Starkovs pirms Budapeštas par izsauktajām un neizsauktajām personālijām

Cik viegli vai grūti bija izvēlēties 23 kandidātus un varbūt varat nosaukt tos uzvārdus, kas palika tikai mazliet aiz svītras?
Saprotams, ka manā interešu lokā bija visi tie, kuri var spēlēt Latvijas izlasē - tie bija gan leģionāri, gan Latvijas čempionātā spēlējošie, gan tie, kuri jau iepriekš bija izlasē, gan potenciālie debitanti. Izvēloties futbolistus, biju uzticīgs savai gaumei. Kā ir sacījis viens liels treneris: "Jāizvēlas pašam, bet pēc tam tu par šīm izvēlēm vai nu tiec atalgots vai arī atlaists no darba." Tad, lūk, viņš arī piebilda: "Jūs tāpat atlaidīs, tāpēc labāk, lai atlaiž par jūsu kļūdām, nevis citu." Nojaušot jūsu turpmākos jautājumus un arī futbola līdzjutēju interesi, uzreiz brīdinu, ka cilvēks nevar ietekmēt cita gaumi un izvēli. Kad izdaru izvēli, balstos tikai uz savu gaumi. Uz savu gaumi, saviem novērojumiem. Turklāt tie ir vizuāli novērtējumi - daudz eju uz futbolu, braukāju apkārt, tāpat ir cipari, statistika, savi pieraksti. Tāpat ir speciālisti, kolēģi, kuriem uzticos. Tomēr pamatā izvēli izšķir mans redzējums, kādā virzienā virzās futbols, kādas ir mūsdienu futbola tendences un kas dod panākumus futbola laukumā.

Šai sakarā atceros, kā paņēmu Verpakovski uz "Skonto". Darīju to ar nodomu, ka viņš spēlēs Latvijas izlasē. Tajā brīdī viņš vēl nebija satriecošs, 100% pirmais numurs. Nē! Viņš vienkārši bija cerību stariņš. Taču uzskatīju, ka viņš var izaugt par lielu meistaru. Tā arī notika. Bet pārejas brīdī uz "Skonto" daudzi izteica šaubas - kāpēc tas vajadzīgs? Lūk, tieši tāpēc - ka ir viedoklis, ir redzējums, ir gaume un laikam arī intuīcija.

Protams, starp nosauktajiem kandidātiem ir arī tādi, kuriem nav 100% garantijas spēlēt pret ungāriem. Taču es redzu viņos perspektīvu.

Kad bija nosaukti 22 uzvārdi un palika viena brīva vieta, vai jau iepriekš bijāt nolēmis, ka tas būs viens Virslīgā spēlējošs pussargs, kuru izvēlēties pēc pēdējās kārtas?
Principā jā. Tas bija kandidāts no pussargu loka - to noteica arī iepriekš nosauktais kandidātu loks. Nosaucām Ulimbaševu, taču arī pirms pēdējās kārtas [kurā viņa divi gūtie vārti nodrošināja RFS 2:1 uzvaru Ventspilī - aut.] viņam devām priekšroku, jo viņš ļoti sekmīgi aizvadīja pēdējo mēnesi. Viņš bija pamanāms - pat pēc kartītēm, arī pēc rakstura, pēc gūtajiem vārtiem. Pēdējā kārtā pat uztaisīja pendeli uz saviem vārtiem - viņš bija ļoti pamanāms [smaida].

Pārejot pie personālijām, visvairāk jautājumu, šķiet, skar uzbrukuma līniju. Pirmkārt, par Rudņevu - jums bija ar viņu saruna šai reizē vai viņš ir pavisam neaktuāls izlasei?
Man bija saruna ar viņu aptuveni pirms nedēļas. Šobrīd situācija ir tāda, kāda tā ir, un es nevēlos līst iekšā viņa personīgajās darīšanās. Varu tikai atkārtot, ka visi jautājumi jāadresē viņam. Es ar viņu aprunājos.

Vai viņš lūdz vispār viņu izlases sakarā netraucēt vai, piemēram, saka: "Piezvaniet pēc pusgada un tad atgriezīsimies pie šī jautājuma!"?
Uzdodiet šo jautājumu viņam. Es viņam uzticos - viņš atbildēs patiesi.

