Analīze: Melnkalnes rēbusi atminami, bet kļūdas...

Spēku samēri un neloģisks 0:0

Abas komandas izvēlējās spēlēt ar diviem uzbrucējiem (Uldriķis gan drīzāk zemuzbrucējs 4-2-3-1 shēmā). Momentu netrūka ne vienai, ne otrai vienībai, taču mačs bez maz vai mistiski noslēdzās bez vārtu guvumiem. "Instat" versijā xG bija 2.30-0.65 Melnkalnes labā - loģika saka priekšā, ka goliem bija jābūt. "Instat" skaitļi gan jāvērtē skeptiski, taču ne par to šoreiz stāsts. Ne tikai gūtie vārti vai pat izcili momenti raksturo spēli. Pameklēsim kļūdas pozīciju izvēlē vai citos lēmumos mūsu izlases izpildījumā, bet vienlaikus paslavēsim par labām epizodēm. Šai materiālā dominēs kļūdu analīze - gan tāpēc, ka to patiešām netrūka, bet pamatā tāpēc, ka mērķis ir meklēt vietu progresam, nevis aizrauties ar uzslavām.

Vispirms gan kontekstam jāatgādina izlašu spēku samēri. LFF deva uzdevumu Kazakevičam ierindoties vismaz ceturtajā vietā. Tātad, visticamāk, apsteigt tieši Melnkalni. Ambīcijas ir laba lieta - arī vecāki bērnus allaž aicina tēmēt augstāk. Melnkalnē iedzīvotāju ir trīsreiz mazāk nekā Latvijā, taču objektīvi Balkānu zemei futbola produkcija ir kvalitatīvāka, ko apliecina attēls zemāk. Tai pašā laikā nevar arī sacīt, ka Melnkalne būtu nesasniedzama virsotne. Sevišķi apstākļos, kad pretiniekiem trūka pāris līderu. Kazahstānas, Azerbaidžānas, Ungārijas līgas nav tās, uz kurām jāskatās lielām acīm. Melnkalne ir (bija) pretinieks, ar kuru var un vajag cīnīties par punktiem. Latvija to arī darīja.

Piezīmes:
Norādīta kluba vieta iepriekšējā pilnajā sezonā.
"Cambuur" ieņēma 1. vietu Nīderlandes pēc spēka otrajā līgā, jauno sezonu sākusi "Eredivisie".
Hihonas "Sporting" spēlē Spānijas pēc spēka otrajā līgā.
Vidējo vērtību aprēķinā izmantoti pamatsastāvu 3.-9. rādītāji, izslēdzot 1.-2. un 10.-11. rādītājus.

Traucējošas kartītes un "nogulēts" spēles sākums

Par sāpīgu triecienu Latvijai kļuva agrās dzeltenās kartītes abiem uzbrucējiem – Gutkovskim 3. minūtē par sitienu ar elkoni, Uldriķim 32. minūtē par strīdiem ar tiesnesi. Turpinājumā viņiem nācās dozēt agresivitāti un piebremzēt 50%/50% divcīņās. Tas ir traucējoši. Tiesa, Roberts arī ar dzelteno kartīti "kabatā" pamanījās veselas trīs reizes pārkāpt noteikumus, turklāt 59. minūtē norāva ātro uzbrukumu. Tiesnesis bija labvēlīgs - arī citā strīdīgā epizodē, kurā Uldriķim netika fiksēta spēle ar roku savā laukumā. Varam būt priecīgi, ka nepalikām mazākumā un nedabūjām pendeli uz saviem vārtiem.

Uzreiz pēc spēles ar kolēģi uz emocijām diezgan pozitīvi runājām par spēli Podgoricā un iepriecinošu lietu patiešām netrūka. Taču cītīgi analizējot spēli, tinot video šurpu turpu, netrūka arī izlašu līmenim pabriesmīgu epizožu. Visvājāk aizvadījām pirmās 10 minūtes, kurās šo spēli varēja arī zaudēt. Jā, Melnkalnes treneris Radulovičs pēcspēles preses konferencē atzina, ka uzdevums bijis ļoti agresīvi sākt, kas arī uzskatāmi tika izpildīts, tomēr arī latvieši negribot piepalīdzēja mājiniekiem tikt pie agriem momentiem. Labi, ka izsprukām sveikā cauri un iegājām spēlē.

