Freimanis: "Vācijas 5.līgā mūsu kluba budžets bija gandrīz 400 tūkstoši eiro"

"Vairāk ģimenes apstākļu dēļ," Gints Freimanis pamatoja atgriešanos "Jelgavā" ."Jā, bija arī variants ar Rīgas "Daugavu", taču nevienojāmies par līgumu. Ar "Daugavu" jau runājām par līgumu, nedaudz patrenējos ar komandu, taču beigās nevienojāmies. Problēmas bija finansiālā ziņā? Visādā ziņā."

"Pirmkārt, tāpēc, ka komandai nebija uzdevuma," Freimanis skaidroja lēmumu pamest Vāciju. "Šosezon bija uzdevums iekļūt ceturtajā līgā, taču neizdevās to izpildīt. Un pēc tam vienkārši pateicu, ka vai nu komandai ir mērķis tikt līgu augstāk, vai man nav vērts vēl vienu gadu palikt piektajā līgā."

"Vienkārši – citādi," Gints salīdzināja Vācijas 5.līgu un Latvijas Virslīgu. "Kluba budžets bija gandrīz 400 tūkstoši eiro, un finansiālā ziņā tur, protams, ir labāk. Un futbols tur vienkārši ir citāds. Visa spēle notiek pa zemi. Nedod tādas riskantas piespēles. Piespēli dod, ja esi simtprocentīgi pārliecināts. Varbūt vienreiz pa spēli iedod piespēli, kas ir "50 pret 50"."

"Mūsu klubs bija tikko kā izveidots – 2010.gadā. Bet bija arī komandas, kurām bija pa tūkstoš faniem. Uz mūsu spēlēm, kad komandai sākumā vēl gāja normāli, nāca aptuveni 800 skatītāji," Freimanis turpināja. "Mana ārzemju pieredze [Freimanis ir spēlējis arī Īrijā]? Tā tikai nāk par labu – pats pilnveidojos. Tas nekas, ka tikai piektā līga, bet tur daudz kas ir citāds. Iemācos spēlēt citu futbolu, un, savienojot to ar Latvijas, kaut kas varbūt var iznākt. Vai domāju vēl kādreiz atgriezties ārzemēs? Jā, kāpēc ne?"

"Protams, gribēju papildus strādāt ar bērniem. Tas mani interesē, jo arī Vācijā gāju stažēties. Bet dublieri ir interesants izaicinājums – man patīk savas zināšanas nodot arī citiem," Freimanis komentēja kļūšanu par "Jelgavas" dublieru trenera asistentu. "Dublieros galvenais ir Raimonds Aleksandrovs, un es nebraukšu uz spēlēm un arī ne visos treniņos būšu klāt. Kāpēc tad apstiprināja par trenera asistentu? Nezinu (smaida). Varbūt tāpēc, ka dublieros visi džeki mani pazīst, uzticas un ciena kā cilvēku un kā spēlētāju. Lielā mērā varbūt arī tāpēc."

"Jelgava" iepriekšējās divās spēlēs pārgāja uz shēmu ar trim centra aizsargiem, bet Freimanim tika atvēlēta vieta kreisajā flangā. Arī viņam šādi pienākumi bija jaunums: "Nē, vēl nekad neesmu spēlējis šādā shēmā. Gribu spēlēt kā malējais aizsargs – tas ir mans jaunais ampluā. Jā, Vācijā biju tikai pussargs, bet mūsdienu futbolā malējam aizsargam ir nepieciešams pieslēgties uzbrukumiem – man vēl ir jāuzņem sportiskā forma, bet domāju, ka būs normāli." Gints gan atzina, ka pozicionālā ziņā vēl trūkst pieredzes un viennozīmīgi uzņēmās vainu par abiem ielaistajiem vārtiem pret "Liepājas metalurgu" (2:2).

"Neuzskatu, ka mums ir jādomā par palikšanu Virslīgā. Domāju, ka mums ir jādomā par nedaudz augstākiem mērķiem un jānoķer "Jūrmala", jo mums sastāvā ir diezgan kvalitatīvi spēlētāji. Vienkārši pēc daudzajiem zaudējumiem varbūt bija kāds psiholoģisks spiediens, bet tagad ar katru spēli var redzēt, ka mūsu sniegums uzlabojas," Freimanis turpināja. Gintam tika lūgts salīdzināt pašreizējo atmosfēru komandā ar to, kāda tā bija iepriekš, kad Freimanis bija komandā: "Tagad ir citādi, jo toreiz mikroklimats jau bija izveidojies un bija kā vienots veselums. Tagad mikroklimats varbūt bija nedaudz pašķīdis, bet mēģinām atkal iet kopā un saprast, ka tas ir svarīgi. Tieši mikroklimats tās uzvaras arī atnesīs."

Freimanis Latvijā ir pārstāvējis vairākus klubus, taču tieši "Jelgava" ir uzskatāma par viņam vistuvāko. Pirms 2010.gada sezonas Freimanis no Īrijas "St.Patrick's Athletic" atgriezās "Jelgavā", taču gatavošanās procesā iedzīvojās smagā savainojumā, kā dēļ izlaida vairāk nekā gadu. 2011.gada sezonu Freimanis pavadīja "Jelgavā", bet pēc tam pievienojās "Pommern Greifswald", kas Vācijas Oberlīgā savā divīzijā ieņēma astoto vietu 16 komandu konkurencē.