Facebook
GoogleNils Grasis - vienmēr piemiņā...
Rokasbumbas pirmsākumos Latvijā starp šīs spēles pionieriem bija vairāki basketbolisti un arī Nils Grasis ienāca šajā tolaik jaunajā spēlē no sev sirdij tik tuvā un mīļā basketbola. Viņš kļuva par vienu no Latvijas rokasbumbas pamatlicējiem un vēlāk arī par vienu no labākajiem treneriem, par pedagogu... 2. janvārī 80 gadu vecumā Nils Grasis no mums aizgāja.
Basketbolā Nils Grasis aizspēlējās līdz Rīgas izlasei, paspēja nedaudz uzspēlēt arī PSRS čempionāta 1. līgā otrajā komandā kopā ar tolaik jaunajiem nākamajiem basketbola lielmeistariem Drāki un Ozeru. Par basketbola treneri viņš sāka strādāt arī toreizējā RPI (tagad RTU), bet rokasbumbā nonāca gandrīz pilnīgi nejauši. Kā izrādījās, tad tā bija viena no laimīgākajām nejaušībām Latvijas rokasbumbas vēsturē.
Tieši Nils Grasis tika nozīmēts par RPI rokasbumbas treneri, lai vestu komandu uz pirmo PSRS studentu čempionātu Harkovā. Tur viņš pa īstam pirmo reizi arī iepazina šo sporta spēli. "Braucu gluži vai kā apgūt "neskartās zemes"," pēc daudziem gadiem kā joku teica Nils Grasis. Tur - Harkovā - Nils Grasis arī pārtapa par handbolistu. Treneris un spēlētāji meklēja kaut kādu literatūru par rokasbumbu, ārzemju žurnālos no VDR un Čehoslovakijas pētīja fotogrāfijas, domāja, kā varētu paši atkārtot to vai citu tehnisko paņēmienu. Tieši Nils Grasis bija pirmās Latvijas komandas galvenais treneris, kas piedalījās turnīrā par tiesībām startēt pirmajā PSRS čempionātā 1962. gadā. Tā bija RPI komanda (tās nosaukums bija "Politehniķis"), kas Kauņā ierindojās 4. vietā un finālturnīrā netika, taču tas bija pirmais solis pretī rokasbumbas meistarkomandas izveidošanai.
1975. gadā Nils Grasis atgriezās rokasbumbā Latvijas (PSR) izlases trenera lomā PSRS tautu spartakiādē un mūsējiem toreiz pusotras sekundes pietrūka, lai noturētu neizšķirtu pret vienu no favorītēm Gruzijas izlasi - kopsummā iznāca 10. vieta. Rīgas meistarkomanda "Celtnieks" bija pirmā, kurā savas un pretinieku spēles tika filmētas ar videokameru, komandas treniņos tika ieviests daudz jauninājumu, kas tika aizgūti no citiem sporta veidiem. Tieši Nila Graša vadībā "Celtnieks" 1977. gadā atgriezās PSRS čempionāta augstākajā līgā. Ilgi tajā noturēties neizdevās, komandā sākās nesaskaņas un Grasis no tās aizgāja. Pats uzrakstīja atlūgumu, kad saprata, ka vairs nespēj komandu "savākt". Tieši Nils Grasis sev par palīgu savulaik uzaicināja Dzintaru Kurmi, kurš vēlāk bija palīgs arī Andrim Gulbim, pats kļuva par veiksmīgu galveno treneri un vēlāk arī par pirmo Latvijas izlases galveno treneri.
No rokasbumbas Nils Grasis neaizgāja. Kopš 1978. gada viņš strādāja toreizējā LVFKI (tagad LSPA), trenēja studentu komandu, bija pasniedzējs, ilgus gadus - līdz part komandas pastāvēšanas beigām - vadīja "Sarkanās zvaigznes" komandu, kas bija viena no spēcīgākajām Latvijā. Vienu reizi glābēja lomā viņš stājās arī pie Latvijas sieviešu izlases stūres. Vairākus gadus Nils Grasis bija LSPA Sporta spēļu katedras docents un Latvijas Treneru tālākizglītības centra vadītājs. Tieši viņa vadībā sporta (un handbola) izglītību sāka vai turpināja daudzi bijušie spēlētāji, daudzi pašreizējie treneri.
Lai vieglas smiltis - pamatlicēj, treneri, skolotāj...
P.S. Atvadīšanās no Nila Graša notiks sestdien, 5. janvārī, plkst. 14 Krematorijas lielajā Atvadu zālē.
