Rubeņa atdzimšana jaunā pozīcijā un Panamas jaunieša fenomens Virslīgā

- Ģērbtuvēs nupat nodziedājāt "Yaya olé, Yaya olé" – cik reižu šosezon jau vajadzējis to dziedāt, cik spēļu viņš jums jau ir izvilcis?
- Mums tās spēles vispār sanāk tādas, ka velkam pēdējā mirklī, bet mēs tajās spēlēs arī dominējam. Nav tā, ka nerādām spēli un tad pēkšņi ne no kā iesitam. Mēs spēlējam labi, pareizi, skaisti – tā, kā mēs arī plānojam spēlēt, - un beigās arī nopelnām to, ko mums vajadzēja.

- Jau esat sasnieguši to stadiju, kad ticat savam virzienam un spēles laikā nekrītat panikā arī pie slikta rezultāta?
- Jā, mēs ticam – mēs tiešām ticam. Un arī paši redzat, ka šogad mums ir superuzbrucējs – augstākā līmeņa uzbrucējs. Garš, spēcīgs, turklāt ļoti labi strādā ar bumbu. Mēs zinām – ja dosim bumbu iekšā soda laukumā, tad viņš to dabūs un iesitīs. Arī "Super Nova" vārtsargs [Dāvis Veisbuks] šodien nospēlēja lieliski, bet beigās tomēr laime bija mūsu pusē.

- Acīmredzams pārsvars bija jau no spēles pirmajām minūtēm, taču pirmās reālās iespējas bija tikai pirmā puslaika beigās jau pie 0:1. Arī otrajā puslaikā, kad Veisbuks pavilka, liela daļa momentu bija pēc standartsituācijām. Kādēļ tik grūti gāja ar momentu radīšanu no spēles? Tas joprojām ir mākslīgo laukumu stāsts?
- Grūti teikt, vai tas bija mākslīgā laukuma dēļ, jo bija spēles, kurās arī mākslīgajos laukumos daudz veidojām no spēles. Šoreiz drīzāk jāizceļ Mārcis Ošs – ļoti labi kontrolēja aizsardzību un neļāva mums tik viegli iziet caur saspēli pa vidu, arī caur flangiem. Šoreiz, jā, otrajā puslaikā paņēmām iniciatīvu un izveidojām pēc standartsituācijām.

- Varbūt maldīgs iespaids, bet šķita, ka bija pazudis saspēles ātrums un asums. Kā pietrūka vairāk – [savainotā centra pussarga] Husaini Ibrahīma vai svaiguma?
- Domāju, ka pietrūka gan svaiguma, jo varēja redzēt, ka vidū ir daži spēlētāji, kuriem ir grūti un fiziski vairs nav to sprinta metru, kādus deva pirmajās spēlēs, gan, protams, arī Ibrahīma. Viņš ir ļoti labs spēlētājs un var arī pats iesist no spēles [šosezon četri vārti – A.S.]. Sezonas sākumā bijām fiziski spēcīgāki, svaigāki, vienmēr bijām augstā presingā. Arī tagad cenšamies to darīt, bet sezonas sākumā visi varēja izskriet vajadzīgos metrus – 10, 11 tūkstošus. Grūti pateikt, cik liela atšķirība ir tagad, tomēr redzams, ka kontrole vairs nav tāda kā sākumā. Grafiks ir grūts, bet rezultāts pagaidām ir.

- Ne tikai kalendārs ir grūts, bet arī rotācija jums ir diezgan šaura. Arī šodien pirmās maiņas bija tikai 75. minūtē.
- Domāju, ka pašlaik ir kodols, kam treneris uzticas. Bija spēles, kurās uzmainītie spēlētāji varbūt nebija īsti gatavi un sanāca kļūdas, pēc kurām ielaidām un zaudējām punktus. Tas ir normāli, tā notiek, tādēļ, domāju, treneris tagad mēģina uzsvaru likt uz jau iespēlētā kodola.

