Draugiem.lv
Facebook
TwitterRFS: Iliča, Frīzenbihlera, Mareša un Emersona punkti
Sportacentrs.com arī pēc 2022. gada sezonas veido rakstu sēriju par Virslīgas klubiem un to statistiku. Turpināsim ar RFS, kas, paralēli cīnoties trīs frontēs, nenosargāja 2021. gadā iegūto titulu un finišēja trešajā vietā.
Viktoram Morozam RFS galvenā trenera amatā apritēs trīs gadi un ar to pietiek, lai šobrīd sauktu sevi par ilglaicīgāko kādas Virslīgas komandas vadītāju. Tieši ar Morozu pie stūres RFS izcīnīja savu pirmo Virslīgas titulu, bet 2022. gadā atkāpās uz trešo pozīciju. Virslīgas sezonas ritējumā RFS izmantoja 31 futbolistu un salīdzinoši ar iepriekšējām divām sezonām bija vērojams šī neliels pieaugums, taču tai pašā laikā paturēsim prātā, ka RFS 2022. gadā uzstādīja Latvijas klubu rekordu turnīra spēļu skaita ziņā.
Divi RFS leģionāri šajā garajā gadā bija īstas mašīnas - Emersons un Andrejs Iličs. Virslīgas kontekstā viņu nospēlētās ~80% minūtes no maksimuma nav nekas sevišķs, taču lieki bilst, ka arī pārējos divos turnīros viņi bija līderi ar lielu spēles laiku. Vēl kodolu (vismaz 20 spēles pamatsastāvā) veidoja Kevins Frīzenbihlers, Petrs Marešs, Žiga Lipuščeks, Vitālijs Jagodinskis, Alfuseinijs Džata, Vladislavs Sorokins un Tomislavs Šāričs. Ja pērn čempionu gadā RFS bija vienīgā Virslīgā bez neviena turnīra debitanta, tad šoreiz viens tāds atradās, turklāt daudzsološs - 17 gadu vecumā Virslīgā debitēja Gļebs Žaleiko.
RFS izcīnīja 2.11 punktus spēlē - diezgan augsts rādītājs, tomēr zemāks nekā 2020. un 2021. gadā. Septiņu sezonu laikā Virslīgā šis bija trešais labākais punktu skaits, tātad jebkura no iepriekšējām trim sezonām bija ražīgāka nekā jebkura no pirmajām četrām.
Ar "Valmieras" vārtu gūšanu neviens sacensties nespēja, bet RFS uzbrukums bija otrais labākais (83), pamatīgi apsteidzot "Riga" (68), kas tabulā finišēja par vienu vietu augstāk. Minētie Iličs un Emersons arī kļuva par komandas rezultatīvākajiem spēlētājiem, gūstot attiecīgi 16 un 11 vārtiem. Serbam otrā vieta turnīrā aiz Raimonda Kroļļa. Tomēr īpaši jāizceļ Deniss Rakels - futbolists, kurš RFS pēc spēles laika ieņēma 18. vietu un tikai astoņās no 36 spēlēm bija pamatsastāvā, pamanījās iesist 10 vārtus. Vieniem vārtiem Rakelam vidēji vajadzēja mazāk nekā 90 minūtes un viņš (starp tiem, kam bija vismaz pieci rezultativitātes punkti) šajā efektivitātes rādītājā bija labākais - gan vārtu, gan rezultatīvo punktu ziņā. Astoņus vārtus pievienoja Frīzenbihlers, bet RFS galotnēs nereti glāba brīnumnūjiņa Elvis Stuglis, pavisam gūstot sešus vārtus.
