Apdalītā Eiropa? Vai trešdaļa no Pasaules kausa kvotām ir par maz?

Loģiski, ka visskaļākie iebildumi atskan no valstīm, kuras Pasaules kausa finālturnīrā nespēlēs. Itālijas izlase PK atlases grupu turnīru pabeidza ar 18 no maksimālajiem 24 punktiem, taču pēc tam tāpat tika iemesta četru pretendentu katlā, no kura uz finālturnīru tika vien Bosnija un Hercegovina, pendelēs pieveicot tieši Itāliju. Polijas izlase savā PK apakšgrupā divreiz spēlēja neizšķirti pret Nīderlandi, ieguva 17 no maksimālajiem 24 punktiem un nonāca kvalifikācijas pārspēļu sietā ar Ukrainu, Albāniju un Zviedriju.

Zviedrijas stāsts bija jo īpaši interesants, jo zviedri savā PK apakšgrupā izgāzās, tā arī nevienā spēlē neuzvarot, taču pie pārspēlēm tika, pateicoties iepriekšējās sezonas Nāciju līgas rezultātiem. “Mēs nebijām perfekti, bet kuru gan tas satrauc? Mēs dodamies uz Pasaules kausu,” pēc uzvaras pārspēlēs teica Zviedrijas izlases galvenais treneris Greiems Poters.

Tas satrauc poļus, itāļus, dāņus, serbus, ukraiņus un grieķus, kuru izlases pilnīgi mierīgi atbilst PK finālturnīra līmenim. Visas šīs izlases finālturnīrā noteikti mērķētu uz vismaz izslēgšanas spēļu sasniegšanu. To rāda arī statistika – starp 10 uz PK netikušajām izlasēm, kas FIFA rangā ir visaugstāk, deviņas ir no Eiropas. Vienīgais izņēmums ir FIFA ranga 26. vietā esošā Nigērija.

Un jāatzīmē, ka to pašu FIFA rangu nevar īsti uzskatīt par pašu objektīvāko izlašu spēku salīdzinājumu, jo sava reģiona komandas pārsvarā tomēr spēlē savā starpā. Piemēram, ranga 8. vietas īpašniece Maroka pret Eiropas izlasi nav spēlējusi kopš PK 2022, tiesa, toreiz apspēlējot gan Beļģiju, gan Spāniju, gan Portugāli.

Līdz ar to saprotams, ka Eiropas futbola funkcionāru vidū eksistē iebildumi, ka jaunā Pasaules kausa finālturnīra sistēma nav īsti godīga. “The Independent” vēsta, ka vairāki UEFA funkcionāri nav apmierināti ar pašreizējo sadalījumu, kā arī norāda uz trūkumiem kvalifikācijas sistēmā, kas paredz izšķirošo pārspēļu aizvadīšanu nevis divu spēļu summā, bet gan ar tikai vienu spēli, kas, protams, sniedz būtiskas priekšrocības mājiniekiem.

Šis būs pirmais PK finālturnīrs ar 48 komandām. Izvairoties no diskusijas, vai vairāk nekā 20% FIFA dalībvalstu piedalīšanās finālturnīrā gadījumā tomēr nav par daudz, jāsecina fakts – Eiropai atvēlētas 16 kvotas no 48 jeb tieši viena trešdaļa. Āfrikai ir deviņas, Āzijai ir astoņas, Dienvidamerikai un Ziemeļamerikai katrai pa sešām, viena ir Okeānijai, un vēl divas ceļazīmes pieejamas pārspēlēs, kurās Eiropas izlases nepiedalās.

Tieši šis arguments, ka Eiropai jau ir liela daļa PK kvotu, tiek izmantots, attaisnojot jauno sistēmu. Iepriekš gan šī proporcija bija Eiropai vēl vairāk par labu, un FIFA pārstāvji argumentē, ka tagad tiek pielabota vēsturiskā “netaisnība”, kad futbols nebija tik globāls un Eiropai bija proporcionāli daudz vairāk vietu Pasaules kausā.

Pasaules kausa kvotu proporcijas

Pasaules kausā ilgu laiku bija 16 komandu finālturnīrs, kurā pieejamas bija tikai 14 vietas, jo divas bija rezervētas mājiniecei un iepriekšējai čempionei. No šīm 14 vietām astoņas (jeb 57%) pienācās Eiropai. Pēc tam 24 komandu formātā Eiropai bija vismaz 13 kvotas (54%), bet iepriekšējā 32 komandu formātā Eiropai bija tās pašas 13 kvotas, kas vairs bija tikai 40.6% no kopējā dalībnieku skaita.

Līdz ar to šobrīdējās 16 kvotas jeb 33% no kopējā skaita uz iepriekšējā fona patiešām nav nekas iespaidīgs, turklāt var argumentēt, ka Eiropā vidusmēra izlašu vidū konkurence ir pieaugusi daudz straujāk. UEFA puse norāda, ka no Eiropas 55 dalībvalstīm finālturnīram kvalificējas tikai 16, kamēr, piemēram, Dienvidamerikā kvalifikācijā piedalās tikai desmit valstis, bet kvalificējas vairāk nekā puse (sešas). Turklāt Dienvidamerikas kvalifikācijas septītā vieta vēl tiek pie iespējas piedalīties pārspēlēs, tāpat kā pārējās konfederācijas.

Te gan ir, protams, arī politiskā puse. FIFA var rādīt ar pirkstu savos reglamentos par neitralitāti un globalitāti, taču visiem redzams, kā FIFA izveido jaunus apbalvojumus, ko pasniegt PK2026 rīkotājvalsts ASV prezidentam, un kā notiek komunikācija ar PK 2026 saimniekiem. Taču ļoti nozīmīga daļa FIFA politikā ir arī Āzijas un Āfrikas konfederācijām, kuru atbalstu šobrīd bauda FIFA prezidents Džanni Infantīno, un tiek norādīts, ka viņa vadībā FIFA ir drīzāk ieinteresēta paplašināt šo konfederāciju valstu dalību finālturnīrā.

Pasaules kausa apakšgrupas

Izmantotie resursi:
fifa.com