Viedoklis: Virslīgas klubu atzīmes - labāko piecinieks

Jūrmalas "Spartaks", 49 punkti, 5.vieta

"Spartaks" bija Virslīgas debitants, taču, saglabājot daudzus spēlētājus no 1.līgas sastāva, Latvijas spēcīgākajā līgā ienāca ar vērienu - ar ļoti meistarīgiem leģionāriem, skatāmu futbolu un izaicinājuma mešanu lielajam četriniekam. Ilgu laiku "Spartaks" bija labāko trijniekā vai pat otrajā vietā, tomēr savu lomu nospēlēja vasaras pāreju perioda tuvošanās - jau kādu laiku prom bija Patriks Tvumasi un Džozefs Gjavu, bet tad uz Krievijas pēc spēka otrās līgas klubu "Salyut" devās Davids Kortess, Hairo Moskera un Karloss Rua. Agrāk vai vēlāk Kortess, Tvumasi un Gjavu atgriezās Jūrmalā, taču situācija jau bija pavisam cita.

Vispirms bez līderiem (un ar Nauri Bulvīti uzbrukumā!) pēc kārtas tika zaudēts "Mettai" (1:2) un "Jelgavai" (2:3), bet tad "Spartaks" saņēma jaunu leģionāru kravu, nomainīja galveno treneri (Oļegu Blagonadeždinu nomainīja Seulas olimpisko spēļu čempions Armīns Narbekovs) un komandu veidoja no jauna. Lielās pārmaiņas, protams, rezultējās pozīciju zaudēšanā turnīra tabulā - vēl pirms kolumbiešu aizbraukšanas "Spartaks" no līderēm atpalika tikai par diviem punktiem, toties trešo apli sāka ar 11 punktu deficītu (tiesa, arī ar spēli rezervē). "Spartakam" vēl bija iespējas aizķerties cīņā par četrinieku, taču tās netika izmantotas un pusotrs pēdējais aplis tika aizvadīts stabilā piektajā vietā. "Spartaka" nevienmērīgo sezonu lieliski raksturo vārtsargu skaits - kopumā tika izmantoti pat pieci vārtu vīri.

Labākie spēlētāji: Patriks Tvumasi (22 spēles, 10 vārti+3 rezultatīvas piespēles), Hairo Moskera (14 spēles, 6+1), Antons Jemeļins (33, 12+0)
Atklājums: Patriks Tvumasi. Ganietis, kuram tobrīd vēl bija tikai 17 gadu, lieliski iesāka sezonu. Pirmo astoņu maču laikā guva piecus vārtus un nebija nekādu šaubu - ar šo leģionāru jūrmalnieki bija trāpījuši tieši desmitniekā. Tvumasi sezonas gaitā darbojās gan kā malējais, gan kā centra uzbrucējs, un viņu uz pārējo fona īpaši izcēla fantastiskās ātruma īpašības - pretinieku malējie aizsargi nereti tika noskrieti kā stāvoši. Izcēlās ar labiem sitieniem no distances, taču pietrūka meistarības uzbrukumu noslēgumos no soda laukuma iekšienes. Pēc lieliskā sezonas sākuma pazuda no komandas uz trim mēnešiem, bet atgriezās ar četriem vārtiem sešās spēlēs. Sezonas beigu posmā, gluži kā komanda, nosēdās un vairs nebija tik rezultatīvs.
Vērtējums: 6.5 (10 ballu skalā). Lai arī piektā vieta debijas sezonā šķiet lielisks panākums, "Spartaks" bija spējīgs uz daudz, daudz vairāk - ja ne uz augstāku pozīciju tabulā, tad vismaz pirmā četrinieka nervu pakutināšanu gan. Jūrmalā bija ne tikai meistarīgi leģionāri, bet arī pietiekami kvalitatīvi vietējie spēlētāji - Nauris Bulvītis, Antons Jemeļins, Viktors Morozs, vārtsargi Andrejs Pavlovs un Aleksandrs Vlasovs. "Spartaka" potenciālu lieliski apliecināja ļoti līdzīgās spēles pret titula kandidātēm, taču pārāk daudz bija sīvu neizšķirtu vai skaistu zaudējumu - 16 savstarpējos mačos tika izcīnītas tikai divas uzvaras un 10 punkti, bet seši zaudējumi tika piedzīvoti ar vienu vārtu starpību.

