Klubam vēsturiska sezona, pašam – nullītes… Regžas cīņa par vietu zem Čehijas saules

- Kā aizritēja nedēļa starp sezonas beigām un izlasi?
- Pēdējā spēle bija 24. datumā, bet pēc tam mums bija komandas pasākums kalnos, dabā – apskatījām Čehijas skaistumu. Pēc tam nesanāca uzreiz braukt uz Latviju, jo sieva ir pēdējos mēnešos stāvoklī un lidot nevarēja. Brālis [arī bijušais Virslīgas futbolists Alekss Regža – A.S.] atlidoja uz Prāgu palīdzēt. Gaidīju, kad viņš atlidos, vēl sanāca Prāgā aiziet apskatīt kaut kādas vietas, un tad jau 27. datumā ar mašīnu devāmies uz Latviju. Ieradāmies naktī uz 28. Bija garš, grūts ceļš, bet nu jau esmu attapies un izgulējies, tādēļ jūtos ļoti labi. Vienu vai divas dienas varbūt minimāli paskrēju pusstundu, bet nekādas lielas slodzes vai darba ar bumbu nav bijis. Tomēr bija sakrājies arī nogurums, vajadzēja sadzīt miktrotraumai – pēc spēles karstumā bija aizsities muskulis, nekā tāda.

- Ja daudzi izlases biedri no savām līgām izlidoja, tad tev sanāca pretēja sezona – klubs pēc 31 gada pauzes atkal spēlēs Eirokausos. Vai pēc tam bija tikšanās ar faniem, kādas īpašas svinības?
- Ja godīgi, patīkami, ka, ierodoties klubā, tam sanāk vēsturē labākais sniegums. Pēc uzvaras pār Prāgas "Slavia", kad nodrošinājām Eirokausus, fani mūs gaidīja ārā pie ģērbtuves. Visa komanda izgājām ārā, viņi dziedāja dziesmas, kopā ar mums lēkāja aplī. Tās bija tādas nezināmas, patīkamas sajūtas, pāris minūšu pat nesapratu, kas notiek. Latvijā tādas kopā būšanas, kontakta ar faniem nav, tā pietrūkst.

- Arī pēc spēlēm jums parasti pie tribīnēm ir sadziedāšanās ar faniem. Var teikt, ka šajā pusgadā beidzot izjuti futbola vidi, futbola pasauli?
- Jā, tā var teikt (smaida). Katrā spēlē nāk pa 8-9 tūkstošiem skatītāju, ir atbalsts, pēc spēlēm nāk, jautā, svin ar komandu. Ja uzvaram, tad visi dodas pasēdēt vai biežāk ir kāds komandas pasākums ārā, lai būtu tuvāks kontakts.

Tohle se nikdy neomrzí 🥰🫶 pic.twitter.com/GT4IyK6knG

— FC Hradec Králové (@FCHradec) May 18, 2026

FC Hradec Králové 2025/26 🖤🤍 pic.twitter.com/F380lnboLe

— FC Hradec Králové (@FCHradec) May 24, 2026

- Cik jums ir bagāts īpašnieks – proti, vai pēc iekļūšanas Eirokausos bija arī kādas vērienīgas prēmijas?
- Cik zinu, viņš ir diezgan turīgs, taču nepateikšu, ko tieši viņš dara. Mums īpašnieks tieši tagad mainījās [decembrī 89% kluba akciju pārņēma "Fotbal HK 1905", bet šajā uzņēmumā pa 20% piederēja pieciem akcionāriem, ieskaitot Čehijas futbola leģendu Pavelu Nedvedu. Tomēr pagājušajā nedēļā struktūra būtiski mainījās – Nedveds ar vēl vienu akcionāru devās prom, vēl diviem akciju skaits mainījās, bet ar 59% par faktisko jauno īpašnieku kļuva bagātnieks Ondržejs Tomeks – A.S.]. Tagad ir jauns īpašnieks, kurš pats laikam ir uzaudzis Hradecā, tādēļ viņam mīlestība pret klubu ir daudz lielāka nekā iepriekšējam īpašniekam. Ja par prēmijām, tad īpašnieku maiņas dēļ mums nekas nav pateikts. Viņi teica, ka vēl meklē lapu, kur bija iepriekš piesolītie bonusi, bet nevarēja atrast. Teica, ka pirmssezonā ar mums tiksies un tad izskaidros, cik, kas un kā, jo gan jau skatīsies arī pēc aizvadītajām minūtēm.

