Rudņevs kritikas un uzslavu krustugunīs

Kopš Artjoma RUDŅEVA (27) pārejas no Polijas futbola kluba Poznaņas "Lech" uz vienu no Vācijas pazīstamākajām vienībām "Hamburger SV" laiks paskrējis ātri. 24 gadu vecumā Artjoms pārliecības pilns ieradās Hamburgā ar Polijas labākā vārtu guvēja slavu bagāžā un ambīcijām kļūt par vienu no labākajiem bombardieriem arī Vācijā. Nu aiz muguras ir mazliet vairāk nekā divarpus gadi bundeslīgā, kuru laikā Rudņevs piedzīvojis krasas sajūtas – līdzjutēju un kluba vadības nēsāts uz rokām pēc vairākiem svarīgiem vārtu guvumiem, kā arī preses un tās pašas kluba vadības nežēlīgi un reizēm neapdomīgi kritizēts pēc ieilgušām neveiksmju sērijām. Pieci dažādi treneri Artjoma lomu un pienesumu komandas spēlē redzējuši atšķirīgi, un dāņu sporta direktora Franka Arnesena 2012. gada vasaras pirkums šajā laikā gan Hamburgā, gan Hannoverē par sevi licis runāt dažādos toņos.

Arnesens, kurš pēc Artjoma pirmās sezonas bija spiests pamest HSV, vairākkārt ticis kritizēts par divos darba gados veiktajiem transfēriem. Runā, ka pēc šķiršanās ar bijušo Londonas "Chelsea" sporta direktoru Hamburgas kluba vadība visādiem līdzekļiem mēģinājusi uzskatāmi parādīt, ka dāņa pirkumi (bez Rudņeva šobrīd komandā vēl ir Adlers, Rajkovičs, Jiračeks un Iličevičs) nekur nav liekami. Ja atceramies pirmo Rudņeva sezonu Vācijā, tieši Arnesens bija lielākais Latvijas futbolista aizstāvis presē, kad četros sākotnējos mačos gaidīto vārtu nebija. Sajutis kluba vadības atbalstu, kura pēc Arnesena aiziešanas nākamajās sezonās īsti vairs nav bijis, Rudņevs debijas sezonā bundeslīgā guva 12 vārtus. "Godīgi sakot, tas ir neticami, kā Hamburga ir izrīkojusies ar Artjomu," pirms pāris dienām intervijā ar "Hamburger Morgenpost" secinājis Arnesens. "Viņš visur ir bijis rezultatīvs, ieradās Hamburgā un pirmajā sezonā guva 12 vārtus! To viņš paveica fantastiski, pirms tam ilgi neviens to nebija iespējis. Viņš ir pelnījis krietni vairāk uzticības. Tā vietā par viņu vienmēr šaubās. Varbūt tas tāpēc, ka viņu iegādājos es?"

Skaidrs, ka Rudņeva veikums laukumā gājis roku rokā ar Hamburgas (un pusgadu arī Hannoveres) varējumu. Nereti vainot uzbrucēju par to, ka spēle beigusies bez vārtu guvuma, neceļas roka, ja komandas uzbrukumi pārsvarā apraujas jau savā laukuma pusē. Bieži HSV individuāli spēcīgo spēlētāju rādītā spēle ir tik atbaidoša, ka uzbrukumā 90 minūtes bezdarbībā būtu jāganās arī Zlatanam vai Benzemā. Nereti gan arī atlicis vien plēst matus, kad Artjoms šķietami vienkāršā situācijā pamanījies bumbu zaudēt vai aizšaut mākoņos. Tomēr par cīņassparu, kā arī prasmi sagatavoties sezonai tā, lai nopietni savainojumi nepiezagtos, Rudņevu nav bijis pamata pelt. Kā reiz secinājuši Hamburgas mediji – mūsu uzbrucēja spēles maniere nav domāta futbola estētiem, taču futbola romantiķi, kuri atceras senākos laikos pieprasītos fiziski spēcīgos soda laukuma uzbrucējus, sūdzēties nevarētu. "Skaidrs, ka Rudņevs nav Mesi, taču viņš bija vienīgais, kurš vasaras treniņnometnē pie Slomkas rikšoja pa laukumu svilpodams, kamēr citi jau bija izlaiduši garu," iespaidos HSV forumā dalās kāds kluba līdzjutējs.

