Autors: Deniss Ivanovs

Ivanovs: Lai izdodas pārdzīvot šos laikus!

Sportacentrs.com lasītājiem piedāvā kārtējo Latvijas futbola izlases aizsarga Denisa Ivanova blogu, kurā viņš stāsta par sekmēm DĀR čempionātā, neveiksmju cēloņiem, kā arī rezumē Āfrikā pavadīto laiku un novēl visiem Jaunajā gadā būt pozitīvākiem.

Savā sestajā blogā Deniss Ivanovs Sportacentrs.com lasītājiem stāsta par neveiksmīgo gada finišu DĀR čempionātā, gaidāmo transfēru periodu, iejušanos Keiptaunā, tuvākajiem plāniem, kā arī izsaka novēlējumu visiem Jaunajā gadā.

Sastāvs neizmainījās, bet rezultāti pasliktinājās

Sveiki! 22. decembra vakarā atgriezos Latvijā, un jau 3. janvārī jālido atpakaļ. Laika nav tik daudz – gribas satikties un papļāpāt ar visiem, pēc kuriem esmu noilgojies – laika ir tik maz, ka ikkatra stunda ir pierakstīta! Atgriezties gan sanāca ar ne tām pozitīvākajām emocijām. DĀR čempionātā sākās otrais aplis, un iekrāt punktus vispār nespējām – izcīnījām tikai divas uzvaras. Pirmajā aplī daudz uzvarējām un finišējām 2. vietā. Tad sekoja pārmaiņas komandā, treneru maiņa, nekādi vairs nevarējām izcīnīt uzvaras. Februārī gaida atlikušās sešas spēles čempionātā – tad jācenšas savākt maksimāli daudz punktu un nospēlēt labi, jo pēdējā laikā daudz pozitīvu emociju neieguvām.

Kāpēc rezultāti pasliktinājās? Grūti pateikt – visi gatavojās un centās, taču zaudējām vienu maču, tad ielaidām vārtus pēdējās minūtēs un zaudējām vēl vienu utt. Pats nevaru saprast – sastāvs pēc pirmā apļa taču neizmainījās. Tagad gan viens no līderiem – kreisās malas pussargs – pārdots citam čempionāta klubam "Sundowns" gandrīz par pusmiljonu eiro. Tā jau sanāk, ka pēc trenera nomaiņas rezultāti ir pasliktinājušies, taču negribas novelt vainu uz vienu cilvēku un teikt: "Atnāca jauns treneris, tāpēc zaudējam!". Futbolisti taču palikuši tie paši, tikai izmainīts tika treniņprocess. Kluba vadība gan nevienam neko nepārmet – biju gaidījis, ka tiks izdarīti kādi secinājumi, taču nekā – trenerim vadība uzticoties, viss ir mierīgi. Nav tā, kā bieži gadās citur, kad komanda zaudē dažas spēles un uzreiz prezidents nāk ģērbtuvē utt. Nokritām no 2. vietas uz 7., taču pagaidām klusums – varbūt vienkārši mums, spēlētājiem, neko nesaka.

Pats esmu pārliecināts, ka palikšu komandā – nekādu runu par kluba maiņu nav bijis. Par 99,9% varu teikt, ka turpināšu spēlēt Keiptaunā. Āfrikā transfēru logs jau ir aizvēries, un klubi savā starpā darījumus veikt vairs nedrīkst – ja Eiropā transfēru logs ir janvārī, tad Āfrikā – decembrī. Protams, pārdot kādu spēlētāju Eiropas klubam nav nekādu problēmu. Uz nevienu citu Āfrikas klubu doties noteikti negribētu, bet uz Eiropu – varētu. Taču šajā ziņā nekādu sarunu nav bijis.