- Tātad jauna pulksteņa atvilktnē vēl nav?
- Nē. Kaut gan īstenībā mums pulksteni uzdāvināja, bet tas vairāk bija simboliski – neko dārgu atmiņai par sezonu. Kā saprotu, klubā vispār nav pieņemts dot dāvanas par 100 spēlēm un tamlīdzīgām lietām. Varbūt, ja tiksim līgas fāzē, kaut kas pienāksies.

- Kamēr klubam laba sezona, tu, protams, neizbēgsi no jautājuma par savu sezonu – savām nullītēm. Kāda pašam ir emocionālā pašsajūta pēc tāda pusgada?
- Emocionāli laikam ir grūtāk. Nekad nebiju bijis tādā situācijā, ka nesanāk iesist un varbūt pat nesanāk tikt pie bīstamiem momentiem. Bet tas ir normāli, tas ir futbols – tomēr mainījās vieta, līmenis, komanda, pie kuras jāpierod. Arī valoda – nav jau tā, ka mums iekšienē kaut kas vispār notiktu angliski. Komandā ir vieni čehi un ne visi runā labi angliski. Ir asistents, kurš pārtulko, bet kontakta ar [galveno] treneri nav tāda, kā vēlētos, jo viņš angliski nerunā vispār. Kaut kā cenšos saprast, kas man jāmaina, kādā stilā jāspēlē, lai tiktu pie momentiem un vārtiem.

- Tas vairāk ir tieši valodas barjeras jautājums – nav tā, ka treneris ar spēlētājiem nemaz nerunātu?
- Nē, viņš runā, bet vairāk ar čehu spēlētājiem. Ar tiem pāris angliski runājošajiem spēlētājiem iet grūtāk. Viens ir treniņā saprast taktiku, bet tomēr ir svarīgi saprast arī to, ko uz nākamo spēli vajag pamainīt, uzlabot, izdarīt vairāk. Tie, kuri ir bijuši spēlētāji un saprot, zinās, ka runāt ar asistentu tomēr nav tas pats, kas ar galveno treneri.

- Ko Hradecā prasa no centra uzbrucēja vai no tevis personīgi?
- No manis personīgi – to, kas man sanāk ne tik labi (iesmejas). Skriet aiz muguras lielās zonās – tā laikam nav mana stiprā puse. Taču es ar viņiem parunāju. Es tomēr ierados brīdī, kad komanda jau bija tuvu Eirokausu zonai un droši vien negribēja neko daudz mainīt. Nedaudz aprunājos, un viņi teica, ka jau pirmssezonā centīsies kaut kā iespēlēt. Ja spēlēs uzbrukumā ar mani, tad spēles stils būs nedaudz cits, bet – ja ar otru uzbrucēju, kuram tieši ir tāds stils, kāds viņiem nepieciešams, ar aizskriešanu zonās, tad citādi. Vienvārdsakot, jāparunā ar viņiem, lai man izdotos tikt pie momentiem.

- Ja līdz šim spēles stilā neiederējies, tad uzreiz rodas jautājums, kādēļ viņi tevi vispār paņēma.
- Arī es gribētu, lai kāds man atbild uz šo jautājumu (smejas). Jaunie īpašnieki varbūt grib kādas pārmaiņas, bet pagaidām tās vēl netika veiktas. Domāju, ka vienkārši vajag vienam ar otru labāk saprasties. Ziemā viņi teica, ka vēlas mani un redz, ka varu palīdzēt komandai. Grūti teikt – varbūt viņi cer, ka arī es pats mainīšu savu spēles stilu un vairāk pielāgošos viņiem. Taču arī tas ir grūti – atteikties no tā, ko dari vislabāk, un mēģināt kaut ko citu, kas tev nepadodas tik labi. Bet tā futbolā vienmēr ir – jāpielāgojas tam, kur tu dodies. Pēc izlases būs 10 dienas laika padomāt, pastrādāt, sākt uzņemt formu un tad gatavoties tur. Atpakaļ jābūt 21. jūnijā.

