Ceturksnis galā: liekam atzīmes Virslīgas komandām (+1. apļa statistika)

Izliekot atzīmes, veidoju kokteili no gaidām, sasniegtā rezultāta un snieguma. Sākam no tabulas astes gala un uz augšu.

"Spartaks"

Pirmkārt, Nuncio Dzavatjēri acīmredzami negaidīja, ka pa 10 gadiem Latvijas klubu futbols ir tik ļoti izlīdzinājies. Ar “Ventspili” 2010. gadā tabulas otrās daļas komandas varēja apspēlēt uz vienas kājas - četri, pieci vai pat septiņi gūti vārti bija ikdiena. Tagad itālis jau pēc pirmajiem mačiem nenogurstoši uzsvēra, cik sarežģīta ir Virslīga. Otrkārt, lai gan Edgars Gauračs sarunā ar mani ziemā teica, ka Dzavetjēri runā daudzās valodās un angļu valoda viņam ir labā līmenī, patiesībā Latvijas klubu futbola svarīgākās valodas (krievu, angļu, latviešu) viņš gandrīz nepārvalda. Nuncio angļu valoda ir samocīta. Bet ne jau Dzavetjēri vai valodas zināšanas ir galvenās vaininieces. Acīmredzami sastāvs nevelk. Ja citās komandās leģionāri ir līderi, tad ar ārzemniekiem pārpildītajā “Spartakā” tie pārsvarā ir nākotnes prospekti, kuri vēl nav gatavi vilkt vezumu un uzņemties atbildību. Savukārt vietējie futbolisti pārsvarā gadījumu nav izlases kaluma. Nerugals, Korzāns, Bērenfelds, Rečickis, Vagančuks, Kiriļins, Meļņičenko, Smirnovs, Šlampe (ilgtermiņa savainojums) kvalifikācijas ciklos nekad nav spēlējuši. Atliek vienīgi Freimanis un citos darbos noslogotais Gauračs.

Protams, vietā būtu iebildums, ka arī ar šo sastāvu vajadzētu vismaz “Daugavpili” un “Mettu” apsteigt, taču pret šīm komandām divi zaudējumi ar mīnus trim vārtiem. Acīs iekritis, cik viegli “Spartaks” iekrīt pretuzbrukumos. Jūrmalnieki it kā cenšas kontrolēt bumbu (piemēram, pret “Jelgavu” tas izdevās itin pārliecinoši), bet radīto momentu skaits uzbrukumā nobāl pret izlaistajiem prettriecieniem. “Spartaks” cenšas spēlēt futbolu, bet tas sanāk nedisciplinēts un nereti pat bezatbildīgs. "Spartaks" vidēji bumbu kontrolējis nedaudz vairāk par 50%, taču pa savu vārtu četrstūri atļāvis sist visbiežāk - vidēji sešas reizes mačā.
Atzīme: 3

"Metta"

Sāka ar pieciem zaudējumiem, un jaunuļu komanda riskēja iekrist tik dziļā psiholoģiskā bedrē, ka varētu ilgi jo ilgi nespēt izrauties no tās ārā. Taču īstā laikā nāca divas uzvaras, turklāt absolūti pelnītas. Divos mačos 18 sitienu vārtu rāmī!! Drīzāk var filozofēt, ka tajās piecās kārtās gandrīz ikvienā “Metta” varēja ņemt punktus un trūka veiksmes, kā arī, protams, brieduma, kas ir saprotami šāda vecuma kolektīvam. Sevišķi sāpīgs bija pirmās kārtas zaudējums Daugavpilī pret tiešo konkurenti, kad, rezultātam esot 0:0, uzvaru mēģināja izraut abas komandas, bet veiksmīgā loze pēdējās minūtēs izkrita mājiniekiem. “Mettas” sakarā lielākās bažas ir par soliņa dziļumu. Pagaidām pamatsastāvā izgājuši tikai 14 futbolisti un, kad piespiedu kārtā nāksies sastāvā iekļaut citus, atkal paies laiks, kamēr talanti adaptēsies pie Virslīgas spēka futbola, ātrumiem, taktikas un, protams, ne mazsvarīgajiem viltīgajiem paņēmieniem. No 14 viens jau uz laiku zudis - uz nekvalitatīvā Hanzas vidusskolas laukuma seguma krusteniskās saites diemžēl saplēsis talantīgais Renārs Varslavāns.
Atzīme: 6 (punktu un vietas dēļ neceļas roka likt vairāk, bet, ņemot vērā snieguma kvalitāti un komandas vecumu, šis ir nedaudz skarbs vērtējums)

