Starkovs: "Ja zinātu, kas uzvarēs Virslīgā, būtu miljonārs"

Jau tuvākajā laikā portāls eSports.lv piedāvās jums visu deviņu Virslīgas klubu galveno treneri pārdomas par aizvadītajām 18 Virslīgas kārtām. Lai lasītājiem būtu vieglāk lasīt, šis apskats tiks iedalīts trīs daļās, ņemot vērā komandu ieņemtās pozīcijas turnīra tabulā. Tāpat portāls izmantoja iespēju sazināties ar Latvijas izlases galveno treneri Aleksandru Starkovu, kurš izklāstīja savas domas par čempionātu, komentēja Latvijas futbolistu biežo došanos uz Azerbaidžānu, kā arī novēlēja Latvijas klubiem sekmes Eirokausos.

Par LMT Virslīgu

Ko jūs varētu teikt par LMT Virslīgas pirmo pusi?
Jāsaka, ka līderi šosezon ir ierastie un nekādu pārsteigumu šajā ziņā nav. Tas ir loģiski, jo šīm komandām ir labs pamats. Par to ir jāpateicas klubu prezidentiem - Guntim Indriksonam, Jurijam Bespalovam, Sergejam Zaharjinam. Tieši pateicoties viņu darbam, šīs komandas ir labāk nokomplektētas, tām ir labāki treniņapstākļi.

Kopumā uzskatu, ka čempionāts arī šosezon ir interesants, jo ir gan pārsteigumi, gan vārti tiek gūti pēdējās minūtēs, tādējādi intriga saglabājas līdz pat spēles beigām. Ja man būtu jāsalīdzina šī sezona ar iepriekšējām, neteiktu, ka čempionāts ir kļuvis spēcīgāks vai vājāks. Līmenis ir palicis aptuveni tāds pats. Parādījies daudz jauno spēlētāju, kuri spēlē daudz, tādējādi tiem ir iespējas daudz ātrāk progresēt.

Kuri no jaunajiem spēlētājiem šajā sezonā visvairāk progresējuši, tādējādi tikuši tuvāk izlasei?
Mēs izlasē cenšamies iesaistīt jaunos spēlētājus, vairāk gan jaunos nevis pēc vecuma, bet gan pēc pieredzes izlasē. Aprīlī uz 2010. gada Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas spēlēm izsaucām vairākus spēlētājus, kuri atstāja lielisku iespaidu - Juriju Žigajevu, Aleksandru Cauņu. Viņi nav nekādi jaunie spēlētāji Latvijas čempionātā, taču izlasē līdz šim spēlējuši maz. No tiem spēlētājiem, kas šosezon iepriecinājuši Virslīgā noteikti jāmin Ivans Lukjanovs, krietni progresējis Maksims Rafaļskis, arī Pāvels Surņins. Skaidrs, ka toni joprojām nosaka arī pieredzējušie spēlētāji kā Ģirts Karlsons, Kristaps Grebis, Vits Rimkus, Vladimirs Dvališvili.

Varbūt bija tādi spēlētāji, kuri sagādāja vilšanos?
Kādu kritizēt man negribētos, jo šie spēlētāji nespēlē manā komandā, tādēļ tas nebūtu ētiski no manas puses, taču ir lietas, kuras mani mazliet uztrauc, piemēram, tas, ka daudzi izlases pamatspēlētāji joprojām ir bez kluba - Juris Laizāns, Aleksandrs Koliņko. Jā, viņi turpina uzturēt sevi sportiskajā formā, spēlējot "Olimpā", taču viņi nespēlē spēcīgos klubos. "Olimps" tomēr nav komanda, kurai pirms sezonas bija dots uzdevums cīnīties par konkrētām vietām.

Kura komanda varētu triumfēt šī gada čempionātā?
Ja kāds to zinātu, viņš būtu miljonārs [smejas]. Viņš varētu spēlēt totalizatoru [smejas]. Visas trīs vadošās komandas ir aptuveni vienādas, ar līdzīgām izredzēm uzvarēt. Protams, ka katrai no tām ir gan savi plusi, gan mīnusi. Jebkurā gadījumā uzskatu, ka arī šosezon sezonas izskaņa būs interesanta.

Neslēpšu, ka manas simpātijas ir "Skonto" komandas pusē, jo tieši šajā komandā es ilgu laiku strādāju, tādēļ bez šaubām tieši šai komandai novēlu veiksmi. Protams, kā izlases galvenajam trenerim, man ir jābūt objektīvam, es nedrīkstu ņemt izlasē spēlētājus no kādas noteiktas komandas, bet gan jāizvēlas labākos. Ceru, ka es tāds arī esmu!

Par aģentiem un Azerbaidžānu

Vai uzskatāt, ka spēlētājiem pie pirmās iespējas būtu jācenšas tikt ārzemju klubos?
Kāpēc gan ne? Ja spēlētājiem ir piedāvājums un viņus tur grib redzēt, kādēļ atteikties? Pāriešana uz citu klubu var sekmēt progresu, tā ir iespēja iegūt jaunu pieredzi. Labs piemērs ir Genādijs Soloņicins - savā klubā viņš pie teikšanas netika, taču kā izlases spēlētājam viņam ir svarīgi spēlēt, tā ir iespēja progresēt, izbaudīt kaut ko jaunu. Tagad Andris Vaņins parakstīja līgum ar Šveices klubi, tas taču ir ļoti labi. Pāriešanai uz citu klubu gan ir jābūt apdomīgai, jo ne vienmēr izdodas progresēt, daži spēlētāji mēdz pat regresēt. Tas nekādā gadījumā nedrīkst būt pašmērķis. Šajā jautājumā ir ļoti daudz nianšu, jo ļoti daudz kas ir atkarīgs no paša spēlētāja, kā arī viņa aģenta. Ļoti svarīgi, lai spēlētājam paveiktos ar aģentu, jo viņam ir milzīga nozīme spēlētāja iekārtošanā.

Vai jūs neuztrauc tas, ka daudzi izlases spēlētāji dodas spēlēt uz Azerbaidžānu?
Nemaz tik daudz izlases spēlētāju tur nav - Andrejs Rubins un Genādijs Soloņicins. Es nedomāju, ka tas ir slikti, ka spēlētāji dodas uz turieni. Andrejs Rubins Azerbaidžānā ir krietni pielicis, kļuvis spēcīgāks, stiprāks. Var just, ka tur ir visi apstākļi, lai progresētu. Rubins vienmēr no turienes atbrauc labā sportiskā formā, tādēļ uzskatu, ka spēlēšana šajā komandā viņam ir nākusi par labu. Azerbaidžānā futbols strauji attīstās.

Uz Azerbaidžānu pošas arī Ģirts Karlsons!
Kāpēc ne? Lai viņam tur veicas, jo viņš tomēr ir izlases pamatsastāva spēlētājs, kuram ir liela nozīme izlasē.

Par Eirokausiem

- Izmantojot iespēju, gribētu novēlēt veiksmi visiem Latvijas klubiem, kuri startēs Eirokausos. Skatītājiem šīs spēles ir svarīgas, tādēļ ļoti būtiski tajās parādīt vislabāko sniegumu. Ceru, ka komandām izdosies aizvadīt pēc iespējas vairāk spēļu, kā arī izdosies tikt maksimāli tālu.