"Tifo" par godu Eirokausu cīņai. Foto: fchk.cz

Marko Regža ar faniem pēc iekļūšanas Eirokausos. Hradeckrālove sāks Konferences līgas otrajā atlases kārtā un būs ar rangu 9.705 – mazāku nekā, piemēram, RFS (12.500). Foto: fchk.cz

- Pēc tevis teiktā jau nojaušu atbildi uz jautājumu, vai esi gatavs atgriezties un cīnīties par vietu zem saules.
- Jā, protams! Man nepatīk tik ātri padoties un uzreiz mukt prom, ja kaut kas nesanāk. Esmu nostādījis mērķi aizvadīt labu pirmssezonu, un tad jau skatīsimies, kā būs. Līgums ir līdz 2028. gada vasarai.

- Iepriekš spēlēji vadošā komandā un trijās sezonās pēc kārtas guvi vairāk par 15 vārtiem. Kā ir psiholoģiski būt šādā pilnīgi jaunā situācijā?
- Grūti, un, ja būtu aizbraucis viens bez sievas, mentāli būtu bijis vēl grūtāk. Tagad vismaz bija ar ko parunāt un kāds vismaz mani uzmundrināja. Jā, kā saka, arī tādam laikam ir jāiziet cauri. Pēc tādām trim sezonām 15-16 spēlēs negūt vārtus…

- Ar kausu pat 17.
- Kausā vismaz pendeli sanāca iesist, bet tas, protams, neskaitās oficiāls gols. Grūti, jā. Runāju ar mentālo treneri – sievieti. Pats viņu meklēju, klubā mums mentālā trenera nav.

- Kāds tu esi kā cilvēks – šādos posmos visu dienu, visu nedēļu domā par katru neizmantoto epizodi vai arī centies atslēgties un vispār par to nedomāt?
- Nu nē, es vienmēr domāju par visām epizodēm. Man vēl otrajā spēlē tieši pret Matrevicu bija moments, kurā noteikti vajadzēja gūt vārtus. Tas moments mani vajāja kādas divas trīs nedēļas. Ja vēl pēc tam turpina galīgi neiet, tad visu laiku atceries, ka tur vajadzēja gūt vārtus un tad varbūt viss būtu mainījies. Ir pagrūti – daudz domā.

- Tagad jau atskatoties pēc tā visa, saproti, ka tobrīd objektīvi biji vājāks un pēc tiem trim mačiem pamatsastāvā pelnīti tiki nosēdināts?
- Ir divi varianti (nopūta). Vai nu man bija jāizmanto tas moments, vai arī varbūt mani iemeta par agru. Pēc Latvijas sezonas man tomēr bija divi mēneši bez nekā, bet starpsezonā aizvadīju tikai trīs pārbaudes spēles – varbūt vēl ne līdz galam biju sapratis, kā taktiski man ir jāspēlē. Tad vēl neiesistie momenti – tas viss uzreiz mentāli pavilka uz leju. Bet, godīgi sakot, nebija jau arī tā, ka pēc tām trim manām spēlēm pamatsastāvā arī viņš [Ondržejs Mihālīks] būtu uzreiz iesitis pirmajā spēlē – arī viņam bija tieši trīs spēles, kurās neiesita. Pēc tam gan sāka sist, bet viņš klubā arī atradās jau diezgan ilgi.

- Viņam vispār sanāca labākā sezona karjerā [pirmoreiz 10 vārtu sezona, astoņi vārti tieši pavasarī pēc Regžas pievienošanās].
- No vienas puses jau prieks, ka esi komandā, kas vēsturiski iekļūst Eirokausos, bet, protams, gribas tajā sasniegumā arī pašam izdarīt kaut ko vairāk. Taču, kā jau teicu, pagaidām esmu mierīgs – tas bija tikai pusgads, manā uzskatā tas ir mazs laiks. Ja arī tālāk turpināsies tāpat, tad gan būs jādomā, kur tieši ir problēma. Šobrīd esmu pilnīgi mierīgs.

