Viedoklis: Virslīgas 1.aplis - kāds tas bijis, kādi ir komandu plusi/mīnusi?

Turnīrs

Pozitīvais
(1) Vismaz sešas ļoti labas, kvalitatīvas komandas, kuru starpā nevienā mačā nevar droši paredzēt iznākumu, ikviens spēj uzvarēt ikvienu. Ja par pagājušā gada TOP4 „Ventspils”, „Skonto”, „Jelgava”, „Liepāja” šaubu arī nebija, tad patīkami redzēt „Spartaka” turēšanu līdzi (pērn sastāvs, šķiet, bija pat skaļāks, tomēr komanda buksēja), bet it sevišķi – „Daugavpils” progresu.

Par komandām vairāk lasiet zemāk, bet, paturpinot domu par sīvajām spēkošanām starp šo sešinieku, likšu galdā faktus. Lūk, spēļu iznākumi ar šo komandu dalību!

- neizšķirti: 9
- kādas komandas uzvara ar vieniem vārtiem: 4
- kādas komandas uzvara ar diviem vārtiem: 1
- kādas komandas uzvara ar trim vārtiem: 1

Neticami, bet fakts – 9 no 15 spēlēm (60%) starp TOP6 komandām noslēgušās neizšķirti, un tikai 2 spēlēs no 15 (13%) kādas komandas uzvara bija vismaz ar divu vārtu starpību.

(2) Nav (vismaz neapšaubāmu) netīro spēļu. Jā, bijušas pāris pazīmes (par to lasiet pie negatīvā), taču salīdzinājumā ar dažiem iepriekšējiem gadiem šogad futbols ir fantastiski tīrs. Ja trīs no desmit komandām paralēli futbolam spēlē arī citas spēlītes, tad aptuveni puse(!) spēļu ir ar pelēku nokrāsu. Tiešām bija apriebies vērot visbiežāk realizēto shēmu – līdzīgs puslaiks un daudz ielaistu bumbu pēc pārtraukuma, vēlāk izdevīgi aizbildinoties ar spēku nepietiekamību visām 90 minūtēm. Tieši šī gada tīrība lielā mērā ļauj piepildīt pozitīvās sadaļas pirmo punktu. Tomēr šeit jāatkārto nodrāztā doma – modrību nedrīkst zaudēt ne brīdi.

(3) Ritmisks kalendārs. Jā, ir dzirdētas dažas kritiskas piezīmes, tomēr personīgi man lielākā laime, ka vismaz pagaidām (vēlāk būs Eirokausi...) katra kārta notiek kā pienākas, komandām ir vienāds spēļu skaits, un pat kausa fināls nav ieviesis korekcijas. Atcerēsimies, piemēram, pagājušo gadu, kad „Skonto” un Daugavpils „Daugavas” vēlā pielaišana jau no 1.kārtas radīja milzu haosu.

Negatīvais
(1) Mazrezultatīvas spēles. Loģiski, ka tas lielā mērā izriet no turnīra sīvuma un līdzīgajām spēlēm, tomēr, vēloties maksimumu, labprātāk redzētu uz tablo 2:2 vai 3:3, nevis 0:0 vai 1:1. Pagaidām vidēji gūti 2.14 vārti spēlē (TOP6 klubu savstarpējos dueļos 1.53), kaut arī viss tik daudzsološi sākās – „Liepājas” 3:2 brīnišķīgā mačā pret „Skonto”. Turpinājums nesekoja. Piemēram, pērn vidēji bija 2.80 vārti, vēl pirms gada 2.90 vārti. Taču, protams, labāk mazrezultatīvas/godīgas spēles nekā rezultatīvas/aizdomīgas.