Hosuē Vergara izrauj uzvaru pār "Super Nova" (2:1). Foto: Kristians Putniņš/FK "Auda"

- Par Vergaru sākumā jau runāji, bet izstāsti, lūdzu, sīkāk, kas ir tas viņa fenomens. Viņš vēl ir jauns – tikai 18 gadu - , un arī viņa CV pirms ierašanās nemaz nebija spīdošs.
- Jā, es tev piekrītu – arī mēs nedomājām, ka būs atbraucis tik labs spēlētājs. Arī mēs paskatījāmies viņa CV, un viņš iepriekš bija iesitis tikai dažus vārtus [Panamas čempionāta karjerā 36 spēlēs pieci vārti, bet Virslīgas 10 spēlēs jau 8+2 – A.S.]. Gan man, gan visai komandai ir šoks, ka viņš tik viegli aklimatizējās mūsu komandā. Patiešām ātri – šādu futbolu rādīja jau no pirmās spēles, kaut nemaz neizgāja pirmssezonu ar mums. Viņš nospēlēja tikai savstarpējo spēli, bet neaizvadīja nevienu draudzības spēli pret citu komandu. Viņš ir liels, spēcīgs, tehnisks, ātrs – viņam ir visas dotības. Abas kājas, un ar abām kājām viņš, šķiet, arī jau ir iesitis. Un cik vārtu jau guvis ar galvu. Soda laukumā viņš visu var sameklēt. Ja viņš tā turpinās, viņam futbolā var būt laba nākotne.

- Bieži vien treneri saka, ka ārzemju uzbrucējiem var būt problēmas ar taktisko disciplīnu, īpaši šādā jaunībā.
- Nē, arī taktiski viss ir kārtībā – taktiski viņš ir diezgan gudrs. Arī taktiski viņš strādā – daudz skrien, aizvada visas 90 minūtes, visu laiku iet presingā, visu dara komandas labā. Tā ka, nē, nē, noteikti nav tā, ka viņš kaut ko neizdarītu. Vienīgi vēl nezina angļu valodu, bet tajās valstīs tas ir normāli, un arī viņš sāk lēnām mācīties.

- Cik jums ir daudz tādu, kuri runā tikai spāniski, - vēl laikam [peruānis] Aranda un [cits panamietis] Arrojo?
- Jā, trīs cilvēki. Treneru štābā ir analītiķis, vēl arī fiziskās sagatavotības treneris, kuri runā spāniski. Viņi trīs [sapulcēs] sēž kopā, un viņiem [analītiķis] uzreiz ausī tulko. Arī tajā ziņā viss tiek kontrolēts (smejas).

- Kas notiks ātrāk – "Audas" latvieši iemācīsies franču valodu, vai "Audas" francūži iemācīsies angļu valodu?
- (Smejas) Pirms tam likās, ka drīzāk mums būs jāmācās, jo daudzi kaut kā ilgi nevarēja iemācīties. Bet tas ir interesanti – šogad visi sāk mācīties angļu valodu, jo treneris piespieda. Ja pareizi saprotu, tieši analītiķis viņiem arī māca. Viņš ir diezgan gudrs, zina angļu, spāņu un franču valodas.

- "Audā" arī agrāk ir bijuši labi centra uzbrucēji – Režinaldu [Virslīgā "Audā" 32 spēlēs 23 vārti, "Riga" 64 spēlēs 33 vārti], Taivo ["Audā" 12 spēlēs 9 vārti, "Riga" 35 spēlēs 8 vārti]. Kā vari Vergaru salīdzināt uz viņu fona?
- Ja godīgi, Jaja pašlaik ir vislabākais. Manuprāt, Jaja ir labāks, jo viņš ir jaunāks un viņam ir augsta iespēju realizācija. Arī Taivo bija tas, kurš izmantoja, tomēr kopumā Jajam ir daudz augstāks realizācijas procents.

- Un tad ir otra galējība – vai viņš nesanāk tik labs, ka nepaliks ilgāk par vasaru?
- Es domāju, ka nepaliks (gardi smejas), bet nekad nevar zināt. Es zinu, ka viņš ir līdz sezonas beigām, bet jūs jau paši zināt, ka futbolā var notikt viss. Ņemot vērā, kā viņš spēlē un ja viņš turpinās tā spēlēt, tad domāju, ka daudz labāka komanda viņu varētu ātri izpirkt.