Deviņu mēnešu laikā Marko Regža pie Prāgas "Sparta" viesojās pat trīsreiz un pret šo klubu aizvadīja četras spēles – divas Eirokausos ar "Riga" un arī divas ar "Hradec Králové". Foto: fchk.cz

- Tā bieži arī ir, ka pilnīgi citā futbola un kultūras vidē vajadzīgs adaptācijas periods. Skatoties tos pašus sadziedāšanās video, redzams, ka pats vēl nedziedi, kas laikam liecina, ka ar čehu valodu ir, kā ir. Cik valoda ir svarīgs faktors – un varbūt tieši arī mēģināsi pa vasaru iemācīties valodu, kas ļautu vispirms iejusties komandas vidē un pēc tam jau arī futbola vidē?
- Tādā komandā, kurā angļu valodas nav, laikam būtu ļoti labi iemācīties čehu valodu. Taču es teikšu, ka čehu valoda ir diezgan pagrūta. Jau sāku kaut ko saprast, bet tā, lai es uzreiz iemācītos, nav reāli. Duolingo man jau ir kādu 150 dienu sērija, bet vārdus tik un tā ir ļoti grūti iemācīties. Taču galvenais, ka vismaz saprotu, ko man saka priekšā laukumā, – viens, aizmugurē, pa kreisi, pa labi. Tādas lietas jau saprotu, bet padziļinātāk ir diezgan grūti.

- Rezultatīvākais spēlētājs komandā bija pussargs Vladimīrs Darida, kurš 10 gadus spēlējis Bundeslīgā, pēc tam arī Grieķijā. Ko par viņu vari pateikt?
- Labs spēlētājs, labs cilvēks – var redzēt, kādēļ spēlēja Vācijā. Ļoti augsta kvalitāte, mierīgs un nosvērts cilvēks – arī laukumā. Nav kā vecā paaudze, kas tikai kliedz virsū jaunajiem. Viņš ir mierīgs, palīdz, pastāsta – arī pie mums, diviem angliski runājošajiem, taktikas laikā pienāk un pastāsta, cenšas palīdzēt, lai mēs vairāk saprastu.

- Izstāsti vairāk par pilsētu, klubu, infrastruktūru – iedod arī kādu salīdzinājumu ar Rīgu! Kur labāki ir viņi, kur – mēs?
- Par kluba rocību nezināšu teikt, bet pilsēta līdzīga kā Latvijā – daudz vecu, atjaunotu māju, baznīcu, bruģainu ceļu, restorānu, daudz parku. Protams, nav blakus ūdens, kā mums ir Daugava, bet teiktu, ka ir diezgan līdzīgi kā Latvijā. Ja par kluba infrastruktūru, tad, kā saprotu, 2023. gadā uzcēla jaunu stadionu [9300 vietu, 32 miljonu eiro būvniecības izmaksas – A.S.]. Mums viss ir – atjaunošanās, baseini, sauna, ģērbtuves, iesildīšanās telpas. Viņi ir ļoti azartiski uz šautriņām, tādēļ arī es jau sāku mācīties mētāt šautriņas (smejas). Ar infrastruktūru viss ir labi. Laukums ir divas minūtes no stadiona, tādēļ katru dienu ģērbjamies savā stadiona ģērbtuvē un nekad to nemainām. Vienīgi, Latvijā "Skonto" stadiona un LNK Sporta parka laukuma kvalitāte varētu būt labāka [nekā mums]. Cik sapratu, laikam ne tā uzlika tribīnes, tādēļ lielāko laukuma daļu visu laiku sedz ēna, un laukums līdz ar to nav vislabākais.

