Fenomenālais Keins, neizsauktais Džūds un varenā futbola dzimtene ar problēmām

Salamandra vēlāk Rīgas Audums futbola stadions. Principā vieta, kur dzimis Latvijas futbols. Laukumu sākotnēji izveidoja Salamandra rūpnîcas strādnieki, kuri tur tikās ar Rīgas ostā iebraukušajiem britu jūrniekiem. Ja nekļūdos šeit spēlēja arī British Football Club. pic.twitter.com/Fyie2LkPno

— Elvijs Ērglis (@ElvijsEagle) February 18, 2021

Kvalifikāciju milzis, kas beidzot rezultātu panāk arī finālturnīros
Futbola federācija par kājbumbas aizsākumiem Latvijā piedāvā šādu Miķeļa Rubeņa materiālu, taču šajā rakstā vairāk pievērsīsimies mūsdienu Anglijas izlasei. 2008. gada Eiropas čempionāta atlasē Anglija septiņu komandu grupā vēl otrā apļa sākumā bija tikai ceturtajā vietā, taču ar pārliecinošām uzvarām savā laukumā pār tiešajām konkurentēm Izraēlu un Krieviju un pieciem 3:0 pēc kārtas atgriezās otrajā pozīcijā un to saglabāja arī pirms pēdējās kārtas – par spīti zaudējumam Krievijā (1:2), jo krievi pēc tam zaudēja Izraēlā (1:2).

Lai noturētu otro vietu un tiešo ceļazīmi uz finālturnīru, Anglijai Vemblijā pret grupas līderi un savu ceļazīmi jau ieguvušo Horvātiju vajadzēja tikai punktu, taču jau 8. minūtē rupju kļūdu pēc Niko Kraņčara tālsitiena pieļāva maz pieredzējušais vārtsargs Skots Kārsons, bet vēl sešas minūtes vēlāk Ivica Oličs panāca jau 2:0. Ar Frenka Lamparda un Pītera Krauča vārtiem angļi otrajā puslaikā atspēlējās, un neizšķirts droši vien būtu apmierinājis abas izlases, taču 77. minūtē no tālienes iesita arī Mladens Petričs – 3:2 Horvātijas labā, uz finālturnīru aizsūtot Krieviju, bet Anglijai uz lielu turnīru netiekot pirmoreiz kopš 1994. gada Pasaules kausa, kad Anglija palika trešā aiz Norvēģijas un Nīderlandes. Galvenais treneris Stīvs Maklarens nākamajā dienā tika atlaists, bet Kārsonam tā arī palika vienīgā sacensību spēle izlases karjerā.

Nākamajā ciklā Anglija horvātus samala miltos ar 4:1 Zagrebā (hat-trick Teo Volkotam) un 5:1 Vemblijā un nu jau kvalifikācijas aizvada daudz pārliecinošāk – Anglija astoņos atlases ciklos pēc kārtas ir izcīnījusi pirmo vietu grupā, šajā ciklā uzvarējusi visās piecās spēlēs un nav ielaidusi nevienus vārtus (13:0) un uzvaras gadījumā jau Rīgā garantēs arī devīto pirmo vietu pēc kārtas. Kopš zaudējuma horvātiem Anglijai 79 atlases spēlēs ir tikai divi zaudējumi – 2009. gada oktobrī Ukrainā (0:1) un 2019. gada oktobrī Čehijā (1:2). Kopš Prāgas angļu bilance kvalifikācijās ir 22-4-0, bet astoņarpus ciklu kopējā bilance ir 64-13-2. Ar tikai 2.5% zaudētu spēļu angļi šajā laika posmā ir Eiropas kvalifikāciju līderi, bet vidējo punktu ziņā ar 2.59 atpaliek tikai no Spānijas (66-6-3, vidēji 2.72 punkti) un Vācijas (62-4-5, vidēji 2.68 punkti). Neskaitot netikšanu uz 2010. un 2012. gada finālturnīriem, pārējos ciklos 2.59 punkti vidēji spēlē ir arī Beļģijai (49-11-1). Mājās angļi iekrājuši iespaidīgu 36-4-0, bet viesos tikuši pie 28-9-2 – visbiežāk klupts pret Ukrainu (viesos 0:1, 0:0, 1:1) un Melnkalni (mājās 0:0, viesos 2:2, 1:1).

