Aprēķinu vēsture: jaunā stadiona cena pieaugusi par 1275%. Pagaidām

Nedēļas sākumā Ministru prezidents Andris Kulbergs tikās ar FIFA prezidentu Džanni Infantīno un LFF prezidentu Vadimu Ļašenko. Tikšanās fakts un apspriestās tēmas tika atspoguļotas Valsts kancelejas sagatavotajā preses relīzē, kuras vidū atzīmēts arī šāds teikums par nacionālā stadiona būvniecības tēmu: "Pēc provizoriskām aplēsēm stadions izmaksātu ap 86 miljoniem eiro, un federācijai no tiem pieejami apmēram 11 miljoni eiro."

Tas ir jauns skaitlis, kas izskan par nacionālā stadiona potenciālajām izmaksām, un, protams, tas nav kļuvis mazāks par iepriekšējiem aprēķiniem.

Kamēr šie aprēķini, ieceres un solījumi vēl notiek tikai teorētiskajā fāzē un kamēr līdz praktiskajam darbam vēl nav nonākts, sporta faniem piedodamas grūtības izsekot visām peripetijām ap jaunā stadiona būvniecības tēmu. Palīdzot risināt šīs grūtības, piedāvājam nelielu ieskatu vēsturē par to, kā dažādos pieteikumos, projektos un intervijās mainījies tas skaitlis, kas parādās ailītē "izmaksas".

2012. gadā Rīgas dome nodeva LFF (ko tobrīd vadīja prezidents Guntis Indriksons) rīcībā zemes gabalu Krišjāņa Barona ielā, un tobrīdējā vienošanās paredzēja, ka LFF organizēs jauna stadiona būvniecību šajā vietā. Projektā bija paredzēts stadions ar 4000 skatītāju vietām. Sākotnēji izskanēja, ka stadiona būvniecības varētu būt 6.4 miljoni eiro.

Pēc diviem gadiem LFF sniegtā informācija par izmaksām jau pieauga līdz desmit miljoniem eiro, kamēr 2016. gada sākumā LFF publiski skaidroja, ka projekta izmaksas pieaugušas un vērtējamas diapazonā no 12.2 līdz 14.9 miljoniem eiro.

Ieskaitot UEFA finansiālo palīdzību, LFF aprēķināja, ka projekta realizācijai nepieciešami papildu līdzekļi desmit miljonu eiro apmērā, un 2016. gada vasarā notika karsti strīdi par to, vai federācijai ņemt kredītu šādā apmērā. Beigu beigās tika nobalsots pret to, un Krišjāņa Barona ielas "Futbola māju" projekts izjuka.

Tagad, protams, var tikai skatīties zvaigznēs un diskutēt, kā būtu, ja būtu. Ja toreiz tiktu paņemts kredīts, uzcelts stadions un nākamajos gados padzīvots ar savilktām jostām - vai būtu labāk nekā tagad? Bet nu tā upe ir aiztecējusi.

Nacionālā stadiona nepieciešamība gan nezuda, un tas bijis aktuāls jautājums arī pašreizējā LFF prezidenta Ļašenko dienaskārtībā. 2022. gadā pēc tikšanās ar UEFA pārstāvjiem Ļašenko "Rīta Panorāmā" informēja jau par lielāka līmeņa ieceri - nacionālo stadionu Lucavsalā ar 13.5 tūkstošiem skatītāju vietu. Šī projekta izmaksas tobrīd LFF lēsa 25 miljonu eiro apmērā.

2023. gadā Ļašenko, tiekoties ar Saeimas Sporta apakškomisiju, prezentēja projektu 44 miljonu eiro vērtībā, kurā bija iekļautas arī papildus funkcionalitātes izmaksas (biroji, konferenču zāles, viesnīca, restorāni).

2024. gada pavasarī Rīgas dome piekrita LFF rīcībā nodot zemi Lucavsalā (zemes gabals Krišjāņa Barona ielā jau sen bija prom no LFF pārvaldības). Turpinājās darbi pie projekta koncepcijas izstrādes, joprojām netrūka diskusiju par stadiona atrašanās vietu, un joprojām nekur nav skaidri nosaukts, cik plašas ietilpības stadions tad tiek gatavots.

2025. gada sākumā raidījumā "(Bez)maksas sports" LFF vadība un koncepta izstrādes veicēji norādīja, ka tiek izskatītas iespējas intervālā no 8000 līdz 20000 skatītāju vietām, kas, protams, nozīmē milzīgas atšķirības izmaksās. Taču tika norādīts, ka aprēķinos tiek ņemtas vērā 3000-3500 eiro izmaksas par vienu skatītāju vietu, attiecīgi projekta mērogs ir 50-70 miljoni eiro.

Un tagad, 2026. gada septembrī, esam nonākuši pie Valsts kancelejas relīzē minētajiem 86 miljoniem eiro. Salīdzinot ar 2012. gada sākotnējiem aprēķiniem, pašreizējā izmaksu summa ir pieaugusi par 1275% (toreiz gan bija iecerēts mazāks stadions). Salīdzinot ar 2022. gadu, kad tika piedāvāts pašreizējā mēroga projekts, izmaksu aprēķins pieaudzis par 250%.

Inflācija? Protams, tāda eksistē, un kopš 2012. gada Latvijā inflācija ir bijusi 57%. Tik un tā krietni mazāka nekā stadiona izmaksu tendence.

Turklāt vēlreiz jāuzsver - mēs vēl nemaz neesam tikuši līdz būvniecības gaitā pieaugušajām cenām un problēmām, kas mēdz būtiski palielināt galīgās izmaksas. Vai tās bijušas pārāk optimistiskas prognozes? Vai varbūt valdības pārstāvjiem galdā sākotnēji liktas pievilcīgākas izmaksas, lai vispār piedabūtu uz sarunām?

Tautā klīst leģendas, ka dažreiz patiešām tā var notikt, ka būvniecības beigās izmaksas izrādās mazākas nekā sākotnēji aprēķinātas, bet nu es pats tādu situāciju neesmu redzējis dzīvē. Tās, visticamāk, ir tikai leģendas, un diez vai tās nāksies piesaukt nacionālā stadiona būvniecības tēmā.

Izmantotie resursi: