Butriks: "Adeleki transfērs pierādīja "Ventspils" spējas, interese ir arī par Tosinu"

Rīt [saruna notika piektdien - aut.] lidojat uz otro treniņnometni siltajās zemēs. Dodaties turp jau ar vairāk vai mazāk nokomplektētu sastāvu vai arī jaunu futbolistu meklējumi vēl turpināsies?
Domāju, komplektācija vēl nav noslēgusies, mēs turpināsim strādāt šajā virzienā līdz pat pēdējai transfēru loga dienai. Konkrētu mērķu nav - mēs skatāmies uz spēlētāju tirgu un, ja būs pieejams kāds spēcīgs futbolists, mēs viņu varbūt piesaistīsim.

Vietējo futbolistu tirgus gan laikam vairāk vai mazāk ir slēgts un te runa ir vairāk par leģionāriem?
Jā, vairāk par leģionāriem, bet nevar izslēgt arī kāda vietējā spēlētāja pievienošanos.

Šī būs otrā sezona Adlana Šišhanova vadībā. Vai gatavošanās posmā šogad esat pamainījuši akcentus salīdzinājumā ar pagājušo gadu?
Mūsu klubā katrs nodarbojas ar saviem pienākumiem, un mums ir ļoti kvalificēts treneru kolektīvs, kurš ļoti labi prot darboties ar gados jaunajiem spēlētājiem. Mēs šai ziņā pilnībā uzticamies treneriem. Kaut gan, protams, kopā diskutējam par atsevišķiem spēlētājiem, kā arī runājam par to, kā panākt vēl lielāku futbolistu progresu.

Runājot par treneriem, vai Vukičeviča palikšana bija absolūti droša, ņemot vērā, ka "Ventspils" vienmēr deklamē mērķi izcīnīt Virslīgas titulu un pērn tas neizdevās?
Mēs nešaubījāmies - Vukičevičam pilnībā uzticamies. Viņš ir ideāli piemērots mūsu komandai. Viņš prot strādāt ar jaunajiem futbolistiem, kas mūsu gadījumā tagad ir ļoti svarīgi. Mums nozīmīgākais ir komandas kopējais progress un atsevišķu spēlētāju individuālais progress. Ja paskatāmies uz pagājušo gadu, tad vairāku spēlētāju progress ir acīmredzams.

Šai starpsezonu periodā "Ventspils" visvairāk bija pamanāma ar to, ka komandu iztikti pameta Latvijas futbolisti. No astoņiem Latvijas spēlētājiem, kuri pērn Virslīgā nospēlēja vismaz tūkstoš minūtes, sešu "Ventspilī" vairs nav. Palika tikai Tīdenbergs un Koļesovs. Ar ko šī situācija ir saistīta?
Melošu, ja teikšu, ka nevienu no šiem sešiem aizgājušajiem nevēlējāmies paturēt. Taču paturēt ļoti, ļoti vēlējāmies tikai divus - ar viņiem neizdevās vienoties. Savukārt par pārējiem - nekādu problēmu viņu aiziešanā nesaskatījām. Turklāt, lai gan nevēlos saukt uzvārdus un kādu aizvainot, bet jaunākajam no viņiem bija 29 gadi [no sešiem aizgājušajiem Rečickim (pameta "Ventspili" jau septembrī) un Uvarenko ir 32, Bulvītim un Meļņičenko 31, Žuļevam 30, Jagodinskim 26 gadi - aut.].

Jagodinskim ir mazāk.
Viņš kā reiz ir viens no tiem diviem, kuru gribējām paturēt, taču ar viņu bija noteikta vienošanās, un viņš vēlējās komandu pamest. Izrādījām pretimnākšanu. Izmantojot iespēju, es vēlētos pateikties visiem puišiem par padarīto darbu pagājušajā gadā - viņi visi bija profesionāli. Tomēr "Ventspils" nākamā lappuse būs bez viņiem.

Tātad tie divi, kurus gribējāt, bet nepalika, saņēma labākus piedāvājumus?
Tā bija viņu izvēle. Iespējams, tas viss saistīts ar viņu vecumu - laiks, kad acīmredzot gribas pēc iespējas vairāk nopelnīt. Mēs ne ar vienu neķildojāmies - vienkārši izteicām savu piedāvājumu, viņi izteica savas prasības. Viens spēlētājs vispār pat neielaidās pārrunās, uzreiz pasakot, ka vēlas pamēģināt spēkus citur. Katrā ziņā no abām pusēm viss bija korekti.

Minēji, ka aizgāja gados vecāki Latvijas futbolisti. Taču tie, kas atnākuši viņu vietā (šeit runāju tieši par pašmāju spēlētājiem), pagājušajā gadā savās komandās ne vienmēr saņēma pietiekamu spēles laiku - Ingars Stuglis un Svārups "Spartakā", Mickevičs "Riga", Kazačoks RFS [neviens no viņiem pamatsastāvā pērn Virslīgā nenospēlēja vairāk par 12 spēlēm - aut.]. Kāpēc paņēmāt tieši viņus - ticat viņu spējām un progresam vai arī citu komandu līderus nebija iespējams iegūt savās rindās?
Šobrīd esam apmierināti ar ikvienu savu papildinājumu. Uzskatu viņus visus par mūsdienīgiem futbolistiem, visi ātri un jauni [neviens no šī kvarteta nav vecāks par 25 gadiem - aut.] spēlētāji. Taču, cik nu jauni, - Kazačoks jau divreiz atzīts par Virslīgas labāko pussargu un divi tituli pēc kārtas, Mickevičs Latvijas čempions, Stuglis arī bijis Latvijas čempions, Svārups tāpat. Es jums teikšu, ka futbolā netrūkst piemēru, kad futbolists visu karjeru it kā spēlē lielās komandās, bet par čempionu nekļūst. Tāpat netrūkst piemēru, kad spēlētāji netiek izlasē, bet pēc pievienošanās "Ventspilij" spēj tur iekļūt. Tāpēc esmu pārliecināts, ka no šī minētā kvarteta būs futbolisti, kuri iekļūs un spēlēs izlasē un par viņiem teiks, ka ir nākotne. Šai sakarā mums nav nekādu pārdzīvojumu un bažu.

Palikušos Tīdenbergu un Koļesovu uzskati par īpaši lojāliem un spēlētājiem, ar kuriem "Ventspils" saista savu nākotni?
Jā. Pirmkārt, viņiem ir ilgtermiņa līgumi, otrkārt, viņus jau var uzskatīt par vietējiem - Eduards vispār jau no pirmsākumiem ir ventspilnieks, Koļesovs jau sen ir klubā, kopš spēlēšanas akadēmijā. Viņš ir piemērs pārējiem - izejot visus posmus, no "Ventspils" iekļuva Latvijas izlasē. FK "Ventspils" negrasās nevienu piespiest spēlēt pie mums ar varu.

Daļēji jau atbildēji uz šo jautājumu, bet tomēr interesanti sanāk, ka daļa jūsu leģionāru palikusi komandā, kamēr Latvijas futbolisti lielā mērā nomainījušies - pierasts, ka parasti notiek pretēji...
Leģionāriem, pirmkārt, nozīmīgi ir Eirokausi. Ir futbolisti, kuri visu karjeru spēlē spēcīgos čempionātos, bet netiek pie iespējas uzspēlēt Eirokausos. Leģionāri šādu iespēju augstu novērtē. Vietējie spēlētāji, tēlaini runājot, mainot komandas Latvijas ietvaros par to sevišķi neaizdomājas, jo Virslīgas vadošās komandas visas daudz maz regulāri piedalās Eirokausos. Leģionāriem tā ir spēcīga motivācija palikt šeit. Plus ārkārtīgi svarīgi ir, ka mums ir ambicioza vadība - kāds varbūt vēlas mierīgu darba vietu, bet kāds vēlas kaut ko vairāk dzīvē sasniegt. "Ventspils" ir piemērs, kur spēlētāji vēlas kaut ko sasniegt un pierādīt - pirmām kārtām sev.

Atkal atsaucoties uz to, ka "Ventspils" mērķis allaž ir pirmā vieta, vēlos pavaicāt par vārtsargiem - Uvarenko un Meļņičenko komandu pametuši, savukārt jūsu rīcībā esošie Baturins (21) un Kudrjavcevs (20) ir ļoti jauni. Vai ir iespējams izcīnīt titulu ar viņiem, ņemot vērā, ka čempionu vārtsargam jābūt stabilai vērtībai?
Ja mūsu pieredzējušie vārtsargi, vismaz viens no viņiem, spēlētu stabili, tad, iespējams, mēs darītu visu, lai viņi paliktu pie mums. Taču es šādu stabilitāti neredzēju. Un ir cits piemērs - jauns puisis [Roberts Ozols, kurš pērn septembrī nosvinēja 23. dzimšanas dienu - aut.], kuru vairums nemaz nezināja, pagājušajā gadā atvairīja divas izšķirošas pendeles un padarīja "Riga" par čempioni, pašam kļūstot par čempionāta labāko spēlētāju. Tā ka te vispār neredzu problēmu. Pasaulē ir maz vārtsargu, kuri nekļūdītos - tad jau labāk lai šīs kļūdas pieļauj jauni puiši... Toties ar laiku viņi dos labumu gan mums, gan visai valstij.

Noslēdzot komplektācijas tēmu, pagājušajā un aizpagājušajā gadā spilgti spēlēja Akinjemi, pēc tam pērnvasar notika epopeja ar viņa pazušanu - galu galā veiksmīgi viņu pārdevāt, tomēr viņa komanda "Start" izkrita no Norvēģijas augstākās līgas [Adeleki 12 spēlēs trīs vārti - aut.]. Neesat mēģinājuši viņu dabūt atpakaļ?
Mēs, protams, nebūtu pret viņa atgriešanos, taču skaidrs, ka norvēģu klubs ieguldījis viņā lielu naudu.

Īre?
Kāda jēga no tā būtu norvēģu klubam, kuram jāmēģina atgriezties augstākajā līgā? Akinjemi un klubam ir jāattaisno šis transfērs. Akinjemi ir jāatpelna līdzekļi, kas viņā ieguldīti. Mēs nebūtu pret viņa atgriešanos, bet vismaz pagaidām tas nav aktuāli.

Cik komandas Virslīgā šogad, tavuprāt, cīnīsies par titulu un kā vērtē "Ventspils" izredzes?
Man mūsu šī gada modelis patīk - jauna, ambicioza, ieklausās trenerī. Prognozēt gan nevēlos, sezona būs gara un tā visu parādīs, turklāt manā rīcībā nav tā spēcīgākā informācija par leģionāriem citās komandās. Viss jāredz laukumā. Taču mēs katrā ziņā neesam kļuvuši vājāki salīdzinājumā ar pagājušo gadu - tas noteikti.

Pirmajā treniņnometnē Spānijā daži zaudējumi bija ar palieliem rezultātiem.
Mēs šiem rezultātiem lielu uzmanību nepievēršam. Ielidojām vakarā, bet jau nākamajā dienā pulksten divos spēlējām pret Maskavas CSKA. Līdz šim mēs nevienu pārbaudes maču neesam aizvadījuši ar potenciāli spēcīgāko sastāvu - esam devuši iespēju visiem sevi pierādīt. Jaucām sastāvus un parasti puse bija potenciālā pamatsastāva futbolisti, bet otra puse tie, kam devām iespēju. Visticamāk, tikai otrajā Spānijas nometnē kādā spēlē būs tāds sastāvs, kāds arī iesāks šo Virslīgas sezonu. Turklāt tiešām spēlējām pret komandām, kas objektīvi tajā brīdī bija labāk gatavas un spēcīgākas. Un, ja nekļūdos, pret to pašu CSKA [0:5] mēs pa vārtiem sitām biežāk nekā viņi, taču viņu futbolistu meistarība, izmantojot iespējas, protams, ir augstāka.

Nav noslēpums, ka Latvijas klubiem ir svarīgi ik pa laikam kādu futbolistu pārdot un nopelnīt. Pērnvasar, šķiet, itin veiksmīgi pārdevāt Akinjemi. Vai šoziem ir bijušas iespējas šādā veidā nopelnīt?
Mūsu rīcībā, paldies Dievam, ir futbolisti, kuri tirgū ir interesanti. Skaidrs, ka noteikti vaicāsi par Tosinu [Aijegunu] - par viņu interesējas, turklāt nopietni klubi. Teikšu tā - Latvijas klubu futbolā sen nav bijuši klubi ar tādu vārdu, kas interesētos par Virslīgas spēlētāju... Taču tikt lielā klubā nav tik vienkārši - savas prasmes ir jāpierāda katrā spēlē, visu laiku jābūt augstā līmenī. Lai gan mums ar Tosinu ir ilgtermiņa līgums, viņam visas durvis ir atvērtas. Agri vai vēlu transfērs notiks, bet šeit un tagad Tosinam jāatdod visi spēki "Ventspils" labā. Mēs viņu paņēmām, kad viņam bija 18 gadi, un skaidrs, ka Tosins ir spēcīgi progresējis [šobrīd nigērietim ir 20 gadu - aut.], viņš ir augsta līmeņa spēlētājs.

Kāda ir jūsu pieeja - jūs palaistu Tosinu tagad uz pārbaudi kādā klubā brīdī, kad "Ventspils" pilnā sparā gatavojas sezonai, vai arī jūsu prasība ir "nauda uz galda"?
Atkarīgs no situācijas. Pēdējais piedāvājums bija tāds, ka mēs bijām gatavi Tosinu palaist uz pāris dienām, taču otra puse pieklusa. Viss atkarīgs no pārrunām, ir kaudze nianšu - apdrošināšana un tā tālāk. Mēs apzināmies, ka viņš ir pelnījis pāriet uz spēcīgāku čempionātu un spēcīgāku komandu, taču, iespējams, tas notiks vasarā, iespējams, pēc nedēļas. Agri vai vēlu tas notiks - Tosins ir pāraudzis šo līmeni. Tiesa, viņam jāsaprot, ka nedrīkst apstāties ne brīdi - paldies Dievam, viņam galva strādā pareizā virzienā.