FIFA ranga "Top 20" izlašu bilances kvalifikācijās kopš 2008. gada

Ceļazīmju atšifrējums: tiešā ceļazīme-tikšana uz pārspēlēm-izstāšanās jau kvalifikācijas grupas stadijā.

Neskatoties uz dominanci kvalifikācijās, finālturnīros Anglija gan turpināja buksēt. 2010. gada Pasaules kausā knapa izkļūšana no vājas grupas (1:1 pret ASV, 0:0 pret Alžīriju, 1:0 pār Slovēniju) un astotdaļfinālā 1:4 pret Vāciju (pie 1:2 Lamparda neieskaitītie vārti - viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ mūsdienās ir vārtu līnijas tehnoloģija). 2012. gada Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālā zaudējums pendelēs Itālijai. 2014. gada Pasaules kausā pēdējā vieta grupā (1:2 pret Itāliju, 1:2 pret Urugvaju, 0:0 pret Kostariku). 2016. gada Eiropas čempionātā nepārliecinošs grupu turnīrs (1:1 pret Krieviju, 2:1 pār Velsu, 0:0 pret Slovākiju) un astotdaļfinālā šokējošs 1:2 pret Islandi. Futbola dzimtene līdz tam visā savā vēsturē pasaules un Eiropas finālturnīros bija sasniegusi tikai četrus pusfinālus, turklāt divi no tiem tika sasniegti savās mājās (un vēl viens pusfināls bija "Euro 1968", kurā piedalījās tikai četras izlases, bet gandrīz visu kvalifikāciju Anglija aizvadīja Britu salās).

Pēc tam astoņu gadu laikā Gereta Sautgeita vadībā Anglija četros finālturnīros pusfinālā netika tikai vienreiz un iekļuva abos Eiropas finālos. 1966. gadā savās mājās iegūtais Pasaules kauss joprojām tā arī paliek Anglijas izlases vienīgā trofeja, taču Anglija beidzot sevi smagsvaru rezultātu kategorijā nolikusi ne vien kvalifikācijās, bet arī lielajos turnīros. Par snieguma pārliecinošumu, uzbrukuma potenciāla realizēšanu un pārlieko pragmatismu, ko gan varētu attiecināt uz izlašu futbolu kopumā, gan joprojām varētu plaši diskutēt (arī "Euro 2024" bija viduvējs grupu turnīrs – 1:0 pār Serbiju, 1:1 pret Dāniju, 0:0 pret Slovēniju – un smagas izslēgšanas cīņas – vēlas izglābšanās pret Slovākiju (2:1 pagarinājumā), un Šveici (1:1, 5:3 pendelēs), izrauta uzvara pār Nīderlandi (2:1), vēls zaudējums finālā Spānijai (1:2)), taču finālturnīru noslēguma vietu progress ir acīmredzams. Pirms Sautgeita četros finālturnīros Anglijas bilance bija 4-7-4, bet ar Sautgeitu 14-7-5. Summā ar 18-14-9 angļu rezultātu bilance gan joprojām atpaliek no Spānijas (24-11-6), Vācijas (24-6-10) un Francijas (23-12-8). Nosacīti labākās spēļu bilances pat ir Nīderlandei (20-5-7) un Beļģijai (19-2-8), taču tās izlaidušas pa diviem finālturnīriem.

Vācietis pie Anglijas stūres, sastāva dilemmas un savainojumi
Kā pirmais 50 gadu laikā pie Anglijas izlases stūres aizvadījis vairāk nekā 100 spēļu, Sautgeits dažas dienas pēc zaudētā "Euro 2024" fināla nolēma pamest amatu. Vēl Sautgeita vadībā Anglija bez nevienas uzvaras bija izkritusi no Nāciju A līgas (0:0, 0:1 pret Itāliju, 0:1, katastrofāls 0:4 mājās pret Ungāriju, 1:1, 3:3 pret Vāciju), bet atpakaļ uz A līgu tika Anglijas īra Lī Kārslija vadībā – angļi pirmajā aplī gan mājās zaudēja Grieķijai, taču uzvarēja pārējos piecos B līgas mačos (1:2, 3:0 pret Grieķiju, 2:0, 5:0 pret Īriju, 2:0, 3:1 pret Somiju). Anglijas U21 izlases vadītājs Kārslijs gan bija pagaidu trenera statusā, bet oktobrī tika izziņots, ka janvārī par nākamo pilnvērtīgo treneri kļūs Tomass Tuhels. Kādreizējais Londonas "Chelsea" treneris, taču - vācietis, kas vēsturiskā fona dēļ piešķīla īpašu dzirksteli – vēl mēnesi pēc Tuhela izziņošanas bija dzirdama angļu fanu bēdīgi slavenā dziesma par vācu iznīcinātāju notriekšanu. Tuhela vadībā Anglijai ir sešas sausās uzvaras un ļoti skaļš 5:0 Serbijā, bet darvas piliens ir 1:3 pārbaudes spēlē Notingemā pret Senegālu.