Artjoms Rudņevs divcīņā ar Vācijas izlases un Minhenes "Bayern" līderi Bastianu Šveinšteigeru (Foto: AFP/Scanpix)

To, ka domas par Rudņevu dalās pat Hamburgas viena un tā paša plašsaziņas līdzekļa telpās, uzskatāmi parāda publikācijas pēc pagājušās nedēļas HSV mača pret Menhengladbahas "Borussia" (1:1). "Hamburger Abendblatt" laikraksts pēc spēles Latvijas uzbrucēju nesaudzēja: "To, cik sāpīgs laukumā bija Ivicas Oliča trūkums, uzskatāmi parādīja laukumā izlaistais Artjoms Rudņevs, kurš sevi joprojām drīkst saukt par uzbrucēju. Latvietim nevajadzēja ilgu laiku, lai atklātu, kāpēc viņš nav kandidāts pamatsastāvam pat Pjēra Mišela Lasogas savainojuma laikā. Vispirms viņš pārāk tālu atlaida bumbu (33. minūtē), pēc tam no labas pozīcijas atļāvās aizsist bumbu šķērsām (37.), bet vēlāk pavirši izniekoja vairākas iespējas pretuzbrukumos."

Šīs pašas avīzes žurnālists Markuss Šolcs šonedēļ laikraksta blogā savukārt raksta šādi: "Kad Franks Arnesens latvieti pārvilināja uz Hamburgu, visi bija šokēti, mani ieskaitot. Kad pirmajos treniņos un pārbaudes spēlēs redzēju, ko tikai būdīgais uzbrucējs nespēj – bija visai rūgti... Futbola ziņā viņš bija neparasti neslīpēts – un tik un tā pēkšņi sāka gūt vārtus, jo Torstens Finks viņu laida laukumā. Ar 12 vārtiem pēc sezonas nepietika, lai pārliecinātu treneri un kluba vadību. Finks labprātāk gribēja spēlēt ar tehnisku uzbrucēju, kurš ar bumbu veiktu burvīgas kustības un arī gūtu vārtus. Kā beidzās šie meklējumi, mēs zinām. (…) Esmu pārliecināts, ka Rudņevs būtu turpinājis gūt vārtus, ja viņam būtu dāvāta uzticība. Jautājums joprojām ir: vai šāds spēlētāja tips iederas sistēmā? Un varu tikai teikt – absolūti. Jo šobrīd komandas domu gājiens ir – aizsardzībā aizvērt ciet visas durvis un ātri pārslēgties pretuzbrukumā. Un ātrāks par Rudņevu šajā komandā nav praktiski neviens."

Patlaban situācija ar Hamburgas uzbrukumu ir šāda: Ivica Oličs augšstilba muskuļa savainojuma dēļ nevarēja pabeigt pagājušo maču un šonedēļ pauzē; Pjērs Mišels Lasoga jau ierasti mokās ar traumām un komandas treniņos iesaistīsies vien nākamnedēļ; Maksimilians Beisters pēc krustenisko saišu plīsuma vēl nav kandidāts uz vietu pamatsastāvā fiziskās kondīcijas dēļ. Savukārt slavenais holandietis Rafaels van der Vārts, kurš pa retam spēlējis priekšējā līnijā, no pamatsastāva ir izkritis un vasarā komandu, visticamāk, pametīs. Vesels ir vien Rudņevs, kuram rītvakar izbraukuma spēlē pret Frankfurtes "Eintracht" vajadzētu būt pamatsastāvā, ja vien treneris Džo Cinnbauers neizdomās kaut ko negaidītu.