Labākie vārtu guvēji starp futbolistiem, kuri nesakrāja 1 000 minūtes
| V | Spēlētājs | Komanda | Minūtes | Vārti |
|---|---|---|---|---|
| 1. | Rakels | RFS | 855 | 10 |
| 2. | Ndojs | Valmiera | 885 | 7 |
| 3. | Bārnss | Riga | 984 | 7 |
| 4. | E.Stuglis | RFS | 992 | 6 |
| 5. | Ranžels | Riga | 480 | 4 |
| 6. | Zeltiņš | Tukums 2000/Telms | 600 | 4 |
Iličs ar 16+7 bija produktīvākais RFS vīrs un ar 23 punktiem "Top 4" serbs bija vienīgais ne Valmieras pārstāvis - Andrejam trešā vieta aiz Kamilo Menas un Kroļļa. Septiņas rezultatīvas piespēles arī Artūram Zjuzinam, bet vairāk sakrāja divi citi - Marešam 12, Frīzenbihleram 11 rezultatīvas piespēles, abiem ierindojoties turnīra labāko sešiniekā šajā statistikā. Rādītājā "vārti + piespēles" viņiem attiecīgi septītā un sestā vieta.
Aizejot uz aizsardzības statistiku, šeit savukārt RFS (32 ielaisti vārti) proporcionāli tālu atpalika no "Riga" (23) un "Valmieras" (25), turklāt divas pozīcijas zemāk finišējusī "Auda" (33) Virslīgas sezonā ielaida tikai par vieniem vārtiem vairāk. RFS sezonu sāka ar Čerņausku pamatvārtsarga ampluā, taču kopš vasaras par vārtu šefību uzņēmās Pāvels Šteinbors. Tiesa, ņemot vērā RFS uzsvaru uz Konferences līgu, lietuvietis gluži bez spēles laika tieši Virslīgā nepalika arī sezonas otrajā pusē, vārtus sargājot piecās no 18 spēlēm. Visas Virslīgas sezonas kontekstā Čerņauskam 22 spēles, Šteinboram 13, sausās spēles attiecīgi desmit un sešas, vidēji ielaisto vārtu skaits 1.00 un 0.77. Vienā mačā vārtus sargāja Jevgeņijs Nerugals, nopelnot sauso maču pret "Super Nova" (3:0).
17 ārzemnieki uzvilka RFS kreklu 2022. gada Virslīgā - vairāk vienīgi "Riga", "Liepājai" un "Audai". Viņus var iedalīt apmēram uz pusēm - deviņi leģionāri (ieskaitīts arī Stefans Paničs, kurš ieradās vasarā un bija stabila pamatsastāva vērtība) bija komandas kodolā, savukārt astoņi spēlēja neregulāri. Interesanti, ka "Top 5" pēc spēles laika RFS bija tikai viesspēlētāji (Emersons, Iličs, Frīzenbihlers, Marešs un Lipuščeks), un no Latvijas spēlētājiem visaugstāk ar sesto spēles laiku bija Jagodinskis. Visās pārējās deviņās Virslīgas komandās visvairāk spēlējušajam Latvijas futbolistam pirmā vai otrā vieta komandā. RFS ārzemnieku ģeogrāfija: Serbija (četri), Lietuva, Kotdivuāra, Brazīlija, Austrija (pa diviem), Slovēnija, Krievija, Horvātija, Gambija un Čehija (pa vienam).
RFS vidējais vecums bija 27.0 gadi, izmantojot visu kaut reizi spēlējušo futbolistu pilnos gadus sezonas izskaņā. Tas bija lielākais vecums turnīrā, tiesa, pielikumā “Excel” failā ir arī korektāks aprēķins, ņemot vērā futbolistu precīzo vecumu sezonas vidū un spēles laika proporciju - šajā variantā "Liepāja" tomēr bija par kripatiņu vecāka nekā RFS. Jau tika minēts, ka RFS rindās debitēja jauniņais Žaleiko (sezonas beigās 18 gadi), tikai par pusgadu vecāks ir kotdivuāriešu leģionārs Ismaels Diomandē, vēl pieciem spēlētājiem gada beigās bija 20-22 gadi. Tikmēr 12 futbolisti bija vismaz 30 gadus veci - Šteinbors (37), pēc sezonas karjeru noslēgušais Tomašs Šimkovičs (35), Čerņausks, Nerugals (pa 33), Šāričs (32), Marešs, Kaspars Dubra, Vitālijs Maksimenko (pa 31), Jagodinskis, Paničs un Rakels (pa 30).
