Pēc Itālijas debitē Virslīgā, ielec U21 pamatsastāvā un sarūgtina bērnības klubu

Otrais izprovocētais vairākums uz līdzenas vietas
Pēc septiņām kārtām Virslīgas apakšējo trijnieku veido "Jelgava" (pieci punkti), "Tukums 2000" (4) un "Ogre United" (3). Līdzīgi kā tukumnieki, arī ogrēnieši pie pirmās uzvaras vēl nav tikuši, taču ar vairāk kā vienu vārtu starpību zaudēts vienīgi pirmajā kārtā pret RFS (0:2) un izcīnīti divi neizšķirti pēc kārtas. Šis no trim neizšķirtiem visdrīzāk bija vērtīgākais – ar vēliem izlīdzinājuma vārtiem vairākumā kompensācijas laikā, sarūgtinot Latvijas kausa īpašnieci un sezonu labi sākušo "Audu".

"Ļoti pozitīvas emocijas – beidzot mēs nevis pēdējās minūtēs ielaidām, bet gan iesitām. Spēlējām ļoti labi, fiziski, disciplinēti, un uzskatu, ka izcīnījām pelnītu punktu. Viņiem momentu, protams, bija vairāk, taču domāju, ka varējām pat arī uzvarēt – arī mums vēl pirmajā puslaikā un otrā puslaika sākumā bija savas iespējas, kuras vajadzēja realizēt. Kopumā uzskatu, ka pelnīts punkts - rukājām visas spēles garumā," portālam Sportacentrs.com sacīja Lormanis, kuram pēc nepilna mēneša apritēs 21 gads.

Izgājām cauri trīs atslēgas epizodēm. Pirmie bija ielaistie vārti otrā puslaika vidū, kad Vallī Fofanā no dažiem metriem iedzina bumbu vārtos: "Tā pati kļūda, kas tika pieļauta arī iepriekšējās spēlēs, - centrējums no malas, spēlējam viens pret vienu, bet kādam sanāk nogulēt, ielaist. Pieļaujam stulbas kļūdas – treneris neļauj tās pieļaut, bet tik un tā turpinām tās darīt. Treniņos pie tā strādājam, nu jau ir daudz labāk, daudz nosedzam, bet reizēm tāpat pretinieki vēl dažreiz tiek cauri. Vēl iespēlēsimies, labāk cits citu iepazīsim, vairāk runāsim savā starpā, un nākotnē būs labāk. Kurš visvairāk runā? Ņikita [Parfjonovs] labā nozīmē daudz runā un vada komandu, arī Koki [Hajaši], [Kristers] Čudars, Rūdolfs Ziemelis. Varbūt prasās vairāk arī no pārējiem, arī no manis."

Sezonas pirmajā spēlē tieši Lormanis izprovocēja sarkano kartīti Ismaelam Diomandē, bet piektdien vairākumu komandai nopelnīja vārtsargs Parfjonovs, izprovocējot Džejenu Džeroldu. Tribīnēs šī epizode vairumam gan paslīdēja garām: "Arī es neko neredzēju. Ņikitam nupat ģērbtuvē pajautāju, un viņš teica, ka esot izmetis bumbu, nedaudz pabloķējis, un tas spēlētājs viņam iesitis ar plaukstu vai kā tamlīdzīgi. Izlīdzinājuma vārti? Uzskatu, ka ļoti pelnīti iesitām. Mums jau līdz tam bija tik daudz momentu, ka vajadzēja iesist. Emīls Sprukts ļoti labi ienāca spēlē, un izcīnījām ar gaļu."

Vakar tiesnesim bija jāpieņem sarežģīts lēmums VAR prombūtnē - "ķilda ārpus kadra". Ismaels Diomandē saņēma sarkano. Nākamajā tvītā aptauja. pic.twitter.com/zVB5nsHIqo

— LV_futbols (@LV_futbols) March 7, 2026

Retais "Audas" audzēknis Virslīgā un ceļš caur Itāliju
Vienīgais spēles sastāvos pieteiktais Ogres audzēknis bija "Audas" rezerves vārtsargs Raivo Stūriņš, bet vienīgais pieteiktais "Audas" audzēknis bija "Ogre United" pamatsastāva aizsargs Lormanis. Turklāt viņš jauniešos nelaiķa Andreja Prohorenkova vadībā ir spēlējis Ogrei netālās Ikšķiles "Real Pro" rindās un tur trenējies arī pie "Ogre United" pašreizējā trenera palīga Denisa Ostrovska. "Sāku "Audā" pie Riharda Gorkša, kurš arī šeit spēlē bija uz vietas kā treneris. Tad apvienojāmies ar Ikšķili, pēc tam aizgāju uz "Babīti" un tad – uz Itāliju. Bet lielāko darbu paveicu kovida laikā, kad nebija treniņu, - daudz strādāju individuāli, U16 vecuma grupā labi iesāku sezonu ar "Babīti", parādīju sevi un pēc dažām spēlēm pirmoreiz tiku izsaukts uz U17 izlasi, nospēlēju Baltijas kausu. Aizbraucu uz pārbaudēm Itālijā un tur arī paliku. "Audā" sāku piecu gadu vecumā, bet uz "Babīti" aizgāju, šķiet, 14-15 gadu vecumā. Padsmit gadu vecumā diezgan ilgu laiku sanāca trenēties pie Jurģa Kalna.