"Liepāja"

Varbūt nepopulārs viedoklis, bet arī ar šo sastāvu un treneriem, Jangu ieskaitot, “Liepāja” pie veiksmes varēja būt kaut kur augšā. 1. kārtā pret RFS man liepājnieku futbols patika labāk, pēc tam iekrita izlaistā otrā kārta un izlašu pārtraukums, kam sekoja vēl, ja ne neloģisks, tad tuvu tam zaudējums mājās pret “Spartaku”. Spiediens auga, neveiksmes krājās, pa vidu vēl līdera Ikaunieka veselības un savainojumu problēmas. Ja Jānim tas ir epizodiski, tad daudzi citi savainojumi ir ilgtermiņa, kas likusi laist laukumā šim līmenim negatavus spēlētājus. Pēc tam arī Janga atkāpšanās. Par spīti tam visam, komanda tiešām nav slikta un man, lai gan “Liepāja” ir vienīgā Virslīgā bez sausām spēlēm aizsardzībā, lielākais jautājums ir par uzbrukumu – ar Vacadzi Liepāja kļūdījās, arī Dodo, Delgado un Spataru vismaz mani nepārliecina, tai skaitā kolektīvajās darbībās aizsardzībā. Arī noliekot malā subjektīvos vērojumus, statistika rāda (skatīt zemāk), ka "Liepāja" 1. aplī bija tīri dominējoša vienība. Liepājniekiem 1. aplī bija lielākā bumbas kontrole un 2.-3. labākā izdarīto/atļauto sitienu (vārtu rāmī) bilance. Vismazāk gūto vārtu un pieci zaudējumi astoņās spēlēs neiet kopā ar šo statistiku - jāuzlabo efektivitāte!

P.S. Varbūt vecmodīgi, bet uzskatu, ja komanda atrodas krīzē un piedzīvota kārtējā neveiksme, futbolistam soc-tīklos nav jāizliek svaigas fotogrāfijas.
Atzīme: 4

"Daugavpils"

Ja pirmajās kārtās pelnrušķītes stāstu piesavinājās Valmiera (un joprojām vidzemnieki ir pelnījuši uzslavas), tad kopumā 1. aplī mans “Top1” stāsts tomēr pieder latgaliešiem. Starp citu, tieši pret Valmieru daugavpilieši aizvadīja vienīgo vājo spēli, kad tika pieļauta kļūda ar viena japāņu leģionāra iekļaušanu sastāvā, turklāt Pertijas padotie toreiz otrajā kārtā ar mežonīgu entuziasmu aizvadīja savu starta spēli Virslīgā.

Lūk, kā ir jāpāriet uz Virslīgu! Daugavpils ir super pozitīvs piemērs! Nevis mākslīgi iesoļot Virslīgā, paņemot 1. līgu ar noieta etapa veterāniem un pēc tam piesaistītu cita līmeņa finansējumu un pilnībā mainītu sastāvu, bet gan mērķtiecīgi strādāt ar savu produktu. Protams, tam ir vajadzīgs priekšnosacījums, proti, sava akadēmija, bet jebkurā gadījumā simpatizē, ka Viktors Morozs cītīgi strādāja 1. līgā, pārliecinoši startēja tur un tagad rāda zobus Virslīgā.

Esmu pārliecināts, ka, piemēram, 1. apļa rezultatīvākais spēlētājs Askerovs ne tuvu nerādītu tādu sniegumu “Daugavpils” sastāvā, ja būtu piesaistīts komandai tikai pirms šīs sezonas. Tas pats attiecas uz visu "Daugavpils" kolektīvu. Askerovs pacietīgi gaidīja savu iespēju Virslīgā, nebija augstprātīgs ne pret nevienu pretinieku (atceros, cik centīgi sasita piecas bumbas “Audas” vārtos Kaspara Gorkša atvadu spēlē, ne brīdi nenometot apgriezienus, lai gan spēle ātri bija uztaisīta) un, galvenais, novērtē šo iespēju. Ja vēl prom neaizietu Koadio…