Kā mājās var justies tikai Latvijā

Kā mājās jūtos tikai Latvijā, taču pa šo laiku Keiptaunā esmu pieradis un iedzīvojies – sākumā bija grūti, taču nu zinu, kur var iet un braukt. Pilsēta ir liela, ceļus un vietas nezināju, arī komanda bija sveša. Tagad pie visa esmu pieradis, zinu, kādas prasības un noteikumi ir komandā – nav kā mājās, taču tur jūtos normāli. Laiks ir labs – 30 grādu karstums Keiptaunā, kamēr pilsētās, kas atrodas vairāk uz ziemeļiem – piemēram, Johannesburgā, – laika apstākļi ir diezgan slikti, daudz līst. Rezumējot DĀR pavadīto laiku, to var iedalīt divās daļās – pirmajā aplī gan komanda spēlēja labi, gan pats ar savu sniegumu varēju būt apmierināts, savukārt otrajā aplī sākām zaudēt, un skaidrs, ka neviens nevar būt apmierināts, arī es – ielaidām daudz vārtu. Cerams, ka februārī un pēc tam spēsim atgriezties vecajā līmenī.

Par čempionātu runājot, neteikšu, ka tas ar kaut ko īpaši atšķiras no Eiropas, taču spēlētāji katrā ziņā ir ļoti tehniski – no viņiem var gaidīt jebko. Var parādīt tādu triku un veikt tādas kustības, ka pēc tam ilgi domāsi, kā viņš to izdarījis. Vienmēr jābūt gatavam, ka pretspēlētājs ar bumbu var izdarīt kaut ko neparastu. Nebiju arī domājis, ka čempionāts būs tik fizisks. Spēlētāji nav tikai tehniski vien, bet arī būdīgi. Praktiski esmu spēlējis pret visām komandām, un jāsecina, ka mana komanda ir vismazākā auguma ziņā – šķiet, ka pēc vidējā spēlētāju auguma esam paši pēdējie.

Lai izdodas visiem pārdzīvot šos laikus!

4. janvāra rītā ielidošu DĀR, nākamajā dienā sāksies treniņi. Pēdējā informācija bija tāda, ka 14. un 16. janvārī ieplānotas divas spēles ar Amsterdamas "Ajax", kam būtu jāierodas Keiptaunā. Pēc tam paredzēta pārbaudes spēle pret citu Keiptaunas komandu "Santos", bet janvāra beigās – pret Kazaņas "Rubin", kas arī ieradīsies Keiptaunā. 3. februārī atsāksies čempionāts, mēneša laikā izspēlēsim atlikušās sešas spēles. Marta pirmajās dienās sāksies telefonsakaru kompānijas MTN kausa izcīņa – ja tiek līdz finālam, tad kopā sanāks piecas spēles. Savukārt aprīlī paredzēta vienas bankas rīkota kausa izcīņa – ja tiek līdz finālam, tad kopā sešas spēles.

Latvijai janvārī plānota spēle pret Dienvidkoreju, taču vēl nezinu, vai spēlēšu. Ja izlase izsauks un kluba vadība atlaidīs, tad, protams, ieradīšos. Varbūt izlase uz šo spēli nemaz neizsauks – Starkovs man prasīja, vai es varētu tikt, taču, tā kā tas nebūs oficiālais datums, klubs var arī nelaist. Mums gan ar komandu arī tajā laikā būs tikai pārbaudes spēles, taču – kad nāks tuvāk, viss būs skaidrs.

Ko gaidu no nākamā gada? Pats galvenais – lai nebūtu savainojumu. To novēlu gan sev, gan citiem futbolistiem un sportistiem. Tāpat gribas, lai nākamais gads sportiskajā izdodas labāks nekā šis. Arī ar izlasei nākamajā ciklā vēlētos sasniegt vairāk, nekā izdevās iepriekšējā. Tagad, kad esmu atbraucis uz Latviju, ir redzams, ka apkārt valda grūta situācija, cilvēku sejas ir drūmas. Visiem cilvēkiem arī novēlu pārdzīvot šos laikus – lai skats uz dzīvi būtu pozitīvāks!