Harija Keina prombūtnē Anglijas kapteinis pārbaudes spēlē pret Velsu nupat bija Deklans Raiss, kurš jaunībā pārstāvēja vecvecāku dzimteni Īriju un 19 gadu vecumā Īrijas pieaugušo izlasē pat aizvadīja trīs pārbaudes spēles, tomēr pēc tam izlēma pārstāvēt Angliju. Londonas klubu "Chelsea" un "West Ham" audzēknim, kuru cits Londonas klubs "Arsenal" pirms diviem gadiem nopirka par 116.5 miljoniem eiro, ir stabila vieta Anglijas izlases vidējā līnijā, taču atklāts jautājums parasti ir tas, kurš sāks viņam blakus. "Euro 2024" grupu turnīrā Sautgeits viņam blakus lika malējo aizsargu Trentu Aleksandru-Ārnoldu vai arī Konoru Galageru, taču visas četras izslēgšanas cīņas sāka tobrīd tikai 19 gadus vecais Kobijs Meinū. Kārslija laikā un arī Tuhela sākumposmā izvēles bija ļoti dažādas, bet šosezon visas trīs spēles kopā ar Raisu ir sācis 22 gadus vecais debitants Eliots Endersons, kuru Notingema pirms gada no Ņūkāslas nopirka par 41 miljonu eiro.

Tuhels savā pirmajā spēlē pret Albāniju (2:0) debiju nepilnu 33 gadu vecumā atvēlēja Ņūkāslas milzim Denam Bērnam, kurš aizsardzības centrā minūtes šajā ciklā dalījis ar Marku Geī un Ezri Konsu, taču nu izlasē atgriezies pieredzējušais Džons Stounss no "Manchester City". Viņš tika saukts jau septembrī, toreiz gan nespēlējot savainojuma dēļ, bet ceturtdienas pārbaudes spēli kopā ar Geī sāka tieši viņš. Turpretī Konsa 4-2-3-1 izvietojumā spēlēja kā labais aizsargs, un labais aizsargs Anglijai šobrīd ir ļoti sāpīga tēma. Savainojumus ārstē Latvijai lielisku tiešo brīvsitienu iesitušais Rīss Džeimss, Tīno Livramento un uz "Real Madrid" pārgājušais Aleksandrs-Ārnolds, kurš gan septembrī netika saukts vēl pirms traumas. Veselības dēļ maz spēlējis Bens Vaits no "Arsenal", kopš Milānas nomaiņas pret Bērnliju vairs netiek saukts arī pieredzējušais Kails Vokers, un pašreizējā kandidātu lokā vienīgais dabiskais labais aizsargs ir Džeds Spenss, kurš var spēlēt arī kreisajā malā un pret Velsu spēlēja tieši tur – 19 gadus vecajam Mailzam Lūisam-Skellijam "Arsenal" sākumsastāva lomas zaudēšana maksājusi vietu arī Anglijas pamatsastāvā.