Pēdējos gados viens no izlases uzbrukuma līderiem ir bijis Šabala. Kā vērtējat situāciju, ka viņš pārcēlies uz Polijas otro līgu un pat tur daudz sēž uz soliņa?
Redziet, kā futbolistam gadās - viņš atradās uz rezervistu soliņa šīs pēdējās divas trīs spēles, kuru laikā nomainījās treneris [īsi pirms sezonas Jans Kocians devās ārstēties, viņu aizvietoja asistents Dariuss Fornaļaks, kurš 14. augustā tika atlaists - tagad komandu vada Adams Nocoņs - aut.]. Pēc mēneša vēlreiz nomainīsies treneris - lūk, tāds ir spēlētāja liktenis [ja vēl atceras "Riga" treneru maiņas, tad Šabala šogad iepazinies ar tiešām lielu skaitu speciālistu - aut.]. Nākas ikvienam trenerim pierādīt, ka viņš iederas trenera taktikā un tā tālāk. Es jebkurā gadījumā redzu viņā perspektīvu. Turklāt viņš izlasē ir spēlējis diezgan veiksmīgi - par to liecina gūto vārtu skaits. Viņš prot sist iekšā. Uzskatu, ka viņš ir perspektīvs, tāpat arī Gutkovskis tāds ir. Braucu uz Gutkovska klubu un redzams, ka viņš tur raisa cieņu - ikdienas darbā, kur grēkus nenoslēpsi, tas ir redzams. Pret viņu šī cieņa ir - pat ja viņš maz spēlēs izlasē un pat ja klubā viņš ir rezervists, redzu, ka Gutkovskim ir perspektīva.

Un tomēr, turpinot uzbrukuma tēmu, spēļu ritms ir svarīgs. Šabala uz soliņa, Gutkovskis uz soliņa, Rudņeva nav, Rakels arī klubā nespēlē. Tāpēc uzreiz loģisks jautājums, kurš jums nepatiks, - kāpēc nav Karašauska? Intervijā mūsu portālam Karašausks izteica viedokli, ka jūs viņu neizsaucat septiņus gadus veca konflikta dēļ, nevis sportisko apsvērumu dēļ. Ko varat atbildēt?
Neko, absolūti neko. Negrasos iesaistīties attiecību skaidrošanā caur presi. Beidziet, jūs ne pie īstā cilvēka esat vērsies.

Bet vai Karašausks sportiskā ziņā atpaliek no iepriekš nosauktajiem izlasē esošajiem uzbrucējiem?
Gan sportiskā ziņā, gan perspektīvas ziņā, par ko jau jums teicu. Cienu jūs kā žurnālistu un arī jūsu lasītājus, taču mana izvēle ir cita. Izvēlējos citus uzbrucējus un ticu savai izvēlei.

Vienkārši gribētos saprast, kas zem vārda "gaume" slēpjas - vai tas ir futbolista raksturs, trenera shēma vai vēl kas cits.
Viss kopā. Manā gaumē uzbrucējam jābūt bombardierim, viņam ir jābūt profesionālam, augsta līmeņa profesionālim. Spēle izlasē - tā ir augsta atbildība un tas ir cits līmenis. Manā skatījumā viņam komandas intereses jāliek virs savējām. Tātad viņam arī ir jābūt labam partnerim citiem spēlētājiem. Es jums stāstu, tā teikt, vispārpieņemtās formulas - tas nav kādam vienam atsevišķam futbolistam.

Karašauska tēmu noslēdzot, vai viņam jebkad būs cerība spēlēt jūsu vadībā? Piemēram, ja sāks sist pa trim vārtiem ik spēli.
Kāpēc tad viņš nesit pa trim vārtiem spēlē [smejas]?

Mūsu čempionātā viņš tomēr ir viens no līderiem, tostarp rādītājā "vārti+piespēles".
Manuprāt, mēs daudz apspriežam šo tēmu. Nezinu... gandrīz tikpat Ošs ir iesitis [Mārcim Virslīgā pieci vārti, Karašauskam septiņi - aut.]. Par ko jūs runājat? Pēc jūsu loģikas man Ošs jāņem izlasē kā uzbrucējs?

Par Ošu gribēju vaicāt kā par neizsauktu aizsargu.
Viņš visu laiku ir bijis izlasē, viņš ir aptverē. Šoreiz izvēlējos paņemt citu spēlētāju [Dubru - aut.]. Reizēm gribu dot iespēju futbolistiem ar mazu pieredzi - piemēram, tagad paņēmu Tīdenbergu, Ulimbaševu. Viņiem jādod iespēja sajust lielais futbols. Tas var dot vai nu motivāciju vai var parādīt, ka viņi vēl nav gatavi kāda iemesla dēļ - varbūt meistarības ziņā, varbūt mentāli. Taču man ir jādod viņiem iespēja. Man ar Mārci ir labas attiecības. Lieliskas! Taču viņam jau bija iespējas. Saucām viņu regulāri, kādu gadu. Nedomāju, ka viņš tagad ar kamolu kaklā skraidīs pie žurnālistiem un sūdzēsies, kāpēc nav izsaukts.

Viņš nav izmantojis līdzšinējās iespējas?
Nezinu. Es šobrīd nolēmu šo iespēju dot citam spēlētājam. Līdzīgi kā pirms diviem trim mēnešiem pie šādas iespējas tika Koļesovs, kuru tagad izsaucu jau otro reizi. Daudziem bija negaidīti, ka tieši viņu pirmoreiz izsaucu, taču redzu, ka viņš pēc šīs izsaukšanas tikai progresē. Dod Dievs viņam tālāk progresēt.

Oša loma izlasē tāpat nebija sevišķi liela. Kā ir ar Jagodinski? Kad iepriekšējās reizēs vadījāt izlasi, bija gadījumi, kad izsaucāt spēlētājus bez kluba vai vismaz bez prakses klubā.
Redziet, te ir svarīgi, kādus tieši spēlētājus vēsturiski esmu saucis. Ja tas ir futbolists jau gatavā izlasē un futbolists, kurš stabili vairākus gadus izlasē ir spēlējis, tad protams. Šeit ir citādi.

Labi, bet vai reāli izskatījāt Jagodinska kandidatūru?
Jā, protams. Ar viņu sazvanījos gan pirms diviem mēnešiem, gan pirms mēneša, gan arī pirms divām nedēļām, kad kandidāti vēl nebija nosaukti. Nepārtraukti sazinos ar viņu. Ja viņš būtu kādā komandā, kaut vai dublieru komandā, un regulāri spēlētu, tad iespēja, ka viņu izsaucu, būtu diezgan augsta. Taču šai gadījumā viņam ir problēmas ar savu klubu un šajās problēmās neielīdīsi.

Gluži kā situācijā ar Maksimenko - pirms mēneša biju Polijā un skatījos viņa spēli, kurā viņš lieliski nospēlēja pret Varšavas "Legia" [Gutkovska un Maksimenko "Termalica" pārspēja Polijas čempioni ar 1:0 - aut.]. Spēlēja pret lielu klubu, kurš tika pārspēts. Parunājām ar viņu, nosūtījām uz klubu izsaukumu uz izlasi. Un pēkšņi viņš pēc tam trīs mačos pēc kārtas nespēlēja! Paldies Dievam, vakar viņš atkal spēlēja un aizvadīja 90 minūtes. Es viņu redzēju lieliskā formā. Futbolā viss strauji mainās un te varam vilkt paralēles, tai pašā laikā katrs gadījums ir citāds.

Maksimenko ir paguvis jums pateikt, kāpēc pēc tam viņš palika bez spēļu prakses? Arī es biju izbrīnīts, ka pēc tās spēles pret "Legia" viņš tika nosēdināts malā.
Viņš vēl nav atbraucis [tāpat klubu kalendāra dēļ izlases pirmajā treniņā nepiedalījās Vaņins, Šteinbors, Rakels, Gutkovskis un D.Ikaunieks - aut.]. Bet ko gan viņš pateiks? Pats 15 gadus esmu bijis futbolists un 20 gadus treneris un zinu šo maizīti - jebkurš spēlētājs, normāls cilvēks [smejas], jums pateiks, ka treneris ir vainīgs. Vairs neatceros, varbūt, kad biju spēlētājs, arī ar šo grēkoju [smaida]. Šādās situācijās jābūt godīgam pret sevi, pret treneri, kurš tevi neiekļauj sastāvā, pret presi, pret līdzjutējiem. Jābūt godīgam! Ja tevi nesūta laukumā, ja tevi neizsauc uz izlasi, ja tevi nosēdina uz soliņa, vienmēr jāsāk ar sevi.

Minējāt, ka tādiem futbolistiem kā Tīdenbergs tiek dota iespēja sajust sevi izlases līmenī un atmosfērā. Uldriķis to piedzīvoja un tagad viss - atdevāt Dainim Kazakevičam U-21 izlasē?
Nav runa par sajušanu - galvenais, lai ir līmenis. Tīdenbergam ir noteikts līmenis Latvijas čempionāta spēlēs. Esmu redzējis daudzas spēles, viņš ir spēlējis dažādās pozīcijās un redzu, ka viņš ir perspektīvs futbolists. Viņam ir zināmas kvalitātes, kas ir labākās čempionātā. Tāpēc dodu viņam šo iespēju. Ja nav tādas kvalifikācijas, tad ar manu vēlmi vien ir par maz.

