Krivuņecs gatavs vērsties tiesā pret LFF: "Kāpēc viņi mēģina salauzt sistēmu?"

Maksima Krivuņeca viedoklis

“Vienmēr viedokļi dalīsies, bet darba procesā tas ir normāli. Vienmēr ir vieta diskusijai. Taču šoreiz LFF valde ignorē desmit klubu viedokli, ignorē komitejas viedokli. Nobalsoja tā, kā pateica. Tas ir politisks lēmums. Tādiem nav vietas sabiedriskas organizācijas valdē. Valdē, kuras locekļiem vajadzētu rūpēties par biedriem,” skaidroja Maksims Krivuņecs, futbola Virslīgas valdes priekšsēdētājs. “Tā vietā, lai piesaistītu partnerus un varētu īstenot projektus, viņi paceļ nodokļus.”

“Valdes locekļi nemaz nezina vēsturi, kā radies šis leģionāru maksājums. Pirms pāris gadiem tāda nebija vispār. Ar 8+3 sistēmas ieviešanu es piedāvāju kompromisu - atgriezties pie reģistrācijas maksājumu veikšanas, lai izveidotu iekšējo fondu. Un pēc tam starp klubiem atbilstoši sadalām naudu. Ja vēlies spēlēt ar vietējiem, tad vari darīt tā, un tā ir laba motivācija. Arī 1. līgas klubiem tā būtu motivācija tomēr spēlēt Virslīgā. Katrs klubs var izvēlēties savu stratēģiju - spēlē ar vienu vai astoņiem leģionāriem. Paši vienojāmies, kādas summas būtu adekvātas,” teica Krivuņecs.

Jaunais lēmums nosaka, ka no 2022. gada sezonas par pirmo līdz astoto ārzemnieku būs jāmaksā 3000 eiro, bet par katru nākamo - 8000 eiro. Pašreizējā vienošanās paredz, ka par pirmo līdz astoto leģionāru tiek maksāti 1000 eiro, par devīto līdz 11. - 3000 eiro, bet par katru nākamo 5000 eiro.

“Kāpēc jaunie valdes locekļi mēģina salauzt sistēmu - es nezinu… Kā var atnākt valdes loceklis uz sēdi ar prezentāciju, kurā ir divi slaidi… Vienā pastāstīts par esošo situāciju, otrā - par to, kā būs tālāk. Un uzreiz mēģināt nobalsot! Bez analīzes, bez argumentācijas, bez skaidrojumiem, ko vispār gribam sasniegt. Ja nauda no Virslīgas tiek novirzīta 1. līgas klubiem, tad kāds ir uzdevums? Nekur tas nav pateikts. Tas ir politisks lēmums pret Virslīgas klubiem. Tagad veidojas LFF budžets, kaut kur pietrūka, un atrada veidu, kā dabūt trūkstošo,” pauda Krivuņecs.

Viņš atzina - sarunās priekšlikuma autors Andis Rozītis nav varējis nosaukt nevienu faktu, kāpēc izmaiņas nāktu par labu Latvijas futbolam. “Viņš tikai filozofēja,” skaidroja Krivuņecs. “Visi valdes locekļi zināja mūsu viedokli, dzirdēja reakciju. Visi klubi pateica, kāpēc šis ir slikts lēmums, bija argumentācija. Kad tika pieņemts lēmums par 8+3 sistēmu, bija noslēgta džentlmeņu vienošanās ar LFF, ka neiesim uz tiesu. Jo Eiropas Savienības pilsoņiem nedrīkst liegt iespēju spēlēt šeit - viņiem ir tiesības brīvi pārvietoties un strādāt. Klubs drīkstētu spēlēt kaut ar 11 lietuviešiem laukumā. Toreiz vienojāmies. Bet - ja LFF grib tā izturēties pret biedriem, tad būs pretreakcija. Iesim uz tiesu, jo precedentu ir daudz.”

Andis Rozītis savā vēstulē norādījis, ka pārmetumi par komunikācijas trūkumu ir nevietā, jo tieši Virslīga savā sēdē nav ļāvusi piedalīties vairākiem cilvēkiem. Krivuņecam gan par to ir savs sakāmais: “Mēs izveidojām darba sapulci, uz kuru uzaicinājām projekta autoru. Piezvanīju arī citiem valdes locekļiem, kuri gan nemaz neesot zinājuši par tādu projektu… Aicinājām autoru prezentēt savu priekšlikumu un diskutēt par to. Aizsūtījām Zoom linku, bet viņš paziņoja, ka piedalīsies arī pārējie valdes locekļi un LFF prezidents Vadims Ļašenko. Zvanīju Ļašenko, kurš teica, ka neko tādu neesot apņēmies.