RFS tikai pēdējā kārtā izrāva turnīra korektākās komandas titulu, ja skaita punktu par dzelteno un trīs punktus par sarkano kartīti. Pirms pēdējās kārtas "Valmierai" bija 64 "soda punkti", RFS 67, taču noslēdzošajā cīņā vidzemnieki Liepājā nopelnīja sešas dzeltenās kartītes (par ko noteikti neskuma, jo līdz ar uzvaru garantēja Virslīgas čempionu titulu), kamēr RFS derbijā iztika ar vienu. Moroza vadītās komandas sastāvā nedisciplinētākie bija Marešs ar 10 dzeltenajām un vienu sarkano kartīti, kā arī Džata ar deviņiem brīdinājumiem. Relatīvi ar citām komandām RFS maz dzelteno kartīšu. RFS sezonā nopelnīja trīs sarkanās kartītes un divas no tām vienā spēlē - Pertijas atgriešanās mačā pie "Liepājas" stūres (2:2). Tajā mačā sarkanā kartīte arī Karolim Uzēlam - lietuvietim, kurš traumu dēļ piedalījās tikai piecās spēlēs, nenopelnot nevienu dzelteno kartīti.
Gan 2021., gan 2022. gadā RFS labāko desmitniekā pēc spēles laika iekļuva Čerņausks (1. un 7.), Jagodinskis (2. un 6.), Šāričs (3. un 10.), Emersons (4. un 1.), Marešs (5. un 4.) un Lipuščeks (6. un 5.). "Valmiera" 2022. gadā salīdzinoši ar 2021. gadu kopumā saglabāja savu kodolu vislabāk, bet, ja raugāmies tikai uz "Top 10" futbolistiem pēc spēles laika, tad RFS un valmieriešiem identiska situācija - seši futbolisti atkal bija šajā sarakstā. RFS no desmitnieka izkrita vienīgi uz "Liepāju" aizbraukušie Roberts Savaļnieks un Leonels Strumija, kā arī Šimkovičs un Stuglis, kuram šoreiz 15. laiks.
Zemāk tabula ar spēlētāju statistiku. ŠEIT pieejams arī "Excel" fails, kurā varat aplūkot spēlētāju statistiku pa spēlēm sezonas gaitā!
| Futbolists | Valsts | Vec. | P | Min. | Mači | Sāk. | Vārti | Dz. k. | Sark. |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Emersons | Brazīlija | 23 | P | 2664 | 35 | 29 | 11 | 1 | 0 |
| Andrejs Iličs | Serbija | 22 | U | 2583 | 32 | 28 | 16 | 2 | 0 |
| Kevins Frīzenbihlers | Austrija | 28 | P/U | 2297 | 32 | 29 | 8 | 4 | 0 |
| Petrs Marešs | Čehija | 31 | A | 2193 | 30 | 25 | 5 | 10 | 1 |
| Žiga Lipuščeks | Slovēnija | 25 | A | 2177 | 27 | 25 | 3 | 5 | 1 |