Acīmredzami, ka “Daugavpils” ziemā veikusi lielu darbu, sevišķi iespaidīgi izskatoties fiziskā ziņā, lai gan sastāvā ir daudz jaunuļu. Lielākais prieks, protams, par Latvijas jauniešiem, kuri šajā līmenī attīsta savu spēli – Zalaks, Toņiševs, Balodis, Skrebels, Cucurs, Iļjins un arī citi, kuriem mazāks spēles laiks. Daugavpilī ir teicams treneru kolektīvs un, cerams, Morozs nākotnē būs augsta kaluma futbola speciālists, kurš derīgs arī Virslīgas “Top” klubos un varbūt pat izlasē.
Atzīme: 9 (tādu entuziasmu turpinājumā būs grūti noturēt un arī statistika rāda, ka 1. aplī "Daugavpils", visticamāk, uzlēca pāri savai galvai - novērtēsim to!)

"Jelgava"

Līdzīgi kā Liepāja saskārās ar traumu epidēmiju, bet atšķirībā no kurzemniekiem, turklāt ar vājāku sastāvu un mazāku budžetu, sasniedza labāku rezultātu. Garā skrējienā trīs punkti vairāk (10 pret 7), protams, nav nekas īpašs, bet vēlreiz uzsveru – tas paveikts ar mazāku rocību. Pats jelgavnieku sniegums rāda, ka šai komandai viegli neklājas. Punkti nāk samocīti. Taču galvenais, ka nāk.Manā skatījumā “Jelgavas” sniegumā reizēm pietrūkst saliedētu darbību – rodas sajūta, ka tās spēle sašķeļas daudzās atsevišķās mazās epizodītēs, bet nav vienota presinga (to realizē divi trīs tuvāk stāvošie), nav vienota uzbrukuma (paļaujas uz individuālām darbībām vai divu trīs tuvāk stāvošo saspēli), nav kompaktuma, sevišķi spēlējot ar bumbu. Tāpat bija Māliņa kļūdas. Atļaušos pateikt, ka “Jelgava” snieguma ziņā 1. aplī bija astes galā, taču par spīti tam Pahars izveidojis komandu, kas atgādina Astafjeva “Jelgavu” – ko nevar ar meistarību, to var ar cīņassparu un lielu kārtību.
Atzīme: 7

"Ventspils"

Šeit viss ir skaidrs – pēc Šišhanova atnākšanas vairums vietējo futbolistu aiz laba prāta uz “Ventspili” nepāriet vai pat mūk prom. To neizdomāju es – pirmkārt, to parāda pašas pārejas. Futbolisti ar labu CV dodas prom uz RFS, “Riga” un “Liepāju”, bet vietā atnāk tādi, kuri citās komandās pērn bija rezervisti. “Ventspils” to skaidro ar pirmās grupas futbolistu nesamērīgajām finansiālajām prasībām, bet, zinot, kāda alga, piemēram, tika maksāta Fortešam, īsti neticu šai versijai. Otrkārt, šis tas dzirdēts sarunās no pašiem spēlētājiem… Vukičevičs dara labu darbu, ir entuziasts, klubā ir lieliski treniņapstākļi, visagrāk sagatavotais zaļais laukums, “Ventspils” mačos izceļas ar lielisku pašatdevi, komandā ir varenais Tosins, ir atdzimušais Mordatenko. Tomēr brīnumus futbolā sasniegt grūti – lai futbolisti neapvainojas un pierāda pretējo laukumā, bet, domāju, ka no “Ventspils” spēlētājiem ar Latvijas pasi šobrīd diez vai kāds tiktu RFS vai “Riga” pamatsastāvā. Izlasei vistuvāk bija Kazačoks (šobrīd “Ventspils” kapteinis), kurš pērn, arī vesels būdams, netika RFS vienpadsmitniekā. Ar to viss ir izteikts. Atliek starpību kompensēt uz leģionāru rēķina, kas daudz maz arī izdodas. Cīņā par visaugstākajām vietām nekas nav zaudēts, tomēr prāts joprojām kavējas pagātnē – “Ventspils” 22 sezonās 20 reizes tikusi pie medaļām, tikai divreiz finišējot 4. vietā un, ja šī gada 1. aplis noslēgts 4. vietā ar -9 punktiem no līderiem, plusa zīmi nekādi neieliksi.
Atzīme: 6