Savainojumu dēļ pieejams nav arī "Chelsea" centra aizsargs Līvajs Kolvils, "Arsenal" malējais pussargs Noni Madueke, "Tottenham" centra uzbrucējs Dominiks Solankī un "Chelsea" uzbrūkošais pussargs Kouls Pālmers. Šajā sarakstā daļēji var likt arī Džūdu Belingemu no "Real Madrid", kurš pleca savainojuma dēļ izlaida iepriekšējo nometni, no lazaretes atgriezās jau septembra vidū, taču starp izlašu logiem sāka tikai vienu kluba spēli un atgriešanos izlasē nenopelnīja. Pēdējā nedēļas nogalē pirms izlases nometnes savainojumu dēļ klubu mačos nomainīti tika Raiss, Keins un Markuss Rešfords, kuri, atšķirībā no Džeimsa, gan no kandidātiem netika svītroti. Raiss pret Velsu aizvadīja 69 minūtes, Rešfords – otro puslaiku, bet Keins tika pietaupīts, Tuhelam gan paužot lielas cerības, ka Latvijai viņš būs gatavs. Uzbrukuma smailē Keina vietā spēlēja ļoti vāji sezonu sākušais "Aston Villa" līderis Ollijs Votkins, bet uzbrūkošo pussargu pozīcijas tika atvēlētas Entonijam Gordonam, Morganam Rodžersam un Bukajo Sakam, kurš savainojumu dēļ Tuhela vadībā joprojām nav aizvadījis nevienu atlases spēli – tikai divus pārbaudes mačus. Salīdzinājumā ar septembra Serbijas spēli Tuhels sākumsastāvā veica tikai četras izmaiņas - pārsvarā piespiedu kārtā. Arī Votkinss pret Velsu tika pie savainojuma un uz Latviju nemaz nelidos.

Anglijas sastāvs

Harijs Keins – viens no elitārākajiem centra uzbrucējiem pasaulē
Pašreizējo savainojumu, neseno savainojumu vai vienkārši sportiskās formas krituma dēļ Anglijas uzbrūkošās grupas spēlētājiem sezonas sākums lielākoties bijis diezgan neizteiksmīgs (saraustīts) un arī izlasē visvairāk rezultativitātes punktu šajā ciklā ir Raisam (1+4, trīs no četrām piespēlēm izdarītas Keinam), taču pēc bikla sākuma pamatīgi uzkarsa Barselonas spārns Rešfords. Serbijā no 11 metru atzīmes pielicis punktu graujošai uzvarai un piektās spēles izskaņā dabūjis pirmo rezultatīvo darbību, maisam gals bija vaļā, un Rešfords atplauka arī Katalonijas granda rindās, starp izlašu logiem septiņās spēlēs žilbinot ar 3+5.

Taču īpaši, protams, jāizceļ Minhenes "Bayern" centra uzbrucējs Harijs Keins, kurš šosezon 12 spēlēs ir guvis 19 vārtus – sešās Bundeslīgas spēlēs 11+3, Čempionu līgā divās spēlēs 4+0, Vācijas superkausā un kausā divās spēlēs 3+0, izlasē divās spēlēs 1+0. Vienīgā spēle visā līdzšinējā sezonā, kurā Keins neatzīmējās nedz ar vārtiem, nedz rezultatīvu piespēli, bija tā, kurā vārtus no viņa droši vien gaidīja visvairāk, - Birmingemā pret Andoru (2:0). Piemēram, Bundeslīgā Keins savus tuvākos sekotājus apsteidz vairāk nekā divkārši – komandas biedram Luisam Diasam un Frankfurtes turkam Džanam Uzunam ir pa pieciem vārtiem. Pie Sautgeita un Kārslija bieži ticis mainīts (arī muguras dēļ) pat vēl neizšķirtās spēlēs, pie Tuhela Keins atkal atlases mačos pārsvarā spēlē pilnas 90 minūtes un uzticību atalgojis – tas Andoras mačs vienīgais tukšais ir arī izlases gadā, vārtus iesitot visās pārējās cīņās, kurās devies laukumā (taču tikai pa vieniem – gandrīz divu gadu laikā Keinam izlasē ir tikai viena vairāku vārtu spēle).

The 3 undisputed best forwards in the world right now! 🌟

Erling Haaland in 11 games:
⚽️ 18 goals
🅰️ 3 assists
🎯 1 penalty

Kylian Mbappé in 12 games:
⚽️ 16 goals
🅰️ 2 assists
🎯 6 penalties

Harry Kane in 12 games:
⚽️ 19 goals
🅰️ 3 assists
🎯 6 penalties pic.twitter.com/jFDaanZoYg

— The Touchline | 𝐓 (@TouchlineX) October 6, 2025

Ar 74 vārtiem 109 spēlēs Keins ir pārliecinoši rezultatīvākais spēlētājs Anglijas izlases vēsturē, apsteidzot arī Veinu Rūniju (53), Bobiju Čārltonu (49) un Geriju Linekeru (48), visus apsteidzot arī pēc vidēji spēlē gūto vārtu skaita. Un jau tuvākajos gados Keinam vajadzētu kļūt arī par izlases rekordistu spēļu ziņā – pašlaik viņš ir piektais 16 spēles aiz vārtsarga Pītera Šiltona. Keins ir bijis labākais vārtu guvējs 2018. gada Pasaules kausā, 2024. gada Eiropas čempionātā, 2023./24. g. Čempionu līgas sezonā, trīsreiz - Anglijas Premjerlīgā, divreiz - Vācijas Bundeslīgā un jau ilgu laiku ir pasaules klases uzbrucējs, taču tā, protams, nav bijis visu mūžu. Bērnībā viņu atskaitīja "Arsenal" akadēmija, arī "Tottenham" akadēmija viņu pieņēma ne ar pirmo reizi, un profesionālās karjeras pirmās sezonas, kā jau liela daļa talantīgo angļu, pavadīja īrēs zemākās līgās.

2011. gada sākumā 17 gadu vecumā Keins īrē spēlēja trešās divīzijas klubā "Leyton Orient" (15 spēlēs četri vārti), bet 2012. gada sākumā tika izīrēts otrās divīzijas apakšgala klubam "Milwall" (22+7). Augustā neilgi pēc 18. dzimšanas dienas Keins "Tottenham" kreklā debitēja Premjerlīgā, divas nedēļas vēlāk tika izīrēts citam Premjerlīgas klubam "Norwich", bet pēc mēneša Līgas kausā salauza pēdas kaulu. Decembra izskaņā atgriezies laukumā, Keins februāra sākumā no īres tika atsaukts, bet 20 dienas vēlāk devās citā īrē, šoreiz līgu zemāk – uz Lesteru, kas cīnījās par paaugstināšanu. Spēlējot kopā ar tagad labi zināmajiem Džeimiju Vārdiju un Krisu Vudu, Keins 15 spēlēs guva tikai divus vārtus, bet "Leicester" iekļuva paaugstināšanas pārspēlēs un maijā izspēlēja leģendāro galotni pret Votfordu – pie 1:2 spēlē un 2:2 summā francūzis Antonī Knokērts no 11 metru atzīmes nepārspēja Manuelu Almuniju, bet sekojošajā pretuzbrukumā kompensācijas laika septītajā minūtē divu spēļu summas uzvaras vārtus iesita Trojs Dīnijs. Laukumā tobrīd uzmainīts bija arī tagadējais pendeļu meistars Keins, kurš tobrīd gan, protams, bija daudz jaunāks un pilnīgi citā statusā.

Wrote about Harry Kane & penalties: 35/36 scored since the World Cup, the remarkable increase in volume compared to his predecessors, and the challenge of staying ahead of the data when every penalty scored is also a little loss of secrecy: https://t.co/4FF3hFAA8T pic.twitter.com/JmD4U92er8

— James Gheerbrant (@JamesGheerbrant) September 26, 2025

Keins otrajā divīzijā skaisti asistē pēc Gorkša kļūdas

Nākamo sezonu Keins pilnībā pavadīja "Tottenham", taču Premjerlīgā piedalījās tikai desmit spēlēs un guva trīs vārtus, bet par izlaušanās sezonu kļuva 2014./15., kurā Keins ar 21 vārtiem 34 spēlēs kļuva par Premjerlīgas rezultatīvāko angli un otro labāko snaiperi vispār, atpaliekot vienīgi no argentīnieša Serhio Agvero (26). Keins tika atzīts par labāko jauno spēlētāju, par "Tottenham" labāko spēlētāju un iekļuva līgas simboliskajā izlasē. No 2014. līdz 2023. gadam Keins visās deviņās Premjerlīgas sezonās guva vismaz 17 vārtus un kopumā iesita 210 vārtus 306 spēlēs. 2016. gadā ar 25 vārtiem, 2017. gadā ar 29 vārtiem un 2021. gadā ar 23 vārtiem Keins kļuva par Premjerlīgas rezultatīvāko spēlētāju, taču zīmīgi, ka par tādu nekļuva savās rezultatīvākajās sezonās, kad ar 30 vārtiem 2018. un 2023. gadā palika aiz Mohameda Salāha (32) un Ērlinga Holanna (36).