Uz Itāliju aizbraucu caur savu aģentu Patriku Ancānu, un tā arī paliku pirmajā vietā, uz kurieni viņš mani aizsūtīja, - Pizā. Viņš piedāvāja aizbraukt, ar ģimeni izdomājām, kādēļ gan nepamēģināt, un jau pēc otrās trešās dienas Džordžo Kjellīni brālis [Klaudio], kurš Pizā bija sporta direktors, pats teica, ka viņam patīk, kā izskatos, kā spēlēju, un ka grib, lai es palieku. Jaunieša vecumā spēlēju kā labais, kreisais aizsargs – mani rotēja pa malām. Gadu biju U17 komandā, tad divus gadus U19 komandā. Bija interesants posms, ļoti daudz iemācījos. Pēdējos divos gados arī ļoti daudz sanāca trenēties pie pirmās komandas, kas tolaik vēl bija B sērijā. No daudziem, kuri tagad spēlē A sērijā, ir sanācis ko pamācīties, uzspēlēt kopā. Piemēram, ar [2000. gadā dzimušo divmetrīgo uzbrucēju] Lorenco Luku, kurš skaitījās supertalants, Pizā sita vārtus, aizgāja uz "Ajax" un pa dažādiem ceļiem tagad ir Notingemā, Premjerlīgā [Piza par 0.8+8 miljoniem pārdeva Udīnei, tālāk Neapole nopirka par 9+26 miljoniem un izīrēja uz Angliju – A.S.]. Vēl arī mans komandas biedrs, arī 2005. gads, [centra aizsargs] Frančesko Kopola, kurš bija mans konkurents un šosezon aizvadījis dažas pilnas spēles A sērijā."

Mārtiņš Lormanis pret Artjomu Puzirevski. Foto: Raimonds Subatovičs

Pēc trim sezonām Pizas sistēmā 2024./25. g. Lormanis pavadīja D sērijas komandā "Sondrio", kurā īslaicīgi bija arī piektdienas pretinieks Artjoms Puzirevskis un kurā sezonu pabeidza gadu jaunākais Kristofers Baumanis, kurš nu atgriezies RFS dublieros. "Itālijā pēc U19 komandas ir grūti pāriet – vai nu paraksti profesionālu līgumu un ej īrē uz visdrīzāk C sēriju, vai arī ej pats rukā D sērijā. Man bija ceļš caur D sēriju. Manuprāt, bija laba sezona. Spēlēju kā pusaizsargs pa visu malu piecu aizsargu shēmā, sanāca arī iesist trīs goliņus. Pat vairs neatceros, kā iesitu (smejas). (Domā) Viens bija pēc tālās piespēles no vārtsarga, aizskrēju un iesitu. Viens bija pēc standartsituācijas no malas. Un viens bija, kur no spēles biju pie tālā staba un iesitu. Tad vasarā atgriezos Latvijā, turpināju strādāt un trenēties individuāli. Kaut kādi piedāvājumi bija, bet sākumā atteicu, un arī vasaras logs diezgan ātri aizvērās. Vienubrīd biju Igaunijā pie "Nomme United", kas, līdzīgi kā "Ogre United", bija pirmās līgas komanda un tajā uzvarēja. No Latvijas man bija iespēja ar "Jelgavu", pie kuras biju pēc sezonas – novembrī vai decembrī. Viņi piedāvāja turpināt pirmssezonu ar viņiem, bet izvēlējos Ogri."

Četras pozīcijas dažu mēnešu laikā
Pusgadu bijis bez kluba, Lormanis pievienojās "Ogre United", debitēja Virslīgā un jau pēc trim kārtām saņēma izsaukumu uz Latvijas U21 izlasi, kurā turklāt abas atlases spēles pret Gruziju (1:1 viesos) un Ziemeļīriju (1:3 mājās) aizvadīja pamatsastāvā – savainojuma dēļ palīdzēt nevarēja ierastais sākumsastāva kreisais aizsargs Gļebs Mihaļcovs no "Daugavpils". "Vispār jā – neliels pārsteigums [tikšana U21 izlasē] bija. Acīmredzot sevi labi parādīju pirmajās trijās spēlēs, saņēmu izsaukumu – biju ļoti priecīgs. Varbūt pat negaidīju, ka spēlēšu, bet biju tam gatavs un, manuprāt, sevi parādīju labi."

