Pukinsks: "Atbildība jāuzņemas Indriksonam un politiskajai varai"

Latvijas Futbola federācija jau pagājušā gada augustā paziņoja, ka neveiksmīgajā "Futbola māju" tapšanā, cerēto gala rezultātu tā arī nepiedzīvojot, tika iztērēti 1,16 miljoni eiro, bet portāls Delfi vakar savā publikācijā atklāja, ka projekta vadītājs Vladimirs Žuks saņēmis prēmiju 5400 eiro apmērā un ka projekta ietvaros varētu būt aizdomas par iespējamu izvairīšanos no nodokļiem. Federācija vēlāk izplatīja atbildes paziņojumu, precizējot, ka Žuka prēmija bija dāvinājums jeb pateicība, kas nebija saistīta ar konkrēto projektu, un ka viss darīts likuma ietvaros. Portāls Sportacentrs.com vērsās pie LFF izpilddirektora un ģenerālsekretāra vietnieka Edgara Pukinska, lai gūtu detalizētākas atbildes uz vairākiem jautājumiem.

"Pateicība par infrastruktūras attīstību"

- Kad un par ko Vladimiram Žukam tika izmaksāta prēmija, dāvinājums, pateicība vai kā nu to saucam?

- Tā tika izmaksāta 2015. gada 26. janvārī. Runājot ar vadītāju, finanšu daļu un izpētot visus dokumentus, esmu sev konstatējis, ka šīs prēmijas izmaksāšanas formulējums bija pateicība par ieguldījumu infrastruktūras attīstībā kā tādā. Līdz 2010. gadam bija lielas problēmas ar "Minipitch", lielo laukumu un tamlīdzīgu objektu izbūvi. Tā kā kopš 2010. gada bija veikts liela darba apjoms un kopš 2012. gada viņš arī vairs nebija LFF darbinieks, bet valdes sastāvā turpināja aktīvi darboties infrastruktūras segmentā, strādājot pie attīstības koncepcijām, 2015. gada janvārī viņam kā pateicība par visu procesu tika izmaksāta…pateicība – nevis prēmija, bet pateicība dāvinājuma līguma veidā.

- Vai arī citas personas ir saņēmušas šādas prēmijas vai pateicības par dalību infrastruktūras attīstībā vai citos jautājumos?
- Par citām lietām tamlīdzīgas pateicības ir saņēmuši cilvēki, kuri ilgus gadus bija strādājuši federācijā, bet pēc tam vairs neturpināja darbu. Kā piemēram, Skredelis, Gudermanis, vecā grāmatvede, kura ilgus gadus bija strādājusi. Citus šobrīd nevaru nosaukt, manā rīcībā nav šādas informācijas.

- Vai arī pārējiem tika izmaksātas tamlīdzīga apjoma pateicības? Un vai Žukam izmaksātā bija samērīga?
- Grūti komentēt, jo nezinu, uz kādiem apsvērumiem šis aprēķins tika veidots. Taču, ja tā tika izmaksāta, tad acīmredzot tika uzskatīts, ka tā bija samērīga. Kad pats pirmoreiz uzzināju par šo lietu, bija neizpratne, kādēļ par stadiona projektu ir samaksāta prēmija un kādēļ samaksāta tāda summa, ja projekts nav izdevies. Sākot šķetināt, atrodot līgumu un runājot ar citiem, sapratu, ka tas nebija par stadionu, bet gan ka tā tika izmaksāta 2015. gada sākumā. Ja skatāmies, ka tas ir par periodu no 2010. līdz 2015. gadam – tātad tie ir pieci gadi -, sanāk, ka summa par gadu ir 1050 eiro un par mēnesi, rupji rēķinot, zem 100 eiro. Par visu šo periodu summa nav astronomiska. Ja skatās no viena maksājuma viedokļa, man summa šķiet ļoti liela un ievērojama. Tā ka viss ir atkarīgs no skatu punkta. Runājot par citiem, būtu jāizskata visi vēsturiskie dokumenti, bet katrā ziņā summas noteikti atšķiras un visos gadījumos nav vienādas – tas ir neapšaubāmi.

