Vapne par momentu un vārtu trūkumu: "Tādēļ arī spēlējam tur, kur spēlējam"

"Iznākums, protams, ir briesmīgs, bet spēles saturs man šķita diezgan labs. Arī treneris teica, ka vienīgā sliktā lieta bija rezultāts. Man šķiet, ka spēle arī bija daudz labāka nekā Lietuvā. Arī ņemot vērā laukuma kvalitāti, bija tīri laba spēle. Nebija sliktākais laukums, kādā esmu spēlējis, bet laukums nebija tik labs kā parasti," portālam Sportacentrs.com sacīja Vapne, kurš otro sezonu pēc kārtas aizvada Norvēģijas otrajā spēcīgākajā līgā.

Ļoti daudz spēlējām uzbrukuma trešdaļā, tomēr reālu momentu bija ārkārtīgi maz: "Tāpēc mēs arī spēlējam tur, kur mēs spēlējam, jo svarīgākā pagaidām pietrūkst. Arī man pašam bija divi momenti, no kuriem viens noteikti bija jāsit iekšā. Ja gribam uzvarēt šādās spēlēs, kurās kontrolējam bumbu, turklāt pret stiprākām komandām momentu nebūs tik daudz, ja gribam kustēties kaut kur augšup, tad šādi momenti ir jāsit iekšā. Daļa no tā ir arī mana atbildība.

Pirmajā spēlē saspēlētības trūkums bija jūtams, bija grūti. Arī es pats atlidoju vēlāk par citiem [Vapnem 31. maijā vēl bija spēle Norvēģijā], aizvadīju tikai divus normālus treniņus un pirmajā puslaikā [Lietuvā] nespēlēju savā pozīcijā [sāka kā labais uzbrūkošais pussargs, bet pēc pirmā puslaika atkal nokļuva centra pussarga lomā – A.S.], bija jāpielāgojas. Piemēram, ar Emsi kopā spēlēju pirmoreiz – domāju, ka arī Deniss [Meļņiks] ar Emsi kopā spēlēja pirmoreiz. Tādēļ tas pirmais puslaiks [Lietuvā] bija tāds nekāds. Otrajā puslaikā, kad mani ielika manā pozīcijā, tad arī jutos tur labāk, pārņēmām spēles ritējumu, bet zaudējām pendelēs. Tas viens puslaiks ar Emsi šodienai iedeva lielu plusu, bija daudz vieglāk viens otram saprast, ko darīs otrs, sajust kaut kādu saspēli."

Maijā Vapne klubā guva divus vārtus, tomēr izlasē Kauņā izšķērdēja lielisku iespēju un neizdevās iesist arī Fēru salām: "Man vispār jau divus gadus grūti iet ar vārtu gūšanu. Momentu daudz, bet galvā kaut kas vēl nav salicies. Plus arī izlasē to pirmo vārtu vēl nemaz nav – tas taisa nelielu spiedienu, jo esmu aizvadījis daudz spēļu [20], ir daudz momentu, bet vārtu vēl nav. Gribas iesist tos pirmos vārtus, un tas varbūt bišķīt traucē."

Cita blakne bumbas kontroles neizmantošanai pēdējā trešdaļā bija bīstami pretuzbrukumi pēc zaudētām bumbām: "Kad saka vārdu 'balanss', parasti domā centra pussargus, bet man šķiet, ka šoreiz centra aizsargi nedaudz nesapratās ar mums un vienkārši nesekoja līdzi tiem spēlētājiem. Ja, piemēram, bumba bija viņu labajā malā, tad mums bija uzdevums Emsim iet līdzi viņu labajam centra pussargam, bet es nosēstos kā vienīgais sešinieks. Līdzīgi arī radās moments ielaistajos vārtos. Kad es to izdarīju, manā pusē izleca brīvais spēlētājs un saņēma bumbu. Tā vairāk bija komunikācijas kļūda, nevis balansa. Pretuzbrukumi pēc zaudētām bumbām? Tādēļ tie pretuzbrukumi bija, ka bumbu kontrolējām mēs. Kontrolējot bumbu, vairāk fokusējies uz to, lai izveidotu momentu, nevis pazaudētu bumbu un skrietu atpakaļ. Arī vadošajām komandām tā gadās. Pret vadošajām komandām mēs esam pretējās pozīcijās, un tad pretuzbrukumi rodas mums. Tāds ir futbols – tā būs vienmēr."

Kristaps Grabovskis šajā nometnē aizvadīja pirmās divas spēles izlases pamatsastāvā, Frenks Orols aizvadīja vispār pirmās divas spēles izlasē, bet jau ilgstoši sauktais Margo Regža pret Fēru salām tika tikai pie sava otrā pamatsastāva: "Kriko [Grabovskis] pārsteidza pat mani – tieši spēlē ar bumbu. Uztaisīja ļoti daudz driblu, saasināja spēli, varēja dabūt arī rezultatīvu piespēli, kad Lietuvā iedeva man. Par viņu biju patīkami pārsteigts. Bet aizsardzībā, protams, viņam bija nedaudz grūtāk, taču viņš ir tāda tipa spēlētājs – ar bumbu viņš būs labs, bez tās ne tik labs. Stila ziņā varbūt vēl Ediks [Eduards Dašķevičs] ir līdzīgs, bet tāda tipa spēlētāja mums iepriekš nebija. Domāju, ka viņš mums palīdzēs, - ja ne uzreiz pamatsastāvā, tad vismaz uz pēdējām 20 minūtēm, kad aizsargi būs piekusuši. Tad viņš varēs kaut ko uzzīmēt un uztaisīt momentu.

Frenkijam [Lietuvā] bija daži seivi, vienu pēcspēles pendeli atsita – galveno uzdevumu izdarīja, bet mēs savu uzdevumu iesist visas pendeles gan neizdarījām. Arī šodien viņam bija vismaz viens labs atvairījums. Marko iepriekš jau bija spēlējis, bet šī nometne, domāju, viņam noteikti būs ar plusa zīmi salīdzinājumā ar iepriekšējām. Šodien tiesnesis vienkārši nesvilpa sodus – kādus divus trīs noteikti, kur Marko neko citu vairs nevarēja izdarīt, lai nopelnītu sodu, bet tiesnesis vienkārši nenosvilpa. Taču golu pietrūkst…"

Nikolato vadībā aizvadītas jau 24 spēles, taču tikai vienā gūti vairāki vārti – tajā pašā pret Andoru nepietika arī ar diviem (2:2). "Tas laikam nav jautājums pie viņa – tas ir jautājums pie spēlētājiem. Viņš dara to, ko pats var ietekmēt, bet sešpadsmitniekā jau visu izšķir mūsu pašu meistarība. Treneris neteiks, lai sit tur un tur, un tu pēkšņi sitīsi vārtus. Pašiem klubos ir jāstrādā – trenerim noteikti nevar pārmest, ka mēs nesitam iekšā, jo viņš to īsti nevar ietekmēt."