Facebook
GooglePirmo reizi valsts budžetā iekļauts finansējums reģionālās futbola infrastruktūras pilnveidošanai
@UlvisBrozhe
Latvijas Futbola federācija (LFF) saņēmusi apstiprinājumu no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) par to, ka valsts budžeta projektā atvēlēts finansējums futbola infrastruktūras attīstīšanai reģionos.
Infrastruktūras uzlabošanas pasākumiem 2020. gadā būs pieejams miljons eiro no UEFA “HatTrick” programmas, kā arī – pirmo reizi Latvijas futbola vēsturē – valsts budžeta projektā ir iekļauts finansējums reģionālās futbola infrastruktūras pilnveidošanai. Proti, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) savos prioritārajos pasākumos ir iekļāvusi reģionālās infrastruktūras atbalsta programmu, tā apstiprināta Ministru kabinetā un tiek virzīta balsošanai Saeimā.
Programma paredz atbalstu pašvaldībām infrastruktūras programmas īstenošanai - futbola laukumu pilnveidošanai atbilstoši starptautiskajām normām, nodrošinot laukumu apgaismošanu un nolietoto segumu atjaunošanu. Laika periodam no 2020. līdz 2023. gadam šim nolūkam kopumā paredzēti teju divi miljoni eiro, pēc tam katram nākamajam gadam – 0,82 miljoni eiro.
“Sakārtota sporta infrastruktūra ne tikai pievērš uzmanību konkrētajai apdzīvotajai vietai, bet arī labvēlīgi ietekmē iedzīvotāju labklājības pieaugumu un ekonomiku kopumā, par to ar skaitļiem pārliecinājāmies pērn veiktajā UEFA sociālekonomiskajā pētījumā”, norāda LFF prezidents Kaspars Gorkšs.
LFF mērķis ir līdz 2025. gadam panākt, lai katrā Latvijas novadā būtu pieejams pienācīgas kvalitātes mazais vai standarta izmēru futbola laukums, kas būtu ieguvums ne tikai sportistiem, bet arī visiem apkārtnes iedzīvotājiem, tas palielina reģiona pievilcību un uzlabo brīvā laika pavadīšanas iespējas. Pērn LFF, UEFA un 7 starptautisku universitāšu kopīgi veiktajā pētījumā konstatēja, ka ieguldot 118 eiro uz vienu futbolistu, ietaupījums veselības nozarē un ieguvums sociālajā nozarē un ekonomikā veido 1515 eiro.
“Federācijai ilgstoši nav izdevies īstenot lielus infrastruktūras projektus, piemēram ar vieglu roku ir iztērēti 1,2 miljoni eiro par “neredzama” stadiona būvniecību Kr. Barona ielā Rīgā vai izsaimniekota Staicele. Tikmēr infrastruktūras pieejamība reģionos vēl arvien nav pietiekama. Gan klubi, gan pašvaldības ir ieinteresēti būvēt laukumus, jo zina kas un kā tos lietos. Tāpēc svarīgi novirzīt federācijas atbalstu tur, kur sagaidām atbildīgu saimniekošanu,” atzīst Gorkšs.
Latvijas Futbola federācijas (LFF) Infrastruktūras vērtēšanas komisija turpina izskatīt pieprasījumus par līdzfinansējuma piešķiršanu infrastruktūras uzlabošanai, kas ir pieejams klubu futbola infrastruktūras programmā, kā arī meklē finansiāli efektīvākos veidus to īstenošanai, informē LFF prezidents Kaspars Gorkšs.
LFF prezidents uzsver, ka, lemjot par iesniegto projektu atbalstīšanu, pastiprināta uzmanība tiek pievērsta efektīvam finanšu izlietojumam, tādēļ tiek vērtēta ne vien to lietderība konkrētajā reģionā, bet arī iespējas apvienot līdzīgus projektus vienā iepirkumā iegūstot labāku iepirkuma cenu. Piemēram, ir iesniegti pieci projekti par laistīšanas sistēmu iegādi dabīgā zāliena laukumu uzturēšanai. Tādēļ LFF plāno veikt cenu aptauju, tā rodot labāku risinājumu un izdevīgāku cenu.
