Virslīgas statistika: kurš kontrolē bumbu? Kurš sit pa vārtiem?

Pirms ķeramies klāt „Instat” komandu statistikas pētīšanai, mazliet vispārīgi par turnīrā līdz šim novēroto. Pirmajā vietā atrodas „Ventspils”, kas Virslīgā vienīgā nav zaudējusi ne reizi un principā var apgalvot, ka komanda turpina spēlēt to futbolu, kuru Pols Ašvorts ieviesa nekavējoties, kad 2015.gada sezonas beigās atgriezās Latvijā – brīvi plūstošs, atraisīts, uzbrūkošs, fiziski spēcīgs futbols. Tomēr ir divi būtiski „bet”.

Pirmkārt, kas zina, kur būtu ventspilnieki, ja ne Ģirta Karlsona fantastiskā atvēršanās. Karlsons pēc atgriešanās Latvijā 2014.gada vasarā līdz pat Ašvorta parādīšanās brīdim, manuprāt, spēlēja krietni zem savu spēju robežām – brīžiem pat šķita, ka trūkst elementāras motivācijas. Nezinu, kas mainījies tagad (Ndues Mujeci spēcīgā sezona pērn? Ašvorta nopelns? Tiek sajustas lēnītēm tuvojošās karjeras beigas?), bet Karlsons šogad ir līderis ne tikai uzbrukumā, bet komandā vispār. Pagaidām pat nav tik ļoti jūtama Mujeci klusēšana. Otrais "bet", kā pareizi norādīja „Spartaka” treneris Oļegs Kubarevs, - „Ventspils” 1.aplī piecreiz spēlēja savā laukumā, kas bija nozīmīga priekšrocība.

Jā, Ģirt, par katriem vārtiem - 10 eiro! [Foto: Māris Greidāns]

Visu cieņu Ašvortam, kuram Virslīgā, ieskaitot pērno gadu, jau 13 nezaudētas spēles pēc kārtas, bet es Virslīgas marta/aprīļa labākā trenera balvu atdotu „Spartaka” trenerim Kubarevam, jo viņš no pieejamajiem resursiem (potenciāla) prata sasniegt labāko rezultātu. Ko vērts vien ir triumfs 1.kārtā viesos pret čempioniem?! Un turpinājumā „Spartaks” pierādīja, ka tas nebija pārpratums, turpinot rādīt ļoti sakarīgu sniegumu – akurātu, pārdomātu, taktiski gudru futbolu. Protams, arī „Spartaka” gadījumā lieli nopelni ir vienam spēlētājam (Dmitrijam Platonovam), tomēr šeit situācija ir mazliet cita – baltkrievu uzbrucējs lielākoties noslēdza loģiskus uzbrukumus, kamēr Ģirts pāris golus sasita, nodemonstrējot augstu individuālo meistarību (arī akrobātiskus lēcienus), turklāt Karlsonam vairāki uzvaras vārti, kamēr Platonovam tikai vieni. „Spartaka” sekmēs vairāk saskatu trenera lomu, ko pierādīs arī tālāk apskatītā statistika – jūrmalnieki nav izcilnieki galvenajos statistikas rādītājos, taču līdz šim izspieduši 2.vietu.

Aleksandrs Starkovs aizveda Maskavas "Spartaku" līdz sudrabam Krievijā, bet Jūrmalas "Spartakam" sudraba pozīcijas Latvijā!! [Foto: Nora Krevņeva]