"Tottenham" rindās Keins spīdēja individuāli, taču ar klubu joprojām neizcīnīja nevienu trofeju (lielākais sasniegums bija Čempionu līgas fināls 2019. gadā) un 2023. gada augustā par 100+10 miljoniem eiro laboja Bundeslīgas transfēru rekordu un pievienojās Vācijas flagmanim Minhenes "Bayern". Debijas sezonā Keins pie trofejām netika pat ar "Bayern", Bundeslīgā paliekot tikai trešajā vietā iespaidīgus 18 punktus aiz Lēverkūzenes "Bayer", taču šajā pavasarī gan kļuva par Vācijas čempionu. Bavārijas milža labā Keinam visos turnīros 106 spēlēs ir 103+29 – Bundeslīgā 69 spēlēs 73+20, Čempionu līgā 27 spēlēs 23+6, Pasaules kausā piecās spēlēs 3+1, Vācijas kausā trijās spēlēs 3+2 un Vācijas superkausā divās spēlēs 1+0. Starp citu, arī Keins varēja pārstāvēt Īrijas izlasi (Īrijā dzimis viņa tēvs) un šādu piedāvājumu pat saņēma, bet vēl savas izlaušanās sezonas ievadā 22 gadu vecumā paziņoja, ka grib iekļūt Anglijas izlasē.

Vērtīgākā spēlētāja Džūda Belingema neizsaukšana
Keins regulāri figurē Ballon d'Or balsojumos un šogad bija 13. (no angļiem visaugstāk bija Pālmers – 8. vieta), bet 2024. gadā 3. vietā gan Ballon d'Or, gan arī FIFA gada labākā spēlētāja balsojumos bija Džūds Belingems, kurš joprojām ir arī vērtīgākais angļu spēlētājs Transfermarkt vērtējumā – viņa tirgus vērtība tiek lēsta 180 miljonu eiro apmērā. No trim latviešu balsotājiem (izlases treneris, izlases kapteinis, žurnālists) 2024. gada FIFA aptaujā par Džūdu gan balsoja vienīgi mediju pārstāvis Ilvars Koscinkevičs, kurš viņam atvēlēja to pašu trešo vietu (Paolo Nikolato balsoja par Krosu, Rodri un Holannu). 22 gadus vecā spēlētāja neizsaukšana pat situācijā, kad savainots ir Pālmers un sportisku iemeslu dēļ netiek saukti arī Fils Foudens un britu transfēru rekordists Džeks Grīlišs, bija viena no galvenajām oktobra sastāva paziņošanas tēmām. Īpaši atceroties jūnija fonu, kad Tuhels sarunā TalkSport aizstāvēja Belingemu, taču vienlaikus savdabīgi komentēja viņa temparamentu. Tuhels sacīja, ka saprot, kādēļ talantīgais pussargs cilvēkiem no malas var radīt divējādu iespaidu un ka arī viņa (Tuhela) māte televizorā ir manījusi riebīgas uzvedības iezīmes, taču treneraprāt, spēlētāja agresijas un uzvedības šķautnes ir jāvirza pareizajā virzienā un jāizmanto produktīvi. Augustā vācietis par vārdu izvēli svešvalodā un pārprotamajiem izteikumiem atvainojās.

Šomēnes pēc Džūda neizsaukšanas nu jau sportisku, nevis veselības iemeslu dēļ Tuhelam tika vaicāts, vai starp viņiem ir kādas problēmas: "Nē. Tāpat kā man nav nekādu problēmu ar Filu Foudenu vai Džeku Grīlišu. Viņi ir ļoti īpaši spēlētāji. Fils ir atsācis ietekmēt un izšķirt "Manchester City" spēles, Džeks Grīlišs [īrē "Everton"] atkal ir tuvu savai labākajai versijai – ļoti īpašs spēlētājs, ļoti īpašs raksturs. Starp mums nav nekādu personīgu problēmu. Protams, saprotu, ka fokuss ir uz Džūdu. Pirmkārt, viņš ir ļoti īpašs spēlētājs. Un īpašiem spēlētājiem allaž var būt īpaši noteikumi, taču izlēmām šajā nometnē pieturēties pie tiem pašiem spēlētājiem [kuri grāva Serbijā]. Un tas attiecas arī uz Džūdu. Viņš ir pelnījis būt nometnē, taču jāņem vērā arī tas, ka viņš vēl nav atguvis pilnvērtīgu ritmu "Real Madrid". Viņš joprojām nav aizvadījis nevienu pilnu spēli un ir sācis tikai vienu, tā ka viņš pašlaik ir posmā, kurā vēl ir jāatgūst ritms – jāatgūst pilns spēks. Tas ir papildu slānis manam lēmumam. Viņš gribēja tikt izsaukts, un mums bija telefonsaruna. Starp mums nekādu problēmu nav, viņam vienīgi trūkst ritma – tas arī viss."