| Vitālijs Jagodinskis | Latvija | 30 | A | 2034 | 24 | 24 | 1 | 3 | 0 |
| Vītauts Čerņausks | Lietuva | 33 | V | 1980 | 22 | 22 | 0 | 1 | 0 |
| Alfuseinijs Džata | Gambija | 23 | A/P | 1961 | 28 | 22 | 4 | 9 | 0 |
| Vladislavs Sorokins | Latvija | 25 | A | 1883 | 28 | 20 | 0 | 1 | 0 |
| Tomislavs Šāričs | Horvātija | 32 | P | 1821 | 23 | 20 | 4 | 1 | 0 |
| Kaspars Dubra | Latvija | 31 | A | 1672 | 21 | 18 | 0 | 2 | 0 |
| Artūrs Zjuzins | Latvija | 31 | P | 1671 | 27 | 19 | 3 | 5 | 0 |
| Stefans Paničs | Serbija | 30 | P | 1239 | 18 | 14 | 0 | 1 | 0 |
| Pāvels Šteinbors | Latvija | 37 | V | 1170 | 13 | 13 | 0 | 0 | 0 |
| Elvis Stuglis | Latvija | 29 | A/U | 992 | 24 | 8 | 6 | 0 | 0 |
| Renārs Varslavāns | Latvija | 21 | P | 924 | 19 | 9 | 3 | 0 | 0 |
| Vitālijs Maksimenko | Latvija | 31 | A | 899 | 17 | 11 | 0 | 2 | 0 |
| Deniss Rakels | Latvija | 30 | P | 855 | 20 | 8 | 10 | 0 | 0 |
| Jovans Vlalukins | Serbija | 23 | A | 831 | 15 | 10 | 0 | 2 | 0 |
| Ismaels Diomandē | Kotdivuāra | 18 | U | 616 | 15 | 7 | 4 | 1 | 0 |
| Sedriks Kuadio | Kotdivuāra | 26 | P/U | 563 | 12 | 7 | 2 | 1 | 0 |
| Vladislavs Fjodorovs | Latvija | 26 | A | 543 | 11 | 6 | 0 | 3 | 0 |
| Gļebs Žaleiko | Latvija | 18 | P | 472 | 12 | 4 | 0 | 1 | 0 |
| Tomašs Šimkovičs | Austrija | 35 | P | 469 | 8 | 5 | 0 | 4 | 0 |
| Bils | Brazīlija | 23 | P | 230 | 6 | 3 | 0 | 1 | 0 |
| Vladislavs Galkins | Krievija | 20 | P | 228 | 9 | 2 | 2 | 0 | 0 |
| Karolis Uzēla | Lietuva | 22 | P | 224 | 5 | 3 | 0 | 0 | 1 |
| Stefans Cvetkovičs | Serbija | 24 | P | 153 | 5 | 3 | 0 | 0 | 0 |
| Dmitrijs Zelenkovs | Latvija | 22 | P | 101 | 2 | 1 | 0 | 0 | 0 |
| Jevgeņijs Nerugals | Latvija | 33 | V | 90 | 1 | 1 | 0 | 0 | 0 |
| Jānis Krautmanis | Latvija | 25 | A | 21 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 |
Vec. – vecums jeb pilnie gadi sezonas beigās. P - pozīcija (V - vārtsargs, A - aizsargs, P - pussargs, U - uzbrucējs). Min. - kopā nospēlētās minūtes. Sāk. - spēļu skaits sākumsastāvā. Dz.k. - dzeltenās kartītes. Sark. - sarkanās kartītes.