- Purvains kā Liepājā rudeņos?
- Jā, varētu būt. Domāju, ka arī [Rihards] Matrevics piekritīs, ka Prāga ir viena no labākajām vietām, kur spēlēt, vēl varbūt Plzeņa. Pārējās pilsētās laukumi ir diezgan līdzīgi – ne tie labākie. Mums stadionā laukumu tagad maina uz hibrīda zālienu – uz nākamo sezonu jau būs labāk. Kas vēl? Laikam tā negribētu teikt, bet "Riga", manuprāt, mums bija labāks medicīnas personāls. Arī tur varbūt patraucē angļu valoda – nevar visu izstāstīt tik sīki, kā vajadzētu, lai varētu labi izmasēt vai izdarīt ko citu.

Práce na Malšáku pokračují ✅ pic.twitter.com/Uoc41VvQ8q

— FC Hradec Králové (@FCHradec) May 25, 2026

- Kas tev ar sievu ir mīļākās vietas pilsētā?
- Iepriekšējos mēnešos grūti teikt, jo sieva ilgi staigāt nevar. Mums pie mājas ir liels parks, pāris kilometru tāls veloceliņš – pa to arī pastaigājam svaigā gaisā. Gan jau iepirkšanās centri – sievai, protams, patīk iepirkties, arī tur pavadām laiku. Ievācos tikai 2-3 nedēļas pēc ierašanās Hradecā, pēc tam vajadzēja pa visādiem viņu Jysk un Depo, tikai citām firmām, braukāt, meklēt mēbeles un iekārtoties. Tikai tuvāk sezonas beigām visu beidzot sakārtojām, tā ka mums bija iepirkšanās mēneši – lai tiktu uz IKEA, mums vajadzēja braukt stundu uz Prāgas pusi. Braucām kādas trīs reizes mēnesī un pirkāmies.

- Uz blakus ārzemēm izbraukt neiznāca?
- Tur gan sanāca. Tas, kas Čehijā ir patīkamāk, - viss ir tuvu un, starp citu, arī dod ļoti daudz brīvdienu salīdzinājumā ar "Riga". Nezinu, kādēļ tā. Varbūt tā ir tikai uz sezonas beigām, kad es atbraucu, un sezonas otrajā daļā noguruma dēļ deva brīvdienas. Ar sievu daudz sanāca aizbraukt – bijām divas dienas Vīnē, divas dienas Drēzdenē, četras piecas reizes aizbraucām uz Prāgu. Bija vēl dažas brīvdienas, bet sieva vairs negribēja braukt, jo vairs nevarēja ilgi staigāt. Izlaidām tās brīvdienas un vienkārši atpūtāmies Hradecā.

- Čehijā spēlējošie latviešu hokejisti parasti stāsta, ka viņi pēc spēlēm drīkst dzert alu. Kā ir futbolistiem?
- Arī viņiem patīk padzert alu – vairāk nekā Latvijā. Starp citu, pie viņiem uzzināju, ka ir trīs veidi, kā jālej alus. Ja pie mums ielies pusi alus un pusi – putas, tad tu tādu neņemsi, vai ne?! Savukārt viņiem patīk gan ar daudz putām, gan mazāk putām – atkarībā, kuru alu viņi sāk dzert. Ja tas ir jau kāds piektais, tad viņiem jau būs uz pusēm. Tādēļ biju nelielā šokā. Kad bija divu dienu komandas pasākums, spēlējām basketbolu – kurš zaudē, tas iet ieliet tam, kuram pietrūkst. Es zaudēju vienam pussargam un viņam ielēju kā Latvijā normāli – mazlietiņ putas un pārējais ar alu. Džeki rēca – var redzēt, ka esi no Latvijas (smejas).

