Uvarenko: "Biju kļuvis par vienu no fanu mīluļiem"

Latvijas vārtsargs Maksims Uvarenko (25) šajā sezonā palīdzēja līdz Čehijas augstākajai līgai tikt "Jihlava" vienībai. Sezonas pirmajā pusē viņš bija komandas pirmais vārtsargs, taču turpinājumā treneris uzticējās pieredzējušajam Jaromiram Blažekam, kuram ir arī Eiropas un pasaules čempionātu finālturnīru pieredze. Neskatoties uz to, klubs bija ieinteresēts pagarināt līgumu ar Uvarenko, kurš 21 gada vecumā jau paspēja aizvadīt vienu maču Čehijas augstākajā līgā Liberecas "Slovan" rindās. Šajā intervijā varēsiet uzzināt, kādēļ Maksims Čehijā nepaliks, par to, kā ventspilnieks iesāka savu futbolista karjeru, novārtā atstājot cīņu, par Čehijas futbola īpatnībām un daudz ko citu.

Maksim, gribētos tevi apsveikt ar iekļūšanu Čehijas augstākajā līgā! Vai jau ir skaidrība par nākamo sezonu?
Liels paldies, bet uzreiz pateikšu, ka Čehijā vairs nespēlēšu. Mums ar kluba vadību tā arī neizdevās vienoties par jauna līguma parakstīšanu. Mani īsti neapmierināja piedāvātie nosacījumi. Čehijā man patika, nospēlēju šeit septiņus gadus, tomēr ir pienācis laiks kaut ko mainīt. Neslēpšu, ka labprāt būtu te palicis, ja vien izdotos vienoties par jauno līgumu. Šeit jutos kā savējais. Tagad apsveru citus variantus. Ir arī konkrēti piedāvājumi, taču vēl neesmu izlēmis. Varbūt pat šovakar izšķiršos par to, vai pieņemt vienu no tiem, vai nē [saruna notika sestdien].

Kā vērtē aizvadīto sezonu?
"Jihlava" uzdevums visus šos gadus, kurus esmu te pavadījis, allaž bija tikt augstākajā līgā, taču vienmēr kaut kā pietrūka. Sezonas sākumā mums bija jauns treneris, bijā arī kādi pieci jauni futbolisti, tādēļ iesākām vāji. Apmēram pusotru mēnesi mums negāja. Septembra vidū beidzot sākām krāt punktus. Pirmajos 16 mačos ieguvām 30 punktus, kas deva dalītu 2./3. vietu.

Taču otrajā aplī pie spēlēšanas praktiski netiki. Čehu prese rakstīja, ka tev bija savainojums.
Nē, paldies Dievam, savainojumu nebija. Šī sezona tajā ziņā bija veiksmīga. Jau oktobrī sākās pārrunas par jauno līgumu. Mums bija kādas 4-5 tikšanās, taču pie kopsaucēja tā arī netikām. Tad kluba vadība nolēma sastāvam piesaistīt pieredzējušo Jaromiru Blažeku, kuram tobrīd švaki gāja Prāgas „Sparta”. Viņam arī tika uzticēta pirmā vārtsarga vieta.

Sezonas pēdējā spēlē atkal vārtos stājies tu, taču zaudējāt!
Jā, tā bija neveiksmīga spēle. Ielaidām divas pendeles. Kopumā sezonu vērtēju kā sekmīgu, tā bija smaga bet laba. Mums arī paveicās, ka konkurenti bieži zaudēja punktus.

Maksims Uvarenko ir jauna kluba meklējumos

Cik labi biji iejuties Čehijā? Vai izdevās arī iemācīties runāt vietējā valodā?
Biju labi adaptējies. Čehu valodā runāju bez jebkādām problēmām, tā tomēr ir līdzīga krievu valodai. Visus gadus svētkus atzīmēju Latvijā, bet šogad pat paliku šeit. Man pat bija iespēja tikt pie čehu pilsonības, jo tam pietiek ar dzīvošanu šeit piecus vai sešus gadus. No šī varianta gan atteicos.

Pastāsti, ar ko nodrošina klubs? Varbūt mašīnu, dzīvokli?
Čehijā futbolistiem dzīve nav nekāda medusmaize. Jā, lielajos klubos kā „Sparta” un „Slavia” ir citādāk, bet mazākās komandās tā nav. Klubs neapgādāja nedz ar mašīnu vai dzīvokli. Šeit ir pieņemts, ja tu saņem algu, pats par visu arī maksā. Bija jāmaksā nodokļi, apdrošināšana, par mašīnu utt. Īstenībā man tas bija pat neliels šoks, kad ierados. Biju domājis, ka šeit varēs labi nopelnīt, bet nekā. Pat Latvijā tu saņem algu un vēl kaut kādus papildbonusus, bet te visu laiku jāuztraucās par naudas lietām un rēķinu nomaksu. Tas tomēr radīja zināmu spiedienu.