Pagājušajā spēlē uzbrukumā labi sapratās Rudņevs un ungāru pussargs Zoltans Štībers – paredzēts, ka viņi dosies pamatsastāvā arī rīt Frankfurtē (Foto: AFP/Scanpix)

Artjoms, kurš ar vācu presi pēdējā laikā nerunā, šoziem Ivicas Oliča personā ieguvis ne tikai jaunu konkurentu, bet arī saprotošu kolēģi (turklāt abi var runāt krieviski, jo Oličs savulaik Maskavas CSKA iemācījās krievu valodu diezgan labi), kurš Rudņevu pirms gaidāmās spēles presē atbalstījis. "Viņam kvalitātes netrūkst," par Latvijas futbolistu intervijā "Hamburger Morgenpost" saka pazīstamais horvāts. "Zinu viņu jau ilgi, taču tā kārtīgi varu novērtēt vien tagad, kad trenējamies kopā Hamburgā. Artjoms ir cīnītājs, komandas spēlētājs. Mūsu situācijā tas ir svarīgi. Esmu priecīgs, ka viņš ir vesels. Viņam ir vajadzīgā kvalitāte, lai Frankfurtē aizstātu pārējos uzbrucējus." Pats Oličs pagaidām neko dižu HSV kreklā šogad uzbrukumā nav parādījis un atzīst, ka Hamburgā būt uzbrucējam nav viegli: "Ir grūti, ja nav daudz vārtu gūšanas iespēju. Volfsburgā man bija pilnīgi citāda situācija. Protams, ka mēs, uzbrucēji, vienmēr vēlamies gūt vārtus, taču svarīga šobrīd ir tikai komanda un punkti. Par sevi domāt tagad nedrīkst. Vēl tāls ceļš priekšā līdz vietas saglabāšanai līgā, kas šosezon ir galvenais."

Hamburga turnīra tabulā ir vien divus punktus priekšā 16. vietā esošajai "Freiburg". Turpinot spēlēt tik nestabili, HSV cīņa par vietas saglabāšanu līgā arī šosezon var izvērsties līdz pēdējai kārtai. Kā komanda, kas bezcerīgi un apkaunojoši ar 0:8 zaudē pret Minhenes "Bayern", pēc nedēļas teju uzvar vienu no valsts vadošajām komandām Menhengladbahas "Borussia"? Līdzīgus jautājumus HSV fani spiesti uzdot ne pirmo reizi, un, par laimi visiem komandas atbalstītājiem, pēc neizšķirta pagājušajā nedēļā kņada ap Minhenes spēli ir pierimusies. Pēc vēsturiskā 0:8 spēlētājiem Minhenē tika aizliegts runāt ar presi, bet komandas galvenais treneris Cinnbauers preses konferencē atzinās par bailēm spēles laikā, ka "Bayern" varētu sasniegt arī divciparu skaitli gūtajos vārtos. Tas, ka HSV ar atbaidošiem rezultātiem regulāri parūpējas par iemeslu citu komandu faniem paņirgāties, jau ir ierasts.

HSV ir tikai ceļā uz stabilu spēli un spožākiem laikiem. Vai šobrīd izvēlētais ceļš izrādīsies pareizs, rādīs laiks, jo kluba vadībai ir pārāk daudz neskaidrību par komandas nākotnes sastāvu un finansiālajām iespējām. Skaidrībai bosiem būtu jābūt par to, ko laukumā var un nevar izdarīt Rudņevs. Arī nākotnē būs gan kritika, gan uzslavas – un, cerams, ka būs arī vēl vairāki vārtu guvumi. Jau 72 spēles Vācijas bundeslīgā – tas Latvijas spēlētājam nav maz. Vairāk TOP 5 čempionātos iespējis vien Marians Pahars "Southampton" laikos, savukārt tuvākajiem sekotājiem ir mazāk par 20 mačiem Anglijā (Gorkšs, Stepanovs) un Spānijā (Verpakovskis). Bet Rudņevam nu jātiecas uz atzīmi "20" bundeslīgā gūto vārtu ailītē. Trūkst vēl trīs. Iespējas gūt 18. vārtus noteikti būs jau rītvakar Frankfurtē.

Izmantotie resursi:
Aktuelle Nachrichten aus Hamburg, der Region...
transfermarkt.de
Aktuelle Nachrichten - Hamburger Abendblatt
Der HSV-Blog