(2) „Metta”/LU un „Gulbenes” nespēja turēt līdzi. Sezona vēl gara un sevišķi „Mettas” (tīri labāka sastāva dēļ) gadījumā gribētos ticēt, ka TOP6 dabūs trūkties, tomēr vismaz 1.aplī 12 spēlēs šīs abas komandas TOP6 nezaudēja tikai reizi – „Metta”/LU nospēlēja 1:1 ar „Jelgavu”. Tai pašā laikā nav trūcis spēļu, kad abām pastarītēm pietrūka tikai nedaudz. „Gulbene” Ventspilī čempioniem zaudēja ar 1:2 (izšķirošie vārti vien 72.minūtē), Jelgavā bronzas medaļniecei ar 1:3 (62.minūtē izdevās panākt 1:1). „Metta” piekāpās „Skonto” ar 0:1 (vārti 54.minūtē, kompensācijas laikā bumba trāpīja pa „Skonto” pārliktni), bet „Spartakam” ar 1:2, kaut pēc puslaika bija priekšā ar 1:0.

(3) Aizdomīgie spēlētāji. Kā jau rakstīju, turnīrs šogad salīdzinoši ir kristāltīrs, un, šķiet, komandu kolektīvu nedarbu nav. Tomēr atsevišķi futbolisti ir... teiksim, dažādi. Tā kā šī tēma ir kutelīga, tad konkrētus uzvārdus neminēšu, tomēr paši, ja vērīgi klausāties Sportacentrs.com filmētās pēcspēļu preses konferences, būsiet dzirdējuši par Andra Riherta atklātību saistībā ar divu spēlētāju aiziešanu (lasi: izmešanu) no komandas, pārceļoties uz 1.līgu. Prieks, ka sekoja rīcība! Tāpat dzirdēts par „Gulbenes” pāris spēlētāju, it sevišķi viena, kurš, starp citu, pēdējās divās spēlēs nav bijis pat komandas pieteikumā, rosību ne tikai laukumā, bet arī ārpus tā, mēģinot telefoniski „vervēt” pat pretinieku komandas spēlētājus! Pagaidām 2015.gada Virslīgai liela skāde nav nodarīta, taču šādi „rupuči” ir jāsit, kamēr vēl nav paguvuši kārtīgi galvas izbāzt!

Komandas

„Ventspils”

Pozitīvais
- neviena zaudējuma, septiņās spēlēs ielaisti nieka divi vārti, no kuriem vieni uzvarētā spēlē pret „Gulbeni”, joprojām lieliski organizēta komanda, kas ir Jurģa Pučinska rokraksts,
- Vitālijs Meļņičenko vārtos vismaz pagaidām cienījami aizvieto Maksimu Uvarenko,
- iepriekšminētie divi fakti apliecina, ka „Ventspils” iztur pārbaudījumu saistībā ar totālo aizsardzības līnijas pārbūvi (no pamatsastāva četriem aizsargiem un viena vārtsarga palicis viens vienīgs Antons Kurakins),
- neskatoties uz viduvējiem rezultātiem (vidēji 1.86 punkti, pērn vidēji 2.31 jeb par 19% vairāk), daudzie neizšķirti turnīrā un potenciāli galvenās konkurentes „Skonto” neveiksmes ļauj cerīgi skatīties tabulas virzienā – 2.pozīcija, par diviem punktiem mazāk nekā „Liepājai”, toties par diviem punktiem vairāk nekā „Skonto”.

Negatīvais
- tikai astoņi gūtie vārti (pret TOP6 komandām trīs vārti piecās spēlēs...), visai nesaprotamā situācija ar uzbrucējiem. Pučinsks pilnībā uzticas Ģirtam Karlsonam, kuram pie maksimāla spēles laika (7x90min) nieka vieni vārti, bet vēl trīs kvalificēti uzbrucēji Šeiks Diaņs, Daniils Turkovs, Nduje Mujeci dala pārējo laiku. Diaņs savainojuma dēļ spēlējis minimāli, toties guvis divus vārtus, kamēr pārējie divi sausā,
- neskatoties uz spēcīgo uzbrukuma flangu pāri Jurijs Žigajevs – Alans Siņeļņikovs un abu dalību vairākos vārtu guvumos (Žigam divi vārti, Alanam četras rezultatīvas piespēles) un Karlsonu priekšā, uzbrukumi ir diezgan vienveidīgi, un „Ventspils” lielākoties vienkārši gaida savu iespēju, kādu pretinieka pozicionālu kļūdu, nevis radoši kombinē un nenogurstoši mēģina tikt līdz labai iespējai, kā to, piemēram, dara „Barcelona” Spānijā. Lai gan runa ir par Virslīgu, šo tēzi spilgti pierādīja kausa fināls... P.S. Paturam prātā, ka mēs runājam par savu čempioni, kuras mērķi ir augstākie un kas Latviju atkal pārstāvēs Čempionu līgā,
- smieklīgs skatītāju skaits divās no trim mājas spēlēm (mazāk par 150). Tiešām čempioni?!