Latvijas izvietojums (4-2-3-1), no labās puses: Ozols – Savaļnieks, Černomordijs, Dubra, Jurkovskis – Emsis, Zjuzins – Kamešs, Uldriķis, J. Ikaunieks - Gutkovskis.

Arī autu brīdī jābūt modriem (#1)

Pirmās likstas aizsardzībā Latvijai radās mūsu aizsardzības kreisajā flangā pēc melnkalniešu sānu iemetieniem. Attēli diemžēl nav pārāk skatāmi, jo tas ir tālais laukuma gals no TV kopplāna, taču futbola laukumā šīs epizodes varēja beigties nepatīkami, turklāt tīri psiholoģiski iezīmēja Melnkalnes pārsvaru. Proti, divas stipri līdzīgas epizodes, kurās Melnkalne ar primitīviem risinājumiem tika pie tīriem centrējumiem. Autus meta Melnkalnes labais aizsargs Vešovičs, vienā pieskārienā saņemot bumbu atpakaļ - tikai jau kājās. Malējais aizsargs Jurkovskis bija aizņemts ar tās malas pussargu Marušiču, savukārt ar Vešoviču, manuprāt, bija jāspēlē mūsu kreisajam spārnam Ikauniekam. Jancis pirmajā reizē parāvās pretinieku balsta pussarga Ščekiča virzienā un vairs nepaguva traucēt centrējumu.

1. auts

2. auts

Viena centra pussarga kļūda (#2)

Pēc abiem autiem (1. un 6. minūte) drīz vien iekritām arī caur centru. Rupju kļūdu pieļāva Zjuzins. Viņš savā laukuma pusē izpildīja paralēlo piespēli (šāda tipa piespēlēm jābūt drošām, pretējā gadījumā automātiski tiek uzņemts augsts risks) un iecēla bumbu precīzi pretiniekam uz galvas. Jaņos tika atstāti četri mūsu uzbrukuma spēlētāji. Jāatzīst, ka šeit izpaudās arī Melnkalnes meistarība – Hakšabanovičs, saprotot izdevību, vienā pieskārienā ar galvu piespēlēja partnerim, iedodot lielu ātrumu šim uzbrukumam. Arī tālāk viss notika strauji, un tas pats Hakšabanovičs jau deva soda laukumā, acīgi pamanot vienīgo brīvo partneri Ščekiču. Viņa sitienu no tuvas distances "Instat" novērtēja ar xG 0.31. Dubra noreaģēja un bloķēja.

Otra centra pussarga kļūda (#3)

Bez grēka neiztika arī otrs mūsu balsta pussargs Emsis. Laukuma centrā Zjuzins labi uzvarēja gaisa divcīņu, un Eduards ieguva vietu un laiku, lai attīstītu mūsu uzbrukumu. Redzot labu perspektīvu, uzbrukumam ļoti augstu pieslēdzās malējais aizsargs Jurkovskis. Mums priekšā daudzskaitlīgums, tāds pieci pret pieci vai seši pret seši uzbrukums labā tempā. Tomēr Emsis neuzlika korpusu pretiniekam no aizmugures, ļāva Bečirajam piezagties un sevi atbruņot. Melnkalnei vēlreiz zibenīgs prettrieciens, jo mums “izkrita” balsta zona, aizmugurē tikai trīs aizsargi un daudz brīvas vietas melnkalniešiem.

Pēc šīs Emša kļūdas, ņemot vērā ugunsgrēku, pārējiem bija nepieciešams palīdzēt, cik vien iespējams – svarīga, ātra epizode. Palūkojiet zemāk attēlā abus apvilktos spēlētājus – Ikaunieku un Vešoviču, kurš iedarbināja maksimālo ātrumu un pieslēdzās uzbrukumam. Tikmēr kuldīdznieks atpakaļ skrēja vieglā riksītī. Uzbrukuma noslēgumā izgāzās Kosovičs, taču Vešovičs bija absolūti brīvs, jo Ikaunieks neapdrošināja Jurkovski.