Kā ziņots, LFF izsludinātajā klubu futbola infrastruktūras attīstības programmā, kas paredz līdzfinansējuma piešķiršanu infrastruktūras uzlabošanai, tika saņemti 23 pieteikumi, no tiem astoņi pieteikumi 76,4 tūkstošu eiro apmērā iesniegti atbalstam līdz 10 000 eiro, 11 pieteikumi 1,19 miljonu eiro apmērā - atbalstam līdz 250 000 eiro un četri pieteikumi 1,95 miljonu eiro apmērā atbalstam līdz 500 000 eiro. Kopumā klubu infrastruktūras programmai paredzēti 1,3 miljoni eiro. Saņemto pieteikumu kopējā summa sasniedz 3,2 miljonus eiro. Apstiprinātā projektu summa būs zināma pēc projektu izvērtēšanas un budžeta pieņemšanas.
Informāciju sagatavoja:
Iļja Poļakovs
Latvijas Futbola federācija
Komunikācijas daļas speciālists
[+] [-]
[+] [-]
zinot šīs valsts amatpersonas,tur atkal celsies,kā rakstā teiksts iedzīvotāju labklājība,tad diemžēl pildīsies ierēdņumaki ,nevis iedzlabklājība..
lauki
os un ciematos to naudiņu nedabūs....
lembergi,burovi būvēs laukumus...tā lūk...
[+] [-]
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
Protams tāpat patīkami, ka būs jauni laukumi.
-1 [+] [-]
Varbūt tikai beisbolā ir sliktāk.Bet cik naudas ir izdalīts beisbolam?
[+] [-]
+1 [+] [-]
Es saprotu, ka esošā LFF prezidenta viena no būtiskajām stratēģijām ir aktīvāka komunikācija ar sabiedrību, kas patiešām ir labi un salīdzinot ar iepriekšējo prezidentu ir ļoti liels solis organizācijas labā pārvaldībā. Līdz šim esmu ignorējis daudzus viņa izteikumus mēdijos, bet nu katrai lietai ir sava robeža.
LFF paziņojuma virsraksts ir pareizs, ziņa laba, būtu gatavs zem tā parakstīties, kopā ar Kasparu pacelt karogu un doties cīņā, lai šo rezultātu sasniegu, tikai kā vienmēr tam visam apakšā ir viens liels "BET" Kaspars Gorkšs nav mesija un vismaz viena liela LFF projekta nerealizēšanā lielu daļu atbildības ir jāuzņemas viņam pašam personīgi, kā arī paziņot, ka ir noticis kautkas unikāls/nebijis ir nekorekti.
Es saprotu, ka tuvojas ārkārtas kongress, katrs cīnās kā māk un kā uzskata par pareizu. Ir ļoti labi gandrīz divu gadu garumā stāstīt cik viss ir slikti un kā visi tie iepriekšējie ir pie tā ir vainīgi. Es nenožēloju, ka līdz šim, lai arī tiku lūgts, politiskās cīņas ietvaros uzrakstīt kādu viedokli par Kaspara Gorkša kompetences trūkumu tieši infrastruktūras jomā, es to tā arī neizdarīju. Ja nebūtu šodienas paziņojuma droši vien arī neko negatīvu nerakstītu.
Nenoliedzami katrs atbalsts futbola infrastruktūrai nāk par labu, gandrīz aptuveni 0,5 miljoni gadā turpmāko 4 gadu laikā un turpmāk 0,82 miljoni gadā ir atspaids infrastruktūras uzlabošanai. Tas noteikti nebūs nekāds mega izrāviens, palielināsies līdz šim veiktais ieguldījums, bet tas salīdzinoši tāpat ir daudz.