„Liepāja” sezonas sākumā gribēja spēlēt baltiem cimdiem, raugoties uz citiem no augšas, bet ātri vien iznāca apdedzināties un tagad jau komanda kapājas pa īstam un tabulā neko daudz nav zaudējusi. Varēja būt krietni sliktāk, jo svarīgā brīdī, 3.kārtā (tobrīd viens punkts divās spēlēs), palaimējās uzvarēt Olainē „Jelgavu”. Atļaujos teikt „palaimējās”, jo jelgavnieki todien manā skatījumā parādīja savu labāko sniegumu 1.aplī un neizšķirts bija minimums, ko Vitālija Astafjeva padotie bija pelnījuši. Atklāti sakot, arī "Liepājas" nākamās trīs uzvaras (pa vidu iezogoties klupienam pret RFS) ne tuvu nebija pārliecinošas, kaut arī gala rezultāti sildīja liepājniekiem sirdi (2:0 pret „Mettu”, 3:0 pret "Riga" un 3:0 „Daugavpili”). Lai gan „Liepāja” salīdzinoši ar citiem starpsezonā sastāvu sevišķi nemainīja, šīs sezonas kontekstā manās acīs tā joprojām ir komanda, kuras perspektīvas līdz galam nav skaidras, un kuras līkne var iet kā uz augšu, tā uz leju.

Kas ir ko - sāksim reiz īstu veču futbolu spēlēt? [Foto: Mārtiņš Sīlis]

„Jelgava” ir nelaimes putns. Neaizstāvu šo komandu tāpēc, ka pirms sezonas tai paredzēju zeltu (un, kā izskatās, būšu pilnībā izgāzies), bet rezultāti noteikti ir sliktāki nekā sniegums. Par spēli pret „Liepāju” jau minēju, bet līdzīgi ir bijis vēl pāris mačos. Arī statistikā redzēsiet, ka „Jelgava” kopumā spēlē TOP3 futbolu, bet tabulā atrodas zem „Mettas”/LU un jau pat 10 punktu attālumā no „Ventspils”. Skaidrs, ka nav runa tikai par veiksmes faktoru, un „Jelgava” arī pati nav spējusi noķert spēles garšu. Un acīmredzami, ka atkal klibo uzbrukums – statistikā redzēsiet, ka Astafjeva komanda sit bieži, bet sanāk neefektīvi. Nu labi, astoņi vārti ir gūti, bet septiņi no tiem divās spēlēs (vienīgajās uzvarās), kamēr vairumā maču sauss kā tuksnesī. Par aizsardzību šobrīd grūti spriest – komanda statistiski neļauj bieži apdraudēt savus vārtus („Jelgavas” stils!), bet vārti krīt un krīt… Varbūt audzināšanas nolūkos Astafjevam jāpanāk, lai Marians Pahars, atskaitot Kasparu Ikstenu, uz Baltijas kausu neizsauktu nevienu „Jelgavas” spēlētāju? Vajag sapurināties, tā vienkārši nedrīkst turpināt.

Iekniebiet man - tiešām šodien ielaidu trīs golus no "Mettas"?! [Foto: Māris Greidāns]

Toties „Metta”/LU 1.apli pabeigusi ļoti augstajā 4.vietā un no visas sirds var ar to lepoties. Atkal jāatsaucas uz zemāk apkopoto statistiku – Andra Riherta komanda objektīvi gandrīz visos rādītājos ir starp vājākajām, tomēr vismaz pagaidām rezultātu panākt ir izdevies. Un ja atcerēties atsevišķas spēles, varēja būt pat vēl labāk! No otras puses šeit ir svarīga nianse – „Metta”/LU piekopj visai drosmīgu/atklātu futbolu, līdz ar to momentu ir daudz abām komandām un nav garlaicīgu/pragmatisku neizšķirtu, kas dod tikai vienu punktu. Sak, visu (trīs punktus) vai neko. „Mettai” nav neviena neizšķirta (vēl tikai pastarītei „Daugavpilij” tas pats), un Riherta komandas gadījumā tas ir pat ļoti izdevīgi. Bet varbūt pat vēl būtiskāk - "Metta" sešas no septiņām spēlēm aizvadījusi sev ierastajā Hanzas vidusskolas laukumā un arī visas trīs uzvaras gūtas mājās. Vai "Metta" 2.aplī kaut reizi spēs uzvarēt viesos? Tas ir liels jautājums...