Gutkovskis apžēlo (#4)

Melnkalnei noslēgumi nesanāca, un mēs pamazām iegājām spēlē. Dažas reizes Zjuzins labi lasīja situācijas un atradās īstajā vietā, līdz 15. minūtē Latvija izveidoja super momentu šķietami vienkāršā stilā. Savaļnieks, atrodoties centra aizsarga pozīcijā, veica ļoti tālu piespēli Uldriķim, kurš uzvarēja gaisā un dāvāja izgājienu viens pret vienu Gutkovskim. Atkal atzīmēšu Savaļnieka straujās un labi tēmētās piespēles – viņš sitienu pa bumbu izdarīja trīs sekundes pēc tam, kad tā bija nonākusi mūsu valstsvienības rīcībā un pretinieki vēl nebija pilnībā pārslēgušies uz aizsardzības darbībām.

Vladislavs pieņēma pareizu lēmumu, ceļot lēkājošo bumbu pāri vārtus pametušajam vārtsargam, taču pievīla tehniskais izpildījums – bumba bija jāsit ar augstāku trajektoriju. Šādas epizodes nav standarta un gadās visai reti, tomēr tik un tā gribētos sagaidīt no Gutkovska tādos brīžos slepkavas aukstasinību un precizitāti.

Klasiska iekrišana (#5)

To vairs nevar saukt par sakritību, ka pēc lieliem notikumiem (gols, fantastiska iespēja) iekrītam prettriecienos. Kamēr Melnkalnes TV režisors gremdējās Gutkovska iespējas atkārtojumā, bumba jau nonāca Latvijas vārtos (20 sekundes pēc Vlada sitiena). Emsis, sniedzoties pēc bumbas, uz paplātes to uzlika pretiniekam, kurš vienā pieskārienā aizsūtīja Marušiču randiņā ar Ozolu. Tiešraides viduvējās kvalitātes dēļ grūti saprast, kāpēc Dubra nebija savā pozīcijā, bet jāuzteic Jurkovskis, kurš acīmredzami ar paceltu galvu sekundes simtdaļā novērtēja situāciju, pēdējā brīdī apzināti sabremzējās un ļāva “Lazio” zvaigznei ieskriet minimālā aizmugurē.

Četru uzbrucēju ideja pagaidām nenostrādā (#6)

Turpinājumā vijās saraustīta spēle, kas Latvijai bija parocīgi – daudz autu, pārkāpumu laukuma vidū, bumbošanās ar spēka divcīņām. Mūsu rindās vērtīgu melno darbu darīja Zjuzins, ķeksējot ārā pretiniekiem bumbas, kā arī Uldriķis, nākot pretī bumbai un tehniski un aukstasinīgi ar to izrīkojoties. 40. minūtē pēc Savaļnieka kvalitatīva centrējuma no stūra otrs Roberts bija tuvu, lai ar galvu pārspētu Melnkalnes vārtsargu.

Kopējais secinājums gan ir tāds, ka Latvijai nevedās spēle ar bumbu. Pozicionālā futbolā centāmies spēlēt, apejot viduszonu, - proti, shēma pārtapa par nosacītu 4-2-4, Ikauniekam (vai situatīvi Jurkovskim) un Kamešam dodoties palīgā garajiem uzbrucējiem. Attēlos kā piemērs dažādas epizodes ar līdzīgu rokrakstu. Mēģinājām ķert izdevīgu skaitlisko sastāvu – četri pret četri, četri pret pieci vai tamlīdzīgi. Tomēr plāns nestrādāja, jo vai nu tālās piespēles bija neprecīzas, vai nu pēc divcīņām Melnkalne dabūja bumbu savā rīcībā. Turklāt šo pozicionālo mēģinājumu mums bija ļoti maz, jo visbiežāk pie zemas aizsardzības un pēc bumbas atgūšanas netikām galā ar pretinieku presingu.

