Pahars: "Gorkšs un Šabala ir starp izlases līderiem, nav pamata viņiem neuzticēties"
Latvijas Futbola federācija savā mājaslapā piedāvā interviju ar izlases galveno treneri Marianu Paharu. Tajā viņš izsaka savas domas gan par Kasparu Gorkšu un Valēriju Šabalu, kuri šobrīd ir bez klubiem, gan vairākiem izsauktajiem spēlētājiem, kuri vēl nav debitējuši valstsvienībā.
LFF.lv: Kādi bija izšķirošie faktori, izvēloties konkrēti šos 23 futbolistus spēlēm septembrī?
Marians Pahars: “Latvijas nacionālajā izlasē vienmēr tiek izsaukti valsts labākie futbolisti konkrētajā mirklī. Spēlētāju izvēlē tiek ņemta vērā futbolistu pašreizējā kondīcija, parādītais sniegums laukumā un līmenis. Kopumā neesmu piekritējs lielai spēlētāju rotācijai, taču šajā kandidātu sarakstā ir iekļautas jaunas sejas. Šie futbolisti sevi labi parādījuši klubu rindās, mēs esam sekojuši līdzi viņu gaitām, tāpēc arī viņi ir izpelnījušies izsaukumu valstsvienībā.
Vienlaikus varu apliecināt, ka Latvijas izlasē nav neaizskaramo spēlētāju. Protams, jau ir izveidojies komandas kodols, kas ilgāku laiku jau ir bijis kopā. Lielākā daļa esošo spēlētāju ir kopā valstsvienībā līdz ar manu kļūšanu par tās galveno treneri. Vienlaikus ienāk arī jaunas sejas. Notiek rotācija, īpaši jauno spēlētāju vidū. Pirms spēles ar Nīderlandi, piemēram, tika izsaukts Daniils Ulimbaševs. Šoreiz viņa nav. Bet Daniilam vēl būs iespēja sevi pierādīt. Jūnijā viņam bija pirmais izsaukums valstsvienībā, iespējams, toreiz bija nedaudz uztraucies, jo bija nonācis jaunā līmenī, kur ir lielāki spēles ātrumi. Varbūt arī personīgi gaidīju vairāk no viņa, taču viņš parādīja to, kas viņam šobrīd ir, un neslikti sevi parādīja.
Šajā nometnē savukārt vēlējos paskatīties citus jaunos spēlētājus un salīdzināt, kā viņi iejūtas kolektīvā, kā sadarbojas laukumā ar komandas biedriem. Atkārtošos, spēlētāju rotācija notiek. Viss ir atkarīgs no viņiem pašiem. Tiem, kuri šoreiz netika iekļauti Latvijas izlases kandidātu sarakstā, jāturpina strādāt, jāpierāda sevi klubu rindās! Futbolistam labi jāspēlē klubā labā līmenī, jāizceļas uz kopējā fona – tās ir lietas, kas vienmēr interesēs valstsvienības galveno treneri. Uzskatu, ka valstsvienības līmeņa futbolistam katrā spēlē jāliek par sevi manīt. Ja ne katrā spēlē, tad vismaz četrās no piecām spēlēm viņam ir jāizceļas un jābūt līderim laukumā. Ja viņš to nedarīs, tad, nonākot izlases līmenī, to izdarīt būs ļoti grūti.”
LFF.lv: Kāds ir ilggadējā valstsvienības vārtsarga Aleksandra Koliņko pašreizējais statuss, ņemot vērā, ka viņš šovasar kļuvis par Jūrmalas FK “Spartaks” galveno treneri?
Marians Pahars: “Protams, man bija saruna ar Aleksandru. Viņš pašlaik ir Jūrmalas FK “Spartaks” galvenais treneris un šobrīd vada šo komandu, pats vairāk nespēlē. Aleksandrs pats man personīgi piezvanīja, izstāstīja situāciju un pateica, ka viņš principā ir noslēdzis profesionālā spēlētāja karjeru un pārkvalificējies par treneri. Tas ir viņa personīgais lēmums. Aleksandrs pašlaik arī mācās UEFA-PRO treneru kursos, vada Virslīgas klubu, attiecīgi viņam ir radīti visi nosacījumi, lai virzītos uz priekšu jau kā trenerim. Novēlu viņam veiksmi!”
LFF.lv: Kādu sportisko pienesumu no izsauktajiem jaunajiem spēlētājiem izlase sagaida treniņprocesā un spēlēs? Vai attiecīgi arī tas palielina konkurenci pussargu līnijā?
