Skābardis: "Nevis milzīgas slodzes, bet adekvātas"

Sāksim ar jautājumu, kas varētu interesēt daudzus, proti, vai Tev ir kāda radniecība ar kādreizējo meistarkomandas futbolistu Juri Skābardi?
Nē, neesam radinieki. Tiesa, neesmu padziļināti pētījis radu rakstus. (smaida)

Tevi vēl daudzi atminas kā vārtsargu. Kurā brīdī izlēmi, ka vārtos stāvēšana nav tavs galvenais aicinājums un pievērsies trenera darbam?
Ar trenera arodu un treniņu procesa plānošanu sāku nodarboties, kad iestājos RSU veselības sporta speciālista programmā (apmēram pirms 4 gadiem). Paralēli tam biju "Skonto" un Jūrmalas "Spartaka" komandā. Redzot, ka var un vajag uzlabot treniņu procesu tieši fiziskās sagatavotības jomā, nolēmu, ka ar savām zināšanām varu palīdzēt. Droši vien šis ir viens no galvenajiem dzinuļiem, kādēļ izlēmu pilnveidoties šajā arodā. Vēl viens katalizators varētu būt savas futbolista karjeras laikā iespēja sastrādāties ar iedvesmojošiem fiziskās sagatavotības treneriem, kas radīja pastiprinātu interesi par šo arodu.

Varbūt vēl kaut kur uzspēlē?
Šobrīd vasarā spēlēju pludmales futbolu Latvijas čempionātā, RTU komandā. Ziemas periodā divus gadus FK "Raba" sastāvā Latvijas čempionātā telpu futbolā esmu ieguvis sudraba medaļas un šogad arī Latvijas kausu.

Ko Tu nosauktu par savas futbolista karjeras spožāko mirkli?
Par spožāko mirkli laikam var uzskatīt spēli FK "Venta" sastāvā pret "Skonto", kad zaudējām ar 0:3. Pēc tās sekoja piedāvājumi pārcelties uz FK "Ventspils" un to pašu "Skonto". Tajā spēlē mani komandas biedri man deva daudz iespēju demonstrēt savas prasmes. (smaida)

Par spožāko mirkli ilgtermiņā, domāju, ka pirmā sezona Jūrmalas "Spartaka" sastāvā. Jutu, ka varu spēlēt šajā līmenī, tiku spēlēt regulāri, kas arī deva vēl lielāku pārliecību. Ar komandu bijām 2. vietā čempionāta tabulā, taču komandas vadība ar mani rēķinājās tikai, kā ar 2. numuru un pēc spēles, kurā nosargāju vārtus neskartus, nosēdināja uz soliņa. Pēc tam gaidīju 2. iespēju un sagaidīju, taču arī pēcāk tika sākta vārtsargu rotācija.

Kā Tu nonāci FS METTA?
Ziemā Andris Riherts mani uzaicināja vadīt pāris sagatavošanās posma nodarbības aerobikas zālē. Pēc tam jau turpinājām sadarbību arī citos jautājumos, līdz nonācām, ka piedalos arī treniņu procesā uz laukuma un ārpus tā.

Lai arī ļoti daudz izšķir tehnika, un taktika bez fiziskās sagatavotības izcilu spēles plānu realizēt nevar. Pēdējā laikā populāras kļuvušas daudz un dažādas treniņu metodes. Kā tas ir mainījis sporta komandu gatavošanos?
Man grūti salīdzināt ar treniņu procesu ārpus Latvijas, taču es domāju, ka vairāk tiek pielietots treniņu metodes, kas ir funkcionālas. Kustības ir maksimāli pietuvinātas spēles situācijām, tiek veicināts adekvāts kustību stereotips. Kā arī pastiprināti tiek pievērsta uzmanība profilaktiskajiem pasākumiem. Tāpat ar spēlētājiem tiek strādāts individuāli, lai novērstu vai pilnveidotu fiziskos trūkumus, kuriem netiek veltīta pastiprināta uzmanība kopējā komandas treniņā. Manuprāt, pastiprināti treniņu procesā vēl tiek izmantota zinātniskā informācija par pētījumiem, testēšanas laboratorijas, kā arī dažāda veida mērījumi un testēšana.

Agrāk bija uzskats, ka milzīgas slodzes pirmssezonā ir vienīgais plāns labai sagatavotībai. Kas ir mainījies šajā ziņā?
Manuprāt, šobrīd vārda "milzīgas" vietā vajadzētu lietot vārdu "adekvātas", jo milzīgas tās ir tiem, kas ar to nesaskaras un tam nav gatavi. Treniņu procesam jau ir jāpanāk tas, ka tu (spēlētājs) šodien izdari vairāk, nekā varēji vakar (adekvāti vairāk, ievērojot treniņu principus) un rīt varēsi paveikt jau vairāk nekā vakar (ievērojot adekvātu atjaunošanās režīmu). Un tā turpini progresēt. Tāpēc domāju, ka koncentrējoties tikai uz to, lai slodze būtu milzīga, tad ne vienmēr izdodas sasniegt iecerēto rezultātu.