Latvijas futbola federācija līdz šim, kopš 2010. gada, katru gadu ir veikusi investīcijas futbola infrastruktūras attīstībā vidēji 1 miljona eiro apmērā un kopā ar pašvaldībām tie būs vairāk kā 35 miljoni eiro, kas attiecīgi nozīmē, ka šādā formā ieguldot 1 EUR LFF piesasitīja 2,5 EUR no publiskā sektora finasējuma. Papildus tam pēdējos gados valsts ir piešķīrusi finansējumu gan Daugavpils Olimpiskā centra futbola laukuma rekonstrukcijai, gan Jelgavas futbola kluba futbola bāzes būvniecībai, tāpat valsts atbalsts ir Daliņa stadiona rekonstrukcijai Valmierā un citos sporta objektos valstī. Par lietderību varētu strīdēties reizēm.
Nevarētu arī teikt, ka ieguldījumi nav bijuši pirms tam, jo pateicoties 2004. gada panākumiem, izrāviens, lai arī nebija tik liels kā cerēts, taču ar valsts tiešu atbalstu tika uzbūvēti laukumi - Liepājā, Daugavpilī, Valmierā, Valkā, Ventspilī. Rīgā Grostonas ielā 6b olimpiskā centra projektā tika iekļauta futbola halle. Un citi projekti par kuriem precīzāk varētu pateikt šo projektu realizētāji.
Tāpēc apgalvot, ka līdz šim nav nekas darīts un iepriekš visi LFF projekti ir cietuši neveiksmi būtu maigi sakot nekorekti.
Lieli vai mazi laukumi, bet LFF laika posmā no 2010. līdz 2019. gadam tiešā veidā ir piedalījusies aptuveni 100 futbola laukumu izbūvē un to nodrošināšanā ar futbola inventāru. Liela daļa no laukumiem ir tapusi tieši reģionos. Liepāja, Ventspils, Kuldīga, Talsi, Jelgava, Balvi, Rēzekne, Daugavpils, Preiļi, Ogre, Tukums, Valmiera, Valka, Staicele, Zilupe, Ikšķile, Ilūkste uc pilsētas ir tās kurās laukuma izbūve ir veikta pateicoties LFF aktīvam darbam un līdzfinasējumam.
Es esmu pārliecināts, ka tieši LFF aktīvais darbs ir bijis par pamatu arī citu futbola laukumu rekonstrukcijai, kuru realizācijā LFF nav bijusi iesasitīta ar tiešiem finanšu ieguldījumiem, kā piemēru varu minēt Rīgas pilsētu, kur pateicoties LFF uzsāktajai iniciatīvai sporta infrastruktūra un ne tikai futbolam atguva jaunu elpu daudzās skolās, līdz tam tas notika pasīvāk.
Tāpēc es lūgšu LFF prezidentu beigt nomelnot paša vadītās organizācijas darbu, un tai vietā, lai jau vairāk kā 2 gadu garumā (nē neesmu kļūdijies ar temiņu, nomelnošana bija arī daļa no viņa priekšvēlēšanas kampaņas) veicinātu savas vadītās organizācijas tēlu, viņš turpina to graut ar regulāriem izteikumiem cik viss ir slikti un iepriekš nekas nav darīts un viņš to glābs.
Un te mēs nonākam pie tā viena lielā projekta - Futbola stadionu Kr. Barona ielā - par kura nerealizēšanu arī Kasparam Gorkšam ir jāuzņemas sava daļa atbildības. Kāpēc viņam? Viņš teiks, ka tajā laikā nebija prezidents un lēmumu nevarēja pieņemt. Neņemšos apgalvot, ka tas tika darīts ar apzinātu mērķi, iespējams kompetences trūkuma dēļ, jo negribas ticēt baumām par cita veida ieinteresētību.