Marians Pahars: “Visu izšķir spēlētāja pašreizējais līmenis. Neatkarīgi, kurā pozīcijā viņš spēlē, svarīgs ir kopējais līmenis. Ja tas atļauj viņam izcelties, būt par komandas līderi, tad tādus spēlētājus mēs meklējam un pamanām. Šādi spēlētāji attiecīgi arī tiek iekļauti kandidātu sarakstā un uzaicināti uz valstsvienības treniņnometni. Šie spēlētāji sevi labi pierāda klubu rindās, viņi ir konkurētspējīgi un šodien spēlē piesaistošu futbolu.
Ja runājam konkrēti par pussargiem, tad izlases kandidātu sarakstā iekļautais “Skonto FC” futbolists Edgars Jermolajevs ir tehnisks spēlētājs, gūst vārtus un labi izpilda soda sitienus. Viņš ir futbolists, kas spēj pieturēt un nezaudēt bumbu grūtās situācijās - tā ir vērtība. Cik ļoti viņš šajā nometnē spēs sevi pierādīt izlases kolektīvā, tam būs izšķiroši daudzi faktori. Es vienlaikus arī viņu saprotu, jo šis ir viņa pirmais izsaukums Latvijas nacionālajā izlasē un var kādā brīdī būt arī uztraukums... Taču tāpēc jau arī mēs izsaucam spēlētājus, lai viņus paskatītos, novērtētu, lai viņi iejūtas kolektīvā un savstarpēji iepazīstas.
Edgaru es pazinu jau iepriekš, jo viņš tika izsaukts Latvijas U-21 izlasē savulaik manā vadībā. Viņš ir audzināts jauns puisis. Pēc nokļūšanas “Skonto FC” viņš sāka spēlēt arvien labāk un labāk. Es vēroju praktiski visas šī kluba spēles, un varu pateikt, ka Edgars izceļas šajā komandā. Viņš nebaidās grūtā brīdī uzņemties iniciatīvu. Tādi spēlētāji nepieciešami arī Latvijas izlasei. Skatīsimies, kā viņš sevi parādīs valstsvienībā. Redzēsim klātienē, vai spēlētāja rādītais līmenis tiešām ir tāds, kāds tas redzams pašlaik Virslīgas čempionātā no malas.
Malējā pussarga pozīcija šobrīd vispār ir “problemātiska”. Šīs pozīcijas spēlētāju meklējumi notiek nepārtraukti. Izņemot Alekseju Višņakovu, šobrīd atbilstošā līmenī vai sagatavotības ziņā šādu spēlētāju principā nav. Esam iespēlējuši Denisu Rakelu, taču viņš nomināli nav malējais pussargs. Tāpēc arī es ceru uz Edgaru Jermolajevu, kurš spēs pastiprināt šo pozīciju Latvijas izlasē.
Attiecībā uz Igoru Kozlovu varu pateikt, ka viņš jau ir pieredzējis spēlētājs. Arī ir līderis “Skonto FC” klubā. Pierāda sevi laukumā kā kombinacionālas spēles veidotājs. Tehnisks spēlētājs, kuram ir gaiša galva, proti, viņš var iedot precīzu piespēli partnerim, viņš labi tiek galā grūtās situācijās laukumā, var labi nospēlēt ar bumbu. Ņemot vērā to, ka mums ar Jura Laizāna aiziešanu šī pozīcija - balsta pussargs un spēles veidotājs – šobrīd ir vakanta. Jā, mums ir Artūrs Zjuzins, kuram gan nav bijusi spēļu prakse tagad kādu laiku.
Mums priekšā divas spēles īsā laika posmā. Mēs tāpēc domājām, kuru futbolistu izsaukt uz šo pozīciju. Pēc kopējā šīs pozīcijas apraksta Igors Kozlovs ir piemērots šai pozīcijai. Cita lieta – kā viņš sevi parādīs, jo šeit vienkopus sapulcināti Latvijas labākie futbolisti. Tāpēc arī domāta nometne, kuras laikā mēs varēsi saprast, vai esam izdarījuši pareizo izvēli attiecībā uz šo un arī citiem futbolistiem.“
LFF.lv: Šobrīd Kaspars Gorkšs un Valērijs Šabala ir bez spēļu prakses klubā, tomēr viņi ir iekļauti kandidātu sarakstā. Kā vērtējama viņu pašreizējā kondīcija un vai viņi spēs palīdzēt izlasei arī laukumā?