Dažādu iemeslu dēļ no pieciem vērtīgākajiem angļu spēlētājiem Transfermarkt izpratnē Tuhela kandidātu sarakstā atrodami tikai divi – Saka un Raiss, bet nav Belingema, Pālmera un Foudena. No desmit vērtīgākajiem angļiem izsaukti ir tikai četri, bet no 32 angļiem, kuri ir vērti vismaz 40 miljonus eiro, izlasē ir tikai 12 – tātad nav pat 20. Protams, jāatceras, ka tirgus vērtību ļoti ietekmē arī vecums un pozīcija – tā, piemēram, 24 gadus vecais Saka ir divreiz vērtīgāks par 32 gadus veco Keinu, kurš ieņem tikai sesto vietu. Un angļu gadījumā jāatgādina arī Anglijas īpatnība – angļu nodoklis. Tā kā Premjerlīga ir ar atrāvienu bagātākā un nu jau atkal arī spēcīgākā līga, bet kvalitatīvs anglis Premjerlīgā ir deficīts, tad transfēra vērtības uzpūšas pat divu papildiemeslu dēļ – lai no sava konkurenta dabūtu pat tādu angli, kuram varētu dabūt kvalitatīvāku alternatīvu ārzemēs (bet bez vajadzīgā pieraksta), nākas izdot ļoti lielu žūksni. Par angļu nodokli jāatceras arī bukmeikeru vērtējumos, jo koeficientus un procentus veido ne vien bukmeikeru, bet arī tirgus viedoklis, un futbola dzimtene simpātiju sarakstos, kuriem ne vienmēr ir tieša atbilstība relatīvajam varējumam, ir augstu ne vien savās mājās, bet arī daudz kur ārzemēs.

Anglijas izlases pašreizējā sastāva vērtība ir 1.01 miljards eiro, bet Latvijas - 8.75 miljoni eiro (vairāk nekā 115 reižu atšķirība), savukārt pagājušās nedēļas pamatsastāvu vērtību atšķirība bija 605 miljoni pret 4.3 miljoniem (vairāk nekā 140 reižu atšķirība).

Kvalitatīvu angļu deficīts
Anglijas un Latvijas futbols dzīvo pilnīgi dažādās dimensijās, un uz mūsu fona Anglijas izlases spēlētāju resursi ir milzīgi un neizsmeļami, taču cita aina paveras, ja Angliju sāk salīdzināt ar tās tiešajām konkurentēm. Vislabākajā sastāvā Anglijai ir ļoti talantīga izlase ar patiesi meistarīgiem spēlētājiem, tomēr resursu dziļuma ziņā Anglija ražo gan daudz mazāk treneru, gan kvantitatīvi mazāk spēlētāju nekā citas Eiropas futbola lielvalstis. Pēc Greiema Potera atlaišanas Premjerlīgā palikuši tikai divi angļu galvenie treneri – Edijs Hovs Ņūkāslā un Skots Pārkers Bērnlijā. Turpretī ir pa četriem spāņiem un portugāļiem, arī izlasi galu galā vada ārzemnieks – un runa nav tikai par Premjerlīgu jeb pašreizējā klubu futbola spici, dramatiska aina paveras arī, piemēram, skaitot trenerus ar UEFA Pro licencēm.