Pēc Adeleki Akinjemi pazušanas gadījuma esat kaut vai tā paša Aijeguna sakarā veikuši speciālas pārrunas, lai nekas tamlīdzīgs vairs neatkārtotos?
Kaut kādas darbības esam veikuši, taču nevaram pilnībā norobežot savus spēlētājus no kaut kādiem cilvēkiem, kuri zvana futbolistam un skalo smadzenes. Mēs to nevaram izslēgt. Mēs varam vienīgi runāt ar saviem futbolistiem, operēt ar faktiem, motivēt labi spēlēt. Adeleki izvēlējās tādu ceļu, taču Tosins ir pilnībā cits cilvēks - klubam, kurš viņu paņems, šai ziņā paveiksies, jo ar viņu nekādu problēmu nebūs. Adeleki izvēlējās savu ceļu, uzticējās citiem cilvēkiem un tagad spēlēs Norvēģijas otrajā līgā, nevis, piemēram, Francijas augstākajā līgā. Taču mums jāciena viņa izvēle.

Tagad, kad pagājis laiks kopš darījuma, vari atklāt, kādi klubi par Akinjemi toreiz interesējās?
Tas nebūs ētiski, taču, jā, man bija piedāvājumi no Francijas augstākās līgas, tāpat no nopietna kluba no postpadomju teritorijas, taču tagad sīkāk to neapspriedīšu - šī lappuse ir pāršķirta, spēlētājs izvēli ir izdarījis. No otras puses, Akinjemi mums arī spēcīgi palīdzēja - sasita vārtus, pierādīja sevi un pierādīja, ka "Ventspils" prot darboties transfēru tirgū. Pēc šī transfēra vairāki perspektīvi futbolisti vēlējās spēlēt tieši "Ventspilī", saprotot, ka šeit prot strādāt un realizēt veiksmīgus transfērus. Tāpat tā ir spēcīga motivācija mūsu akadēmijas puišiem, kuri redz, ka "Ventspilī" viss ir iespējams.

Pirms gada interese bija arī par Koļesovu, no Anglijas "Championship". Vai šī interese ir apslāpusi, ņemot vērā, ka pērn viņš daudz laika pavadīja uz rezervistu soliņa?
Interese bija arī šoziem, bet skaidrs, ka pēc Bulvīša un Jagodinska aiziešanas situācija ir mainījusies - es aprunājos ar pašu Koļesovu un ar ieinteresētajiem klubiem, un mēs pārtraucām transfēru kontaktus. Vismaz līdz vasarai Koļesovs paliks pie mums. Viņam ir lieliski dotumi - ir jāstrādā un jāprogresē. Viss ir viņa rokās.

Par UEFA naudu - "Spartaks" to joprojām nav saņēmis, divi Latvijas klubi saņēma savlaicīgi, bet "Ventspils" saņēma ar aizkavēšanos. Kāda informācija ir tavā rīcībā?
Godīgi saku, ka esmu bez saprašanas, kāpēc "Spartaks" nesaņem savu naudu un tāpat nesaprotu, kāpēc mums piešķīra ar aizkavēšanos. Neviens neko nepaskaidroja. Pat nezinu, ko lai atbild. Nesaņēmām nekādas vēstules ne no UEFA, ne no LFF. Taču šī naudas aizkavēšanās mūsu gadījumā nebija ilga.

Pērn pozitīvi izcēlāties, ka ļoti agri sākāt aizvadīt mājas spēles lielajā stadionā uz dabīgā seguma. Ko varam sagaidīt šogad?
Precīzi vēl nevaru pateikt, bet, iespējams, pat uzreiz sāksim spēlēt uz zālītes ["Ventspils" pirmajā kārtā 10. martā uzņems "Spartaku" - aut.]. Ja ne pirmajā, tad otrajā mājas spēlē [31. martā pret "Mettu"/LU - aut.]. Tas tomēr atkarīgs no laika apstākļiem.

Tas izmaksā dārgi?
Tie noteikti nav mazi līdzekļi [smejas]. Ir ilglaicīgi jāuztur apsildīšana zināmā temperatūrā. Tas nav lēts prieks, bet mēs esam par futbolu, par īstu futbolu. Uzskatām, ka līdzjutēji ir pelnījuši vērot futbolu nevis skolu laukumos, bet labos stadionos.

Lasi vēl:
• Riherts: "Piedāvāsim mājas spēles aizvadīt Hondurasā"
• Zuntners: "Pilnīga uzticība: futbolisti gatavi parakstīt līgumu uz 10 gadiem"
• Usovs par Dubras aiziešanu, Karašauska "tranzītu" un Pertijas pārmetumiem
• Gauračs: "Ja Eirokausu nauda no UEFA ienāks, viss būs kārtībā"
• Isakovs: "Viss "Daugavpils" izjustais uz savas ādas ir saistīts ar Gavrilovu"