Ja ātri ielaistos vārtus var norakstīt uz psiholoģiju, zaudējumi spēles galotnē vairāk izskatās pēc trūkumiem fiziskajā sagatavotībā. Vai tam piekrīti un vai šobrīd mūsu "fiziskais" ir uzlabojies?
Manuprāt, mēs vēl varam uzlabot savas fiziskās spējas spēles galotnei, lai izdarītu vēl lielāku spiedienu uz pretinieku, ja tas ir vajadzīgs, lai nosargātu labvēlīgu rezultātu. Par fiziskās kondīcijas uzlabojumiem varam runāt traumu profilakses jomā. Runājot ar puišiem un komandas personālu, esam samazinājuši traumu skaitu un neiedzīvojamies tajās tik bieži, kā iepriekšējā sezonā. Īpaši tas saistīts ar savainojumiem, kas saistīti ar kontaktu ar pretinieku.

Agrāk, kad spēlētāji novilka kreklus pēc vārtu gūšanas nereti redzējām kalsnas miesasbūves spēlētājus. Nu kreklus novilkt aizliegts, taču tie kļuvuši daudz apspīlētāki, izceļot ķermeņa līnijas un manāmi norādot uz to, ka uzbrucēji kļuvuši daudz būdīgāki, masīvāki, spēcīgāki. Vai šobrīd kalsnajiem uz laukuma vairs nav ko darīt un futbols kļuvis daudz fiziskāks?
Kreklus jau tagad var sataisīt kādus vajag. (smaida) Protams, es piekrītu, ka spēle ir kļuvusi fiziski spēcīgāka un dinamiskāka, tomēr arī kalsnākiem un ne tik masīviem spēlētājiem atradīsies vieta uz laukuma (Millers "Bayern" un Vācijas izlasē). Tiesa, šiem spēlētājiem vairāk jāizmanto citas prasmes un iemaņas, lai spētu būt noderīgi komandai.

Cik vispār šobrīd liela nozīme ir tieši fiziskajam spēkam, izturībai?
Vairāki treneri, pie kā ir izdevies strādāt, ir sacījuši, ka futbolā (es domāju arī citos sporta veidos) sīkumu nav. Fiziskās īpašības ir svarīga komponente, taču tā ir viena no. Piemēram, ja neesi psiholoģiski noturīgs un neizproti vai neizpildi trenera dotos uzdevumus, ilgtermiņā labus rezultātus neizdosies parādīt. Tādēļ uzskatu, ka, fiziskajām īpašībām jābūt labā līmenī, taču tām jāiet roku rokā arī citām spēlētāja prasmēm. Manuprāt, tas ir viens no iemesliem, kādēļ futbols ir tik masveidīgs, ka nav izteikti viena fiziskā īpašība, ar kuru jābūt apveltītam. Jā, ir pamatlietas, kas spēlētājam jāprot un jāspēj izdarīt, bet pēc tam viņa plusi un mīnusi jāprot izmantot trenerim.

Kā norit fiziskās sagatavotības trenera darbs, cik liela ir saikne ar fizioterapeitu un galveno treneri?
Ar galveno treneri apspriežam slodzes dozējumu un mērķi, ko vēlamies panākt ar manu iesaistīšanos attiecīgajā treniņā. Ar fizioterapeitu sastrādājamies, kad spēlētājs atgūstas no savainojumiem un vēl nav gatavi 100 procentu darbam kopējā grupā. Strādāju ar spēlētājiem individuāli, kam nepieciešami profilaktiskie pasākumi traumu riska mazināšanai un fiziskās kondīcijas uzlabošana. Arī ar jauniešu treneriem sastrādājamies, lai veicinātu vispusīgu fizisko attīstību jauniešu komandas spēlētājiem.

Vai ar savu padomu palīdzi arī vārtsargu trenerim Artūram Biezajam vai viens otra darbos nejaucaties?
Ar Artūru sastrādājamies fiziskās kondīcijas jautājumos, vārtsargu prasmju un iemaņu lietās nejaucos.

Kas mainās atjaunojoties pēc spēlēm un gatavojoties kādai?
Pēc spēlēm atjaunojamies, lai mazinātu muskuļu sasprindzinājumu, kas radies spēles rezultātā un veicinām kustību apjumu locītavās, normas robežās. Pirms spēlēm aktivizējam muskuļu grupas, kuras aktīvi tiks nodarbinātas spēlē.

Noslēgumā vēlos pateikties treneru kolektīvam un komandas personālam par atsaucīgo uzņemšanu komandā, kā arī puišiem, kas treniņos strādā ar lielu degsmi un entuziasmu.

Izmantotie resursi:
METTA
(interviju sagatavoja Elvijs Ērglis)