Kaspar - Tu tajā brīdī, kad valdei, organizācijas vadībai, Rīgas domei un pat Valstij bija jāpieņem lēmums par šī projekta realizāciju un finansēšanu atklāti paziņoji, ka šāds stadions Latvijai nav vajadzīgs. Atļaušos atgādināt, ka Tu tajā brīdī biji Latvijas Futbola valstvienības kapteinis, Tavs viedoklis bija sabiedrībai būtisks. Lai Kaspars neteiktu, ka viņš to neapzinājās, atgādināšu, ka visa viņa priekšvēlēšanu kampaņa tika balstīta uz kapteiņa lomu, un viņa atpazīstamību.
Tāpēc atļaušos viņu citēt: “Man bērnībā bija sapnis… kādreiz iziet uz stadiona “Daugava” zāliena tā milzīgo tribīņu priekšā un izjust kaut daļu atmosfēras, kas valdīja Latvijas izlases un tā brīža Latvijas futbola flagmaņa “Skonto” spēļu laikā… nākamās Latvijas futbola paaudzes stimuls būs nesamērīgi dārgs plastmasas paklājs ar niecīgām tribīnēm,”
Šis bija ļoti skaļš paziņojums, kurš daudziem lika pārvērtēt stadiona būvniecības jēgu, ja reiz pats Kapteinis saka, ka stadions nav vajadzīgs, tātad nav vajadzīgs. Tas būtu mediju analītiķu jautājums, kādu ietekmi deva šis paziņojums, taču liela daļa futbola sabiedrības šajā paziņojumā ieklausījās un šis citāts dažādos locījumos tiek izmantots vēl šobrīd. Valdē Kaspara nostāju tobrīd pārstāvēja un aktīvi lobēja, tai skaitā dažādos mēdijos, viņa tuvs draugs Māris, kura viedoklis tika tiražēts un arī viņa publiski teiktajam bija liels spēks. Māris priekšvēlēšanu kampaņā daudziem asociējās kā prezidenta sabiedrotais un komandas loceklis. Neņemšos saukt procentos divu futbolam būtisku personību publisko izteikumu ietekmi uz futbola stadiona neuzcelšanu taču varu apagalvot, ka tā bija ļoti būtiska.
Tas gan nenozīmē, ka pārējie par projektu atbildīgie izdarīja visu līdz galam. Tajā ka šis projekts netika realizēts ir daļēji katra vaina - Vladimira Žuka, Guntara Indriksona, Edgara Pukinska, Jāņa Mežecka, Gintas Feldmanes, Daiņa Kazakēviča, Ingara Eriņa, Žorža Tikmera, Gunta Indriksona un LFF valdes locekļu. Tie bija cilvēki, kuri LFF ietvaros dažādos etapos bija saistīti ar būtisku lēmumu pieņemšanu projekta sakarā.
Lielu atbildības daļu gribētos novirzīt galvenajam par sportu atbildīgajam ierēdnim Latvijā - Edgaram Severam.
Severa kungs, atvainojiet, bet tajā brīdī kad kāda sporta organizācija ir gatava veikt ieguldījumus vismaz 60% apmērā nepieciešamas sporta būves realizācijai, un kā ilgadējam sporta ierēdnim Jums vajadzētu saprast būves nepieciešamību. Jums būtu jāmeklē risinājums kā to atbalstīt, nevis publiski jāpaziņo, ka Jūs neesat saņēmis kautkādu vēstuli.
Atbalsts par kuru paziņoja LFF prezidents tiko, tika lūgts un izskatīts daudzās atbildigajās institūcijās stadiona projekta realizācijas laikā ar mērķi nodrošināt uzsākto reģionu infrastruktūras darbu turpināšanu. Šāda lēmuma pieņemšana tajā laikā arī būtu veicinājusi stadiona būvniecību zinot, ka ar valsts atbalstu no tā necietīs būtiska reģionu infrastruktūras attīstība.
Noslēgumā gribētu atgriezties pie tā ar ko sāku. Es priecājos par ziņu kā tādu, par to ka būs nedaudz lielāks atbalsts no valsts. Lai arī pilnībā nepiekrītu infrastruktūras atbalsta izsniegšanas principam, taču novērtēju inciatīvu kautko mainīt un uzlabot.