"Liepājas metalurgs", 70 punkti, 4.vieta

Pirms sezonas "Metalurgu" atstāja Antons Jemeļins un prom devās arī lietuvieši Nerijus Vaļskis, Marius Činiks un Vitalijus Kavaļausks. Vietā nāca Oskars Kļava, Mindaugs Bagužis un Valērijs Afanasjevs. Jau pēc sešām spēlēm tika atstādināts galvenais treneris Vladimirs Osipovs, un turpmāk komandu vadīja Dmitrijs Kalašņikovs, kuram līdzīgi kā citiem vietējiem treneriem nebija pieredzes tādā līmenī. Pagājušajā sezonā liepājnieki mocījās ar milzīgām sastāva problēmām, un izņēmums nebija arī šis gads.

Ja sākumā bažas radīja vidējā un priekšējā līnija, beigās par vissāpīgāko punktu kļuva aizsardzība. Kļava un Ritus Krjauklis devās uz ārzemēm, bet Pāvels Mihadjuks un Pāvels Surņins savainojumu dēļ aizvadīja attiecīgi tikai 12 un 10 spēles. Prom aizgāja arī vārtsargs Pāvels Šteinbors, taču viņu aizstāja Pāvels Doroševs. Ļoti produktīvi papildinājumi bija arī Ģirts Karlsons (deviņi vārti 19 spēlēs) un lietuviešu uzbrūkošais pussargs Ritis Leliūga (seši vārti 20 spēlēs). Sezonas otrajā pusē liepājnieki beidzot atrada savu spēli, vairākos svarīgos mačos ļoti veiksmīgi izmantojot pretuzbrukumu taktiku, taču brīdī, kad bija reāli iesaistīties cīņā par medaļām, uzreiz pēc kārtas ar 1:3 zaudēja gan "Skonto", gan Daugavpilij.

Labākie spēlētāji: Vladimirs Kamešs (29 spēles, 10+4), Ritis Leliūga, (20 spēles, 6+5), Ģirts Karlsons (19 spēles, 9+2)
Atklājums: Roberts Savaļnieks. "Liepājas metalurga" pirmajā komandā nespēlēja pirmo gadu, taču pirmo gadu Savaļnieks bija reāla figūra komandas zīmējumā. Ja pagājušajā sezonā Roberts pamatsastāvā gāja tikai trīs reizes un kopumā piedalījās 15 mačos, šosezon viņš sāka 28 no savām 32 spēlēm. Gūto vārtu skaits (divi) gan nemainījās, tomēr šosezon 19 gadus vecais puisis epizodiski sevi sāka pieteikt kā vienu no komandas līderiem. Savaļnieka kontā arī septiņas rezultatīvas piespēles.
Vērtējums: 5.5. "Metalurgs" turpināja mocīties ar savainojumiem, un jau ne pirmo gadu izpaudās ārkārtīgi īsais rezervistu soliņš. Klubs ar tik milzīgām ambīcijām nedrīkst tik nestabili spēlēt pret vājākiem pretiniekiem. Pret "Gulbeni" tika atstāti pieci punkti, pirmajā aplī ar 1:4 tika ciests apkaunojums pret "Mettu". Pret apakšējo sešinieku ieguva vismazāk punktu no visām medaļu kandidātēm. Par uzrādīto progresu sezonas gaitā liepājnieki būtu pelnījuši augstāku vērtējumu, taču Kalašņikovs netika paturēts amatā.

FK "Ventspils", 74 punkti, 3.vieta

Pēc iepriekšējās sezonas "Ventspili" pameta Jevgēņijs Postņikovs, Igors Savčenkovs, Jevgēņijs Kosmačovs, Ritvars Rugins, Oļegs Laizāns un citi, bet vietā nāca Vitālijs Smirnovs, Daniils Turkovs, Igors Cigirlašs, Oļegs Timofejevs, Igors Giļmanovs un Vitālijs Meļņičenko. Sezonas pašā sākumā "Ventspili" diemžēl piemeklēja traģēdija – pēkšņā nāvē mira kluba prezidents Jurijs Bespalovs. Kurzemes derbijs tiks pārcelts, un arī tas beigās izrādījās viens no iemesliem, kas Dzeltenzilajiem traucēja iesaistīties cīņā par zeltu. Komandai bija ievērojami mainījusies aizsardzības līnija, ko lieliski varēja just sezonas sākumā – aizsardzība bija viena no lielākajām "Ventspils" problēmām, un nepārliecinošā snieguma dēļ aizsardzības malā tika iespēlēts arī Cigirlašs, kuram šī pozīcija gan nav pilnīgi sveša. Sergejs Podpalijs amatā nenoturējās ilgāk par deviņām spēlēm – piecas uzvaras un četri zaudējumi.

