Vai tiešām Latvijas izlase atlases ciklu pabeigs bez gūtiem punktiem?

Latvijas izlases galvenais treneris Slaviša Stojanovičs preses konferencē, kad paziņoja izlases kandidātu sarakstu, pieminēja acīmredzamo faktu par to, ka šoruden gaidāms smags spēļu grafiks. Kamēr Latvija jau šovakar var zaudēt arī teorētiskas cerības uz izkļūšanu no grupas (praksē šīs cerības, protams, jau sen zaudētas, un var argumentēt, ka pavasarī netika iegūtas pat ne uz brīdi), visas pārējās piecas mūsu apakšgrupas komandas izkārtojušās piecu punktu intervālā un visas vēl reālistiski pretendē uz vietu finālturnīrā.

Kā norādīja Stojanovičs, visas šīs izlases apzinās, ka punktu zaudēšana pret Latviju nozīmēs ļoti būtiski apgrūtināt savu ceļu uz „Euro 2020”, attiecīgi uz nekādu pretinieku atslābumu nav vērts cerēt. Teorētiski gan iespējams, ka līdz novembra spēlēm Slovēnija un Austrija paspēj sabojāt savas pozīcijas un vairs neatrodas aktīvā cīņā par finālturnīru, taču par veiksmes pārlieku izdabāšanu Latvijas izlases vēlmēm pēdējā laikā nevar sūdzēties.

Jau šobrīd skaidrs, ka izvairīšanās no pēdējās vietas grupā Latvijai būs milzu sensācija (nepieciešamas vismaz trīs uzvaras četrās spēlēs). Tas diemžēl nebūs unikāls notikums – līdzīga pozīcija tika ieņemta arī „Euro 2016” atlasē, arī toreiz paliekot bez uzvarām. Taču arī tas cikls bija daudz labāks par pašreizējo, Mariana Pahara vadībā parūpējoties par 50% nezaudēto spēļu statistiku. „Euro 2016” atlases cikls bija otrais Latvijas vēsturē, kad nācās palikt bez uzvarām (vēl arī PK 1994 atlases turnīrā), taču šobrīd notiek strauja tuvošanās citiem antirekordiem – vismazāk gūtajiem punktiem, vismazāk iesistajiem vārtiem un visvairāk ielaistajiem vārtiem.

Latvijas izlase kopš neatkarības atgūšanas vēl nevienā atlases ciklā (līdzīgā atlases formāta, spēļu skaita un pretinieču dēļ bez sirdsapziņas pārmetumiem metīsim EČ un PK vienā katlā) nav guvusi mazāk nekā četrus vārtus un ielaidusi vairāk nekā 21 vārtus, turklāt abās iepriekšējās reizēs (PK 1994 un PK 2006 atlasēs) tas notika ciklos, kad bija jāaizvada 12 spēles. Attiecīgi vidēji spēlē ielaisto vārtu antirekords jau pārspēts, jo ar mazāk par 2.1 vārtiem vidēji spēlē Latvija nevar palikt pat tad, ja tagad četrās spēlēs pēc kārtas paliks sausā, bet šovakar, ja neizdosies apturēt visus Polijas uzbrukumus, nāksies pārspēt antirekordu ielaisto vārtu kopējā skaita ziņā.

Latvijas izlase vēl ne reizi nav pabeigusi atlases ciklu ar mazāk nekā četriem punktiem, tiesa, toreiz tas notika PK 2002 atlases ciklā, kad spēlējām vienā grupā ar Sanmarīno un aizvadījām tikai astoņas spēles. „Euro 2020” atlases grupā situācija ir citāda, jo arī nominālā pastarīte ir tieši Latvija. Tas tādēļ, ka tika atkrists uz pēdējo grozu, tāpēc arī tīri objektīvi pēc izlašu vietas rangā un bukmeikeru koeficientiem Latvijai nav bijusi un nebūs favorīte nevienā šīs grupas mačā.

Taču ar punktu izcīnīšanu mačos, kuros Latvija nav favorīte, pēdējos gados ir klājies vāji – vienīgie divi izņēmumi oficiālajās spēlēs ir neizšķirti pret Fēru salām (2017. gadā PK atlasē) un Kazahstānu (2018. gada Nāciju līgā). Attiecīgi ne statistiski, ne gluži vienkārši izlasē valdošā noskaņojuma dēļ (treneris Stojanovičs septembrī atklāti pārmeta futbolistiem gļēvulību, nevēlēšanos atzīt kļūdas un sportiskās pašcieņas trūkumu) nav objektīva pamata gaidīt, ka pret Poliju, Slovēniju, Austriju un Izraēlu izdosies savākt vismaz četrus punktus, lai izvairītos no antirekorda. Vēl sliktāk, bukmeikeri par visticamāko uzskata variantu, ka Latvija tā arī pabeigs ciklu bez gūtiem punktiem – „Betsafe” zaudējumus visās četrās atlikušajās spēlēs novērtējusi ar koeficientu 1.40. Kaut viena punkta izcīnīšana saņēmusi augsto koeficientu 2.80.

Arī šovakar pret Poliju Latvijas izlase būs izteiktas pastarītes lomā, taču tieši šovakar varētu būt labākā iespēja šoruden tomēr atklāt savu punktu rēķinu. Tieši pret Poliju pavasarī mūsu izlase aizvadīja savu labāko spēli šajā ciklā (tiesa, tāpat zaudējot 0:2), bet tagad spēlēs savā laukumā, stadionā, kurš diez vai liksies ierasts poļu zvaigznēm. Polija pati šobrīd nav savā labākā sportiskajā formā, septembra spēlēs paliekot bez vārtu guvumiem (0:0 pret Austriju un 0:2 pret Slovēniju), turklāt savas valsts medijos bieži kritizēta par ne pārāk iespaidīgu sniegumu mačos izbraukumā, kuros tā ir liela favorīte.

Polijas zvaigžņotā uzbrukuma līnija arī pamazām nolaidusies uz zemes – A Sērijas klubu „Napoli” un „Milan” uzbrucēji Arkadiušs Miliks un Kšištofs Pjonteks šosezon vēl nav guvuši nevienus vārtus no spēles (Pjontekam divi vārti ar pendelēm). Protams, to visu kompensē futbolists, kurš arvien biežāk šoruden izpelnās apzīmējumu „šobrīd labākais uzbrucējs pasaulē” – taču Roberts Levandovskis, kurš šosezon 11 spēlēs „Bayern” sastāvā paspējis iesist 15 (!) vārtus visos turnīros, Polijas izlasē jau izsenis rāda pieticīgāku sniegumu. Iepriekšējās 14 spēlēs Polijas izlasē viņam tikai divi vārti.

Stojanovičam jācer, ka šī statistika šovakar netiks uzlabota, jo Slovēnijas treneris tik un tā gatavojas ieiet statistikas ailēs kā visu laiku sliktākā Latvijas atlases cikla autors. Kāds var sevi mierināt, ka pēc iepriekšējā punktu antirekorda PK 2002 atlasē sekoja visu laiku lielākais panākums, bet cik daudzus šāda statistikas sakritība nomierinās LFF valdē, kurai Stojanovičs sniegs savu ziņojumu novembrī pēc atlases cikla beigām?

Latvijas izlase atlases ciklos

*Turnīrs vēl turpinās