Nikolato: "Ja skatītāji nāk tikai rezultāta dēļ, tad viņi nemīl komandu"

"Grūti komentēt spēli. Bija lietas, ko darījām labi, bet, kā allaž, arī pieļāvām kļūdas. Kopumā spēlētāji paveica to, ko pašlaik ir spējīgi paveikt. Bijām nedaudz noguruši, centāmies dominēt, bet laukuma pēdējā trešdaļā nespējām izšķirt epizodes. Nezinu, vai bijām pelnījuši zaudēt, bet mums šāds rezultāts ir jāpieņem, pieļāvām divas trīs pārāk labas izdevības uz mūsu vārtiem. Jāpieņem šāds iznākums un jāiet tālāk – atradām vairākus labus spēlētāju, kuri nākotnē var būt noderīgi.

Kā pietrūka pēdējā trešdaļā? Kvalitātes! Mums ir jāuzlabo sava kvalitāte pēdējā trešdaļā, īpaši kad pretinieki piespiežas tik tuvu saviem vārtiem – mums šādās situācijās ir grūti, ir maz rezultatīvu spēlētāju. Spēlētāji zina, ka kopumā spēlē labi, bet pēdējā trešdaļā mums jābūt labākiem – rezultātu izšķir pirmā [aizsardzības] un pēdējā [uzbrukuma] trešdaļa. Manuprāt, mēs ļoti labi spēlējam vidusdaļā, bet jāuzlabo arī sava aizsardzības fāze – brīžiem tajā pieļaujam kļūdas – un arī pēdējā trešdaļa, kurā jāsit vairāk un kopumā jāizdara vairāk. Izlasei ir attieksme, vēlme spēlēt ar bumbu, bet mēdz būt problēmas pārejās pēc zaudētām bumbām. Attieksme man patīk, bet mums ir labāk jākontrolē epizodes – abos laukuma galos.

Par rezultāta nozīmi faniem: Ja viņi uz spēli nāk rezultāta dēļ, tad viņi nemīl komandu. Tas ir ļoti vienkārši. Man ir cits domāšanas veids. Ja mīli savu nacionālo izlasi, tad ir jānāk gan tad, kad tā uzvar, gan tad, kad tā zaudē. Ja viņi nenāk, jo nav rezultāta, tātad viņiem trūkst kaisles. Man šī atmosfēra šķita dīvaina. Gribu pateikties tiem, kuri ieradās, bet skatītāju, manuprāt, bija par maz [729], vai ne?! Man ir grūti to saprast – manā valstī [Itālijā] ir citādi, pie mums komandai neseko uzvaru dēļ. Pie mums komandai seko līdzi, jo tā ir mūsu komanda, tā ir mūsu sirdī. Protams, arī mums ir jādara vairāk, lai cilvēkus piesaistītu, jo skaidrs, ka futbols šajā valstī nav cilvēku ikdienas sastāvdaļa. Ir vajadzīgs laiks, lai to mainītu.

Veipa agrā nomaiņa. Savainojuma nebija – viņš sajutās slikti, trūka elpas, tādēļ viņš palūdza maiņu.

Otrais puslaiks atkal labāks par pirmo. Mēs cenšamies kontrolēt bumbu, un tā ir tiesa, ka ar mūsu spēles stilu pretiniekiem pirmajā puslaikā ir vieglāk tikt galā, nekā tas ir otrajā puslaikā, kad viņi jau ir paguruši, jo iepriekš bija daudz jāskrien. Taču arī tiesa, ka arī mums pašiem spēles ir jāsāk labāk.

