Pertija: ''Ja būtu to visu redzējis, man nebūtu par ko un kam atvainoties''

Tamaz, cik komanda ir gatava, un kāds ir noskaņojums spēlētājiem?
- Mēs neskatāmies uz to, kas notika, uzvara pār ''Mettu'' 5:1 jau ir pagātne. Mēs cītīgi gatavojamies spēlei ar ''BFC'', ļoti labi saprotam, ka komanda labi aizvada mājas spēles, tāpēc mūsu uzdevums ir būt maksimāli gataviem, tieši tāpēc mēs brauksim vienu dienu iepriekš. Futbolisti rāda savu profesionalitāti, ir redzama ļoti liela atdeve treniņos, tāpēc mums ir izvēles iespējas, pluss vēl Gutkovskis pievienojās treniņiem. Komanda būs gatava, tas ir vairāk nekā skaidrs.

Jūs kādā no preses konferencēm teicāt, ka ''Skonto FC'' ir kādas problēmas. Kā tās tiek risinātas, un kāda ir spēlētāju reakcija uz visu notiekošo?
- Jā, problēmas tiešām mums ir, tiek kavēta algas izmaksa. Taču gan es, gan viss trenera korpuss, gan spēlētāji saprotam, ka mēs strādājam ''Skonto'' un mūsu galvenais uzdevums ir visu laiku turēt noteiktu līmeni. Tāpēc mēs esam gatavi līdz pēdējam profesionāli pieiet pie mūsu darba, esam gatavi izturēt, gaidīt, kaut vai vienkārši tāpēc kā esam ''Skonto'', klubs, kuram ir bagāta vēsture, un mēs nedrīkstam pasliktināt to spēles tonusu. Ir arī redzams, ka kluba administrācija un prezidents cenšas atrisināt šo problēmu pēc iespējas ātrāk, kas arī dod papildus pārliecību, ka viss būs kārtībā.

Cik grūti ir cīnīties ar “Ventspili”, “Liepāju”, kuri visu laiku pastiprinās ar jauniem spēlētājiem un kuriem finansiālā situācija no malas izskatās stabilāka nekā pašlaik tā ir ''Skonto''?
- Šogad čempionāts ir tāds, ka ir grūti spēlēt ar visām komandām, kaut vai līdz brīdim, kad tu lauz to spēles gaitu. Un tas nav ne tikai mums, bet kopumā visām komandām, jo godīgi neatceros, kad tā bija, ka nevar pateikt, kas uzvarēs līdz pašām beigām. Mums pat nav izteiktu pastarīšu, pat ''Metta'', kura atrodas pēdējā vietā, spēj cīnīties. Ja tu neņem virsroku jau no paša spēles sākuma un nesāc kontrolēt bumbu, tad viss kas var notikt, lūdzu – Jelgava nospēlēja neizšķirti ar viņiem un otrajā spēlē tikai pašās beigās izrāva uzvaru. Kas attiecas uz ''Ventspili'', ''Liepāju'' – nedod Dievs, lai viņiem ir tādas pašas problēmas. Taču būtu ļoti interesanti novērot, ko un kā viņi darītu, ja viņiem būtu tāda pati situācija kā mums. Bet es vēlreiz atkārtošos, ka es negribu, lai kādām komandām būtu problēmas, tieši otrādi – es gribu, lai Latvijas čempionāts un Latvijas futbols kopumā paliek spēcīgāks, attīstās. Bet arī jau tagad klubiem ir visas dotības, lai izaudzinātu labus futbolistus, kuri nākotnē varētu spēlēt Latvijas izlasē.

Runājot par to kas notika pēc spēles ar “Mettu”, droši vien Jūs jau zināt, kas īsti tur notika, redzējāt fotogrāfijas ar incidentu, kurā piedalījās arī Miholaps. Preses konferencē Jūs atvainojaties Rihertam un “Mettai” par saviem līdzjutējiem. Bet tagad Jūs esat vairāk informēts, un vai Jūsu viedoklis mainījās par šo situāciju?
- Godīgi sakot, mani maldināja, jo tiklīdz tiesnesis nosvilpa es devos uz ģērbtuvēm. Es biju domājis, ka ir vainīgi mūsu līdzjutēji, ka viņi izskrēja, vai kaut kas līdzīgs, jo pats es to epizodi neredzēju. Bet pēc tam, kad visu noskaidroju, ieraudzīju šīs fotogrāfijas, sapratu, ka, ja es būtu to visu redzējis un zinājis, tad man nebūtu par ko un kam atvainoties. Mani maldināja, tāpēc es atvainojos par līdzjutējiem, domājot, ka viņi kaut ko ir sataisījuši. Bet, ieraugot fotogrāfijas, es padomāju, kas būtu, ja tas būtu es. Jā, viņi teica, ka tās bija emocijas, bet tādu emociju kā man, viņiem visiem kopā nebūs. Bet es nekad dzīvē nepieļautu, lai manu kolēģi sāktu žņaugt. Vēl jo vairāk, es uzskatu, ka ar to nedrīkst nodarboties konkrēti cilvēki, kuri ir redzami fotogrāfijās. Viss sākās ar to, ka Miholaps aizstāvēja mūsu traumēto Smirnovu, kurš spēj pārvietoties pagaidām tikai ar kruķu palīdzību. Jebkurš cilvēks aizstāvētu savu futbolistu šādās situācijās.

Par to, ko es ieraudzīju fotogrāfijās, es varu nevis atvainoties, bet izteikt savu kritiku. Šādās situācijās nedz galvenais treneris, nedz ģenerāldirektors nedrīkst iet laukumā, pat ja uz laukuma notiek kautiņš un futbolisti kaujās savā starpā, treneris nedrīkst iejaukties. Trenerim ir jābūt trenerim, nevis doties laukumā un skaidrot attiecības. Bet kopumā, es domāju, ka tā ir aizstāvēšanas reakcija, jo viņi zaudēja ar lielu rezultātu, turklāt ir ļoti grūti kad zaudējumi ir gandrīz katrā spēlē, tāpēc kaut kur viņiem ir jāparāda sevi. Ir kompetenti cilvēki, kuri pieņem lēmumus šādās situācijās. Bet fotogrāfijās redzētais mani drausmīgi nobrīnīja, jo Mihails Miholaps nav tas cilvēks, kas var kādu aizvainot, un no otras puses arī ir jābūt kaut kādai cieņai pret šo cilvēku, Mihails visu savu veselību un dvēseli ieguldīja, spēlējot Latvijas klubos un Latvijas izlasē. Viņš ir ļoti liels piemērs jaunajiem futbolistiem, kā ir jāiesit vārti. Žņaugt viņu futbola laukumā cilvēkiem to redzot, lai arī ko viņš tur nebūtu izdarījis, nav pieņemami. Paldies Dievam, ka es nebiju tur blakus un ka es neredzēju šo ainu dzīvajā, jo tad es būtu aizmirsis visu ētiku, trenera darbu, pilnīgi visu un kļūtu pilnīgi neadekvāts, esmu tiešām ļoti priecīgs, ka mani novirzīja no augšas tālāk no šī incidenta.

Jūs pateicāt, ka tas ir nepieņemami. LFF Valdes loceklis, tāpat arī Nacionālās izlases trenera palīgs un padomdevējs, cilvēki, kuri spēlē lielu lomu Latvijas futbolā, piedalījās šajā incidentā.
- Runājot par padomdevējiem, es neuzskatu, ka Marianam Paharam ir vajadzīgi kādi padomi, jo viņš ir spēlējis augstā līmenī, ir strādājis ar labiem treneriem, strādājis kopā ar Starkovu, pat ja kāds varētu dot viņam kādu padomu, tad tas būtu Vitālijs Astafjevs, kurš arī ir spēlējis augstā līmenī, bet tas ir tikai tad, ja Paharam būtu vajadzīgs kāds padoms.

