Skaidrojam: cik Nākotnes līgas komandu nākamgad spēlēs Virslīgā?

Savas 30. gadskārtas sezonu Virslīga sāka pat ar deviņām komandām, taču finansiāla rakstura un citu skandālu dēļ turnīra laikā tika izslēgtas “Ventspils” un “Noah Jūrmala”. Arī pēc palikšanas septiņu klubu sastāvā nākamsezon Virslīga tiek plānota jau ar desmit komandu līdzdalību, portālam Sportacentrs.com apstiprina Latvijas Futbola federācijas (LFF) Sacensību nodaļas vadītājs Artūrs Saļņikovs. Tas nozīmē, ka pārspēļu par palikšanu Virslīgā šajā rudenī nebūs, bet no Nākotnes līgas tiesības piedalīties Latvijas spēcīgākajā čempionātā iegūs uzreiz trīs komandas. Tas ir vēl nebijis gadījums pašmāju futbolā.

“Nākamās sezonas Virslīgā paredzēta desmit komandu dalība. Trīs vienības no Nākotnes līgas kandidēs dalībai Virslīgā, no kuras šosezon neizkritīs neviena,” paskaidro Saļņikovs.

“Skaidrs, ka svarīgs faktors būs klubu licencēšanas process, ko plānojam uzsākt aptuveni novembra vidū,” ieskicē LFF Sacensību nodaļas vadītājs. “Sezonas otrajā pusē Nākotnes līgā par pirmo trijnieku gaidāma vēl ļoti sīva cīņa, bet oficiāli, kuri klubi būs gatavi kandidēt uz vietu Virslīgā, uzzināsim tikai tad, kad sāksies licencēšanas process. Viens no dokumentiem, kas ir jāiesniedz, ir tieši deklarācija dalībai turnīrā.”

Nākotnes līga līdz sezonas beigām šobrīd ir pusceļā. Līdere ar 21 punktu deviņos mačos ir “Auda”, 18 punkti desmit cīņās ir “Tukums 2000/TSS”, kamēr pa 16 punktiem iekrājušas “Rēzekne” un “Super Nova”. Portāls Sportacentrs.com aptaujāja tieši šo četru komandu vadītājus par viņu iecerēm nākamās sezonas Virslīgas kontekstā.

“Ja izcīnīsim atbilstošu vietu, gribam startēt Virslīgā. Vienīgi ir jautājums par tām slavenajām akadēmijām. Šogad tika izveidota darba grupa, kurai būtu jārisina tieši akadēmiju jautājums. Diemžēl līdz šim neviena tikšanās vai pat viedokļu uzklausīšana nav notikusi,” norāda “Auda” prezidents Juris Gorkšs. Šis klubs jau šogad tēmēja uz dalību Virslīgā, taču LFF nepiešķīra licenci. Galvenā problēma bija tieši akadēmijas neesamība. Ja tādas nav, taču ir ambīcijas startēt Virslīgā, jāšķiras no 200 000 eiro.

“Gribēt mēs gribam [startēt Virslīgā], bet nezinām, kādus šķēršļus var likt akadēmijas jautājums. Pagaidām nekas nav mainījies, ir vecais formāts. Jaunam klubam no pirmās līgas tas viennozīmīgi ir nepieņemams,” uzskata Gorkšs. “Esam jau vairākkārt teikuši, ka pirmo līgu var uzvarēt jebkurš, bet tad klubu nostāda fakta priekšā, ka dažu mēnešu laikā ir jāuzbur akadēmija, kā tas ir “Mettai” vai RFS. Tas taču ir nereāli.”

Savukārt atbilstoša stadiona neesamību Gorkšs nosauc par mazāku problēmu, jo “Auda” jau iepriekš bijusi gatava to īrēt citur. Nākotnes līgā komanda savus mājas mačus aizvada Ķekavā.