| Gads | Sp. | P. | Vid.p. | Futb.sk. | Vec. | Leģ. | TOP3 spēles laiks | Sark. | Dzelt. | Skat. |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 2016. | 28 | 35 | 1.25 | 32 | 22.8 | 2.9 | Krjauklis; Jurkovskis; Māliņš | 0 | 1.68 | 292 |
| 2017. | 24 | 35 | 1.46 | 25 | 26.0 | 3.7 | A.Višņakovs; Šergelašvili; Kozlovs | 2 | 2.21 | 404 |
| 2018. | 28 | 55 | 1.96 | 25 | 24.9 | 5.1 | Ikstens; Marusičs; Fertovs | 2 | 2.07 | 400 |
| 2019. | 32 | 59 | 1.84 | 30 | 26.1 | 6.1 | Jagodinskis; Šimkovičs; Ikstens | 5 | 2.47 | 416 |
| 2020. | 27 | 66 | 2.44 | 28 | 24.7 | 8.1 | Šāričs; Lipuščeks; Šimkovičs | 4 | 2.26 | 205* |
| 2021. | 28 | 64 | 2.29 | 29 | 26.8 | 9.5 | Čerņausks; Jagodinskis; Šāričs | 1 | 2.32 | 111* |
| 2022. | 36 | 76 | 2.11 | 31 | 27.0 | 8.9 | Emersons; Iličs; Frīzenbihlers | 3 | 1.67 | 284 |
Piezīmes:
(1) Sp. – spēļu skaits
(2) P. - iegūtie punkti
(3) Vid.p. - vidēji spēlē iegūtie punkti
(4) Futb.sk. - futbolistu skaits (tie, kas vismaz reizi bijuši laukumā Virslīgas sezonā)
(5) Vec. - vidējais vecums sezonas beigās tiem, kuri kaut reizi izgāja laukumā Virslīgas ietvaros
(6) Leģ. – vidējais leģionāru skaits laukumā (ieskaitot uz maiņu nākušos) vienā spēlē
(7) Sark. – kopā nopelnītās sarkanās kartītes
(8) Dzelt. – vidējais dzelteno kartīšu skaits vienā spēlē
(9) Skat. – vidējais skatītāju skaits mājas spēlēs.
"*" - "Covid-19" ierobežojumu ietekme
"**" - iekļautas spēles pret "Ventspili", punktu statistikā nav iekļautas tehniskās uzvaras pār "Noah".
Rezultatīvākie spēlētāji pēc sistēmas "vārti+rez.piespēles" (vismaz divus rezultatīvos punktus ieguvušie)
| V | Spēlētājs | V+P | Kopā |
|---|---|---|---|
| 1. | Iličs | 16+7 | 23 |
| 2. | Frīzenbihlers | 8+11 | 19 |
| 3. | Marešs | 5+12 | 17 |
| 4. | Emersons | 11+4 | 15 |
| 5. | Rakels | 10+3 | 13 |
| 6. | E.Stuglis | 6+4 | 10 |
| 7. | Zjuzins | 3+7 | 10 |
| 8. | Džata | 4+3 | 7 |
| 9. | Varslavāns | 3+4 | 7 |
| 10. | Šāričs | 4+2 | 6 |
| 11. | Kuadio | 2+4 | 6 |
| 12. | Diomandē | 4+1 | 5 |
| 13. | Lipuščeks | 3+1 | 4 |
| 14.-15. | V.Fjodorovs | 0+4 | 4 |
| 14.-15. | V.Sorokins | 0+4 | 4 |
| 16. | Galkins | 2+1 | 3 |
| 17.-18. | Paničs | 0+2 | 2 |
| 17.-18. | Šimkovičs | 0+2 | 2 |
Komanda
Mājās/viesos
| Kur? | S | U | N | Z | Vārti | P |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Mājās | 18 | 9 | 7 | 2 | 39:15 | 34 |
| Viesos | 18 | 13 | 3 | 2 | 44:17 | 42 |
| Kopā | 36 | 22 | 10 | 4 | 83:32 | 76 |
Visvairāk punktu pret: "Daugavpili" (4:0, 4:1, 4:0, 3:1=12p.) un "Spartaku" (3:2, 2:0, 2:0, 3:0=12p.).
Vismazāk punktu pret: "Valmieru" (1:3, 0:4, 2:2, 1:1=2p.).
Lielākā uzvara: 1. aplī viesos 10:0 pret "Tukums 2000/Telms".
Lielākais zaudējums: 2. aplī viesos 0:4 pret "Valmieru".
Vidējais vārtu skaits: 2.31 iesisti, 0.89 ielaisti, kopā 3.19 (vidēji čempionātā 1.49:1.49, kopā 2.97).