Oskars Rubenis. Foto: Kristians Putniņš/FK "Auda"

- Pārejam arī pie tevis paša. Nezinu, vai tu klausies preses konferences, bet viena no biežākajām tēmām tajās ir Oskars Rubenis – kreisais aizsargs. Izstāsti, kā šajā pozīcijā nokļuvi!
- Viss bija ļoti vienkārši un, tajā pašā laikā, arī smieklīgi. Pirmssezonā bija malējais aizsargs no Dubaijas "United", kurš ar mums trenējās. Ar ideju, ka viņš būs, taču tad viņš dabūja traumu un man it kā vajadzēja kļūt par otro opciju – būt ne kā pirmajam, bet gan kā otrajam, jo viņa vietā klāt jau bija viens cits. Treneris teica, ka [šajā pozīcijā] nospēlēšu vienu maču, taču beigās tajā nospēlēju visu pirmssezonu. No otrās vai trešās spēles jau biju pamatsastāvā, un tā arī aizgāja. Treneris teica, ka tikai viena spēle, nepārdzīvo, tūliņ būsi atpakaļ savā pozīcijā, bet beigās jau pirmo apli esmu nospēlējis kā kreisais aizsargs (smejas).

- Kā tev ir kreiso kāju, kā ar taktisko izpratni?
- Ir diezgan okay, jo mūsu trenerim patīk, ka malējie aizsargi iet vidū. Problēmu nav vispār – kaut kā bija ļoti viegli uzsākt šajā pozīcijā. Varbūt arī tādēļ, ka es zinu, ko malējais pussargs darīs, un man tādēļ ir viegli saprast, lasīt viņa idejas – gan tad, kad viņš ir ar bumbu, gan tad, kad viņš ir bez tās. Sākumā bija grūtāk, varbūt tieši pret jaudīgākām komandām – kā pret Ukrainas klubiem, kad gan bija smagi, bet tā arī bija tikai otrā vai trešā spēle. Pēc tam jau aizgāja daudz vieglāk. Kreisā kāja? Neteiktu, ka man tā ir spēcīga, bet, ja godīgi, tā arī netiek īpaši izmantota. Kreiso izmantoju tikai tad, ja ieskrienu malā un centrēju, bet pārsvarā izmantoju labo kāju. Arī pa zemi atdot ar kreiso vispār nav problēma – tādas piespēles arī bērns varētu iedot (smejas).

- Divcīņas?
- Divcīņas atdodu Denisam Meļņikam (smejas). Ja godīgi, viņam atdodu gaisa divcīņas, kurās viņš ir trīsreiz stiprāks par mani, bet viens pret vienu uz zemes es varu tikt galā.

- Kurš malējais pussargs Virslīgā ir par tevi ātrāks? Vai pagaidām izdevies nokost visus?
- Man šķiet, ka pagaidām izdevies nokost visus. Bet varu pateikt, pret kuru bija vissmagāk, - pret "Riga" brazīlieti [Kaju] ar kreiso kāju. Viņš bija visgrūtākais, jo viņam bija ļoti ass pirmais pieskāriens, turklāt viņam bija ļoti ātras kājas. Taču arī viņš tajā spēlē, man šķiet, visu izveidoja sākumā, bet pēc tam jau sāku pielāgoties un saprast viņa stilu.

- Jau minēji, ka trenerim patīk malējiem aizsargiem iet vidū. Tā laikam arī sanāca – Vallī Fofanā daudz spēlēja pie sānu līnijas, bet tu vairāk pieslēdzies pusflangā starp aizsargiem.
- Vallī ir cita stila spēlētājs. Mums vēl ir Džejens [Džerolds], kura nebija diskvalifikācijas dēļ. Džejens ir citāds – viņam varu mest uzreiz iekšā zonā. Vallī savukārt gaida piespēli kājās un mēģina pats izveidot momentus, apvest. Katrs spēlētājs ir atšķirīgs, bet ar Vallī, jā, pārsvarā ir tā, ka es iedodu piespēli un tad eju vidū.

