Viedoklis: Starkova avansi

Starkovs ne tik slikts, kā viņa izvēles?

Avansu došana Latvijas sporta ārēs nav nekas neparasts un itin bieži nākas dzirdēt bažas par vairāku treneru lēmumiem izlašu rindās iekļaut spēlētājus, kas to nebūtu pelnījuši. Mūsu futbolā diez vai atradīsim titulētāku treneri par mūsu izlases pašreizējo vadītāju, kurš pirms četriem gadiem valstsvienību aizveda līdz pat Eiropas čempionāta finālturnīram. Tāpat jāpiemin, ka neviens cits, kā Starkovs kļuva par bagātā krievu kluba Maskavas "Spartak" vadītāju. Nevar aizmirst arī deviņdesmito gadu Latvijas futbola mašinēriju "Skonto", kas darbojās kā labi saskaņots mehānisms, pateicoties Gunta Indriksona un Starkova pūliņiem.

Nekavēsimies atmiņās, bet lūkosimies izlases darbībā tagadnē. Kaut arī tā bija tikai pārbaudes spēle ar Rumānijas valstsvienību, nākas izdarīt secinājumus, kas nav tik iepriecinoši. Jāatzīst, ka gan Koļinko, gan Stepanovs nav tik sliktā formā kā gaidīts, taču spēļu prakse, kas ir Latvijas dublieru līmenī nav rādītājs izlases spēlētājiem. Pastāvīga, augsta līmeņa spēļu prakse ilggadējam izlases pamatvārtsargam nav jau gandrīz gadu (!), bet Stepanova kontā, neskaitot startus Latvijas otrās šķiras līgās, pēdējā gada laikā četras spēles Krievijas augstākajā līgā. Vai tas bija vērtīgi, ka abi šie spēlētāji, kuru spēļu forma ir tālu no vēlamās, ir izlases nometnē? Tas būtu jājautā pašam Starkovam, bet viens ir skaidrs – treneris vecajiem cīņu biedriem, uzaicinot uz izlasi, dod acīmredzamu avansu. Atzīšu, ka mūsu valsts futbolistu izvēles resursi nav neizsmeļami un labi futbolisti kokos mums neaug, taču, ja vēlamies sasniegt augstus rezultātus, nevaram atļauties tāda veida gājienus. Nav gadījies redzēt, ka futbola lielvalstu treneri uz pārbaudes spēlēm izsauc spēlētājus, kam spēļu prakse nav augstā līmenī, vai ir pielīdzināma nullei. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka Starkovs lieliski saviem vecajiem audzēkņiem palīdz atrast jaunas darba vietas, jo kā zināms – valsts izlases futbolisti tirgū kotējas augstāk.

Avansi perspektīvā?

Būtu vēl saprotams, ja abi šie spēlētāji trenētos kopā ar valstsvienību, lai iegūtu formu, piedaloties treniņos, jo tuvākā perspektīvā 33 un 32 gadus vecie futbola bumbas meistari ir saskatāmi. Tomēr, vai tādēļ iespēja savus spēkus izlasē apliecināt nebūtu jādod jaunajiem spēlētājiem? Jo šādējādi, lobejot izlases starikus, mēs izaugsmes ziņā neiegūstam pilnīgi neko. Neņemos apgalvot, ka spētu atrast aizvietotājus pieredzes bagātajiem spēlētājiem, taču labākā kondīcijā uz doto mirkli noteikti ir vārtsargs Māris Eltermanis, kurš sevi labi pierādījis mūsu virslīgas mērogā. Tāpat iespēja beidzot būtu jādod arī nomināli izlases trešajam vārtu vīram Denisam Romanovam.

Savainotos uz pārbaudes spēlēm?

Sen vairs nav jautājums par Starkova un "Skonto" attiecībām, taču tik pat sen zināms, ka nekur tālu no Indriksona pilotētās organizācijas viņš aizgājis nav, un pat nesen pildīja (pilda?) šī Rīgas kluba sporta direktora pienākumus. Ja tā, tad kāpēc uz izlasi ierodas vairāki šī kluba spēlētāji ar savainojumiem un mikrotraumām? Protams, gaišreģis mūsmāju speciālists nav bijis un par futbolistu traumām, kas rodas negaidīti, izlases nometnes laikā atbildēt nevar, taču viens gan izraisa šaubas.

Aleksandrs Cauņa pēdējo divu gadu laikā ir sevi pierādījis no labākās puses, un atrādoties izpelnījies atzinības no tādu Anglijas premjerlīgas klubu treneriem, kā "Chelsea", "Fulham", un "Sunderland". Tiesa, neviens no klubiem līgumu pussargam piedāvāt nespēja, tomēr visur Cauņu raksturoja kā labu jauno futbolistu ar gaišu nākotni. Katrā atrādīšanās reizē no angļu zemes pienāca ziņas, ka Cauņam pilnvērtīgi sevi parādīt neļauj dažādi savainojumi, kas iekrājušies pēdējo sezonu laikā. Par Cauņas medicīnisko stāvokli Starkovam, kā tuvu "Skonto" stāvošam cilvēkam vajadzēja zināt labāk, nevis dienu pirms pārbaudes spēles izteikties, ka ar puisi ne pavisam nav labi...