Cik augstu varam uzlidot? [Foto: Māris Greidāns]

Arī RFS noteikti nav kritusi kaunā, izcīnot septiņus punktus. Kad 1.kārtā absolūti bezcerīgi tika zaudēts „Jelgavai” ar 0:4, nekādi nespētu iztēloties, ka 1.apli abas šīs komandas var pabeigt ar vienādu punktu skaitu. Tiesa, RFS (līdzīgi kā "Mettas" gadījumā) punktu, iespējams, ir vairāk nekā ar sniegumu būtu pelnīts. RFS spēļu statistika neliecina ne par ko labu un būs kārtīgi jāprogresē sniegumā, ja šī komanda jauno treneru vadībā vēlas turpināt tādā pašā garā, ja runājam konkrēti par punktiem. Par jaunpienācēju birku kā attaisnojumu pēc iespējas jāaizmirst un ar šādu sastāvu tieši sniegumam būtu jābūt kvalitatīvākam. Prieks par Germana Māliņa pārliecinošo iesaistīšanos spēlē pēc traumas, bet no citiem eks-skontiešiem/laukuma spēlētājiem sagaidu vairāk. Kā arī tagad paralēli RFS sportiskajiem sasniegumiem gribētos redzēt jauku spēļu organizāciju Arkādijas dabīgā seguma laukumā – kā tika solīts!

Šī bija laimīgākā diena RFS mūžā - čempions kritis! [Foto: Nora Krevņeva]

„Riga” arīdzan ir līgas jaunpienācēja un tāpat kā RFS sakrājusi septiņus punktus, taču šīs komandas sakarā ar to ir par maz. Ambīcijas ir lielas, sastāvs arī spēcīgs (tiesa, bez dziļām rezervēm) un, kā redzēsiet statistikas labirintos, arī skaitļi ir labāki nekā gala rezultāts un punkti/vieta tabulā. Tā ka Dmitrijam Homuham galvenais uzdevums ir šos skaitļus pārvērst trīs punktos pēc iespējas biežāk. „Riga” klupšanas akmens laikam jau arī ir uzbrukums – četri gūti vārti nieka divu spēlētāju izpildījumā septiņās spēlēs ir stipri pieticīgi. Protams, „Riga” pamatoti var sūdzēties par savainojumiem, kas skāruši tieši uzbrukuma līniju – Josuke Saito, Roberts Savaļnieks, Sergejs Vorobjovs… Homuham arī jātiek skaidrībā, ko darīt ar aizsardzības malām - Kurbatovam bija viens skatījums, Homuham cits, bet nepamet sajūta, ka tā ir trausla pozīcija "Riga" mehānismā.

Puiši, saspiežamies vēl ciešāk - vajadzīga vēl vienotāka komanda un labāki rezultāti! [Foto: Mārtiņš Sīlis]

Visbeidzot par „Daugavpili” ir vismazāk, ko sacīt. Pats klubs ne reizi vien nav slēpis, ka tam ir mazākais budžets Virslīgā un ka mērķis ir noturēties Virslīgā. „Metta” jau šobrīd sakrājusi par sešiem punktiem vairāk un māc šaubas, ka tabulā tuvākās komandas „Riga”, „Jelgava” un RFS ilgtermiņā ir apsteidzamas… Lielākais prieks, ka "Daugavpils" dod iespēju spēlēt Virslīgā virknei jauniešu, bet būtisks jautājums ir, vai tāda pati iespēja būs arī nākamgad.