Veči, jums jāpārstāv Latviju Čempionu līgā - gaidām sakarīgāku sniegumu!
Foto: Romāns Kokšarovs (f64)

„Skonto”

Pozitīvais
- lieliska sastāva komplektācija, pievienojušies tādi vīri kā Artūrs Karašausks, Aleksejs Višņakovs, Mindaugs Kalons, Vitālijs Smirnovs, Germans Māliņš, Renārs Rode, Oļegs Timofejevs, Igors Kozlovs, vēl daži leģionāri. Papildus vadība cer uz drīzu Ofosu Apijas atgriešanos, tāpat laukumā cer atgriezties Viktors Morozs. Soliņa dziļums ir fantastisks. Ja pērn ar viduvēju un garuma ziņā knapu sastāvu Tamazs Pertija spēja aizvest „Skonto” līdz sudrabam, tad šogad...
- tiek maksātas algas, komanda Virslīgas pauzē varēja atļauties doties treniņnometnē uz Turciju, iegūta Eirokausu licence, arī augstākminētā sastāva komplektācija izriet no labākas dzīves,
- pēc Turcijas treniņnometnes aizvadīja vāju spēli Ventspilī (defekts no lielajām slodzēm Turcijā?), toties jau nākamajā mačā pret „Daugavpili” uz „Skonto” dabīgās zālītes parādīja lielisku sniegumu, kas ļauj optimistiski raudzīties vasaras virzienā,
- papildus 2014.gada Virslīgas rezultatīvākajam spēlētājam Vladislavam Gutkovskim ir vēl viens jaudīgs uzbrucējs – Artūrs Karašausks,
- nav atņemti punkti (šeit jāsmaida).

Negatīvais
- vājš sezonas starts (zaudējums Liepājā, neizšķirts Olainē ar „Jelgavu”), pēc 1.apļa četru punktu deficīts pret „Liepāju”, divu punktu deficīts pret „Ventspili”. Pagājušajā 36 kārtu sezonā tas būtu nieks, šogad tikai 28 kārtas, un no šī brīža palikusi tikai 21 kārta,
- sastāva komplektācija arī sadaļā „Negatīvais”. It kā skaļi uzvārdi, taču sezonas sākumā komanda brīžiem spēlēja vājāk nekā pērn, kad sastāvs bija pieticīgāks un nebija līdzvērtīgu rezervistu un pamatsastāvā regulāri bija, piemēram, Ņikita Ivanovs (tagad dublieros), Vjačeslavs Isajevs (arī), Ņikita Bērenfelds (šobrīd te tiek, te netiek galvenās komandas sastāvā). Variantus redzu divus: (1) Pertija neprot tik labi strādāt, motivēt un valdīt pār pieredzējušajiem un/vai (2) sastāva komplektācija ir spēcīga tikai uzvārdu ziņā, bet ne reāli laukumā. Kā pierādījums otrajam punktam kalpo fakts, ka 1.aplī uz vismaz divām spēlēm nosēdināti rezervē tādi spēlētāji kā Kozlovs, Kalons, Smirnovs, Māliņš, Timofejevs, viena izlaista spēle un kritika veltīta arī Rodem. Gandrīz visi „lielie jaunieguvumi”...
- Tamaza Pertija neiecietība pret oficiālajām personām, kas, zinot LFF DK sodu vēsturi, var dārgi maksāt, un es šeit nerunāju par finansiālo pusi. „Skonto” komanda pieradusi, ka Pertija diriģē spēli un saka spēlētājiem priekšā burtiski jebkuru veicamo darbību. Kapa klusumā skontieši var apjukt,
- arī smieklīgi maz līdzjutēju mājas spēlēs.