Rezultāti pa spēles nogriežņiem
| 1.-23.min. | 24.-45.min. | 46.-69.min. | 70.-90.min. |
|---|---|---|---|
| 14:10 | 22:5 | 20:9 | 27:8 |
Gūtie/ielaistie vārti pa minūtēm (45. un 90. minūtē ietilpst arī attiecīgo puslaiku kompensācijas laiki)
Skatītāji mājas spēlēs
| 1. | 2. | 3. | 4. | 5. | 6. | 7. | 8. | 9. | 10. | 11. | 12. | 13. | 14. | 15. | 16. | 17. | 18. | Vidēji | Vieta | Mediāna | Mediānas vieta |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 350 | 180 | 134 | 250 | 523 | 88 | 150 | 111 | 492 | 165 | 205 | 211 | 730 | 820 | 85 | 167 | 150 | 300 | 284 | 4. | 193 | 7. |
Mediāna: tiek izslēgtas astoņas vislabāk apmeklētās un astoņas vissliktāk apmeklētās mājas spēles un aprēķināts vidējais apmeklējums atlikušajās divās spēlēs. Šādā veidā tiek mazināta “ekstrēmu” nozīme – piemēram, 2022. gada Virslīgas apmeklējuma rekordspēle "Riga" – RFS pulcēja 4 258 skatītājus un pamatīgi ietekmē vidējo apmeklējuma rādītāju, taču neraksturo “ikdienas” situāciju.
RFS viskrasākā atšķirība starp vidējo un mediānas rādītāju, kas nozīmē to, ka skatītāju mačs mājas spēlēs šai komandai bija kā stipri lēkājošs pulss cilvēkam reanimācijā - te augsti rādītāji, te ļoti zemi. Meklējot iemeslus zemajiem rādītājiem, var minēt tādus faktorus kā jumta trūkums LNK "Sporta parkā" (lietus riski), lēkāšana pa stadioniem (četri mači tika aizvadīti Jāņa Skredeļa vārdā nosauktajā stadionā, kamēr vēl nebija gatavs dabīgais laukums LNK "Sporta parkā"), līdzjutēju mobilizēšanās uz Eirokausu mačiem, kas izstiepās līdz vēlam rudenim un noteikti arī LNK "Sporta parka" atrašanās vieta Rīgas nomalē kā tāda.
RFS čempiones statusā divreiz nepārvarēja 100 skatītāju barjeru un abas reizes tas notika uzvarās pār "Spartaku" - 88 cilvēki 1. maijā (2:0, lija) un 85 cilvēki 12. septembrī (3:0, četras dienas pēc spēles Florencē pret "Fiorentina"...). Taču bija arī pozitīvie "lēcieni" - sezonas izšķirošā fāzē RFS LNK "Sporta parkā" dabīgā seguma laukumā uzņēma "Valmieru" (2:2, 21. augusts) un "Riga" (1:1, 4. septembris), pulcējot 730 un 820 skatītājus. Vidēji apmeklējuma rādītāji pa laukumiem: LNK mākslīgais 247, Skredeļa stadions 243, LNK dabīgais 338. Šie mazie skaitļi sevišķi kontrastē ar Konferences līgas grupu turnīrā uzrādītajiem rādītājiem "Skonto" stadionā, kur trīs mačus vidēji apmeklēja 6 216 skatītāji jeb ~22 reizes vairāk nekā vidēji Virslīgā...
Leģionāri
Vidēji: 8.9 leģionāri* ik spēlē, 4. vieta Virslīgā ("Riga", "Audai" un "Liepājai" bija vairāk leģionāru). "*" - vidējais leģionāru skaits laukumā (ieskaitot uz maiņu nākušos).
Fair Play
Vidēji: 1.89 punkti ik spēlē (par sarkano kartīti trīs punkti, par dzelteno viens), 1. vieta Virslīgā (disciplinētākā komanda Virslīgā). Virslīgā vidēji – 2.34 punkti.
Komandu apskati
| Valmiera | Riga | RFS | Liepāja | Auda | Tukums 2000 | Daugavpils | Spartaks | Metta | Super Nova |
|---|