Gribētos mazliet vairāk uzzināt par taviem pirmajiem futbolista soļiem. Cik man zināms, tu bērnībā ilgu laiku nodarbojies ar cīņas sporta veidiem!?
Jā, piecus gadus nodarbojos ar sambo un džudo. Biju pietiekami labs, mājās ir arī kausi un medaļas. Tikai vēlāk pilnībā pārgāju uz futbolu. 15 gados jau tiku dublieros, bet 17 gados darbojos ar pirmo komandu, aizvadot arī vienu maču Virslīgā. Savu 18. dzimšanas dienu nosvinēju ar līguma parakstīšanu Čehijā.

Kā tu nonāci līdz Liberecas "Slovan"?
Ventspilī ar vārtsargiem strādāja slovāku treneris. Šobrīd viņš strādā Slovākijas klubā, bet tieši ar viņa aģenta starpniecību tiku pie iespējas trenēties Liberecā. Aizvadīju divu nedēļu treniņnometni, pēc kā parakstīju līgumu.

Īsti pie spēlēšanas tur netiki, galu galā pārejot uz „Jihlava”.
Jā, „Jihlava” sporta direktors mani pazina vēl no spēlēšanas „Slovan”. Pa šiem gadiem ļoti iepatikās šis klubs. Interesanti, ka „Jihlava” arī ir dzeltenzilie kā „Ventspils” [smejas]. Ļoti pozitīvas atmiņas, skaists stadions, kurš visu laiku tiek uzlabots. Tiek būvētas jaunas tribīnes, apgaismojums, drenāžas sistēmas. Tiek plānots, ka stadions varēs uzņemt 8-10 tūkstošus fanu. Galvenais komandas atbalstītājs ir būvniecības firma, bet kluba īpašnieks ir šīs firmas prezidents.

Jāizceļ arī tas, ka „Jihlava” nekad neradās problēmas ar algu izmaksām. Čehijā tikai 5-6 komandas var lepoties ar to, jo citur gadās aizkavēšanās. Te viss bija ļoti augstā līmenī. Divarpus gadu laikā pie stadiona tika uzbūvēti trīs jauni laukumi. Klubs iegādājas blakusesošo teritoriju un uzlabo kopējo infrastruktūru. Tiek cītīgi strādāts arī ar bērniem. Jāsaka, ka biju ļoti pārsteigts par to visu. .

Kā tevi pieņēma vietējie skatītāji?
Kad ierados, komanda atradās tikai 11. vietā, skatītāji bija diezgan dusmīgi, jo šeit uzticību bija iemantojis viens pieredzējis vārtsargs. Mans pirmais mačs bija martā, kad laikapstākļi nebija tie labākie, pie tam laukums bija bez apsildes. Pirmajā puslaikā temperatūra bija ap 0 grādiem, bet otrajā spēles pusē jau -8! Laukums palika ciets kā asfalts un bija slidens. Viens no mūsu futbolistiem vienkāršā situācijā kļūdījās, tādēļ mēs zaudējām. Turpinājums gan bija sekmīgs – sekoja 13 bezzaudējumu sērija, bet es aizvadīju vairāk nekā 600 minūšu sauso sēriju! Pamazām iepatikos publikai, bet vēlāk jau regulāri tiku iebalsots komandas līdzjutēju visvairāk mīlētāko futbolistu trijniekā. Šajos pavasara balsojumos biju gan pirmais, gan otrais, gan trešais. Izveidojās ļoti laba saikne ar faniem.

Vai seko līdzi Eiropas čempionātam?
Protams, bet neesmu redzējis visas spēles.

Vai tavi favorīti ir čehi?
Teikšu atklāti, nē! Man šī izlase nepārāk simpatizē, kaut gan Liberecā bieži sastapos ar tagadējo izlases aizsargu Teodoru Gebre Selasi. Man visvairāk patīk Krievijas komanda, domāju, ka tā tiks tālāk [tajā dienā krievi spēlēja ar čehiem].

Kā domā, kura komanda varētu uzvarēt čempionātā?
Neesmu par to pat aizdomājies. Grūti spriest, jo vairākas izlases ir ļoti spēcīgas, tādēļ uzvarēt var jebkura no tām.

Kā tev šī gada Virslīgas čempionāts?
Cenšos sekot tam līdzi, visbiežāk izmantojot „Ventspils” mājaslapu, taču neko īpaši par šī gada turnīru nevaru pateikt, jo tik detalizēti visas nianses nepārzinu. Protams, ka mana favorīte ir „Ventspils”.

Vai esi domājis par iespēju atgriezties „Ventspils” rindās?
Redzēsim, kā sanāks. Kopš 29. maija man ir brīvdienas. Kādu laiciņu atpūtos, bet tagad trenējos tieši kopā ar ventspilniekiem. Man sezonas otrā puse nebija nogurdinoša, tādēļ varu trenēties ar pilnu sparu. Uzturu sevī formā, lai būtu gatavs jaunajai sezonai!

Portāls Sportacentrs.com novēl Maksimam veiksmi turpmākajā karjerā!