Podpaliju nomainīja galvenā trenera amatā pavisam zaļais Jurģis Pučinsks, kurš turklāt ieviesa pavisam citu spēles zīmējumu – ja Podpalijs vidējā līnijā ļoti daudz izmantoja rombu, Pučinsks lielu uzsvaru lika uz spēli flangos. Vasarā prom devās Maikls Tukura, Eduards Višņakovs, Kaspars Svārups un Cigirlašs, bet klāt nāca Vladislavs Kozlovs, Josuke Saito, Maksims Uvarenko, Simons Pauļus, Jurijs Žigajevs, Kaspars Dubra un Igors Tarasovs. Savainojumus beidzot izārstēja Eduards Suhanovs un Ahmeds Abdultaofiks, vēlāk atgriezās arī Vadims Jančuks, un pēdējie divi apļi bija krietni labāki par pirmajiem diviem – 19 spēlēs tika gūti 44 punkti (pirms tam 30/17), bet Uvarenko 14 no 19 spēlēm savus vārtus atstāja neskartus. Ja "Skonto" problēma bija mači ar otro ešelonu, "Ventspilij" bija tieši pretēji – pret vājākām komandām kurzemnieki spēlēja tikpat pārliecinoši, cik "Daugava", taču pret tiešajām konkurentēm tika iegūti tikai 12 punkti no 36, kas savstarpējā konkurencē bija sliktākais rādītājs.

Labākie spēlētāji: Maksims Uvarenko (19 spēles, 7 ielaisti vārti, 14 sausās spēles), Ahmeds Abdultaofiks (22 spēles, 4+2), Vitālijs Smirnovs (33 spēles, 2+2)
Atklājums: Kaspars Svārups. "Ventspils" rindās lielākā daļa spēlētāju jau bija sevi pieteikuši Virslīgā, līdz ar to atklājumu bija maz - vairāk tikai kāda spēlētāja periodiski uzplaiksnījumi. Tomēr par nelielu atklājumu var dēvēt 18 gadus veco uzbrucēju Kasparu Svārupu, kurš agrāk Virslīgā bija spēlējis "Tranzīta" sastāvā. Kaspars pamatsastāvā sāka tikai trīs mačus, tomēr viņš regulāri izgāja uz maiņu - turklāt ne kā trešā izvēle laika vilcināšanas nolūkos. Svārups kopumā aizvadīja 13 spēles, guva vārtus Gulbenē, atdeva divas rezultatīvas piespēles un tad viņu pamanīja Kazaņas "Rubin", kas Latvijā bija treniņnometnē un spēlēja pret "Ventspili". Kazaņas dublieru rindās Kaspars gan tikai dažreiz devies uz maiņu.
Vērtējums: 6.5. Cīņa par trešo vietu absolūti neatbilda sastāva kvalitātei - ar tik sabalansētu sastāvu bija reāli jāpretendē uz titulu. Sezona aizritēja sēru un lielu pārmaiņu zīmē - sezonas sākumā tika meklēts labākais virknējums, bet izvēli ierobežoja savainojumi, savukārt beigās jau spēlētāju bija tik daudz, ka ne visiem pietika minūšu. Otrajā aplī ventspilnieki vidēji spēlē ieguva visvairāk punktu, un labā ziņa ir tā, ka, visticamāk, liela daļa sastāva paliks arī nākamajā sezonā - nākamgad kurzemnieki, ļoti iespējams, būs titula kandidāti numur viens.

Rīgas "Skonto", 74 punkti, 2.vieta

Starpsezonā zaudēja daudzus līderus. Prom devās centra aizsargi Vitālijs Smirnovs un Kaspars Dubra, uz Azerbaidžānu pārcēlās centra pussargs Igors Tarasovs, bet uzbrukuma līderis Nātans Žuniors, kurš divu sezonu laikā bija guvis 40 vārtus, devās uz Austriju (tagad brazīlietis jau ir Gruzijā). Prom aizgāja arī brazīlietis Fabiu un gruzīns Ivans Kandelaki. Vietā nāca pieredzējušais aizsargs Igors Savčenkovs, kā arī daudz leģionāru – Tads Labuks, Aleksandrs Kukanoss, Adils Ibragimovs, Romāns Amirhanovs un citi.

Pirms sezonas par "Skonto" varējumu bija lielas šaubas, kuras apliecināja arī pirmie mači – lai arī rezultāti nebija slikti, komanda spēlēja viduvēji un haotiski. Taču tieši "Skonto", galveno treneri Marianu Paharu ieskaitot, sezonas gaitā uzrādīja vienu no lielākajiem progresiem un kļuva par reālu titula kandidāti. Izšķirošajā brīdī kāja gan paslīdēja – 0:1 pret "Ventspili" un 0:0 pret "Spartaku" un Daugavpili. Tobrīd ievērojami patraucēja arī savainojumi, kas krietni samazināja uzbrukuma jaudu. Potenciālu apliecināja savstarpējās spēles pret "Top4" (vislabākā bilance no visiem), tomēr visai sezonai pietrūka pieredzes un sastāva dziļuma – pārāk daudz punktu tika atstāti pret "Jelgavu" un Rīgas "Daugavu".