Marians Pahars: “Kaspars un Valērijs ir vieni no valstsvienības līderiem, tāpēc pamata neuzticēties saviem līderiem arī šādā brīdi man nav. Protams, jautājums par viņu kondīciju – jā, tā ir problēma. Cik ļoti viņi būs gatavi, to parādīs nometne. Mums ir pāris dienas laika, lai sagatavotu viņus abām spēlēm. Ilgu laiku esot bez spēļu prakses, varbūt Kasparam kā pieredzējušam spēlētājam ir vieglāk, jo viņš ar šādu situāciju saskaras ne pirmo reizi un viņš uztur sevi formā, pat neesot kādā konkrētā klubā.
Es zinu, ka gan Kaspars, gan Valērijs formas uzturēšanas nolūkos ir trenējušies tepat Latvijā kopā ar pašmāju klubiem. Bet visiem futbolā zināms, ka spēļu prakse un tonuss ir svarīgākais, kam ir jābūt katram valstsvienības līmeņa futbolistam. Pašreizējā kopējā situācijā viss būs atkarīgs gan no viņiem pašiem, gan arī citiem spēlētājiem. Ja treniņos sevi labāk parādīs citi, tad šajā posmā viņiem būs jākonkurē ar citiem komandas biedriem par vietu sākumsastāvā.”
LFF.lv: Kādi ir valstsvienības galvenā trenera iespaidi par “SMScredit.lv” Virslīgas čempionāta pašreizējo sezonu?
Marians Pahars: “Man grūti objektīvi šobrīd to vērtēt, neesot aktīvi iesaistītam klubu treniņu procesā un neatrodoties pie laukuma spēļu laikā. No tribīnēm raugoties, viss izskatās pavisam ne tik slikti. Mums ir līdzvērtīgs čempionāts, komandas cenšas spēlēt futbolu. Treneri daudz laika velta komandas kopējai un spēlētāju individuālajai taktiskajai un fiziskajai sagatavotībai. Tas kopumā ir labi un ievieš zināmu optimismu.
Līdz ar čempionāta komandu skaita samazināšanos, vērojama arī kopējā spēles līmeņa celšanās. Katra spēle kārtā ir spēle par sešiem punktiem. Tas viennozīmīgi priecē, jo tieši Virslīgas čempionāts mums dod arī jaunus spēlētājus izlasei. Šobrīd nav caurstaigājamu spēļu. Katra komanda var atņemt punktus katram, to arī pierāda pēdējo spēļu rezultāti. Ir redzamas emocijas laukumā. Tas savukārt patīk gan līdzjutējiem, gan arī žurnālistiem. Šobrīd prognozēt spēļu rezultātus paliek grūtāk, un tas piesaista.
Es, piemēram, nesen skatījos spēli starp FK “Liepāja” un “Skonto FC”. Ja pārceltu šo spēli uz kādas Eiropas lielvalsts futbola čempionāta atmosfēru pilnā stadionā, domāju, ka lielas atšķirības nebūtu tieši spēles kvalitātes ziņā. Diemžēl pietrūkst mums Latvijā šobrīd gan vairāk līdzjutēju, gan modernu stadionu.
Biju nesen arī Polijā, varu atzīmēt, ka šīs valsts čempionāta līmenis futbola ziņā nav galvastiesu augstāks par mūsu līmeni. Taču tur ir lielā futbola atmosfēra, ko rada cilvēki stadionā, kas klātienē apmeklē spēles un jūt līdzi savai komandai. Cilvēku klātbūtne savukārt tālāk arī palīdz augt spēlētājiem, augt čempionāta kopējam līmenim, infrastruktūrai. Futbolisti un treneri nevēlas pievilt savus skatītājus, tāpēc tas liek viņiem strādāt vēl vairāk un vairāk.
Taču vismaz spēles kvalitātes ziņā Virslīgas līmenis iet uz augšu šobrīd. Ir vērojamas ļoti kvalitatīvas spēles. Man tiešām ir prieks par to. Šajā situācijā arī futbolistam, kuram nav līguma uz šo brīdi, es rekomendētu palikt Latvijā vēl uz kādu gadu un vēl pielikt klāt savā meistarībā, lai dotos tālāk. Jo šeit viņam tiks nodrošināta spēļu prakse, treniņprocess atbilstošā līmenī pie kvalificētiem treneriem, par ko esmu personīgi pārliecināts. Attiecīgi ne vienmēr labāk ir braukt par jebkuru cenu pie pirmās iespējas uz ārzemēm, tur netikt pie stabila spēles laika un rezultātā pazaudēt laiku..."
Pilnu interviju lasiet ŠEIT
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
Par Šabalas un Gorkša līderu statusu piekrītu, taču man nebūs nekāds pārsteigums, ja centra aizsargu pāri sākumsastāvā veidos Dubra un Jagodinskis, savukārt uzbrukumā spēlēs Rakels kopā ar Višņakovu vai Karašausku.
[+] [-]