Isajevs, raidot bumbu savos vārtos, sagādāja vienīgo īsto prieka brīdi (vienīgo uzvaru) "Daugavpilij" Virslīgas 1.aplī. [Foto: Sergejs Kuzņecovs]

„SynotTip” Virslīgas tabula

Statistika

Priekšvārds

Varētu gari un plaši stāstīt, cik neobjektīva statistika mēdz būt – sitiens var tikt izdarīts no savas laukuma puses, sitiens pa stabu tiek uzskaitīts kā neprecīzs sitiens, stūra sitieni var sakrāties vienas minūtes laikā pēc kārtas, kādā mačā viena komanda ilgi spēlē mazākumā (kas ietekmē bumbas kontroli un pārējo), tāpat būtiski ir, kāds ir spēles ritējums (vai kādam ir jāatspēlējas). Tomēr atļaušos uzskatīt, ka viena apļa garumā, kad katrs ir aizvadījis septiņas spēles, pa reizei tiekoties ar katru pretinieku, jau zināmas likumsakarības var vilkt.

Lai vēl vairāk izslēgtu sakritību faktoru, katram statistikas rādītājam esmu aprēķinājis ne tikai vidējo vērtību, bet arī vidējo trīs spēļu vērtību, proti, piemēram, ja runa par bumbas kontroli, tad vidējo trīs spēļu vērtībā komandai netiek ieskaitītas labākās divas un sliktākās divas spēles tieši bumbas kontroles ziņā. Un liels paldies tiem cilvēkiem, kuri ir līdzvainīgi "Instat" statistikas pieejamībā - brīnišķīgs materiāls analīzei! Ja nu kāds palaidis garām, "Instat" statistika apskatāma šeit.

Bumbas kontrole

Piezīme: šeit un turpmāk - atspoguļoti dati pa kārtām (1.-7.), komandas esmu sarindojis pēc vidējā rādītāja, kā arī pēdējā kolonnā informatīvi aplūkojama vidējo trīs spēļu vērtība.

„Liepāja” ir mūsu vietējā „Barcelona”, kurai patīk daudz pieturēt bumbu, daudz saspēlēties (to redzēsiet arī piespēļu statistikā). Interesanti gan, ka Viktora Dobrecova komandai sanāk liela izkliede – piecās spēlēs bumba kontrolēta vismaz 57%, bet divās bumbas kontrolē pretiniekam zaudēts. Tas notika Olainē pret „Jelgavu” un pret „Riga”. Mačs pret „Riga” gan daļēji norakstāms uz jau pieminēto faktoru – liepājnieki 1.minūtē ieguva vadību, 15.minūtē bija 2:0, un, protams, „Riga” bija kaut kas jādara lietas labā.

Jebkurā gadījumā redzam, ka „Riga”, kaut gan izveidota pilnībā jauna komanda, kopumā ir 2.vietā pēc bumbas kontroles un, ja esat cītīgi vērojuši šīs komandas spēles, noteikti nevar teikt, ka tā būtu bezmērķīga bumbošanās savā laukuma pusē. „Riga” spēlē pietiekami konstruktīvi, taču bez labiem uzbrukuma noslēgumiem. Aptuveni šādus vārdus teica arī Kirils Kurbatovs jau pašā sezonas sākumā.

Savukārt trīs komandas bumbas kontrolē acīmredzami no pārējiem atpaliek – RFS, „Daugavpils” un „Metta”/LU. Ja vien sastāvi dramatiski nemainīsies, šīm trim komandām šobrīd prognozētu pēdējās trīs vietas. Kaut arī skaidrs, ka, piemēram, „Metta” (un, starp citu, arī „Ventspils”!) noteikti varētu uzrādīt labākus bumbas kontroles rādītājus, ja vien šīm komandām nebūtu tik tiešs futbols – pēc iespējas ātrāk uz priekšu!

Bumbas kontrole 1.aplī. Ņemiet vērā „vizuālo apmānu” - ass minimālo (35%) un maksimālo (65%) vērtību!