Pieviļ tehnika (#7)

Černomordijs iekļuva visas spēļu kārtas (25 mači) “Sofascore” simboliskajā izlasē. Antonijs arī sakrāja vienu no augstākajiem “Instat” reitingiem, tomēr jāsaprot, ka abi minētie rādītāji tiek automātiski ģenerēti, izmantojot dažāda veida sausu statistiku. Piemēram, saskaņā ar “Instat” Černomordijs uzvarēja 15 no 17 divcīņām, un mūsu centra aizsargs kā kapteinim pienākas patiešām bija lielisks un pašaizliedzīgs dueļos. Tai pašā laikā bija arī pāris rupjas kļūdas, kuras varēja izšķirt spēles rezultātu mums par sliktu. Černomordija daudzās uzvarētās divcīņas (arī svarīgos brīžos), iespējams, kompensēja minētās kļūdas, tomēr aplūkosim tieši ēnas pusi.

Dubra adekvāti piespēlēja Černomordijam, kuram slikts, ciets pieskāriens bumbai. Nācās steigties ar piespēli, un tā padevās neprecīza – Emsis līdz bumbai pat stiepjoties neaizsniedzās. Dabūjām nevajadzīgu pretuzbrukumu, kurā Džurdževičs vēl arī apspēlēja Antoniju, un epizode beidzās ar melnkalnieša kritienu soda laukumā pēc kontakta ar Emsi. Labi, ka tiesnesis neparādīja uz 11 metriem. Tāpat kā citā epizodē pirms tam, kurā Černomordijs ar rokām nedaudz grūda Vujačiču un arī sekoja melnkalnieša kritiens, kas latviešu futbola skatītāja sirdij lika pukstēt straujāk.

Pieviļ lēmums (#8)

Ja augstākminētajā epizodē Černomordiju pievīla tehniskais izpildījums, kas augumā raženiem aizsargiem, spēlējot ar kāju, reizēm ir neizbēgami, tad nākamā kļūda jau bija tehniskā brāķa un, galvenais, nepareiza lēmuma sakausējums. 44. minūtē kapteinis saņēma bumbu situācijā, kurā viņam bija ārkārtīgi daudz vietas un telpas, lai nospēlētu droši un precīzi. Varēja atdot pa labi Savaļniekam (flangs = drošība) vai tēmēt tālo piespēli, vai, ja pavisam nekas nenāk prātā, atspēlēt Ozolam. Tā vietā Černomordijs izvēlējās vidējas distances riskantu piespēli karstajā punktā caur centru Kamešam, kuram “uz pleciem sēdēja” melnkalnietis. Bumba acumirklī zaudēta un vēl viens ātrs prettrieciens. Izgājienu trīs pret trīs mājinieki, iespējams, varēja izspēlēt interesantāk (piemēram, Hakšabanoviča, Nr.17, opcija pa kreisi), taču arī Džurdževiča meistarīgi iegrieztais tālsitiens varēja beigties ar golu – paldies Ozolam, kurš ar kaķa lēcienu glāba.

Vešovičs atkal sekmīgi pieslēdzas (#9)

Otrajā puslaikā jau biežāk tikām cerīgās zonās ar bumbu, un te sāka izpausties Ikaunieka meistarpauzes, korpusa gudra uzlikšana, laba tehnika. Arī Emsis iegāja spēlē, daudz vērtīgu lietu iziešanā no aizsardzības darīja Uldriķis. Labāku sniegumu demonstrēja visa komanda – gan divcīņās (Dubra ar Černomordiju tīrīja gaisu), gan bez bumbas (visi disciplinēti atradās savās aizsardzības pozīcijās), gan ar bumbu (pretinieka presinga apstākļos nekautrējāmies izmantot vienkāršus risinājumus bez lieka riska).

Retu pozicionālu kļūdu 48. minūtē pieļāva Jurkovskis, kurš nepamanīja Vešoviču un lieki devās palīgā un satuvinājās ar centra aizsargiem. Jāizceļ arī Melnkalnes meistarība, un šajā reizē Ščekičs, praktiski neskatoties, piespēlēja slīpi tam pašam aktīvajam Vesovičam. Principā mājinieki izdarīja daudz, lai gūtu vārtus. Tikai noslēdzošie sitieni nepadevās. Šoreiz Zjuzinam laimējās raidījumu no tuvas distances bloķēt.