Ar Uldriķi ir cita situācija. Pirmkārt, viņš nav pārāk daudz spēlējis [RFS] pamatsastāvā. Otrkārt, U-21 izlasē viņš gūs lielisku pieredzi, būs meistarīgi pretinieki [Ukrainas un Anglijas U-21 izlases] un viņš savu līmeni tikai cels. Viņš saviem gadiem ir ļoti nobriedis kā cilvēks. Viņš ir gudrs. Tāpēc ceru, ka viņš pareizi sapratīs šo situāciju.

Kāpēc neizsaucāt Kamešu?
Manā skatījumā šie citi izsauktie, potenciālie debitanti, ir vairāk iederīgi. Gan Savaļnieks, gan Tīdenbergs, gan Ulimbaševs. Atkārtošos, ka sekoju līdzi visiem spēlētājiem. Zinu, ka Kamešs labi spēlē un gūst vārtus. Skatījos visus video izgriezumus ar viņa sniegumu - daudz strādāju ar apkopoto informāciju. Un galā ir tāds mans viedoklis.

Tas nav tāpēc, ka Kamešam nepadevās spēle pret Igauniju?
Kurš ar Igauniju nospēlēja labi?

Būtu jāpadomā - varbūt Dāvis Ikaunieks, kaut vai vārtus guva.
Kaut vai. Tāpēc arī viņš ir izsaukts [smejas]. Nē, nē - lieliski saprotu, ka Kamešs ilgu laiku nebija izlasē. Viņam spēle pret Igauniju bija gluži kā debija un debijas reizēm nesanāk. Tas nenozīmē, ka spēlētājs ir slikts. Nekad šādi pēc vienas spēles nevērtēju, kur nu vēl publiski. Tas nenāk par labu kopējai lietai. Mēs ar kolēģiem pieņemam lēmumus koleģiāli, man ir izšķirošā balss, un šajā nometnē mēs nolēmām iztikt bez Vladimira.

Naturalizētais Torress ir ļoti tālu no tā, lai iekļūtu starp kandidātiem?
Nē, viņš ir tepat tuvumā.

Šobrīd laukumā pamazām atgriežas Cauņa. Ir jums cerības, ka oktobrī arī viņš varētu tikt izsaukts?
Vispār šis mēnesis deva cerību. Tieši augusts. Nospēlēja kluba rindās pa 15-20 minūtēm, pēdējā spēlē 30 minūtes. Ceru, ka viss būs kārtībā.

Tagad par dažiem izsauktajiem. Dubra - skaidrs, kad bija vesels un spēļu ritmā, viņš izlasē bija stabila pamatsastāva vērtība. Kā jūs redzat, vai tagad viņš pamazām var ieiet izlasē vai uzreiz pamatsastāvā?
Pamaz laika pagājis, kopš viņš ir atgriezies laukumā. Pamaz, tikai mēnesi spēlē. Paskatīsimies. Mēs viņu uzaicinājām, lai viņš būtu nevis mūsu uzraudzībā, bet lai mēs reāli redzētu, kā viņš reaģē treniņos - vingrinājumos, treniņu slodzēs. Paskatīsimies. Viņš ir gatavs meistars. Šeit svarīgi nesaforsēt - viņš tomēr veselu gadu pavadījis rehabilitācijā. Negribu likt viņu zem sitiena, jo viņš ir ļoti svarīga figūra mūsu futbolā.

Laikam neatklāsiet, vai spēlēsim ar diviem vai trim centra aizsargiem?
Varu gan. Nevēlos neko mainīt un uzskatu, ka šī taktika un izvietojums [5-3-2, kas bija pret Portugāli un Igauniju - aut.] ir sevi attaisnojis. Spēles pret Portugāli un Igauniju nebija līdzīgas un starp tām nevar likt vienādības zīmi, taču kopumā šim izvietojumam ir daudz plusu - vismaz šobrīd, ņemot vērā, kāda ir mūsu futbolistu atlase.

Ņemot vērā, ka Tarasovu esat ierakstījis starp pussargiem un acīmredzot saskatāt viņā balsta pussargu, starp izsauktajiem ir tikai trīs [tīrie] centra aizsargi [Gorkšs, Dubra, Koļesovs]. Tātad viņi visi būs pamatsastāvā?
Es teiktu, ka arī Maksimenko ir pietiekami universāls futbolists un arī viņš var spēlēt centra aizsarga pozīcijā.

Tātad četri spēlētāji uz trim vietām?
Redzu, esat labi sagatavojies sarunai - par taktiku, izvietojumu [smejas].

Un pārliecinoties par Savaļnieku, - jūs viņu redzat kā malējo aizsargu?
Jā.

