Kazakevičs: "Par līderu iespējamo aiziešanu neraizējamies"
FK „Jelgava” treneris Dainis Kazakevičs nelielā intervijā Sportacentrs.com atklāj, ka nav noraizējies par to, ka komandu varētu pamest daži vadošie futbolisti. Treneris uzskata, ka komandas labākie spēlētāji nedrīkst apstāties izaugsmē.
- Čempionātā nospēlēta puse. Kādi varētu būt secinājumi par pirmo daļu?
- Pirmais aplis mums nebija tik bagāts ar punktiem. Otrajā izdevās uzvarēt gan „Ventspili”, gan Liepāju. Vienīgais rezultāts, kas nebija vērtējams pozitīvi – zaudējums savā laukumā FC „Jūrmalai”. Domāju, ka vērtējumu par čempionātu varēs dot tikai pēc tā noslēguma. Šobrīd komandas sadalījušās trīs daļās – pietiekami blīva situācija, un cīņa līdz pēdējai kārtai būs gan par 5., gan 1. vietu. Čempionāts ir izlīdzinājies. To, vai kļuvis kvalitatīvāks, varēs pateikt, skatoties visas sezonas griezumā. Ir vairāk negaidītu rezultātu. Visas vadošās komandas ir zaudējušas punktus. Arī mums, izņemot „Skonto”, ir izdevies atņemt punktus vadošajām četrām komandām. Centīsimies to darīt arī turpmāk. Šobrīd būtiski progresēt savā spēles kvalitātē.
- Pēdējā spēlē pret „Olimpu” sanāca viegla uzvara.
- Patikas tas, kā sākām spēli. Bijām noskaņojušies uz agresīvu spēles sākumu, izdevās ātri gūt vārtus. Līdz Igora Lapkovska savainojuma gūšanas brīdim pilnībā kontrolējām spēli. Pēc tam „Olimpam” mazliet izdevās izlīdzināt spēli. Apbēdināja momentu realizācija. Ļoti daudz iespēju, jāsit iekšā. Brīžiem radās iespaids, ka spēlētāji no lielas vēlēšanās iesist traucēja cits citam. „Olimpam” ļaunu joku nostrādāja noraidījums, jo viņiem visas aktivitātes bija pa labo malu, kur spēlēja Nikolajs Zaicevs. Pēc viņa noraidījuma „Olimps” tikai dažas reizes no standartsituācijām kaut ko izveidoja.
- Kas Lapkovskim par savainojumu?
- Lauzts deguns. Savainojums ir arī Jevgēņijam Kazuram. Savainojumi ir arī citiem futbolistiem. Pirms šīs spēles mums bija savainoti četri centra aizsargi. Vienu paspējām dabūt uz kājām, lai varētu iziet laukumā – Mārci Ošu, kurš bija „pusdzīvs”. Spēlēt vēl nevar ne Dmitrijs Daņilovs, ne Deniss Petrenko. Ar Oša spēli kopumā biju apmierināts. Nevarētu arī teikt, ka viņam pretinieku uzbrucēji spēja sagādāt lielas grūtības.
- Artis Lazdiņš bija ļoti uzvilcies. Ar ko tas skaidrojams?
- Viņi pāris reizes ar Pātu Baladzi saķērās. Sanāca neformālais „futbola medību” laiks vienam pret otru. Lazdiņam izdevās veiksmīgāk to visu izdarīt, jo viņam ir lielāka pieredze. Spēle bija ļoti emocionāla. Nevaru neko pārmest „Olimpa” čaļiem. Pašā sākumā viņi centās spēlēt agresīvi, bet mēs aizsvilāmies par to, ka mūsu spēlētājam salauza degunu. Tur nebija „tīra” spēle, Zaicevs nospēlēja ar elkoni. Bija vairākas epizodes, kurās gan mēs, gan viņi nospēlēja „netīri”. Lielā mērā tas saistīts ar to, ka bija karsts laiks. Pietrūka dinamikas, spēlētāji paguruši, un tas spieda uz galvu.