TOP3 spēles ar lielāko pārsvaru bumbas kontrolē:
19.marts. „Spartaks” pret „Daugavpili” (3:0) – 64.4% „Spartakam”.
12.marts. „Jelgava” pret RFS (4:0) – 64.1% „Jelgavai”.
17.aprīlis. „Metta”/LU pret „Liepāju” (0:2) – 64.1% „Liepājai” („Metta”/LU no 25.minūtes spēlēja mazākumā).

_________________________________________________________________________________________

Sitieni

Lūk, arī „Jelgavas” izcelšanās sitienu skaita ziņā! Tiesa, pēc daudziem sitieniem bumba ķer nevis vārtu tīklu, bet baložus... Tāpat arī jāmin, ka jelgavnieki sita, cik gribēja pret apjukušo debitanti RFS, bet rādītājā „trīs vidējās spēles” mazliet pārāka tomēr ir „Ventspils”, kurai, kā atceraties, tikai 4.labākā bumbas kontrole (51.1%). Savukārt pēdējās trīs vietas gan sakrīt ar bumbas kontroles rādītājiem – „Metta”/LU, „Daugavpils” un RFS. Tomēr tās ir tikai vietas – ja paskatīsieties uz „trim vidējām spēlēm”, tad „Mettai” sitienu ziņā ir identisks rādītājs ar vicelīderi Jūrmalas „Spartaku”! Un vispār „Metta” (principā arī pastarīte „Daugavpils”) sevišķi daudz no sparīgākajām sitienu izdarītājām neatpaliek.

Izdarītie sitieni 1.aplī. Ņemiet vērā „vizuālo apmānu” - ass minimālo (6) un maksimālo (15) vērtību!

TOP3 spēles ar kādas komandas lielāko izdarīto sitienu skaitu:
12.marts. „Jelgava” pret RFS (4:0) – 23 sitieni „Jelgavai”.
8.maijs. „Metta”/LU pret „Jelgavu” (3:0) – 19 sitieni „Jelgavai” (kas spēli visai bezcerīgi zaudēja!).
2.aprīlis. „Metta”/LU pret „Riga” (1:0) – 18 sitieni „Riga” (kas spēli zaudēja!).

_________________________________________________________________________________________

Atļautie sitieni

Ja izdarīto sitienu skaita ziņā nepavisam neizcēlās turnīra vicelīderis „Spartaks” (tikai 5.vieta), tad šajā tabulā var redzēt vienu no iemesliem, kāpēc Kubareva komanda tabulā tomēr ir tik augstu – vismazāk atļauto sitienu starp visiem klubiem. Turklāt rādītājā „trīs vidējās spēles” jūrmalnieki vēl jo vairāk izceļas, jo divos mačos (abos izbraukumos Kurzemē) pretinieki izdarīja daudz sitienu, bet pārējās piecās spēlēs „Spartaka” aizsardzība tik tiešām bija spēcīgs kā Senās Romas slavenais Spartaks. Tikmēr pēdējās trīs vietās atkal tās pašas jau iepriekš pieminētās komandas... Čempione „Liepāja” arī ir dāsna un ļauj pretiniekiem bieži sist – tikpat bieži kā „Daugavpils”, ja skatāmies uz "vidējām trim spēlēm". Paturiet prātā, ka "Daugavpils" 1.aplī ir ielaidusi visvairāk vārtu - izteikti vairāk nekā „Liepāja” (18 pret 5). Protams, šeit atkal nevar tikai sausi skatīties uz statistiku – runa ir arī par sitienu kvalitāti un to, no kādām pozīcijām tiek atļauts sist pa vārtiem.

Atļautie sitieni 1.aplī. Ņemiet vērā „vizuālo apmānu” - ass minimālo (6) un maksimālo (16) vērtību!