Interesanti arī, ka citas organizācijas valdes loceklis pieņem lēmumu, kas piedalīsies mūsu sapulcē… Man tas nepatika, jo tā ir mūsu darba sapulce, es esmu atbildīgs par kārtību. Neļāvu piedalīties papildus citiem cilvēkiem, ja vien viņi paši nepateica, ka to vēlas. Uzrakstīja Jurijs Andrejevs. Es viņam piezvanīju un paskaidroju savu pozīciju, viņš atbildēja: “Nekādu problēmu.” Sākās sapulce, tās gaitā LFF prezidents uzrakstīja un prasīja, lai varētu piedalīties arī citi valdes locekļi, ne tikai Rozītis. Tā arī bija. Piedalījās Viktorija [Mihaļčuka], Jānis Engelis, Rozītis, Emīls [Latkovskis], Nauris [Mackevičs]. Mums ir ieraksts, visu varam pierādīt.”

Anda Rozīša atklātā vēstule

Es ticu, ka visas Latvijas futbola sabiedrības mērķis ir šīs lieliskās spēles attīstība mūsu valstī un jaunu, talantīgu spēlētāju sagatavošana, lai valstsvienības un klubu sasniegumi atgrieztos vismaz tajā līmenī, kāds tas bija šī gadu tūkstoša sākumā.

Latvijas Futbola federācijas (LFF) valdes un mans kā tās locekļa pienākums ir rūpēties par visu Latvijas futbolu, par visu 136 LFF biedru interesēm, radot atbalsta mehānismus, kuri veicina Latvijas spēlētāja kvalitatīvu attīstību. LFF 2021. gada budžetā ir paredzējusi 257 tūkstošu EUR finansējumu Virslīgas čempionāta organizēšanai. Ievērojami lielāki līdzekļi pēdējos gados ir ieguldīti futbola infrastruktūras attīstībā, kuru izmanto arī Virslīgas klubi. Šie ieguldījumi apliecina federācijas attieksmi pret Virslīgu kā svarīgu Latvijas futbola sistēmas sastāvdaļu. Taču Latvijas futbolā ir arī citi sistēmu veidojoši elementi.

Mēs visi gribam atkal redzēt izlasi Eiropas čempionāta finālā, taču, lai to panāktu, nepieciešama jaunu, talantīgu futbolistu sagatavošana. Sportistu izaugsme aizsākas sporta skolās, klubos, taču tā nenoslēdzas tajā brīdī, kad jaunais cilvēks skolu pabeidz. Viņa turpmākā izaugsme ir jānodrošina dažāda līmeņa komandās, dodot
iespēju futbolistiem augt un pakāpeniski veidot augšupejošu karjeru. Ne jau visi sporta skolu beidzēji uzreiz ir gatavi spēlēt Virslīgā. Turklāt pašlaik ir spēkā noteikums, ka vienlaikus Virslīgas spēlē laukumā var atrasties astoņi
leģionāri.

Taču vadošajās komandās, kas tiecas pēc tūlītējiem rezultātiem, viesspēlētāju parasti ir krietni vairāk. Pats par sevi saprotams, ka leģionārus neviens klubs neiegādājas tāpēc, lai viņi sēdētu uz rezervistu soliņa. Ja klubam ir šie astoņi un vairāk leģionāru, tad viņi arī parasti spēlē, bet tas nozīmē, ka laukumā tiek tikai trīs vietējie. Turklāt daļai Virslīgas klubu nav savu futbola akadēmiju, un vietējo talantu attīstība nav to augstākā prioritāte.

Daudzi Latvijas futbolisti, kas jau sasnieguši noteiktu līmeni, spēlē ārzemju klubos. Taču ir sportisti, kam lielākoties ir astoņpadsmit, deviņpadsmit, divdesmit un nedaudz vairāk gadu, kas vēl nespēj iekļūt Virslīgas klubu vietējo spēlētāju
nosacītajā “trijniekā” vai noslēgt līgumu ārzemēs. Viņu attīstībai pastāv zemākas līgas, un tur spēlējošie lielākoties ir amatieri un materiālu atbalstu nesaņem. Jaunie cilvēki ir nostādīti nepatīkamas izvēles priekšā – turpināt spēlēt un nopietni trenēties, līdzekļus prasot no radiniekiem, vai tomēr par galveno dzīves prioritāti izvirzīt studijas un darbu, bet ar futbolu labākajā gadījumā turpināt nodarboties brīvajā laikā. Izaugsme, protams, tad apstājas.

Fakti nav iepriecinoši. Piemēram, no 2001. gadā dzimušajiem futbolistiem, kuri beidza spēlēt jauniešu sacensībās un kam vajadzēja turpināt karjeru Virslīgā vai tās klubu dublieru komandās, tur nokļuva mazāk par trešdaļu (29,6%). Turklāt arī daļa no komandās iekļuvušajiem spēlēja maz vai ļoti maz. Ir skaidri redzams, ka nepietiekams skaits jauno futbolistu, beidzot startēt jauniešu līmenī, iegūst iespēju turpināt trenēties un spēlēt konkurētspējīgās komandās.