"Šobrīd uzskatām, ka likumu neesam pārkāpuši"

- Delfu publikācijā tika pieļauta iespēja, ka šādas prēmijas izmaksa valdes loceklim varētu būt Sabiedriskā labuma organizācijas likuma pārkāpums.
- Arī mēs sākām analizēt šo jautājumu. Pirmais emocionālais iespaids ir tāds, ka nevaru pieļaut domu, ka mūsu finanšu direktore un juristi nebūtu konstatējuši, ka tas būtu pretrunā ar likumu. Šobrīd, konsultējoties ar juristiem, argumentācija ir tāda, ka, balstoties uz likumu, tāda veida finanšu izmaksas vai pārdales nedrīkst tikt veiktas no ziedotajiem līdzekļiem. Un tās netika veiktas no ziedotajiem līdzekļiem. Ja paskatās LFF bilances, tad ziedoto līdzekļu kā tādu procentuāli ir ļoti maz. Izejot no šāda konteksta, šobrīd skatāmies, ka tas nav bijis likumpārkāpums, bet mūsu juristam vēl ir uzdevums konsultēties ar VID un kolēģiem no mūsu juridiskā partnerbiroja, lai saprastu detalizēti, vai tas ir bijis pārkāpums vai nav. Gadījumā, ja tas ir bijis pārkāpums, tad darīsim visu, lai šo jautājumu sakārtotu – ne mums tas bija interesanti, ne izdevīgi apiet vai pārkāpt kādu likumu. Mūsu pašreizējā pozīcija ir tāda, ka likumu neesam pārkāpuši, jo šis maksājums netika veikts no ziedotajiem līdzekļiem, taču turpinām konsultēties, lai saprastu konkrētāk.

- Šobrīd esmu atvēris šo 12. pantu, un tajā ir minēta manta un finanšu, nevis ziedotie līdzekļi.
- Tā arī ir tā dilemma. Viena lieta ir likums kā tāds, kas ir ļoti vispārīgs, bet cita lieta, ko šobrīd pētām, kā likums tiek interpretēts. Un ir izdoti īpaši noteikumi, kur šīm lietām ir minēti paskaidrojumi. To mūsu juristi pašreiz arī pēta un iet cauri, vai tā brīža pieņemtie lēmumi atbilst tam, kā tiesa šo jautājumu interpretē. Ja atklāsies, ka tas nav bijis pareizi, vērsīsimies VID un darīsim visu iespējamo, lai situāciju sakārtotu un nomaksātu visu, kas bija jānomaksā.

"Nauda netika izsaimniekota, atbildība jāuzņemas politiskajai varai"

- Kādēļ ar projekta vadītājiem Vladimiru Žuku un Guntaru Indriksonu tika slēgti līgumi ar juridiskām, nevis fiziskām personām?
- Tam ir divi aspekti. Pirmais ir tāds, ka pēc mūsu statūtiem un arī biedrību likuma nedrīkstam slēgt darba līgumu ar valdes locekli un viņš nedrīkst ar mums stāties darba attiecībās. Šis projekts nenozīmē darba attiecības, bet gan projekta vadīšanu uz noteiktu laika periodu. Tāpēc mums bija jāizvēlas cita juridiskā forma. Ņemot vērā, ka viņam bija sava dibināta SIA [SIA "Stadionu serviss" – A.S.], izvēlējāmies līgumu slēgt ar šo SIA, bet tajā pašā laikā līgumā ļoti precīzi atrunājām visas atbildības, visus termiņus un funkcijas, kuras viņam jāpilda. Tādēļ no federācijas puses izvēlētais formāts nav pretrunā ne ar ko - ne likumu, ne nodokļu likumu.

No mūsu puses tas ir optimāls variants, jo UEFA piešķirtos līdzekļus esam ieinteresēti izlietot maksimāli efektīvi. Piemēram, gadījumā, ja šai konkrētajai funkcijai būtu pieņēmuši kādu no darbinieku vidus, tad skaidrs, ka tas mums būtu izmaksājis vairāk. Slēdzot ar SIA, tas mums izmaksā lētāk, bet pretī iegūstam precīzi to pašu pakalpojumu, tās pašas garantijas. Žuka gadījumā galvenais motīvs bija tas, ka viņš bija valdes loceklis un nedrīkstējām ar viņu stāties darba attiecībās, bet viņš bija tas, kuru valde virzīja, tādēļ mums kā administrācijai vajadzēja rast risinājumu, kā vispār ar viņu veidot šīs attiecības un neuzskatīt viņu par projektu vadītāju.

Savukārt, runājot par Guntaru un SIA SBKC, kas arī ir mikrouzņēmums, mūsu vēlme bija, lai šā projekta ietvaros štatā pieņemtu maksimāli maz cilvēku, jo nevēlamies uz viena projekta rēķina mākslīgi uzpūst štatu un tur, kur tas bija iespējams, slēgt pakalpojumu līgumu par konkrētām lietām un uz konkrētiem termiņiem. Domāju, visiem ir saprotams, ka, noslēdzot līgumu par konkrētām lietām uz konkrētiem termiņiem, tad pēc tam nav problēmu ar darba attiecību pārtraukšanu, konkrētu atbildību pieprasīšanu un maksāšanu par konkrēti padarītiem darbiem, lai nebūtu jāmaksā kaut kādas mēneša maksas vai stundas likmes, kurām arī būtu grūtāk izsekot. Te ir konkrēts darbs, kuru cilvēki izdara, un tad par šo konkrēto darbu arī samaksā.