Labākie spēlētāji: Igors Savčenkovs (35 spēles, 3+0), Tads Labuks (28 spēles, 11+1), Germans Māliņš (33 spēles, 20 ielaisti vārti, 18 sausās spēles)
Atklājums: Valērijs Šabala. Šabalas talants bija nojaušams un redzams jau agrāk, taču šī Valērijam bija pirmā sezona, kurā tika atvēlēta tik liela loma komandā, kas cīnās nevis par palikšanu (kā agrāk "Olimps"), bet gan par medaļām. Iepriekšējā gadā Šabala tikai piecas no 22 spēlēm sāka "Skonto" pamatsastāvā un guva tikai divus vārtus, toties šosezon viņš sāka 17 no 31 mača, aizvadīja divarpus reižu vairāk minūšu (1964 pret 778) un ar 11 precīziem sitieniem kopā ar Tadu Labuku bija rezultatīvākie komandā. Netipiski savam vecumam (tikai 18 gadi), nebaidās un labi spēlē divcīņās. Vēl trūkst stabilitātes.
Vērtējums: 9.0. Ņemot vērā sastāva kvalitāti, izteikto pieredzes trūkumu un bēdīgo finansiālo situāciju visas sezonas garumā, sasniedza praktiski maksimumu - punktu izteiksmē konkurentes tālu neapsteidza, taču lielu daļu sezonas turējās stabilā otrajā vietā ar skatu, kas vairāk vērsts zelta, nevis bronzas virzienā. Šobrīd galvenais uzdevums ir veiksmīgi pārdzīvot ziemu.

Daugavpils "Daugava", 78 punkti, 1.vieta

Starpsezonā ievērojami mainījās sastāvs, taču komandā palika uzbrukuma līderis Gongadze un kopējais spēks noteikti nemazinājās. Vismaz uz papīra, jo savainojumu dēļ praktiski abus pirmos apļus izlaida gan Rafaļskis, gan Jašins, kuram bija potenciāls kļūt par vienu no līderiem. Atskaitot sagrāvi pret "Jūrmalu" (1:6) un neizšķirtu pret "Jelgavu" (0:0), "Daugavai" visas sezonas garumā praktiski nebija kritisko brīžu – ne reizi netika zaudēts vairāk par pieciem punktiem pēc kārtas. Vasaras pāreju periodā "Daugava" ievērojami pastiprinājās un lielisko stabilitāti saglabāja līdz pat sezonas beigām. "Daugava" kopš 19.kārtas tā arī vairs neatdeva pirmo pozīciju un visus apļus aizvadīja ļoti līdzvērtīgi, turklāt ar nelielu augšupejošu līkni – attiecīgi pa apļiem tika izcīnīti 18, 19, 20 un 21 punkts. Sīkāk par "Daugavas" sezonu lasiet ŠEIT.

Labākie spēlētāji: Mihails Ziziļevs (35 spēles, 2 vārti+2 piespēles), Stenlijs Ibe (18, 10+0), Daniels Ola (14, 2+2)
Atklājums: Jevgēņijs Ņerugals: Tā kā "Daugavas" sastāvā dominēja jau gatavi spēlētāji, reālu atklājumu komandā īsti nebija - tomēr kā vienu varētu pieminēt vārtsargu Ņerugalu. Jevgēņijs pagājušā gada otrajā pusē izkonkurēja Māri Eltermani, taču šo sezonu tikai 23 gadus vecais Ņerugals atkal uzsāka kā otrais numurs - pamatvārtsarga loma tika uzticēta jaunpienācējam Kasparam Ikstenam. Neilgi pirms pāreju perioda beigām pievienojās 1.līgas komandai "Ilūkste", bet vasarā atgriezās "Daugavā" un aizvadīja visas trešā un ceturtā apļa spēles. Septiņi ielaisti vārti un 13 sausās spēles 18 maču laikā ir teicams rādītājs.
Vērtējums: 9.0. Sezonu vērtēt kā izcilu liedz neglītais zaudējums jūrmalniekiem, kā arī savstarpējo spēļu bilance ar tuvākajām konkurentēm – pat, ja no turnīra tabulas viedokļa uzvara ne vienmēr bija jāgūst par katru cenu. Spēlēs ar "Top4" komandām tika svinētas tikai trīs uzvaras un ar 15 punktiem daugavpilieši četru komandu miničempionātā ieņēma trešo vietu.

Rakstā izmantota Live scores, results, fixtures, tables,... un Das Fußball Portal über die Fußball Bundesliga... statistika.