Bet atgriežoties pie incidenta, iedomājaties, kas būtu, ja to izdarītu “Skonto” - vai nu es, vai nu Miholaps. Mums jau tā visu laiku kliedz, ka mums ir jābūt priecīgiem, ka ar mums runā krieviski, jo esam atbraucēji utt. Ir sports, ir politika un ļoti slikti, kad šie jēdzieni tiek apvienoti. Mēs strādājam Latvijā, mēs ļoti cienām šo valsti, vienkārši nav iespējams dzīvot valstī 20 gadus, ja tu to necieni un nemīli. Es, Miholaps dzīvojam Latvijā jau ļoti ilgu laiku, mums ir ģimenes, ir bērni, kuri mācās latviešu skolās. Ir jau beidzot pienācis laiks, kad ir jābeidz visādi apvainot iebraucējus. Padomājiet paši, Miholaps, cik viņš ir ieguldījis Latvijas futbolā. Mēs esam sportisti, un šo jautājumu nedrīkst būt sportā. Tāpēc es domāju, ka nav starpības, kas ir šie cilvēki, LFF Valdes loceklis, trenera palīgs, vai vēl kāds cits – visiem ir jāuzvedas savā līmenī, jānodarbojas ar savām lietām. Ja esat to pamanījuši, mēs ar šādām lietām un intrigām nenodarbojamies. Miholaps nekādā gadījumā nav pelnījis, lai ar viņu tā izrīkojas, šādu žestu. Ko lems LFF, mani neinteresē, vai viņus sodīs, vai arī nē, man no tā nekļūs ne labāk un ne sliktāk. Var pat nesodīt, pašam cilvēkam ir jāsoda sevi par šādu uzvedību.

Pats Miholaps Jums nokomentēja šo situāciju? Vai sekoja kādas atvainošanās?
- Pirmais, ko jautāju Miholapam pēc ieraudzītā fotogrāfijās bija vai viņš pagrūda to cilvēku vai nē. Viņš atbildēja pavisam vienkārši: “Tamaz, vai tad tu nezini mani?”. Un tieši tas arī mani nobrīnīja, jo viņš nevarēja, nu tiešām nevarēja pagrūst 70 gadīgo cienījamo vīru, nu NE-VA-RĒ-JA. Miša ir ļoti labi audzināts labsirdīgs cilvēks, un visi, kas viņu pazīst to tikai apstiprinās. Jā, pret viņu bija agresīva attieksme, bet viņš nebija grūdis nevienu. Par to, vai sekoja atvainošanās nezinu, bet pat ja sekoja, tad es šaubos, ka tas bija tāpēc, kā viņi nožēlotu padarīto, drīzāk tās bija bailes, ka Mihails varētu aiziet kaut kur un uzrakstīt kādus iesniegumus, intervijas utt. Mihails nav tāds cilvēks, lai kaut ko, kaut kur rakstītu un sūdzētos, Pertija nav tāds cilvēks, “Skonto” kopumā nestrādā tādi cilvēki. Notika tāda situācija un viss, tā jau ir pagātne. Es ļoti ceru, ka šis bija vienīgais tāds incidents, jo mēs visi strādājam futbola, nevis kāda cita sporta veida, vārdā.