Lai atbalstītu jaunos futbolistus un motivētu turpināt profesionāli trenēties un spēlēt, LFF valde 4. februārī pieņēma lēmumu no 2022. gada par katru pirmo līdz astoto komandas leģionāru Latvijas Virslīgas klubiem veikt reģistrācijas maksājumu 3000 EUR, bet katrs nākamais leģionārs jau izmaksās 8000 EUR. Konceptuāli reģistrācijas maksas paaugstinājumam piekrīt visi valdes locekļi, tiesa, bija diskusija par lēmuma īstenošanas termiņiem un formām.

Valde vēl nav lēmusi par šī “leģionāru fonda” izlietojumu. Taču mērķis ir atbalstīt jaunos futbolistus, un mēs rosināsim LFF administrācijai izstrādāt noteikumus, kādā kārtībā šis finansējums tiks sadalīts. Tomēr jau pati iecere radīt solidaritātes mehānismu ir radījusi atsevišķu Virslīgas funkcionāru necienīgu un nekonstruktīvu attieksmi ar mērķi visus resursus atstāt tikai Virslīgas klubu apritē.

Vēlos uzsvērt, ka lēmums par “leģionāru maksām” ir pieņemts atbilstoši LFF Statūtiem. Proti, LFF Sacensību nodaļai ir pienākums sagatavot un izskatīt reglamenta projektu un sniegt rekomendācijas LFF valdei. Savukārt tikai LFF valdei ir tiesības pieņemt un apstiprināt LFF sacensību reglamentus. Amizanti, ka, pēc vēstules autoru domām, Sacensību komiteja sagaida, ka LFF valdes locekļi komitejai sūtīs savus ierosinājumus, lai gan valdes locekļa ierosinājumi un viedokļi tiek iesniegti LFF valdei un LFF prezidentam.

Nevietā ir arī pārmetumi par komunikācijas trūkumu. Es kā izmaiņu projekta autors piedalījos Virslīgas sēdē un prezentēju izmaiņu būtību un argumentāciju, kādēļ tādas tiek virzītas. Tiesa, šajā sēdē gan netika ielaisti ne atsevišķi LFF valdes locekļi, ne LFF sporta direktors Jurijs Andrejevs, kuri vēlējās kopīgi diskutēt par izmaiņām...

Tāpat patiesībai neatbilst apgalvojums par kaut kāda veida vienošanās pastāvēšanu starp LFF un Virslīgu pret leģionāru maksu apjomu un izlietojumu 3 gados. Šāda veida lēmumu nav ne LFF valdes sēžu protokolos, ne kādos citos LFF oficiālajos dokumentos. Uz 3 gadiem ir tikai pieņemts lēmums par leģionāru un pašmāju spēlētāju skaitliski maksimālo attiecību laukumā 8+3. Savukārt visi citi šo lēmumu precizējošie regulējumi tiek iekļauti attiecīgi Virslīgas čempionāta reglamentā un katru gadu tiek pārskatīti un precizēti LFF valdē, šo reglamentu apspriežot un
apstiprinot.

Es gribu vēlreiz uzsvērt, ka lēmuma sagatavošanā un pieņemšanā nav pārkāpti LFF Statūti un procedūras. Taču galvenais ir šāda solidaritātes mehānisma būtība - tas kalpos Latvijas futbola attīstībai un palīdzēs daudziem jaunajiem spēlētājiem, kuri citā situācijā būtu likuši punktu karjerai, tomēr realizēt savu potenciālu.

Atcerēsimies, ka sportā viens savu meistarības virsotni sasniedz ātrāk, cits – vēlāk vai krietni vēlāk. Ja Kaspars Gorkšs vai Mārcis Ošs, kuru talantu padsmitnieku gados tā īsti vēl nesaskatīja, būtu beiguši karjeru deviņpadsmit vai divdesmit gadu vecumā, mums nebūtu bijis divu patiešām labu futbolistu. Un viņi tādi nav vienīgie.

Nu nav slikti. Tad mums jau 4 oligarhi futbolā: Lomakins, Milovs, Hramovs un Enģeļis

— Spartaks Melkumjans (@melkumjans) February 15, 2021

Atbildot uz @melkumjans tvītu par Latvijas futbola “oligarhiem” es pateikšu savu domu, bet katrs pats personīgi izvēlēsies kam ticēt:

Daiņa Kazakeviča cilvēki visi dzīvo labi, jo viņš nozīme algas reģionos, jo viņš sadala UEFA un FIFA naudu starp akadēmijām un biedriem. (1/6)

— Maksims Krivunecs (@m_krivunecs) February 15, 2021

Joprojām viņš ir LFF Vidzemes futbola centra vienīgais valdes loceklis un patiesa labuma guvējs.

No viņas 2019.gada deklarācijas ir redzams, ka viņš saņēma bruto 28 000 (vai ~2 300 eiro mēnesi) no LFF. Būs interesanti paskatīties, kādas summas bija krīzes gadā, (3/6) pic.twitter.com/3sPXEWfesE

— Maksims Krivunecs (@m_krivunecs) February 15, 2021