Tikmēr Nākotnes līgas vicelīderes “Tukums 2000/TSS” prezidents Verners Akimovs arī neslēpj, ka viņa kluba ambīcijas ir nākamsezon spēlēt augstākajā līgā. “Jau pirms sezonas teicām, ka tēmējam uz Virslīgu. Ar kādiem mērķiem un uzstādījumiem – tas gan vēl ir jautājums.”

“Vienmēr esmu teicis, ka tās ir divas atšķirīgas lietas – Virslīga un pirmā līga. Vajadzīgs cits budžets. Protams, var spēlēt ekonomiskajā draivā, savukārt, ja izdodas piesaistīt papildus finansējumu, var jau par kaut ko pacīnīties. Veiksmes gadījumā neaizsniedzams nav pat pirmais četrinieks, to saku no savas pieredzes. It īpaši, ja sezonas sākums bijis veiksmīgs,” domā Akimovs.

Virslīgas nākamās sezonas turnīrā labprāt iesaistītos arī “Rēzekne”, kuras direktors Žanis Ārmanis gan atzīst, ka Latgales reģions nav finansiāli tas bagātākais, taču klubā par dalību spēcīgākajā čempionātā valdot piesardzīgs optimisms. Komanda no Rēzeknes Virslīgā nav spēlējusi kopš 2010. gada.

“Pirmkārt, mums vispirms ir jāiekļūst Nākotnes līgas trijniekā. Ja tas izdosies, runāsim ar pašvaldību, meklēsim investorus un sponsorus. Jau sen ir doma spēlēt Virslīgā,” atklāj Ārmanis. “Tāda Virslīga kā šogad ar septiņām komandām – atvainojos, bet tas nav nopietni…”

Ārmanis piebilst, ka nākotnes kontekstā ir doma par savu sporta internātu, kā arī tiek plānota sadarbība ar Ziemeļaustrumu reģionu.

“Ja izdosies [tikt Virslīgā], būs interesanti, bet trūkst paša galvenā – naudas. Arī, ja tās naudas nebūs, centīsimies spēlēt Virslīgā. Skaidrs, ka budžets būs nepieciešams lielāks nekā šobrīd,” norāda direktors. “Mēs jau smējāmies, ka pirms mēneša plānojām spēlēt otrajā līgā, jo bijām tabulas apakšdaļā. Paldies treneriem, situācija pēc tam uzlabojās. Varbūt pēc mēneša atkal viss būs citādāk nekā šobrīd.”

Savukārt “Super Nova” prezidents Jānis Engelis neslēpj , ka klubs izvirzījis mērķi nākamsezon piedalīties Virslīgā, un tāds tas ir joprojām. “Kluba sapulcē esam runājuši gan ar sporta direktoru, gan treneriem. Mums it kā ir viss, lai spēlētu Virslīgā – mums ir gan akadēmija, gan treneru kategorijas. Lielākais klupšanas akmens ir stadions, bet, ja sezonas beigu daļā būsim trijniekā, rakstīsim federācijai vēstuli, ka mums ir četri varianti, kur Virslīgā aizvadīt mājas spēles. Ja “Daugavpils” jau vairākus gadus spēlē uz sintētiskā laukuma un tāpat to dara “Valmiera”, tad jauni klubi, kas ienāk Virslīgā, arī varbūt varēs. Piemēram, Olainē. Esam gatavi tur īrēt stadionu.”

“Jau pirms sezonas par 99% redzējām vīziju, ka spēlēsim Virslīgā – lēnām iespēlējam savus audzēkņus. Šobrīd pirmajā līgā mums spēlē 70-80% savējo. Dosim spēlēt jaunajiem, iesim līdzīgu ceļu kā “Metta”. Tas mums simpatizē,” saka Engelis.

Kaut gan “Super Nova” neesot tādu finanšu iespēju kā, piemēram, Virslīgas pirmā sešinieka komandām, Engelis uzsver, ka dalību Latvijas spēcīgākajā futbola čempionātā klubs varēšot atļauties.

Savu rubrikas “Skaidro” tematu vari ieteikt, nosūtot mums ziņu uz Sportacentrs.com profilu.