījumu seko uzreiz pēc nākošās piespēles. Ļoti reti spēle aiziet tālāk. Metiena pozīcijas spēlētāji it kā atrod, taču viņi neredz, ka pēc vienas vai divām piespēlēm komandas biedriem būs labāka iespēja gūt vārtus. Cenšamies visu izdarīt pārāk ātri...
Aizsardzībā apmierina agresivitāte. Ar šādu sastāvu mēs spēlējam pirmo reizi. Ļoti daudzi jauni spēlētāji ir nākuši klāt, tāpēc pieļautās tehniskās kļūdas mačā ar igauņiem ir vēl normāla parādība. Pēdējos treniņos strādāsim pie to novēršanas.

- Kuras ir mūsu izlases stiprās un vājās vietas?
- Spēlēs ar Igauniju praktiski visus vārtus guvām caur vidu – no ārējās līnijas vai caur līnijas spēlētājiem. Uzbrukām ar ļoti augstu precizitāti, tomēr kvalifikācijas turnīrā tik labi var arī neiet.
Turpretī līdz malām spēle aizgāja reti. Viņi jau nav vainīgi, ka negūst vārtus. Pietrūkst pacietības, tāpēc malējie spēlētāji pie teikšanas tiek pārāk maz.

- Treniņos lielāko daļa uzbrukumus noslēdz līnijas spēlētāji.
- Ārējie spēlētāji labprāt spēlē ar līnijām, taču reizēm pārspīlē. Pret igauņiem tas izdevās labi, bet pret komandām, kas spēlēs aizsardzībā ciešāk, šīs piespēles vairs neies cauri un mums radīsies grūtības.

- Cik labi pazīstam mūsu pretiniekus kvalifikācijas turnīrā?
- Pieejami ir visu pretinieku videoieraksti, taču vispirms jākoncentrējas uz savu spēli, bet pēc tam jāpielāgojas pretiniekiem.
No visām izlasēm vislabāk ir pazīstami somi, ar kuriem aizvadījām pārbaudes spēli iepriekšējā kvalifikācijas ciklā. Gruzijas handbolisti ir lieli, smagnēji un spēcīgi. Viņi pasīvi spēlē aizsardzībā, tāpēc mūsu uzdevums būs viņus izkustināt, jo mēs noteikti esam daudz ātrāki. Gruzīniem laba ir ārējā līnijas, kas taisīs spēli. Arī Itālijas handbolisti nav norakstāmi – viņu komandā spēlē vairāki bijušās Dienvidslāvijas handbolisti.

- Runā, ka mūsu grupa ir pati neparedzamākā, taču vai Gruzijas handbolistus, kas spēlē sava laukumā, nevar uzskatīt par favorītiem?
- Tā es negribētu teikt. Gruzijā spēlē nevienam nebūs viegli. Jākoncentrējas vairāk uz savu spēli, tāpēc nevajag lieki lauzīt galvu.

- Kā sadalāt pienākumus ar treneri Edgaru Švanku?
- Lēmumus nepieņemu vienbalsīgi. Par visu svarīgo apspriežamies kopā. Jau ilgi pirms treniņnometnes sākuma sazvanījāmies, diskutējot par spēlētājiem, kurus aicināt uz to.