_________________________________________________________________________________________

Izdarīto sitienu un atļauto sitienu starpība

_________________________________________________________________________________________

Sitieni vārtu četrstūrī

Pa baložiem tēmēt ir aizraujoši, bet futbolā tomēr vērtīgāk ir trāpīt vārtu četrstūrī – pat ja sitiens nav padevies fantastiski spēcīgs, precīzs un neatvairāms, vienmēr ir cerība, ka notizlosies vārtsargs. Tas tā, humoram, bet, nopietni runājot, paši redzat, kādas atšķirības ir, piemēram, „Riga”. „Parasto sitienu” rangā šī komanda ieņem augsto 3.vietu, bet četrstūrī pirmspēdējā 7.vieta. Toties pozitīvā nozīmē izceļas „Ventspils”, kurai, ja parēķināt procentuāli, ir liels pārsvars pār konkurentiem precīzo sitienu ziņā.

Izdarītie sitieni vārtu četrstūrī 1.aplī. Ņemiet vērā „vizuālo apmānu” - ass minimālo (1.5) un maksimālo (6) vērtību!

TOP5 spēles ar kādas komandas lielāko izdarīto sitienu skaitu vārtu četrstūrī:
12.marts. „Jelgava” pret RFS (4:0) – 11 sitieni „Jelgavai”.
30.aprīlis. „Ventspils” pret „Mettu”/LU (2:0) – 8 sitieni „Ventspilij”.
11.marts. „Liepāja” pret „Spartaku” (1:2) – 7 sitieni „Liepājai” (kas šo spēli zaudēja).
22.aprīlis. „Ventspils” pret „Jelgavu” (2:0) – 7 sitieni „Ventspilij”.
9.maijs. „Daugavpils” pret „Liepāju” (0:3) – 7 sitieni „Liepājai”.

Sitienu efektivitāte

Pa kreisi komandas sarindotas pēc rādītāja „sitieni rāmī/sitieni kopā”, kurā vēlreiz varam pārliecināties par „Ventspils” akurātajiem sitieniem un „Riga” sitieniem ka tik uzsist. Savukārt pa labi ir rādītājs „gūtie vārti/sitieni rāmī”, un šeit redzam fantastisku „Spartaka” statistiku – praktiski katrs otrais sitiens vārtu četrstūrī šai komandai ir devis golu! Savukārt pastarīte „Daugavpils” kopumā sit diezgan reti, toties ar diezgan augstu precizitāti vārtu četrstūrī, taču problēma ir, ka tikai trīs vārti.
_________________________________________________________________________________________

Atļautie sitieni vārtu četrstūrī

Jāatzīst, ka atļautie sitieni vārtu četrstūrī tendenču ziņā diezgan spēcīgi korelē ar „parastajiem atļautajiem sitieniem”. Varam vienīgi veikt īpašu „Liepājas” un „Daugavpils” salīdzinājumu – ja atļautie „parastie sitieni”, kā atceraties, abām šīm komandām bija diezgan līdzīgā skaitā, tad vārtu četrstūrī vieni ļauj trāpīt ļoti reti, bet otri bieži. Interesanti, ka „Liepājas” statistiku 1.apļa pēdējā kārtā pabojāja tieši „Daugavpils”, izdarot sešus sitienus čempionu vārtu rāmī, kaut arī līdz tam sešās kārtās Pāvels Doroševs ne reizi netika traucēts vairāk par trim reizēm. Te tev nu bija pastarīši...

Atļautie sitieni vārtu četrstūrī 1.aplī. Ņemiet vērā „vizuālo apmānu” - ass minimālo (1.5) un maksimālo (6) vērtību!

_________________________________________________________________________________________

Izdarīto sitienu četrstūrī un atļauto sitienu četrstūrī starpība

_________________________________________________________________________________________

Stūra sitieni (izdarītie un atļautie)

„Metta”/LU, kaut arī tabulā ieņem augsto 4.vietu, visretāk izpilda stūra sitienus un visbiežāk ļauj to darīt saviem pretiniekiem. Savukārt „Spartaks” atkal izceļas kategorijā neļaut neko pretiniekam, proti, ja skatāmies uz katras komandas vidējām trim spēlēm, pie „Spartaka” vārtiem stūra sitieni ir gandrīz divreiz retāk nekā pie otras labākās komandas („Jelgavas”) vārtiem šajā rādītājā. "Vidējo trīs spēļu" statistikā redzam, ka pie "Spartaka" vārtiem stūra sitieni ir trīsreiz(!) retāk nekā pie "Liepājas" vārtiem.