"Valmiera Glass"/ViA

Nepiekritīšu tiem, kas saka, ka Valmierai sastāvs ir labs un šāds sniegums un rezultāti ir tīri loģisks. Labi, tas, ka divi (viens no viņiem valmierietis) no 20 žurnālistiem pirmssezonas prognozēs ievietoja komandu 6. vietā, pārējie zemāk, vēl būtu sīkums – tobrīd pat valmieriešu sastāvs publiski gandrīz nebija zināms. Taču tagad, kad to zinām, varam paanalizēt. Jā, futbolisti, protams, ir labi, taču neviens man neiestāstīs, ka kaut vai viena “Top6” komanda (šobrīd Valmiera par tādu taču kļuvusi, vismaz pagaidām) pirms sezonas pie sevis kā vienpadsmitnieka spēlētāju paņemtu Lazarevu, Kramēnu, Krautmani, Ērgli, Miķelsonu, Grjaznovu, Jermolajevu, brāļus Jaunzemus. Ui, piedodiet, nosaucu praktiski visus Latvijas futbolistus, uz kuriem balstās “Valmiera Glass”/ViA futbols…

Daži ar mazliet lielāku vārdu, protams, ir, taču Bogdaškinu un Kārkliņu izbrāķēja “Riga” (šaubos, ka čempionu konkurenti lenca Borisu un Krišu), Punculu “Riga” un “Liepāja”. Leģionāri? Ja kas, tad Valmiera ar “Mettu” izmanto mazāko leģionāru skaitu. Daudz mazāku, nekā citas vadošās komandas. Tiesa, ar tiem nedaudzajiem ir labi trāpīts – Nakamura ir totāls mans favorīts, tāpat labi iederas Leliss (atgriežoties pie tēmas, vai būtu vajadzīgs “Top” komandām, šis brazīliešu centra aizsargs pērn bumboja mūsu 1. līgā), Helovani un Pasifiks. Valmiera neapšaubāmi ir liels pozitīvs pārsteigums. Kā man teica kāds futbola cilvēks, Pertija pat lāci iemācīs spēlēt… Ir gan arī būtiski jautājumi: (1) vai komanda izturēs fiziski, sevišķi zinot, cik enerģisku un ar agresīvu presingu piesātinātu futbolu liek spēlēt gruzīnu speciālists? (2) cik ilgi saderēs Valmieras un Tamaza raksturi? (3) vai ar finansēm viss būs kārtībā? Pie šī paša - vai to pašu Nakamuru un citus līderus vasarā nepārvilinās konkurenti?
Atzīme: 8

"Riga"

Šī kluba vadības darbības es, goda vārds, nesaprotu un te arī varētu likt punktu izsmeļošajai analīzei. Runa, protams, par mētāšanos ar treneriem. Kā teica kāds futbola aģents, viņš nepiedāvās savus klientus/trenerus “Riga”, jo nevēlas sabojāt savu reputāciju… Skaidrs, ka čempionus nosodīt nav labais tonis - “Riga” ir ne tikai labs budžets, bet arī tiešām laba sastāva komplektācija, gudri spēlētāji. Varbūt vienīgi trūkst radošuma un meistarības centrā un priekšā – vismaz, kamēr nav ieskrējies Karašausks. Šāričs, Paničs, Laizāns, Rugins tomēr ir darba zirgi, nevis klavieru spēlētāji. Diez vai šogad izdosies atkārtot pērnā gada neticamo nullīšu (aizsardzībā) sēriju – efektīvs uzbrukums noteikti būs nepieciešams, sevišķi tik sīvā turnīrā kā šis. Katrā ziņā par “Riga” potenciālu liecina kaut vai tas, ka par spīti divu treneru atlaišanai pusotra mēneša laikā un zaudējumam pret tiešo konkurenti RFS, čempioni pēc 1. apļa ir otrie ar nieka -3 punktiem pret 1. vietu. Vasarā, ja vajadzēs, “Riga” atvērs maciņu un var paveikt jebko. Šobrīd pat grūti apgalvot, ka RFS būtu lielāka kandidāte uz titulu nekā "Riga".
Atzīme: 8