Vai Jūs zināt to, kas notika pirms spēles, kad no sākuma Smirnovs netika laists stadionā, ka neskaidru iemeslu dēļ netika ielaists “Skonto” līdzjutējs, ka visi fani, solidaritātes dēļ, kopīgi devās vērot aiz stadiona žoga, par to ka tika izsaukta policija?
- Būsim godīgi, “Mettai” ir nepatika pret mums, tas ir redzams jau vairāku gadu garumā. Tas nav kāda konkrēta cilvēka dēļ, bet gan vairāk sportiski. Tas ir sports - esam konkurenti. Par faniem, tas pats, iepriekš bija incidenti, kad pēc spēles tika uzbrukts sievietei. Tāpēc to nepatiku var saprast. Agri vai vēlu tas pāries. Mēs visi cenšamies attīstīt futbolu, un visas līdzīgas intrigas nevienam no mums nav vajadzīgas. Intrigas ar iebraucējiem, kuras man visvairāk nepatīk. Daudzi jautā, kāpēc es nerunāju latviski, nu iemācīšos es valodu, ko pēc tam teiks? Ka man ir gruzīnu pase, nevis latviešu? Es jau vairākkārt esmu teicis, un arī teikšu, ka man ļoti patīk Latvija, tiešām patīk, es cienu šo valsti, es strādāju šeit, ieguldu savu dvēseli, gribu, lai Latvijas puiši spēlē kvalitatīvu, skaistu futbolu. Bet viss būs labi, un arī attiecības ar to pašu “Mettu” uzlabosies ar laiku, jo mēs kopīgi darām vienu un to pašu darbu. Tie cilvēki, kuri strādā “Mettā”, ir ļoti gudri cilvēki, padomājiet paši, tādā vecumā būt par Latvijas izlases galvenā trenera palīgu, tas pats arī attiecas par LFF Valdi, tur principā nevar būt neizglītoti cilvēki. Viņiem ir savas ambīcijas, mērķi un viņi visādiem veidiem mēģina panākt iecerēto. Bet viņiem pagaidām trūkst elastības. Ir jāsaprot, kur mēs virzāmies, jo ja laukumā mēs esam konkurenti, tad ārpus tā, mēs esam Latvijas futbola saime, kurai ir jāsadarbojas un kopīgiem spēkiem jāattīsta Latvijas futbols, bet nekādā gadījumā nav jānodarbojas ar blakus lietām, kuras neskar futbolu, piemēram ar politiku. Jā, es nezinu valsts valodu, bet ir arī tādi, kuri šeit piedzima, un neprot to, un vai tas ir pats galvenais šodien? Bet spēlēs ar “Mettu” vienmēr tiek pacelti šie jautājumi. Mūsu ģērbtuvē ienāca viņu cilvēks ar vārdiem, ka šeit ir viņa mājas. Principā mūsu ģērbtuvē bez manas atļaujas neviens nedrīkst ieiet, pilnīgi neviens! Un tā ir jebkurā komandā, visā pasaulē, neskatoties uz valsti, nacionalitāti, politiskajiem viedokļiem utt. Tas ir mūsu cietoksnis, kur mēs gatavojamies spēlei, noskaņojamies cīņai laukumā un nevienam nav tiesību mūs iztraucēt. Bet es uzskatu, ka tas bija pārpratums un nekas vairāk, un tādu incidentu vairāk nebūs.

Vai šādi incidenti var izsist Jūs, Miholapu, vai kādu citu “Skonto” darbinieku? Vai tas neatstās kādu spiedienu uz Jums?
- Nē, noteikti nē. Esmu mierīgs cilvēks, tāds ir arī Miholaps. Tieši ar vēsu prātu Miholaps arī iesita visus tos vārtus Latvijas čempionātā. Mihails ir tāds cilvēks, kurš pat balsi nepacels, viņš šo visu epizodi uztvēra ar smaidu, es būtu to uztvēris citādāk, tomēr esmu vairāk dienvidnieks, bet viņš ir ļoti mierīgs. Jā, varbūt viņš apvainojās, bet ne vairāk par to. Bet iedomājaties, ja Jūs sāk žņaugt, vai kādu citu sportistu, vai aktieru, dziedātāju...? Pats fakts ir šausmīgs, nevis ko runā apkārt, bet pat šī žesta fakts.

Pilnu interviju ar ''Skonto'' galveno treneri variet lasīt ŠEIT.

Izmantotie resursi:
Official Skonto FC Website