Izdarītie stūra sitieni 1.aplī. Ņemiet vērā „vizuālo apmānu” - ass minimālo (3.5) un maksimālo (8) vērtību!

Atļautie stūra sitieni 1.aplī. Ņemiet vērā „vizuālo apmānu” - ass minimālo (1.5) un maksimālo (8) vērtību!

TOP spēle ar kādas komandas lielāko izdarīto stūra sitienu skaitu:
8.maijs. RFS pret „Ventspili” (1:2) – 11 stūra sitieni „Ventspilij”
(piecās spēlēs kāda no komandām veikusi 10 stūra sitienus)
_________________________________________________________________________________________

Pārkāpumi (izdarītie un izprovocētie)

Ja kādam līdz šim likās, ka „Jelgava” un „Metta”/LU piekopj visasāko futbolu un izdara visvairāk pārkāpumu, tad... tieši tā tas arī ir – vismaz 1.aplī bija. Toties visretāk noteikumus pārkāpj „Liepāja” (korekta vai vienkārši par daudz pati kontrolē bumbu?), tāpat pietiekami korektas ir abas Rīgas komandas-debitantes. Savukārt attiecībā uz noteikumu izprovocēšanu, pirmrindniekos šeit ir „Liepāja”, bet turpat blakus ir arī „Riga” un „Daugavpils”. Savukārt visretāk tiesnešu svilpes skan par labu... tām pašām „Jelgavai” un „Mettai”/LU. Sevišķi interesanta šī informācija ir „Jelgavas” sakarā, ņemot vērā, ka šī komanda ir starp līderēm bumbas kontroles ziņā...

Izdarītie pārkāpumi 1.aplī. Ņemiet vērā „vizuālo apmānu” - ass minimālo (10) un maksimālo (20) vērtību!

Izprovocētie pārkāpumi 1.aplī. Ņemiet vērā „vizuālo apmānu” - ass minimālo (12) un maksimālo (20) vērtību!

TOP3 spēles ar kādas komandas lielāko izdarīto pārkāpumu skaitu (attiecīgi – otra komanda tik daudz pārkāpumu izprovocējusi):
12.marts. „Ventspils” pret „Riga” (1:1) – „Ventspils” 24 reizes pārkāpa noteikumus.
8.maijs. „Metta”/LU pret „Jelgavu” (3:0) – „Jelgava” 23 reizes pārkāpa noteikumus.
2.aprīlis. „Metta”/LU pret „Riga” (1:0) – „Metta”/LU 22 reizes pārkāpa noteikumus.

_________________________________________________________________________________________

Precīzās piespēles

„Liepājas” dominance šajā jomā neizbrīna, zinot gan šīs komandas statistiku bumbas kontrolē, gan spēles stila ziņā (daudz īso piespēļu). Savukārt „Riga” un „Jelgava” precīzo piespēļu rādītāji norāda uz, manuprāt, līdz šim neizmantoto potenciālu un vājajām uzbrukumu noslēgumu prasmēm. Izbrīna „Ventspils” zemā pozīcija – jau minēju par šīs komandas tiešo futbolu, tomēr ar visu to skaits ir salīdzinoši apbrīnojami zems. Piemērs - "Ventspilij" vidēji 323 precīzas piespēles un kopā 15 gūtie vārti, kamēr "Riga" vidēji 400 precīzas piespēles (par 19% vairāk nekā ventiņiem) un četri gūtie vārti (četrreiz mazāk nekā "Ventspilij"!). Dažam labam jāpakasa pakausis...