Iekrīt arī otrs mūsu flangs (#10)

Tāpat vienreiz tīri sevi apspēlēt ļāva visā visumā stabili spēlējošais Savaļnieks, kas noslēdzās ar vēl vienu šī mača MVP Ozola izcilu atvairījumu pēc rikošeta. Labs reids šeit padevās Hakšabanovičam - futbolā neizbēgami kāds kādu reizēm apspēlē. Lielākais jautājums šai situācijā, vai gadījumā cīņā ar melnkalniešu pussargu nebija jāiesaistās balstam Emsim, nevis no pozīcijas jāizraujas Savaļniekam, jo tādējādi izjuka mūsu aizsardzības četrinieks. Pēc šīs rokādes un apspēlēšanas palikām bez malējā aizsarga, līdzi vairs netika arī abi mūsu balsti, kā rezultātā Melnkalnei izveidojās uzbrukums četri pret trīs.

Lielisks pretuzbrukums (#11)

Atgriežoties pie pozitīvā, vairums mūsējo izskatījās svaigi – spēja uzvarēt divcīņas, veikt reidus ar bumbu un, ja radās iespējas, arī kombinēt. 53. minūtē Kamešs atbruņoja kreisās malas aizsargu Radunoviču un aizsāka uzbrukumu, kuru pats arī noslēdza. Kamešs Emsim, Emsis Uldriķim, Uldriķis Zjuzinam, Zjuzins Ikauniekam, Ikaunieks Kamešam. Ātra pāreja un Vladimirs centrēja brīdī, kad Melnkalnes soda laukumā jau bija četri mūsējie, jo arī Jurkovskis saviem gigantiskajiem soļiem bija ieskrējis. Diemžēl piespēles kvalitāte bija vāja, taču kopumā šī epizode bija pretuzbrukuma paraugstunda.

Komandas gars (#12)

Kolektīvisms neizzuda arī aizsardzības darbībās. Zaudējot bumbu centra zonā, arī 74. minūtē spējām strauji pārslēgties uz aizsardzību un šai gadījumā pat izveidot seši pret vienu pārsvaru savā soda laukumā, lai gan Melnkalne pēc bumbas pārtveršanas kārtējo reizi maksimāli ātri nogādāja bumbu uz priekšu.

Palīdzam pretiniekiem (#13)

Atvešanas gan joprojām ik pa laikam uzpeldēja. Melnkalnei bezzobains centrējums ar augstu trajektoriju, Cigaņiks brīvi ar galvu sita pa bumbu, taču uz centra zonu – uzreiz dabūjām spēcīgu sitienu pa saviem vārtiem. Kā jau spēles TV6 komentētājs uzvilcies precīzi analizēja, šādi spēlēt nedrīkst.

Melnkalne atmet aizsardzībai ar roku (#14)

Pēdējās 15 minūtēs Melnkalne riskēja, jo neizšķirts tai nederēja, ņemot vērā “Top2” ambīcijas. Aizvien biežāk mājinieku malējie aizsargi spēlēja vēl augstāk, bet elementāra atgriešanās aizsardzībā pēc bumbas zaudēšanas notika slinki. Pat attēlā var redzēt, ka dažs labs melnkalnietis pārvietojas pastaigājoties. Ozols nesteidzīgi piespēlēja Ikauniekam, kurš tik un tā ilgi varēja izvērtēt tālāko rīcību, un joprojām septiņi (viens aiz kadra) pretinieki vēl bija mūsu laukuma pusē. Un šī epizode, eleganti saspēlējoties Cigaņikam un Krollim, noslēdzās, lūk, ar šādu bīstamu Latvijas atbildi. Raimondam neizdevās precīzi bumbu iecelt, bet, ja kas, bija arī pacietīgākas izspēles variants ar Ikaunieka (atcerieties, kurš sāka šo uzbrukumu? Šoreiz jau Jānis apskrēja vairākus gausos melnkalniešus) un Zjuzina iesaisti, jo bija pieci pret pieci, un sestais melnkalnietis atradās “kilometriem tālu”.