"Skonto" pamatsastāvs pret "Gulbeni" - redzat gan Artūru Pallo, gan Vjačeslavu Isajevu, kamēr rezervē atstāti Latvijas čempioni Vitālijs Smirnovs, Oļegs Timofejevs, Germans Māliņš. Un tas vēl nav sezonas spilgtākais piemērs...
Foto: Romāns Kokšarovs (f64)

„Jelgava”

Pozitīvais
- vienīgā pērnās sezonas TOP3 komanda, kura saglabājusi sastāva kodolu, plus palicis Vitālijs Astafjevs, kurš var aizvadīt pirmo pilno sezonu ar „Jelgavu” – atliek tikai progresēt,
- iegūts kauss, kas var dot pozitīvas emocijas un ticību saviem spēkiem turpmāk. Lai gan pērn, protams, izšķirošs bija Astafjeva atnākšanas faktors, kausa fināla brīdī „Jelgava” atradās 5.vietā piecus punktus aiz 3.vietā esošās „Liepājas”, bet pēc izcīnītā kausa prata izraut bronzu Virslīgā,
- Gļeba Kļuškina atveseļošanās un tūlītēji jūtama palīdzība.

Negatīvais
- bāls, samocīts sniegums sezonas sākumā, punkti krājušies gausi – ja vēl ne laimīga un ne līdz galam pelnīta uzvara 1.kārtā Daugavpilī...
- uzbrukuma līdera trūkums. Oļegs Malašenoks nav rādījis labāko sniegumu, turklāt izpelnījās trīs spēļu diskvalifikāciju, Kenedijs Eriba izvirzītā uzbrucēja pozīcijā, lāpot robu, nejutās savā ādā, Artis Jaudzems vēl jauns, plus guva smagu traumu. Brīžiem Astafjevs trūcības apstākļos sūtīja uz priekšu pat centra aizsargu Mārci Ošu... Tā visa rezultātā - vismazāk, seši, gūto vārtu starp TOP6 komandām, tikai par vieniem vairāk nekā "Mettai",
- komandai ir disciplīna un raksturs, taču, ja tā vēlas pretendēt uz TOP3, tad ir jākrāj uzvaras – klišejiski, taču tam nepieciešami gūtie vārti un prasme „pārbraukt pāri” vājākām komandām. Absolūti likumsakarīgi „Jelgava” 1.aplī kļuva par vienīgo TOP6 komandu, kas netika galā ar „Mettu”/LU,
- nav sasaistes ar dublieru komandu, kas savā turnīrā „peld” savā ritējumā pēdējā vietā.

Vai izcīnītais Latvijas kauss dos grūdienu arī Virslīgā, kā tas notika pērn?
Foto: Romāns Kokšarovs (f64)

„Liepāja”

Pozitīvais
- Vēju pilsētai jācer, ka piepildīsies teiciens „kā sāksi, tā beigsi”. Līdz šim turnīra skaistākajā un vienlaikus atklāšanas spēlē pret „Skonto” kaifīga uzvara ar 3:2, un līderu gods jau no paša turnīra sākuma. Neviena zaudējuma, līdzās „Skonto” visvairāk gūto vārtu. Ielikti ļoti labi pamati,
- komandā visi „savējie”, viens otru pazīst daudzus gadus, nepiespiesta atmosfēra, spēlētājiem lieliskas attiecības ar treneri Viktoru Dobrecovu,
- attiecīgi tiek spēlēts plūstošs, skaists, ātrs īso piespēļu futbols, līdzjutējiem tas patīk, un „Liepāja” ir 1.vietā ne tikai tabulā, bet arī skatītāju skaita ziņā,
- Māra Verpakovska personība, kontakti – var paredzēt, ka vasarā, netērējot lielus līdzekļus, „Liepāja” var kvalitatīvi pastiprināties.

Negatīvais
- lai gan komanda spēlē kombinacionālu futbolu, tā ir stipri atkarīga no galvenā konstruktora Kristiana Toresa un īsta aizvietotāja viņam nav. Apļa pēdējā mačā Daugavpilī bez Toresa „Liepāja” parādīja bālāko sniegumu sezonā,
- joprojām azartisks, taču ne līdz galam nobriedis futbols (brīžiem avantūrisks, bez lielas snieguma stabilitātes), un, neskatoties uz veiksmīgu 1.apli, nešķiet, ka šis modelis būtu gatavs cīnīties par titulu – atļaušos prognozēt, ka sezonas summā labākajā gadījumā izdosies veikt vienu pakāpieniņu uz augšu, kas, protams, arī nebūtu maz.
- „dzīve” bez Jāņa Ikaunieka,
- nervozitāte saistībā ar Eirokausu licences (ne)iegūšanu.

