Pukinsks par futbola mājām: "Likās, ka riski ir pārāk lieli, bija bail ņemt kredītu"

"Reāli neviens neko tamlīdzīgi nebija darījis, un skaidrs, ka, dienu no dienas liekot puzli kopā, nāca apskaidrība – federācija šo projektu nevar pacelt. Lai to vispār realizētu, bija jāņem kredīts, jo kā tad tā – dome iesaistīta, "Arčers" piesaistīts, potenciāli partneri arī varētu būt, kā tad mēs kaut ko norausim?! Tad bija situācija, kurā bija jāpieņem lēmums – vai nu pasaki projektam nē un uzņemies atbildību par jau iztērētajiem līdzekļiem, vai arī pasaki "aiziet, riskējam!" un galu galā nekas labs tur nebūs," stāsta LFF ģenerālsekretārs.

Pakāpeniski esot nonākts līdz futbola māju otrajam zīmējumam, kuram bijušas vairākas versijas un visu laiku ienākuši papildinājumi. "Sākumā bija liesais variants. Pēc tam uzradās vajadzība apbūvēt stūrus, lai skaņu izolētu. Pēc tam parādījās vajadzība pēc lielāka sēdvietu skaita, tad vēl prasības par drošākām konstrukcijām, gaismas, vēl kaut kas... Tā viss lēnām viss kļuva dārgāks. Un visu laiku argumenti bija diezgan loģiski. Nebija viens tāds brīdis, kad mums priekšā būtu divi varianti: re, kur, projekts par sešarpus miljoniem, re, otrs ir desmit miljonus dārgāks – kuru ņemam? Viss notika citādi: vispirms bija sešarpus miljonu projekts, vajag par astoņiem. Ok, astoņus mēs varam sazīmēt. Pēc tam nāca desmit miljonu projekts. Labi, varētu piesaistīt partnerus. Kad projekts sadārdzinājās no desmit līdz sešpadsmit miljoniem, bija vairs tikai divi varianti: visu līdz tam paveikto nobrucināt vai ņemt kredītu. Mums visiem likās, ka riski ir pārāk lieli, bija bail ņemt kredītu. Jāsaka godīgi – bija arī neuzticība no partneru puses tā brīža vadībai. Tas viss nospēlēja savu lomu, kāpēc daļa futbola sabiedrības nevēlējās uzņemties risku. Ja atceries, vienas valdes sēdes protokolā bija rakstīts, ka jādara viss, lai paņemtu kredītu stadiona būvniecībai, bet otrā – lēmums neņemt kredītu," atgādina Pukinsks.

Vaicāts par pazudušo miljonu eiro un UEFA reakciju, LFF ģenerālsekretārs skaidro, ka pārskats par to bija publicēts un viss bija ļoti caurspīdīgi - 640 837 eiro projektēšanas izmaksas, 66 627 eiro būvuzņēmēja izdevumi, 41 021 eiro starptautisko konsultantu apmaksa, 33 949 eiro komunikācijas (ūdens), 15 004 eiro būvprojekta vadīšana un ekspertīze, 5443 eiro ģeotehniskās izpētes darbi, 3858 eiro topogrāfija, 2910 eiro drošības koncepcijas izstrāde, 1416 eiro akustikas skaņas mērījumi un 420 eiro akustikas ekspertīze. "Grūti kaut ko vairāk nokomentēt, jo tas ir liels, liels mīnuss Latvijas Futbola federācijai par to, ka projekts tika nomenedžēts ar šādiem mīnusiem. Optimisti to varētu pagriezt tā, ka tā ir investīcija ļoti dārgā izglītībā. Es arī to varētu pagriezt šādi. Galvenais, lai nekas tamlīdzīgs vairs neatkārtotos."

"Pēc projekta apstādināšanas, saprotams, bija ļoti liela neapmierinātība. Vairāk nekā gadu ritēja pārrunas, esam devuši viņiem (UEFA) atskaites, esam devuši plānus tālākai darbībai, kā vēlamies attīstīt infrastruktūru turpmāk. Viņi ir iesaistīti arī "Daugavas" stadiona jautājumos. Viņi redzēja, ka teorētiski ir alternatīvas, kur izlasei spēlēt. Tā ka šobrīd mums ir dots uzticības mandāts – okei, turpiniet visu attīstīt. Ja viņi redzēs, ka visu loģiski attīstām un izlasei ir, kur spēlēt, tad šo jautājumu viņi būs gatavi aizmirst. Ja nespēsim visu sakārtot, tad pie 1,2 miljonu atgūšanas viņi varētu atgriezties."

"Jā, tiesu darbi ar "Arčers" šobrīd ir uzsākušies. Viņi ir iesnieguši savu prasību, mēs – savu argumentāciju. Juristi mums saka, ka tā ir diezgan ierasta prakse būvniecības projektos. Mums pagaidām nav neviena signāla par to, kā tiesas process varētu ritēt. Tīri teorētiski mums, protams, jāņem vērā, ka izdevumi varētu arī pieaugt, ja tiesa apmierinās "Arčers" prasību," piebilst Pukinsks.