Precīzās piespēles 1.aplī. Ņemiet vērā „vizuālo apmānu” - ass minimālo (230) un maksimālo (450) vērtību!

TOP3 spēles ar kādas komandas lielāko izdarīto precīzo piespēļu skaitu:
9.maijs. „Daugavpils” pret „Liepāju” (0:3) – „Liepājai” 535 precīzas piespēles.
17.aprīlis. „Metta”/LU pret „Liepāju” (0:2) – „Liepājai” 496 precīzas piespēles.
30.aprīlis. „Jelgava” pret „Daugavpili” (3:1) – „Jelgavai” 494 precīzas piespēles.

_________________________________________________________________________________________

Precīzo piespēļu procents

„Ventspils” fenomens – viszemākais precīzo piespēļu procents un 1.vieta tabulā! Salīdzinoši augstu šajā tabulā pastarīte „Daugavpils”. Vēl savdabīgi, kā pirmajās piecās kārtās auga „Riga” precīzo piespēļu procents (jauna kolektīva progresējošā sapratne?).

Precīzo piespēļu procents 1.aplī. Ņemiet vērā „vizuālo apmānu” - ass minimālo (65%) un maksimālo (80%) vērtību!

TOP3 spēles ar kādas komandas augstāko precīzo piespēļu procentu:
9.maijs. „Daugavpils” pret „Liepāju” (0:3) – „Liepājai” 87% precīzu piespēļu.
17.aprīlis. „Metta”/LU pret „Liepāju” (0:2) – „Liepājai” 84% precīzu piespēļu.
19.marts. „Metta”/LU pret RFS (2:3) – RFS 84% precīzu piespēļu.
_________________________________________________________________________________________

Uzvarētās divcīņas

Šeit jāņem vērā, ka gandrīz katrā divcīņā vēl pirms tās sākuma kādam ir priekšrocība (piemēram, bumba lido krietni ērtāk un tuvāk vienam spēlētājam nekā viņa pretiniekam), kas ilgtermiņā visu komandu statistiku tuvina 50%. Tomēr apbrīnojami ir „Ventspils” skaitļi šai rādītājā – Ašvorta komanda ir uzvarējusi vairāk nekā 50% divcīņu pilnīgi visās spēlēs! Vismazāk, 52%, „Ventspilij” bija pret „Liepāju” un RFS. Aizdomāties liek pēdējo trīs vietu īpašnieces šajā rādītājā – tās pašas RFS, „Metta”/LU un „Daugavpils”, kas arī vairākos citos rādītājos atpaliek. Zemu ir arī „Liepāja” – it īpaši, ja paskatāmies aili „trīs vidējās spēles”.

Uzvarēto divcīņu procents 1.aplī. Ņemiet vērā „vizuālo apmānu” - ass minimālo (45%) un maksimālo (60%) vērtību!
_________________________________________________________________________________________

Dīvainais koeficients

Noslēgumā veikšu paša izdomātu koeficientu, kuru pārāk nopietni uztvert nevajadzētu. Proti, mēģināšu prognozēt, kā veiksies komandām turpmāk (piemēram, atsevišķi 2.aplī), ņemot vērā 1.apļa statistiku. Sarindošu visas astoņas komandas secībā pēc apskatītajiem rādītājiem (neņemot vērā starpības, bet gan vienkārši piešķirot 8 punktus par 1.vietu attiecīgā rādītājā, 7 punktus par 2.vietu utt.) un piemērošu sekojošus svarus, kopā veidojot 100%:

Sanāca šāds rezultāts...

Gaidām 2.apli, kas startēs jau šo piektdien jeb rīt! Daudz kam augstāk aprakstītajam nākotnes kontekstā nebūs tik lielas nozīmes, jo vairums spēļu turpmāk notiks uz zaļajiem laukumiem. Lai dzīvo futbols!