RFS

Varēja būt 10 balles, ja ne apļa noslēdzošā spēle Ventspilī. Jebkurā gadījumā aicinu novērtēt RFS sasniegto pirmajās septiņās kārtās – pat “Barcelona”, PSG, “Juventus”, “Bayern” un “City”, lai cik tās būtu dominējošas un ievērojami pārākas pār savas līgas vidējo līmeni, 7-0-0 spēj iekrāt vien izņēmuma gadījumos. RFS to paveica līgā, kas ir stipri, stipri līdzīgāka. Nu nav RFS algu budžets un sastāvs kaut kur kosmosā salīdzinājumā ar citām pērnā gada “Top4” vienībām! Stabils vārtsargs, iespēlēts centra aizsargu pāris (tiesa, Bulvītis daudz izlaida), lieliskais Savaļnieks, fantastiska konkurence vidējā līnijā, melnā darba darītājs Seto, labi noskautotais Kuadio un, protams, Dambrauskam zināmais Viļņas “Žalgira” trio Šimkovičs, Blagojevičs, Malecs. Labā ziņa ir, ka RFS šādu starta uzrāvienu ir veikusi otro gadu pēc kārtas – pērn drusku noplīsa un ir šī rūgtā un ļoti vērtīgā pieredze, no kuras mācīties.
Atzīme: 9

P.S. Apzinos, ka atzīmes, visticamāk, ir pārāk piesaistītas sasniegtajam rezultātam (atkarībā no komandu potenciāla, sastāva) un jau otrajā aplī lietas var apgriezties kājām gaisā. Taču šai brīdī projicēt nākotni ir patiešām grūti. Atliek minēt, ka no 36 spēlēm 20 jeb 56% beigušās ar vienu vārtu pārsvaru, bet vēl fiksēti četri neizšķirti. Tikmēr sagrāves (trīs vārtu starpība vai vairāk) ir bijušas tikai četras. Trīs tādi zaudējumi nesenā Latvijas čempiona "Spartaka" kontā.

Instat statistika

Instat piedāvā plašāku statistikas klāstu, bet es atlasīju trīs, manuprāt, būtiskus rādītājus – bumbas kontroli, sitienu skaitu vārtu četrstūrī un precīzo piespēļu skaitu (kas, protams, diezgan nozīmīgi korelē ar bumbas kontroli).

Bumbas kontrole vidēji mačā

Sitieni vārtu četrstūrī vidēji mačā

Pretinieku izdarītie sitieni vārtu četrstūrī vidēji mačā

Starpība starp saviem un pretinieku izdarītajiem sitieniem vārtu četrstūrī (vidēji mačā)

Precīzo piespēļu skaits vidēji mačā

Pretinieku izdarīto precīzo piespēļu skaits vidēji mačā

Starpība starp savām un pretinieku veiktajām precīzajām piespēlēm (vidēji mačā)

Reizēm spēle aiziet vienā virzienā – piemēram, kāda komanda nopelna agru noraidījumu vai vienkārši tiek demoralizēta sagrāvē. Spilgts piemērs – “Metta” pirmajās piecās spēlēs kopā veica deviņus sitienus vārtu četrstūrī, toties noķēra iedvesmu mačā pret “Spartaku” (3:0), izdarot 10(!) sitienus vārtu rāmī. Šī viena spēle pamatīgi uzlabo kopējo ainu, bet neparāda objektīvi to, kas notika pirmajās sešās kārtās kopumā. Līdzīgi “Spartaks” sitienu skaita ziņā izšāva divās spēlēs (uzvarā pret Valmieru un Daugavpilī, lai gan zaudēja ar 1:4), kamēr daudzos mačos klusēja.

Šī iemesla dēļ zemāk attēloti grafiki, kur atspoguļoti šie paši statistikas rādītāji, taču bez katras komandas divām labākajām un divām sliktākajām spēlēm. Respektīvi, attēlota statistika no katras komandas vidējām četrām spēlēm.

Bumbas kontrole vidēji mačā

Sitieni vārtu četrstūrī vidēji mačā

Pretinieku izdarītie sitieni vārtu četrstūrī vidēji mačā

Starpība starp saviem un pretinieku izdarītajiem sitieniem vārtu četrstūrī (vidēji mačā)

Precīzo piespēļu skaits vidēji mačā

Pretinieku izdarīto precīzo piespēļu skaits vidēji mačā

Starpība starp savām un pretinieku veiktajām precīzajām piespēlēm (vidēji mačā)

Izmantotie resursi:
https://mc.instatscout.com/virsliga