- Jau pagājis tik daudz laika, ka esmu aizmirsis, tomēr pēc atmiņas šķiet, ka arī RFS pārbaudes spēlēs pirms gandrīz 10 gadiem pirms braukšanas uz CSKA tiki izmēģināts kā malējais aizsargs.
- Jā, tas bija vēl pirms CSKA, bet labajā malā. Jau biju parakstījis līgumu ar CSKA, bet [sporta direktors] Aleksandrs Usovs un RFS smējās, lai varbūt palieku un spēlēju kā labais aizsargs. Savaļnieks tolaik vēl bija malējais pussargs, un ar viņu nospēlēju kopā, šķiet, pat vairākas spēles, un arī toreiz man sanāca uzreiz iejusties – problēmu nebija vispār. Varbūt jau kopš tā brīža bija jāmaina pozīcija (smejas).

- Bet jaunībā nekad nebiji spēlējis kā malējais aizsargs?
- Jaunībā vispār biju centra uzbrucējs. CSKA un arī jau pirms tam arī RFS mani sāka likt kā malējo uzbrucēju, un vienā brīdī vēl nokļuvu kā kreisais pusaizsargs piecu aizsargu shēmā.

- Pērn spēlēji, bet ne ļoti daudz. Tad sanāk, ka šīs pārmaiņas tev nākušas krietni par labu – var teikt, ka labākais aplis karjerā?
- Teiktu, ka 100%. Esmu ļoti apmierināts. Neteiktu, ka ir vienalga, kādā pozīcijā spēlēt, bet arī šī pozīcija mani tiešām ļoti apmierina un man patīk. Tajā varu parādīt savu spēli. Tādēļ tiešām teiktu, ka ir labākais aplis, turklāt arī rezultāti nāk. Tā ka viss pašlaik ir ļoti pozitīvi.

"Audas" franču treneris Didjē Dzaneti. Foto: Kristians Putniņš/FK "Auda"

- Jūsu treneris bija vienīgais, kurš pirms sezonas nenosauca rezultātu mērķus, bet gan teica, ka ir jāiespēlē konkrēts stils. Tomēr gribu vaicāt par sportiskajām ambīcijām – pašlaik uz vismaz dienu atgriezāties pirmajā vietā, vai esat spējīgi arī ilgtermiņā konkurēt ar Rīgas milžiem?
- Mums no pirmās dienas ir plāns būt pirmajā vietā. Skaidrs, ka tas ir ļoti grūti, jo RFS un "Riga" tik un tā vienmēr ir augstāk, stabilākas, ar dziļākām spēlētāju rezervēm, bet jūs jau redzējāt, ka var spēlēt arī ar šiem klubiem. Centīsimies pacīnīties un tikt vismaz Top 3.

- Vai šī ir visskaistāk spēlējošā "Auda", kopš esi klubā?
- Pie Stipiča nebiju, bet paguvu uzspēlēt pie Simo [Valakari], tiesa gan, pats notraumējos. Katram trenerim ir savs spēles stils – pilnīgi savs. Man ļoti patika arī tas, kā spēlējām pie Simo, un ļoti patika arī tas, kā spēlējām pie Zorana [Zeļkoviča], pie kura rezultāti bija vislabākie. Tie stili ir atšķirīgi, bet kaut kur arī līdzīgi – bumbas kontrole ir mūsu stils.

- Kolēģi komentējot ik pa laikam pasapņo par Rubeni Latvijas izlasē. Vai arī tev pašam tas vēl ir sapnis, vai šis vilciens 27 gados tomēr jau ir aizbraucis?
- Jā, sapnis par nacionālo izlasi man ir jau no pirmās dienas. [Kāda sakritība – no preses konferences garām iet galvenais treneris Dzaneti, kurš pienāk sasveicināties un tieši saka, lai pavaicāju par izlasi.] Tā tiešām ir – arī treneris par to runā, bet to mēs redzēsim. Nacionālā izlase jau sen ir liels sapnis. Gadi, protams, jau ir pagājuši, bet domāju, ka tas vēl ir iespējams.

- Līdzīgs jautājums par ārzemēm.
- Tas viss ir atkarīgs no tā, kā man ies. Jūs jau zināt, ka visi vienmēr grib uz ārzemēm – uzspēlēt labākā līmenī, dabūt futbola garšu pie 20 tūkstošiem skatītāju. Nezinu nevienu futbolistu, kurš to negribētu, tādēļ, protams, es to vēlos – ne tikai es.