Trīs punkti tik tuvu! (#15)

Visbeidzot mača noslēdzošā epizode, kura varēja Latvijai dot skaistu 1:0 uzvaru. Visi atceramies, cik maz pietrūka Cigaņikam, bet kā viss sākās? Protams, ar Melnkalnes avantūru un steigu. Pēdējais aizsargs Tomaševičs izdarīja tālo piespēli burzmā brīdī, kad priekšā viņam ir četri latvieši. Īstenībā tam lielas nozīmes nav, jo bumbai jālido ilgi un tā tālāk, taču parāda melnkalniešu garīgo mača beigu fāzē.

Černomordijs labi noorientējās un izskrēja pretī, sitot ar galvu bumbu uz priekšu. Melnkalnei struktūra/disciplīna pajukusi (shēma 1-4-5?), no Antonija bumba nonāca pie tehniskā Uldriķa, kurš sāka vilkt bumbu uz priekšu situācijā četri pret četriem, turklāt ar daudz brīvām zonām priekšā. Melnkalniešu aizsargi iesaistījās cīņā gan ar Robertu, gan ar Jāni, samazinot mūsu uzbrukuma ātrumu, taču Ikaunieks izrāvās no skavām.

Un, kā redzams epizodes nākamajā attēlā, uzbrukuma ātrumam te lielas lomas nebija – futbols četri pret četri, pārējie palikuši Latvijas laukuma pusē. Ikaunieks atvēzējās, taču ne jau sita, bet gan piespēlēja Krollim pa labi. Ieilgušajam uzbrukumam pievienojas centra pussargs Tarasovs, kamēr piektais melnkalnietis netika līdzi (atkal – šo norādu, lai parādītu pretinieku stāju mača beigās).

Krollis piespēlēja soda laukumā un bumbu, paceļot kāju, gudri un nesavtīgi garām palaida Uldriķis. Teicamā pozīcijā nonāca Cigaņiks.

Jā, nākamajā attēlā izskatās, ka vārtu labais stūris ir brīvāks, taču pēc kara visi ir gudri – Andrejs sita neslikti, bumba principā lidoja garām aizsargam kreisajā vārtu stūrī, taču Vešovičs instinktīvi grieza seju prom, ar to pašu novirzot savu pēcpusi bumbas virzienā. Melnkalnietis pat neaizskāra to būtiski, taču pietiekami, lai bumba lidotu gar pašu vārtu stabu. Tāpat, aizstāvot Cigaņika zibenīgo lēmumu, jāņem vērā, ka Vešoviča sākotnējā pozīcija bija cita – mirklī, kad mūsu pussargs atvēzēja kāju, Vešovičs pārvietojās pa kreisi, ja raugāmies no Cigaņika skatu punkta. Bloķētāja novietojums mainījās sekundes simtdaļā.

Secinājums

Kopējais secinājums par spēli? Latvija izrādīja cienījamu pretestību un pat sarežģītos apstākļos neaizmirsa par pretspēli (vārds “neaizmirsa” šeit ir tēlains un primitīvs – jābūt prasmēm un jāzina ceļi, kā to izdarīt), taču noteikti varējām spēlēt daudz precīzāk bez bumbas. Un arī ar bumbu, kad varam to darīt itin brīvi. Visā visumā disciplīnu saglabājām pilna mača garumā, tomēr tieši mazas nenospēlēšanas līdz galam, epizodiskas pozīciju zaudēšanas, muļķīgas kļūdas ar bumbu centrālās zonās ļāva pretiniekiem izveidot diezgan daudz momentu. Varam atgriezties pie mūžsenās tēmas par to, ka pretiniekiem spēlētāji pārstāv spēcīgākus klubus, tāpat neviens šeit nav naivs un nepieprasa perfektus lēmumus 90 minūšu garumā, taču mana pārliecība ir, ka absolūto vairumu no šai materiālā iztirzātajām kļūdām var novērst, pat neuzlabojot klubu karjeru un spēlējot tai paša Virslīgā. Melnkalne nepiedāvāja neatrisināmus rēbusus, brīžiem Latvija pati iedeva labirintu ar maršrutu uz mūsu vārtiem. Šoreiz pretinieks to neizmantoja, citā reizē tiksim sodīti.