Kadrs no līdz šim "garšīgākās" spēles šajā sezonā - "Liepāja" pret "Skonto" (3:2). Liepājā līdzjutēji kuplā skaitā gāja pat uz mačiem, kas notika rezerves laukumā, turklāt vēsā laikā.
Foto: Vadims Lopatenko (f64)

„Spartaks”

Pozitīvais
- manuprāt, pārliecinoši lielākais pluss – iegūtā Eirokausu ceļazīme. Protams, arī tīri morāli tas ir priecīgs notikums „Spartakam”, bet galvenais ieguvums no līdzjutēju viedokļa ir, ka, pateicoties dalībai Eiropas līgā (iegūtiem jūtamiem finanšu līdzekļiem), komanda beidzot varētu saglabāt līdzvērtīgu sastāvu līdz pat sezonas beigām, nevis, kā bijis līdz šim, otro pussezonu nomuļļāt ar vārgāku sastāvu. Šeit gan būtiska piezīme – visu var kājām gaisā sagriezt „Liepājas” apelācija,
- pagājušajā sezonā sastāvs, iespējams, bija „Spartaka” visu laiku spēcīgākais „uz papīra”, taču rezultāti bija viduvēji. Šogad sastāva ziņā it kā solītis atpakaļ un principā arī sniegums 1.aplī nebija elpu aizraujošs, toties rezultāti ir apmierinoši, un 1.aplis noslēgts 3.pozīcijā, priekšā pat „Skonto”,
- visi Virslīgas treneri ir pelnījuši cieņu, tomēr, manuprāt, šosezon, ņemot vērā sastāvu un sniegumu, sevišķi izceļami divi – Kirils Kurbatovs no „Daugavpils” un Romans Piļipčuks no „Spartaka”. Ja pirmajam nav izdevies izspiest maksimumu rezultātu ziņā, tad otrajam gan.
- uzbrucēju izvēle (šis punkts citā projekcijā būs arī pie negatīvā). Piļipčukam ir lielas iespējas variēt un meklēt optimālo variantu. Ir leģionāri Sergejs Gridins, Serhijs Siļuks, Kevins Mena, ir vietējie Ēriks Punculs un Elvis Stuglis.
- ļoti spēcīgi flangi: pirmkārt, iegūts daudzkārtējs Latvijas čempions Abdultaofiks Ahmeds, kurš arī spēlē patiešām spilgti, bet lielākais pārsteigums vismaz man ir otrajā flangā spēlējošā Romāna Mickeviča lieliskais sniegums. Tas ļauj kaut nedaudz notušēt uzbrucēju „bremzēšanu”.

Negatīvais
- vismaz pagaidām Piļipčuks nav atradis optimālo uzbrucēju virknējumu un gandrīz pēc katras spēles preses konferencē velta skarbus vārdus skaļākā CV īpašniekam Gridinam (12 spēles Kazahstānas izlasē). Paradoksāli, bet vislabāk sevi līdz šim parādījis mūsu pašu Punculs, kuram pagaidām ne reizi nav uzticēts pamatsastāvs,
- šoreiz ļoti vēlā pāreja uz Slokas dabīgā seguma stadionu (plānota, sākot ar jūliju). Komandai sanāk un sanāks biežas kombinācijas mākslīgais-dabīgais-mākslīgais utt., ko futbolisti nemīl un grūti pielāgojas,
- centra pussargu deficīts, it sevišķi uzbrūkoša centra pussargu deficīts. Traumētā Jevgeņija Kazačoka prombūtnē melnās miesās raujas Daniils Ulimbaševs (un pagaidām dara to kvalitatīvi), tomēr no pamatsastāva cienīgiem vīriem tas arī viss. Ukrainis Maksims Maksimenko vairāk pilda balsta pussarga pozīciju, konkurējot ar Eriku Tuforu, savukārt bieži kartītes pelnošajam (šogad jau divas) Ulimbaševam kārtīgu aizvietotāju īsti neredz.