- Atgriežoties pie sezonas – ilgu laiku pamatsastāvā netiki, bet sezonas beigās sāki divas no pēdējām trim spēlēm. Ar ko tas bija saistīts?
- Ja godīgi, mums laikam bija daudz traumu un bija jārotē. Tas uzbrucējs, kurš parasti spēlēja manā vietā, vienu spēli spēlēja kreiso pussargu un vienu spēli spēlēja, šķiet, desmitnieku. Laikam to traumu dēļ. Vismaz man tā liekas – var jau būt, ka treneris atkal iedeva iespēju. Patīkami bija, ka vismaz uz sezonas beigām tiku spēlēt. Teiktu, ka bija diezgan okay. Vismaz labāk nekā tās pirmās spēles. Taču, kā jau uzbrucējam, laikam jau nav labi, ja esi bez momentiem. Atkal bija daudz divcīņu, daudz biju vidusdaļā ar bumbu, bet sešpadsmitniekā biju diezgan maz. Kaut gan pēdējā spēlē pret Prāgas "Sparta" bija moments. Tieši tāds, kā man patīk, - piespēle uz malu un atspēle atpakaļ, tomēr pretinieks paspēja pirms manis un izsita ārā. Biju jau trīs metrus no vārtiem. Varbūt arī veiksme kaut kur pazudusi – atkal tā jānopelna. Uzbrucējam tomēr ļoti svarīga ir arī veiksme.

Pirms izlases nometnes Marko Regža apciemoja arī savu iepriekšējo klubu "Riga", kas piektdien "Skonto" stadionā uzņēma "Grobiņu" (2:0). Foto: Riga FC

Marko Regža izlases treniņā. Foto: LFF

- Līdzjutēji bieži strīdas, cik svarīgs ir Baltijas kauss. Kā ir futbolistam?
- Man jebkura spēle izlasē ir svarīga, turklāt izlasē spēlēju maz – tagad tāda iespēja varbūt beidzot būs. Jāparāda sevi labi nometnē un varbūt kādā spēlē arī tikšu pamatsastāvā. Arī izlasē vārtu man nav – pagaidām gan izlasē, gan Hradecā esmu vienādā situācijā (smejas). Varbūt jāsāk ar izlasi – jāgūst vārti, kuri varbūt iedos jaunu enerģiju arī uz nākamo klubu sezonu. Ļoti gatavojos šīm spēlēm un atdošu visus spēkus.

- Starp Lietuvu un Igauniju kāda no pretiniecēm ir principiālāka par otru?
- Man šķiet, ka ar lietuviešiem vienmēr kaujamies, kuram ir labāka aukstā zupa un kurš ko ir izgudrojis. Tādēļ domāju, ka ar Lietuvu kauja būs interesantāka.

- Izlase pusotru mēnesi bija bez oficiāla galvenā trenera. Kā bija spēlētājiem – vai treneris bija atvadījies vai tomēr bija sajūta, ka agri vai vēlu pagarinās līgumu?
- Pēc pēdējās spēles nebija tā, ka viņš atvadītos. Man bija tāda sajūta, ka viņš paliks, jo nebija tādu atvadu. Varēja redzēt, ka viņš gribēja palikt ar mums un ka arī džeki gribēja, lai viņš paliktu. Tādēļ neviens īpaši neizrādīja tādas emocijas, it kā tas būtu pēdējais mačs. Pēc tam WhatsApp saņēmām ziņu, ka viņš turpina darbu, un visi bija priecīgi.

- Uzzinājāt agrāk par pārējo pasauli?
- Man šķiet, ka jā. Mums ir savs čats, kurā viņš ierakstīja, iespējams, vēl pirms līguma parakstīšanas. Arī tagad gan jau būs sapulce. Viņš teica, ka izrunās, kādi būs plāni, kādi būs mērķi un kas mums, viņaprāt, ir jāmaina salīdzinājumā ar pagājušajiem gadiem. Cerams, ka būs interesanti, ienesīs jaunu enerģiju un varbūt iedos iespējas tiem, kuri klubos spēlē mazāk.

- Beigās – ko pats sev novēli?
- Noteikti gūt vārtus! Atgūt vārtu garšu. Tas uzbrucējam vienmēr palīdz arī pēc tam, ja kāda spēle nesanāk, jo zini, ka iepriekš kaut ko jau biji iesitis. Un tagad droši vien izbaudīt pēdējās naktis, novēlēt bērnam veselību. Bērns tuvojas, un arī tas noteikti iedos iemeslu, kādēļ ir vairāk jāstrādā, vairāk jāskrien un vairāk jāsit iekšā. Tas noteikti ir brīdis, kuru gaidu.