- Otrajā puslaikā nevarēja just, ka jums bija vairākums
- Mums nebija izvirzīts uzdevums viņus pilnīgi „saplēst”. Pirmajā puslaikā daudz presingojām un lielajā karstumā patērējām daudz enerģijas. Nolēmām pieturēt bumbu, sagaidīt brīdi, kad viņi kļūdīsies un tad noķersim momentu, kad var iesist. Nebija domas viņiem skraidīt pakaļ pa visu laukumu. Principā pietiekamu skaitu momentu izveidojām. Ņemot vērā to, ka bijām vairākumā, vārtu gūšanas iespēju bija daudz, taču realizācija... Taču no otras puses – ja realizācija būtu augstāka, tad šie futbolisti spēlētu, nevis „Jelgavā”, bet kādā augstāka līmeņa komandā.
- Kā Harijs Cepurītis nospēlēja savā debijā „Olimpā”?
- Harijs ir normāls spēlētājs, taču mūsu komandā un stratēģijā viņam vieta neatradās. Normālā veidā šķīrāmies. Cepurītis ticis komandā, kurā viņam būs lielāks spēles laiks. Pirmajā spēlē viņam bija grūti uzreiz ieiet spēlē. Jaunā komandā nepieciešams saspēlēties ar partneriem, it īpaši tas attiecas uz uzbrucējiem, kuri ir no partneriem ļoti atkarīgi spēlētāji. Viņam viss vēl priekšā.
- Pirms čempionāta ar Lazdiņu tika saistības cerības, ka viņš varētu kļūt par vienu no Virslīgas spilgtākajiem futbolistiem. Vai tas ir izdevies?
- Šobrīd līdz galam nav. Tas saistīs ar viņa ampluā (balsta pussargs), kas nav īpaši skatāms. Viņa spēlē gadās kritumi. Nevar teikt, ka visās spēlēs esmu bijis apmierināts ar viņa sniegumu. Cita lieta, ka Artis ir profesionālis un katrā spēlē atdod sevi visu. Salīdzinājumā ar pagājušo sezonu, esam mainījuši taktiku, mums ir nedaudz nomainījušies malējie spēlētāji uzbrukumā. Pagājušajā sezonā Lazdiņam bija lielāks uzsvars spēlēt uzbrukumā, taču tagad viņš vairāk spēlē balsta pussarga pozīcijā. Arī izlasē Lazdiņš darbojas šajā pašā pozīcijā.
- Ņemot vērā to, ka ir atvēries transfēru logs, vai komandā tiek plānoti papildinājumi?
- Jā. Šonedēļ mēs varētu paziņot par pāris futbolistiem. Viņi būs vietējie. Nebūs superskaļo futbolistu, taču gados jauni un pietiekami kvalitatīvi, tādi, kuri mums varētu noderēt. Ja runājam par klubiem, tad plānojam īrēt no „Ventspils”.
- Vai kāds arī pametīs komandu?
- Viens vai divi varbūt aizies. Liels skaits nebūs. Droši vien, ka komandu atstās vadošie spēlētāji. Taču raižu par to nav – mums komandā ir 23 futbolisti, meklēsim citus variantus. Spēlētāju pārāk aizkavēt vienā līmenī nav prātīgi. Pats futbolists no tā neko neiegūst, tieši otrādi – zaudē motivāciju, un arī komanda neko no tā neiegūst. Ja piedāvājums būs labs spēlētājam un interesants klubam, mēs pret to attieksimies tikai pozitīvi.
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Tieši puse!
[+] [-]
Paldies jāsaka Romānam Grigorčukam.
+2 [+] [-]
-4 [+] [-]
[+] [-]
Bet vēl jau Freimanis un Bogdanovs mierīgi var spēlēt stiprākā līgā. Kļimovs, Kazura, Lonshakovs, Redjko, un Oss tiem vēl sevi jāpierāda virslīgā, nevis kaut kur uz beņķa sēdēt.