Divas svarīgas personas - ukraiņu treneris Romāns Piļipčuks un nigēriešu spēlētājs Abdultaofiks.
Foto: Mārtiņš Jankovskis (Sportacentrs.com)

„Daugavpils”

Pozitīvais
- Latvijas apstākļiem un „Daugavpils” finansiālajām iespējām neticami izcili centra pussargi. Migels Sids, Rjotaro Nakano, Ivans Lukaņuks rada problēmas ikvienam pretiniekam. Portugāļa-japāņa-ukraiņa trio neizceļu tikai es, to bez kautrēšanās darījuši arī vairāki pretinieku treneri. Un aizvien labāk iejūtas arī senegālietis Joro Lamins Li. Tāda vidējā līnija ļauj Kurbatovam īstenot sev mīļu futbolu, kas atgādina "Liepājas" piekopto – daudz īso piespēļu, kombinacionāls futbols, bumbas pieturēšana. Jā, tāpat kā pirms sezonas, arī tagad „Daugavpilij” prognozēju 6.vietu, tomēr meistarības ziņā šī komanda plaisu starp sevi un vadošajām komandām gada laikā samazinājusi ārkārtīgi jūtami. Jāpiekrīt Sidam, kurš saka, ka „Daugavpils” viena no retajām Virslīgā spēlē drošu, uzbrūkošu, drosmīgu futbolu. Futbolu, kas priecē acis,
- Sids ar savu Portugāles augstākās līgas pieredzi (kaut minūšu ziņā tā nemaz nav tik liela), neskatoties uz nelielo vecumu (daudz laimes viņam, tieši šodien aprit 23!), ir kā treneris laukumā un dod padomus pat pieredzējušajiem komandas biedriem (attēlā – 31 gadu vecajam Jurijam Sokolovam).

Negatīvais
- neprasme paņemt maksimālo rezultātu. Gan pret „Jelgavu” (sitieni 9:8, rāmī 1:5 – viesiem vairums sitienu bija pēdējā pusstundā pretuzbrukumos, bet lielāko mača daļu spieda un dominēja „Daugavpils”), gan pret „Ventspili” (13:8 un 5:5), gan pret „Spartaku” (20:9 un 8:2), gan pret „Liepāju” (12:6 un 3:3) Kurbatova komandai, ja ne obligāti bija jāņem, tad noteikti bija teicama iespēja katru reizi paņemt trīs punktus, bet sanāca čiks (zaudējums un trīs neizšķirti). Šajās četrās spēlēs trīs punktu vietā bija jāņem vismaz seši, ja ne visi 9-10 punkti...
- kalendārs. 1.aplī „Daugavpils” piecas no septiņām spēlēm aizvadīja savās mājās (un, kā jau minēts, lielākoties neizmantoja izcilas iespējas ievākt solīdu punktu ražu), un turpinājumā daudz biežāk būs jādodas izbraukumos. Vienos no diviem līdzšinējiem beidzās bēdīgi – 1:4 pret „Skonto”,
- īsais soliņš. Septiņās spēlēs Kurbatovs pamatsastāvu uzticējis tikai 13 vīriem un vienā no spēlēm „Daugavpils” pilnībā pat neaizpildīja rezervistu sarakstu. Līderi ir daudz spēcīgāki nekā tuvākās rezerves.

Migels Sids saka Sokolovam: "Portugālē par šādu lēmumu galvu norautu!"
Foto: Mārtiņš Jankovskis (Sportacentrs.com)