No tāda viedokļa izsvērām, ka mums drošāk un pareizāk ir slēgt šāda veida līgumu. Tajā pašā laikā bija arī cilvēki, kurus pieņēmām štatā, jo nebija citas juridiskās formas, kā to varētu darīt. Tie bija būvinženieris, apsardzes speciālists, jurists un sekretāre-lietvede – četri cilvēki. Jā, lasīju, ka arī pats Guntars Indriksons bija vēlējies šādu formu [līgumu slēgt ar juridisku personu], taču tas – kurš bija iniciators -, manuprāt, ir diezgan nebūtiski. Man pašam grūti pateikt, kurš bija iniciators, vienkārši zinu, ka tāda tēma par to, kādā veidā slēgsim līgumus, tika pacelta un izvērtējot sapratām, ka mūs labāk apmierina šāda forma, kad ir līgums, kurā ļoti skaidri saprotam, par ko un līdz kuram termiņam samaksāsim.

- Pieminēji ļoti labu vārdu – atbildība. Vai var un kā var pieprasīt atbildību no projektu vadītājiem par "Futbola māju" izgāšanos un visai lielas naudas samaksāšanu?
- Domāju, ka ir viena lieta, ko tie, kuri iedziļinās šajā jautājumā, negrib saprast vai arī nav izanalizējuši līdz galam. Pirmais moments ir tas, ka, paskatoties vēsturiski, kā šis projekts izveidojās un attīstījās, visu projekta virzību nosaka LFF valde. Ja skatāmies, kas vispār bija pamatā tam, lai paceltu jautājumu par stadionu, tā bija informācija, kas nāca no Gunta Indriksona: "Mīļie draugi, kur tad jūs tagad spēlēsiet? Re, "Skonto" stadionu tūlīt nojauks nost un tur vairs nekā nebūs, bet "Daugavas" stadions nebūs futbolam un tajā būs tikai Dziesmu un deju svētki. Vai nu domājiet, kur spēlēsiet, vai arī paliksiet bez stadiona!" Un no šīs prizmas arī sākās viss stāsts par stadionu.

Tāpēc manā personīgajā skatījumā ir ļoti būtiski nodalīt politisko atbildību un projekta vadības atbildību. Tādēļ, ka par to, ka projekts nav izdevies un nav realizēts pilnā apmērā, manuprāt, atbildība ir jāuzņemas personīgi Guntim Indriksonam un politiskajai varai, kas pieņēma lēmumus par to, kā mēs virzīsimies tālāk. Ja paskatāmies uz praktisko realizāciju un valdes sēžu protokoliem, kas ieskicē pieņemtos lēmumus un kurus pieņem valde kā tāda, – Žuks nevarēja pateikt, ka, aiziet, slēgsim līgumu ar SIA "Arčers" vai, aiziet, ņemsim kredītu un iesim, darīsim. Viņš to nevarēja izdarīt vienpersoniski. Bet valde to visu laiku akceptēja.

Es teiktu, ka šajā jautājumā galvenā ir politiskā, nevis praktiskā atbildība. Praktiskajā ziņā līdz brīdim, kad ir tehniskā projekta izstrāde, Žukam līgumā esošais uzdevums tika izpildīts. Tehniskais projekts tika uztaisīts, ir detalizēta atskaite par visām izmaksām. Pieejamās izmaksas parāda, ka pati nauda nav izsaimniekota un tā ir aizgājusi konkrētās lietās, bet lielākā atbildība ir tieši politiskā atbildība par to, ka ir izdarīts liels darbs, bet sākotnēji nav bijis lielas analīzes, skaidra pamatojuma tam, lai mēs apstiprinātu, ka šo projektu vispār virzām uz priekšu. Trakākais ir tas, ka – domāju, ka to neviens vēl nav aizmirsis – Guntis gan valdē, gan mūsu administrācijā pārliecināja, ka stadiona projekts izmaksās desmit miljonus eiro, no kuriem astoņarpus mums jau ir [UEFA piešķirtais finansējums – A.S.], bet palikušais pusotrs miljons jāatrod. Tā nav milzīga nauda, kuru piesaistīt no malas. Taču pēc tam, kad summa pieauga līdz pat iespējamiem 14 vai, iespējams, vairāk miljoniem, tad arī viss sabruka. Tāpēc teiktu, ka viens no galvenajiem faktoriem, kādēļ tas viss ir nonācis tur, kur nonācis, ir šī maldināšana.