Par Grabovski. Gribam dot spēlētājam pieredzi, un tas, piemēram, ir viens no iemesliem, kādēļ Vapne tagad spēlē. Agrāk uzņēmāmies risku, lai dotu spēlētājiem pieredzi, un tagad mums ir Vapne, Veips, [pašlaik savainotie] Varslavāns, Zelenkovs, kuri uzkrāja pieredzi. Grabovskis ir interesants spēlētājs nākotnei. Taču viņam noteikti ir vajadzīga lielāka jauda, spēks. Viņam ir viens no interesantākajiem pirmajiem pieskārieniem izlasē, ļoti labs ar bumbu, man viņš ļoti patīk, bet viņam vajag vairāk jaudas. Taču tādēļ viņš arī spēlē Dānijas 1. līgā – ja viņam būtu arī jauda, viņš droši vien spēlētu citā līgā.

Vai Orols tagad ir 1. numurs? Nē, mums ir trīs pirmie vārtsargi – katru reizi lēmumu pieņemsim, cenšoties izprast, kādā kondīcijā un gatavībā viņi ir. Vārtsarga pozīcija ir vismazākā no manām problēmām – viņi visi ir ļoti spēcīgi.

Par Kroļļa nebūšanu izlasē. Mēs viņu izsaucām, bet viņš izlēma nebraukt – tas jums jāprasa viņam. Mēs viņu esam saukuši, šķiet, uz četrām nometnēm pēc kārtas, bet viņam allaž bija kādas problēmas. Nevaram spēlētāju piespiest braukt. Vai sauksim viņu arī rudenī? Tas būs atkarīgs, ir jādomā – mums ir vajadzīgs spēlētājs, kurš ir pilnībā motivēts. Manuprāt, nacionālā izlase ir privilēģija – nevaram lūgties spēlētāju ierasties, lūdzu, atbrauc, lūdzu, atbrauc. Ja spēlētājs vēlas, es viņu izsaucu, ja viņš, manuprāt, ir pelnījis šeit būt, bet, ja viņš nevēlas braukt, varu to pieņemt un izsaukt citu spēlētāju. Vai Krollis ir vienīgais šāds gadījums, pārējie visi nevar būt savainojumu dēļ? Jā! Taču arī Krollim pašlaik ir neliela vēnu operācija, klubs mums atsūtīja atskaiti.

Par Eduardu Emsi. Manuprāt, viņš aizvadīja labas spēles. Viņš var spēlēt laukuma vidū, viņš ļoti labi saprot futbolu. Viņš varbūt nebūs tas, kurš žilbinās ar skaistām darbībām, bet viņš ir ļoti noderīgs komandai.

Par līguma situāciju. Gribu jums kaut ko izskaidrot, kāda bija situācija, jo, šķiet, ne visi situāciju zina un izprot. Novembrī mans līgums beidzās. Tad federācija lūdza mani palikt ar ilgu līgumu, bet no savas puses izlēmu piedāvāt citu variantu – īstermiņa līgumu līdz Gibraltāram. Tas man šķita korektāk, jo gribēju dot federācijai iespēju veikt izmaiņas [zaudējuma gadījumā]. Janvārī man bija lieli piedāvājumi – no kāda kluba un no kādas izlases. Mana vēlme bija palikt [ar Latvijas izlasi], jo šeit visi lūdza mani palikt – spēlētāji, federācija, mani palīgi. Pēc Gibraltāra vajadzēja atrast pareizo veidu, kā turpināt sadarbību. Tas prasīja nedaudz vairāk kā mēnesi, taču arī tajā laikā mēs turpinājām darbu – nav tiesa, ka izlase bija bez trenera, kā lasu dažās intervijās, ka prasāt spēlētājiem. Vajadzēja laiku, lai izvērtētu situāciju un izšķirtos par labāko veidu, kā turpināt. Mēs visu šo laiku strādājām – bez līguma. Formāli līguma nebija, bet realitātē mēs turpinājām darbu. Varēja šķist, ka mēs aizbraucām un tad atgriezāmies. Jau pēc Gibraltāra prezidents [Vadims Ļašenko] lūdza palikt. Līgums jau bija gatavs, bet vajadzēja laiku vienoties par detaļām."