„Metta”/LU

Pozitīvais
- lai gan rezultāti „neskrien” līdzi, iespējams, labākais sastāvs kluba pastāvēšanas vēsturē. Pievienojušies tādi Virslīgā rūdīti vīri kā Kirils Ševeļovs, Armands Pētersons, Andrejs Siņicins, Maksims Daņilovs, Edijs Joksts, U-21 izlasē daudz spēlējušais Aleksejs Giļņičs, palikuši Gatis Kalniņš, Deniss Petrenko. Komandu ar šādu sastāvu vairs nemaz negribas dēvēt par studentiem...
- solīds sastāvs ļauj arī cerīgi spēlēt – punktu maz, taču pat „Skonto” un „Spartaks” pamatīgi dabūja trūkties, glābjoties vien 2.puslaikā. „Mettas” līdzjutējiem ne uz vienu spēli nav jādodas ar bezcerības sajūtu, kā tas brīžiem varbūt bija iepriekšējos gados,
- plašs rezervistu soliņš. Andris Riherts Virslīgā laukumā jau laidis 24 spēlētājus (pārējie septiņi treneri 17-22 spēlētājus) un gandrīz ikvienā pozīcijā viņam ir vismaz divi varianti, kuri viens no otra kvalitātes ziņā stipri neatšķiras. Sevišķi izceļas centra aizsargu pozīcija – Petrenko, Ševeļovs, Joksts, Rūdolfs Puķītis, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, šai pozīcijā mierīgi var spēlēt arī Kristaps Priedēns. Pateicoties šādai pārprodukcijai, Riherts droši var atļauties vajadzības gadījumā spēlēt 5-3-2 ar trim kvalitatīviem centra aizsargiem, kas arī dažas reizes 1.aplī tika darīts,
- Giļņiča tālie sānu iemetieni. Līdz ar šī futbolista parādīšanos auti kļuvuši par spēcīgu „Mettas” trumpi, it sevišķi mazajā Hanzas vidusskolas laukumā un it sevišķi ņemot vērā zaļibalto futbolistu basketbola cienīgos augumus.

Negatīvais
- maz punktu,
- nesmukums ar diviem futbolistiem, kuri rezultātā tika izmesti un „aizmuka” uz 1.līgu,
- joprojām tikai retie FS „Metta” bērnu vecāki apmeklē meistarkomandas spēles... Piramīdas neredzamā virsotne...
- neskatoties uz vairākām iepriekšējām diskvalifikācijām, Riherts dažreiz ar savu uzvedību joprojām „uzprasās” jauniem „piedzīvojumiem” LFF DK sēdēs.

Bez komentāriem - īsts "Mettas" fans!
Foto: Māris Greidāns, futbolavirsliga.lv

„Gulbene”

Pozitīvais
- neskatoties uz 0-0-7 bilanci, nebija tālu no punkta pret čempioni izbraukuma spēlē, tāpat pietiekami sīvi pacīnījās ar „Liepāju”, „Jelgavu” un „Mettu”/LU. Nevar klāstīt, ka "Gulbene" ir bezcerīga komanda,
- Gulbenē, kurā Virslīga, maigi izsakoties, nav ikdiena, futbola spēles ir kā svētki, uz pirmo īsto mājas spēli sanāca 400 skatītāji,
- sastāva pieticības apstākļos vērtīgu Virslīgas pieredzi gūst vairāki Latvijas futbolā maz zināmi spēlētāji.

Negatīvais
- septiņi zaudējumi septiņās spēlēs. Vienīgā komanda, kuru „Gulbene” it kā varētu cerēt apsteigt, „Metta”/LU, ir jau četru punktu attālumā, turklāt no atlikušajām trīs savstarpējām spēlēm divas jāaizvada pretinieka laukumā,
- leģionāru neesamība, kaut gan sezonas pieteikumā bija ierakstīti septiņi tādi. Treneris Vladimirs Pačko vēl pēc 4.kārtas teica, ka tūlīt, tūlīt daži varētu sākt spēlēt, bet... kā nav, tā nav. Ar vietējiem spēlētājiem „Gulbenei” ir par īsu,
- šādi tādi atsevišķi aizdomīgi spēlētāji (par vienu no viņiem Vladimirs Pačko sacījis „It kā vairs nav komandas rīcībā...”),
- komanda neuzturas Gulbenē, un uz mājas spēlēm jādodas gluži kā uz izbraukumiem.

Gaidām, kad aplausi varēs tikt veltīti ne tikai līdzjutējiem, bet arī sev!
Foto: Romāns Kokšarovs (f64)

SMScredit.lv Virslīgas turnīra tabula pēc 1.apļa