"Lielākā problēma bija tā, ka jau pašā sākumā bija neprecīza informācija"

- Par maldināšanu runājot - valdes lēmumi droši vien balstījās uz informāciju, kas tika sniegta valdes sēdēs. Attiecīgi šīs informācijas sniegšana vairāk bija prezidenta vai projekta vadītāja atbildība un funkcija?
- Nē, es teiktu, ka tas ir jādara tam, kurš sākotnēji virzīja projektu. Ja paskatāmies uz projektu vadītāju, tad, projektam sākoties, tā vadītājs bija Vladimirs Žuks. Tad bija viens etaps, kurā par atbildīgo tika nozīmēts Ingars Eriņš. Tad atkal bija kāds etaps, kurā par atbildīgo tika nozīmēts Vladimirs Žuks. Un pa vidu vēl tika izveidota darba grupa. Tā ka nav bijis tā, ka no A līdz Z strādājis viens projekta vadītājs, kurš arī veicis visas analīzes. Visu laiku vairāk bijusi politiska vadība, politisks presings projektu virzīt uz priekšu. Un mēs no administrācijas puses esam analizējuši visādus elementus, kurus esam uzskatījuši par riskantiem, un devuši informāciju, vai mēs to varam vai nevaram. Skaidrs, ka, no vienas puses, Vladimiram kā projekta vadītājam ir jāuzņemas atbildība un viņš nevar nolekt malā, sakot, ka nav iesaistīts un ka neko nezina. Bet tajā pašā laikā, manuprāt, ļoti liela atbildība ir konkrēti prezidentam.

- Tā ka sausais atlikums būtu šāds: 1) politiskā, nevis praktiskā atbildība, 2) galvenais atbildīgais ir prezidents Guntis Indriksons?
- Atbildība ir abos virzienos. Ja ņemam vērā, kā tika izmantoti šie 1,16 miljoni, tad nevar būt lielu pārmetumu. Var būt nianses, kurās var teikt, ka naudu varēja izmantot efektīvāk vai ka bija firma X, kura varēja kaut ko izdarīt par 5% lētāk. Teorētiski tādus argumentus varētu meklēt un analizēt, bet 1,16 miljoni kopumā tika izlietoti efektīvi. Projekts nevirzījās uz priekšu ne jau tādēļ, ka šos 1,16 miljonus būtu iztērējuši nepareizi. Virzības uz priekšu nebija, jo politiski šī situācija no pirmās dienas tika nostādīta nepatiesi, neprecīzi, nezinu, kādu vārdu izmantot. Un, balstoties uz šo nepatieso informāciju, visas situācijas vērtēšana un attīstība bijusi nepareiza, kuru mēs nepieļautu, ja no pirmās dienas zinātu, ka projekts izmaksās, teiksim, 14 miljonus, kurus nevaram atļauties.

- Jau iepriekš sacīji, ka UEFA vēl lems iztērētās naudas sakarā un pastāv teorētiska iespēja, ka tā būs jāatmaksā. Kad varētu būt skaidrāka situācija?
- Situācija ir tāda, ka arī mēs joprojām neesam informēti, kad komisija izskatīs šo jautājumu un kāds varētu būt spriedums. Lai skaidri saprastu, būtība ir tāda, ka stadiona projekta izstrādei piešķirtais finansējums nebija ne no LFF pamatlīdzekļiem, ne no UEFA Hattrick, ne no FIFA regulārajām programmām. Tas tika piešķirts no finansējuma programmas, kas pirms katra Eiropas čempionāta finālturnīra ir paredzēts valsts stadionu uzlabošanai un pilnveidošanai. Neskatoties uz to, ka Latvija nebija kvalificējusies finālturnīram un mums šī summa standartā nebūtu jāsaņem, Hattrick komisija izvērtēja, ka Latvijā nav viena nacionālās izlases vajadzībām atbilstoša stadiona un ka "Skonto" stadions ir zem liela riska.

Tādēļ, pateicoties šiem apstākļiem, tika piešķirts atsevišķs finansējums, kas neskar pārējo finansējumu. Un šobrīd, tā kā projekts netika realizēts, bet nauda tika iztērēta, skaidrs, ka viņi situāciju vērtēs konceptuāli. Un domāju, ka viņu vērtējumu ilgāku padara tas, ka finansējums nav bijis no standarta programmām, bet gan tas bija papildu finansējums, kas domāts konkrētam mērķim – nacionālās izlases stadionam. Vienīgā atšķirība ir tā, ka projekts netika realizēts, tādēļ viņiem pašiem varētu būt grūti definēt, kāda ir tālākā rīcība - vai šo naudu piedzīt no kaut kādiem citiem finanšu avotiem, kurus viņi mums piešķir, vai naudu nepiedzīt, ja varam viņiem pamatot to, kur turpmākos gados spēlēs nacionālā izlase.