Ogrēniešiem Lormanis sākotnēji pievienojās kā labais aizsargs, vēlāk tika pārkvalificēts par centra aizsargu, bet U21 izlasē abus mačus nospēlēja kā kreisais aizsargs: "Esmu diezgan universāls – ja ieliks uzbrukumā, spēlēšu arī uzbrukumā (smaida). Jā, "Ogre United" ziemā sāku kā labais aizsargs, tajā pozīcijā nospēlēju dažas draudzības spēles – vienu [Čudara prombūtnē] pat kā centra pussargs. Pēc tam mani ielika kā centrālo aizsargu, labi sevi parādīju. Arī Itālijā vienu sezonu nospēlēju kā centra aizsargs, tādēļ kaut ko jau arī zinu un protu, kādas pozīcijas +/- vajadzētu ieņemt. Bet, protams, vēl mācos ar katru spēli. Kur liek, tur spēlēju – U21 izlasē kreisais aizsargs biju tādēļ, ka man savā ziņā paveicās, ka citam spēlētājam diemžēl bija savainojums. Treneri zināja, ka varu spēlēt kā malējais, un tur arī ielika. Kājas man ir abas, taču primārā, protams, ir labā un kreisā jau bija nedaudz ierūsējusi, bet ar treniņiem nedaudz atguvu. Domāju, ka bija ok."

Pēc debijas spēles pret RFS viņa jauno pozīciju komentēja arī galvenais treneris Aleksandrs Rehviašvili: "Pirmajā pārbaudes spēlē pret "Audu" viņš bija labais aizsargs, bet pēc spēles prasīju – kādēļ tu domā, ka tu esi labais aizsargs? Viņš atbildēja – nu, nezinu, man patīk spēlēt šajā pozīcijā. Ja tev tur patīk, tas nenozīmē, ka tā ir tava galvenā pozīcija. Pēc tam pastrādājām treniņu procesā un pēc ilgas runāšanas izvēlējāmies, ka viņa pamatpozīcija būs centra aizsargs. Iepriekšējās divās spēlēs viņš šajā pozīcijā bija ļoti labs, un ļoti gribu viņu redzēt tieši šajā pozīcijā. Lormanim ir fantastisks ātrums, un aizsardzības līnijā mums to vajag izmantot. Ļoti gribu un ļoti ceru, ka varam no viņa izveidot kvalificētu aizsargu."

Žiga Lipuščeks un Mārtiņš Lormanis. Foto: Sanita Sparāne/RFS

Lormanis aizvada savu pirmo apli Virslīgas karjerā: "Ar daudziem Virslīgā esmu kopā vai pret viņiem spēlējis jauniešos, izlasēs. Leģionārus varbūt zinu mazāk, bet tieši "Audu" zinu ļoti labi, jo arī pie viņiem vasarā biju uz treniņiem. Cik nu esmu skatījies labākās video epizodes, spēles, tik arī zinu. Līmenis, manuprāt, nav stipri atšķirīgs no D sērijas – izņemot vadošās komandas, protams. Tas, kā spēlējam ar Ogri - rukājam -, tā bija arī D sērijā. Vienīgi, ja tur tā bija visās spēlēs, tad šeit var just, ka vadošajām komandām ir lielāks pārsvars. Pārējās komandas gan, manuprāt, ir ļoti līdzīgas D sērijai. Personīgi man grūtākā spēle līdz šim bijusi pret "Liepāju", pret [Kivonu] Leidsmanu – viņš labi spēlēja ar korpusu. Pret citiem uzbrucējiem man bija vieglāk, arī ["Audas" rezultatīvais panamietis Hosuē] Vergara, manuprāt, neko daudz neizdarīja – Tomašs [Mickēvičs] ļoti labi tika ar viņu galā, man pat divcīņu ar viņu sanāca mazāk."

"Mans mērķis ir spēlēt labi, kvalitatīvi, parādīt sevi no labākās puses un tad skatīties, kādas opcijas parādīsies. Šobrīd vairāk domāju par personīgo izaugsmi, individuāliem treniņiem – strādāju, cik vien daudz varu, lai kļūtu labāks," noslēdza Lormanis. Nākamo spēli debitanti aizvadīs trešdien "Skonto" stadionā pret čempionvienību "Riga", bet pirmo apli pabeigs pirmdien Salaspilī pret "Jelgavu".