Premjerlīga ir bagāta un ļoti starptautiska, daudznacionāla līga – sākot ar klubu īpašniekiem, turpinot ar galvenajiem treneriem un beidzot ar spēlētājiem. Šosezon pēc aizvadītām septiņām kārtām Premjerlīgas komandā vidēji laukumā ir tikai 2.59 angļi. Ir tādi izņēmumi kā "Everton" (6.22) un "Newcastle" (5.69), taču lielākajā daļā angļus starp ilgāko minūšu spēlētājiem meklēt ir velti. Čempionei Liverpūlei starp 12 visvairāk minūšu aizvadījušajiem nav neviena angļa – nav brīnums, ka vietu izlasē zaudējis arī centra pussargs Kērtiss Džounss. Pat "Arsenal", kurai ir visvairāk izlašnieku (četri), labāko astoņniekā ir vienīgi Raiss (te gan jāatgādina arī traumu faktors). "Chelsea" labāko sešiniekā nav neviena, "Manchester United" starp labākajiem 12 ir vienīgi Lūks Šo.

Bez traumu stāsta vēl vajadzīga atkāpe arī par to, ka uzbrūkošās grupas spēlētājus parasti maina biežāk un ir grūtāk sakrāt 100% minūtes, kā arī vajadzīga atkāpe par tiem angļiem, kuri izvēlējušies pārstāvēt etniskās dzimtenes un statistikā neiekļaujas - piemēram, Polijas kreklā vakar Kauņā spēlēja "Aston Villa" pamatsastāva labais aizsargs Metijs Kešs, kurš, kas zina, pašreizējā deficīta apstākļos varbūt noderētu arī Tuhelam. Taču šā raksta konteksts ir izlašu futbols un Tuhelam šobrīd pieejamais spēlētāju loks, un šī aina nav diez ko iepriecinoša – angļu Premjerlīgā ir maz, regulāri spēlējošu angļu vēl mazāk, bet grandos spēlējošu angļu ir pavisam maz.

Pat ar 20 klubiem Premjerlīga kārtā sakrāj vidēji 52 angļus laukumā – Virslīgā, kur vidēji vienā komandā šosezon spēlē 5.95 latvieši, desmit klubi vienā kārtā laukumā sūta gandrīz 60 latviešus. Mums gan noslāņošanās starp grandiem un apakšgalu ir daudz izteiktāka – lielajā sešiniekā vidēji 4.32 latvieši vienā komandā (joprojām gan leģionāru īpatsvars daudz mazāks nekā Premjerlīgā) vai 26 latvieši sešos klubos kopā, bet apakšējā četriniekā vidēji 8.40 latvieši vienā komandā vai nepilni 34 latvieši kopā. Vēlreiz jāuzsver, ka dzīvojam pilnīgi citās dimensijās, taču globālās problēmas relatīvajos līmeņos tik atšķirīgas nemaz nav.

Premjerlīgas pagājušās sezonas simboliskajā izlasē no angļiem iekļuva vienīgi Raiss – viens pats Aleksandrs-Ārnolds bija arī 2021./22. g. sezonā, bet starp šīm sezonām bija pa pieciem un četriem angļiem. Tas gan daļēji ir arī tādēļ, ka Anglijas futbolā ir vērojama arī kāda pozitīva tendence – arvien vairāk angļu izvēlas doties uz ārzemju līgām. Starp 100 vērtīgākajiem angļu spēlētājiem ārzemēs ir 18 – pa četriem Spānijā (Džūds, Trents, Galagers, Rešfords), Vācijā (Keins, Džoubs Belingems, Kvansa, Čukvuemeka) un Francijā (Marseļas trio Grīnvuds, Gomess un Īgans-Railijs, kā arī Čilvels Strasbūrā), trīs Itālijā (Tomori, Kellijs un bijušais marseļietis Rovs), pa vienam Saūda Arābijā (Tounijs), Turcijā (Eibrahams) un Skotijā (Mūrs).

Pirms septiņiem gadiem Jelgavā ciemojās Anglijas U21 izlase, kurai nācās atspēlēties un uzvaru izraut tikai 73. minūtē. Ar 1+1 angļiem izcēlās Eibrahams un Meisons Maunts, taču no tā laika sastāva lielajā izlasē ir vienīgi vārtsargs Dīns Hendersons. Līdz Latvijas izlasei savukārt izsities Antonijs Černomordijs, Aleksejs Saveļjevs un arī vārtu autors Raivis Jurkovskis, kurš tolaik spēlēja "Liepājā".

Izmantotie resursi:
https://digitalhub.fifa.com/m/19b37...
https://www.espn.com/soccer/story/_...
https://www.espn.com/soccer/story/_...
https://www.bbc.com/sport/football/...
https://www.transfermarkt.com/spiel...