""Daugavas" stadiona sakarā izveidojies ļoti normāls dialogs"

- Kāda ir pašreizējā situācija ar "Daugavas" stadionu?
- Īpaši jaunāku ziņu par to, ka no federācijas puses sniegtā informācija vai nepieciešamās lietas ir iekļautas tehniskajā projektā, cik nu tālu viņi varēs piemērotas esošās telpas, nav. Šajā ziņā esam priecīgi, ka viņi to visu ir ņēmuši vērā un iekļāvuši plānos. Atrisināts nav jumta jautājums, bet no iekštelpām, no mediju, no VIP zonām viņi visu ir maksimāli ņēmuši vērā, pārveidojuši telpu plānojumu un pārzīmējuši gan sienas, gan visu pārējo, lai tas maksimāli atbilstu prasībām. Taču konkrēti varēsim pateikt, kad redzēsim, kas gala versijā ir reāli uztaisīts, un kad izvērtēt atbrauks UEFA, lai saprastu nianses, kā vēl pietrūkst bez jumta jautājuma. Taču šobrīd tādu būtisku izmaiņu, kuras varētu atklāt, nav.

- Pašreiz runa ir par ceturtās kategorijas stadionu?
- Domāju, ka runa drīzāk varētu būt par trešās kategorijas stadionu un ka būs lietas, kuras mums vēl vajadzēs pielikt klāt, lai būtu ceturtās kategorijas. Taču tā šobrīd ir tikai mana interpretācija. Konkrēti varēsim pateikt tikai tad, kad atbrauks pārbaudītāji no UEFA un konkrēti izvērtēs visas nianses. Konceptuāli mēs vadāmies pēc noteikumu grāmatas un liekam iekšā visu, lai būtu ceturtā kategorija, bet varbūt ne visu viņi varēs iekļaut un saplānot. Bet pozitīvi ir tas, ka ir izveidojies ļoti normāls dialogs un ka viņi tiešām mēģina un nāk pretī, lai iekļautu visu nepieciešamo.

- Hipotētiski runājot, kuras varētu būt galvenās lietas, kuras varētu neatbilst?
- Šobrīd nemācēšu to nokomentēt, jo no mūsu puses darbojas tehniskie speciālisti un man būtu jāiegūst konkrēta informācija. Domāju, ka runa varētu būt par centimetriem un kvadrātmetriem, nevis konceptuālām lietām. Piemēram, tādas lietas kā TV platformas, kurām jābūt stadionā, bet esam vienojušies, ka netiks izbūvētas stacionārās platformas, taču uz spēļu laiku ir paredzēts variants, ka tribīnēs ir vietas, kurās tiktu noņemti krēsli un platformas uzstādītas. Tā ka ir kaut kādas lietas, kuras standartā varētu netikt uzbūvētas, bet ir paredzēts, ka uz spēlēm tās varēs pielāgot.

Savukārt par finansējumu runu nav, jo visu finansējumu nodrošina valsts un Eiropas struktūrfondu līdzekļi. Līdz šim saruna ir bijusi, ka juridiskais formāts, kādā Eiropa finansē, neparedz iespēju ar savu finansējumu nākt iekšā kādiem privātiem investoriem vai šajā gadījumā, piemēram, LFF vai UEFA. Ir tikai divi varianti – vai nu Eiropas, vai pašas valsts finansējums. Pirms mēneša bija saruna ar [Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktoru Edgaru] Severu, kurā viņš informēja, ka it kā ir tuvu tam, lai vienam šādam objektam drīkstētu tērēt nevis piecus, bet gan 15 miljonus eiro.

Tomēr pagaidām nav oficiālas informācijas vai ziņu par to, kā šis jautājums ir vai nav atrisinājies. Arī, ja tas atrisināsies un finansējums palielināsies no pieciem līdz 15 miljoniem, vēl būs jautājums, vai kāds drīkstēs nākt iekšā ar savu finansējumu vai arī projekta vadītājam vai valstij būs jāskatās, kā esošā lielā projekta ietvaros pārdalīt objektu finansējumus. Tāpēc veids, kādā tas varētu tikt finansēts, vēl nav skaidrs.

"Futbola mājas", UEFA finansējuma izlietojums