Gabovs tikai vakar nospēlēja pirmo spēli Kiprā [2. kārtas mačs, kamēr 1. kārtas spēle tika pārcelta, jo "Paphos" pretiniece Limasolas "Apollon" neilgi pirms tam spēlēja Eiropas līgā, iekļūstot grupu turnīrā - aut.], tāpēc laikam nevarējāt pagūt viņu pārbaudīt?
Jā. Man ar viņu bija telefonsaruna - viņš ir devies uz turieni un viņš man pastāstīja, kā viņam tur klājas. Viņam pagaidām ir jāiejūtas, jāiespēlējas jaunajā komandā, jānoķer spēļu ritms. Un, protams, arī viņš tad būs futbolists, kurš var dot labumu Latvijas izlasei.

Mums spēlē ar Ungāriju nevarēs palīdzēt divi diskvalificētie centra pussargi [Kļuškins un Laizāns - aut.]. Pieļauju, ka Tarasovam nav tās sliktākās izredzes tikt sastāvā. Kad Vroclavas "Slask" treneris Tarasovu pēc piecām spēlēm centra aizsarga pozīcijā pārlika uz balsta pussarga pozīciju [šai pozīcijā Tarasovs nospēlēja pēdējās divās, 6. un 7., kārtās - aut.], pazīstams poļu futbola apskatnieks un analītiķis pajokoja, ka tādā veidā treneris lielāko savas komandas draudu aizvirza tālāk prom no saviem vārtiem. Jūs Tarasovu arī redzat tikai balsta pussarga pozīcijā?
Nepazīstu šo analītiķi [smaida], tāpēc neesmu gatavs ar viņu strīdēties vai nepiekrist. Tarasovs izlasei ir devis daudz labuma, kā reiz spēlējot balsta pussarga pozīcijā. Taču te jāņem vērā, ka pirms trim mēnešiem izlasē iekļāvām gan Kazačoku, gan Vardanjanu, gan Indrānu, bet vēl ir Kļuškins, Laizāns - tas viss ir palielinājis konkurenci. Turklāt Vardanjans arī čempionātā ir sācis spēlēt spēcīgāk - izlase deva viņam impulsu. Nezinu, kā ir jūsu pierakstos, bet Tarasovam nav 100% vieta sastāvā [smaida]. Protams, viņa argumenti ir, ka viņš šobrīd ir pamatsastāva futbolists, kurš spēlē pa 90 minūtēm Polijas čempionātā - turnīrā, kurš intensitātes ziņā ir ļoti spēcīgs. Biju Polijā trīs dienas trīs spēlēs, kurās piedalījās mūsu spēlētāji - redzēju arī Rakelu, kurš ar "Lech" tai mačā viesos pārspēja "Cracovia", arī "Termalica", arī Vroclavas "Slask". Vienkārši traks temps! Traks temps un ir svarīgi, ka Tarasovs atrodas šai virpulī. Skaidrs, ka tā ir laba pieredze.

Noslēgumā apkopojošais jautājums - vai pa šiem trim mēnešiem kopš jūnija spēlēm Latvijas futbolistu situācija ir kļuvusi labāka? Vai būs būtiskas izmaiņas sastāvā vai ar to pašu materiālu mēģināsim iegūt labāku rezultātu?
Es vispār neesmu no tiem, kurš mētājas. Iepriekšējā sasaukumā izsaucu sešus jaunus futbolistus un daži no viņiem sevi labi pierādīja, turklāt, kā jau teicu, arī vietējā čempionātā viņi manāmi progresēja. Neapgalvoju, ka izlasē viņi saņēma kādu dopingu vai impulsu - nē, viņi vienkārši paši ieraudzīja šo līmeni. Domāju, ir svarīgi to novērtēt. Viņi nospēlēja pret Ronaldu - tu gribi viņus apspēlēt? Tad tev ir jātrenējas - un vairāk un kvalitatīvāk nekā tavi kluba biedri, kuru izlasē nav. Latvijas čempionātā ir ļoti grūti gūt 28 vārtus, kā to [2014. gadā] izdarīja Gutkovskis. Daudz vārtu gūt grūti pat Latvijas čempionātā, bet ja tu spēlē ar Eiropas čempioniem portugāļiem... Arī pret Igauniju, kas FIFA reitingā virs mums ir ilgāku laiku. Pat pret šādu pretinieku nav viegli, ja nav pilnīgas mobilizēšanās un savu spēku sasprindzināšanas. Šādi mači futbolistiem dod lielu pieredzi. Ja tādas iespējas tiek izmantotas, viņi iet tālāk. Ja netiek izmantotas vai futbolists nespēj to izmantot, tad piedodiet - tas ir sports un tā ir konkurence.